Grāmata izdota nelielā tirāžā un būs tikai kā piemiņas izdevums, kas glabāsies arī Augstākās tiesas lasītavā un muzejā.

Uz grāmatas atvēršanu 15. decembrī Augstākā tiesa aicināja tagadējos un bijušos Civillietu tiesu palātas tiesnešus, tiesnešu palīgus un kancelejas darbiniekus. Vienlaikus ar sarunām par tiesu palātas darba noslēgumu tas bija arī sirsnīgs satikšanās brīdis ar tiesnešiem, kas jau beiguši tiesneša darba gaitas, un darbiniekiem, kas šobrīd strādā citur.

Grāmatā apkopota Civillietu tiesu palātas svarīgāko notikumu hronika un statistika, kas liecina – 21 gadā Civillietu tiesu palātas tiesvedībā bijušas aptuveni 24 000 lietas.

Grāmata stāsta arī par cilvēkiem, kas strādājuši Civillietu tiesu palātā. Palātai bijuši trīs priekšsēdētāji – 19 gadus Gunārs Aigars, pēc tam Raimonds Grāvelsiņš un Ineta Ozola. Pavisam Civillietu tiesu palātā strādājuši 33 tiesneši, 31 tiesneša palīgs, tiesu palātas kancelejā – 90 darbinieki.

Grāmatas vērtība ir Civillietu tiesu palātā strādājušo tiesnešu un darbinieku atmiņas par laiku, ko strādājuši šajā Augstākās tiesas struktūrvienībā. Tajās ir gan stāsti par kolēģiem, novērtējot ikviena devumu palātas darbā un jo īpaši uzsverot palātas ilggadējā priekšsēdētāja Gunāra Aigara lomu kolektīva saliedēšanā un radošā gara uzturēšanā, kā arī pirmās Civillietu tiesu palātas kancelejas vadītājas Uļjanas Gončarovas stingro un vienlaikus cilvēcīgo vadības stilu.

Civillietu tiesu palātas devums Latvijas tiesu sistēmai ir ne tikai izskatīto lietu tūkstoši un apelācijas tiesu prakses izveidošana, tā bijusi arī darba skola gan tiesnešiem, gan darbiniekiem. 17 no Civillietu tiesu palātas tiesnešiem kļuvuši par kasācijas instances – Civillietu departamenta – tiesnešiem, bet trīs bijušie tiesnešu palīgi kļuvuši par tiesnešiem – Māris Vīgants šobrīd ir Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs, Inese Ušakova un Inese Rubīna – tiesneses Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Runājot par Civillietu tiesu palātas lomu savā un citu kolēģu dzīvē, Māris Vīgants novērtēja, ka tie pamati, kas likti, strādājot tiesu palātā, daudziem bijusi kā atspēriena iespēja turpmākajām darba gaitām, līdz ar to tiesu palāta nezudīs ar tās oficiālās darbības izbeigšanu. Kamēr vien būs cilvēki, kas strādājuši Civillietu tiesu palātā, tā turpinās dzīvot.

Tiesu palātas Augstākajā tiesā tika izveidotas 1995. gadā un bija apelācijas instance lietām, kurām pirmā instance bija apgabaltiesa. Īstenojot Latvijas tiesu reformu un pārejot uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu, Krimināllietu tiesu palāta darbību beidza 2014. gada 31. decembrī, Civillietu tiesu palāta – 2016. gada 31. decembrī. Turpmāk Augstākā tiesa būs tikai kasācijas instance.