17. Februāris 2017 13:37
Ziņa / Tiesu prakse
AT: faktiski īstenota tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā nav pamata atcelt lēmumu par tā pasludināšanu

Augstākās tiesas Civillietu departaments 16. februārī rakstveida procesā izskatīja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. jūlija lēmumu, ar kuru apmierināts SIA „PELTES ĪPAŠUMI” tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums pēc tās maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Virsprokurora ieskatā, konkrētajā lietā tiesiskās aizsardzības procesa mērķis – atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības – nevar tikt sasniegts, jo to nenodrošina izvēlētā tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas metode, kā arī tiesiskās aizsardzības procesa plānā nav paredzēts, ka SIA „PELTES ĪPAŠUMI” gūs ienākumus, veicot saimniecisko darbību. Tāpat virsprokurors uzskatīja, ka pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanas tiesai bija jāvērtē ziņas par Maksātnespējas administrācijas konstatētajiem pārkāpumiem administratora Māra Sprūda rīcībā SIA „PELTES ĪPAŠUMI” maksātnespējas procesā.

Izvērtējot virsprokurora protestā norādītos argumentus, Augstākā tiesa norādīja, ka tiesiskās aizsardzības procesam ir divi mērķi – veicināt maksātnespējīgā subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt viņa kreditoru kopuma intereses. Turklāt tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas pamats ir vienošanās starp parādnieku (maksātnespējīgo subjektu) un viņa kreditoriem par tiesiskajiem pasākumiem parādnieka maksātspējas atjaunošanai. Augstākā tiesa, pamatojoties uz lietas materiāliem, secināja, ka konkrētajā lietā parādnieks un viņa vienīgais kreditors ir vienojušies par Maksātnespējas likuma 38. panta pirmās daļas 3. punktā paredzēto tiesisko pasākumu (metodi) parādnieka maksātspējas atjaunošanai. Atbilstošā likuma norma paredz iespēju kreditora prasījumus pret parādnieku ieguldīt parādnieka (kapitālsabiedrības) pamatkapitālā, tādējādi aizstājot tos ar parādnieka kapitāldaļām.

Šādā veidā kļūstot par maksātnespējīgās kapitālsabiedrības dalībnieku, kreditors savu mantisko interešu efektīvākas aizsardzības nolūkā var atbalstīt tās komercdarbības turpināšanu. Augstākā tiesa, ņemot vērā lietas materiālus, secināja, ka SIA „PELTES ĪPAŠUMI” un tās vienīgā kreditora izvēlētā metode tika faktiski īstenota, proti, SIA „PELTES ĪPAŠUMI” pamatkapitāla palielināšanas un parādsaistību kapitalizācijas rezultātā kreditors kļuvis par sabiedrības dalībnieku ar viņa prasījumiem adekvātu procentuālo daļu sabiedrības pamatkapitālā, savukārt parādniekam vairs nav nenokārtotu saistību pret kreditoru. Turklāt virsprokurora protestā nav ietvertas nekādas ziņas par to, ka izvēlētā tiesiskās aizsardzības procesa metode aizskartu kādas citas personas likumīgās intereses vai izmantota ļaunprātīgi. Augstākā tiesa arī norādīja, ka konkrētajā gadījumā, kad tiesiskās aizsardzības procesa ilgums tika noteikts vien divi mēneši, nebūtu pamatoti kā obligātu priekšnoteikumu tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanai paredzēt parādnieka aktīvu saimniecisko darbību tiesiskās aizsardzības procesa laikā.

Atstājot tiesas lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu negrozītu, Augstākā tiesa rezumēja, ka situācijā, kad, kā tas izriet no lietas materiāliem, maksātspējas atjaunošanas risinājums faktiski jau ir īstenots un uzņēmumam vairs nav nenokārtotu saistību pret kreditoriem, nav pamatoti atcelt tiesas lēmumu, ar kuru šāds risinājums ir apstiprināts. Tiesa uzsvēra, ka tiesiskās aizsardzības process, kā tas arī atzīts tiesību doktrīnā, ir parādnieka pēdējā iespēja atjaunot maksātspēju. Maksātspējas atjaunošana pati par sevi nenozīmē, ka konkrētais uzņēmums spēs veiksmīgi atgriezties komercvidē kā dzīvotspējīgs uzņēmums, taču alternatīvais risinājums, proti, maksātnespējas procesa turpināšana, savukārt, noteikti nozīmētu virzību uz uzņēmuma likvidāciju.

Attiecībā uz maksātnespējas procesa administratora darbības tiesiskuma kontroli Augstākā tiesa norādīja uz Maksātnespējas administrācijas kā uzraugošās institūcijas īpašo lomu. Tiesa uzsvēra, ka, ja Maksātnespējas administrācija 2014. gada decembrī konstatētos pārkāpumus administratora Māra Sprūda rīcībā uzskatīja par būtiskiem, proti, tādiem, kas liecina par to, ka administrators nenodrošina SIA „PELTES ĪPAŠUMI” maksātnespējas procesa efektīvu un likumīgu norisi, nav izskaidrojuma, kādēļ tā ar pieteikumu par administratora atcelšanu tiesā vērsās tikai 2016. gada 19. jūlijā, tas ir, vairāk nekā pusotru gadu pēc tam, kad pārkāpumi konstatēti.

Augstākā tiesa arī norādīja, ka, ņemot vērā to, ka maksātnespējas process tika izbeigts nākamajā dienā pēc Maksātnespējas administrācijas pieteikuma saņemšanas, administratora atcelšana konkrētajā procesā vairs nav iespējama. Tiesa arī norādīja, ka minētā pieteikuma izskatīšana vienlaikus ar parādnieka pieteikumu par pāreju uz tiesiskās aizsardzības procesu nebija iespējama, nepārkāpjot Civilprocesa likuma normas, kas nodrošina personu civilprocesuālo tiesību ievērošanu. Turklāt lēmums, ar kuru atteikts pieņemt Maksātnespējas administrācijas pieteikumu par Māra Sprūda atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas SIA „PELTES ĪPAŠUMI” maksātnespējas procesā nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.

Informāciju sagatavoja Rihards Gulbis,

Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks

 

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākās ziņas
TIESU PRAKSE
AKTUĀLI
CITAS ŠĪ AUTORA ZIŅAS
Iestāžu un institūciju ziņas
Kopumā 151 iestādes
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties