Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs desmit kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Konkurences padome un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 16 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, piecas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.  

AT Krimināllietu departaments mutvārdu procesā izskatīs aizstāvja sūdzību par Ģenerālprokuratūras lēmumu par personas izdošanas pieļaujamību Lietuvas Republikai. Rakstveida procesā izskatīs astoņas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un divās lietās – prokurora kasācijas protests – par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā saņemta gan kasācijas sūdzība, gan protests. Divas lietas izskatīs sakarā ar protestu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) AT Administratīvo lietu departaments 19. decembrī izskatīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Latvijā dzīvojošs Krievijas Federācijas pilsonis, kas jau saņem Krievijas Federācijas (KF) pilsoņa pensiju, vērsās VSAA ar lūgumu piešķirt arī Latvijas Republikas vecuma pensiju. VSAA atteica piešķirt pensiju, jo atzina, ka pieteicējam nav uzkrāts nepieciešamais apdrošināšanas stāžs. VSAA atsaucās uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā un faktu, ka pieteicējs ir izvēlējies turpināt saņemt KF pilsoņa pensiju (ko KF piešķir par apdrošināšanas stāžu līdz 31.12.2001., ņemot vērā arī Latvijas Republikā uzkrātos periodus), nevis pensijas pārskatīšanu atbilstoši Līguma noteikumiem. Līdz ar to VSAA pieteicēja stāžā ieskaitīja tikai periodus pēc 01.01.2002.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja, uzdeva VSAA piešķirt pieteicējam Latvijas Republikas (LR) vecuma pensiju, ieskaitot viņa stāžā arī tos mācību periodus, kuri atbilstoši LR tiesību normām veido apdrošināšanas stāžu un par kuriem nav piešķirta KF pensija.

VSAA kasācijas sūdzībā norāda, ka atbilstoši Līgumā noteiktajam aģentūrai nav pamata iekļaut pieteicēja stāžā periodus līdz 01.01.2002.

Tādējādi Augstākajai tiesai šajā lietā jāatbild uz jautājumu, vai, nosakot tiesības uz LR vecuma pensiju, pieteicēja stāžā ir ieskaitāmi mācību periodi līdz 31.12.2001., kas nav ņemti vērā, piešķirot KF pilsoņa pensiju. (Lieta Nr. SKA-993/2016).

2) AT Administratīvo lietu departaments 21. decembrī Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā strīds ir par to, vai pieteicējai ir tiesības uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa pārmaksas atmaksu, ja pieteicēja ir samaksājusi minēto nodokli par visu kalendāro gadu, transportlīdzeklis ir noņemts no uzskaites izvešanai no Latvijas, reģistrēts Lietuvā, bet vēlāk atkārtoti reģistrēts Latvijā, pēc kā transportlīdzeklis nonācis citas personas īpašumā, bet kura nav veikusi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksu par atlikušo kalendāro gadu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums apmierināts, atzīstot, ka no tiesību normām skaidri izriet pieteicējas tiesības uz pārmaksas atmaksu. (Lieta SKA-1142/2016).

3) AT Administratīvo lietu departaments 21. decembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā izšķiramais jautājums ir, vai pieteicējas atsavinātais nekustamais īpašums ir bijis viņas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem, kas saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punktu ir viens no priekšnoteikumiem, lai ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas neapliktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Lietā ir strīds par to, vai nekustamā īpašuma, kas iegūts īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, reģistrācija Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā ir pielīdzināma nekustamā īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā, kā to prasa iepriekš minētā tiesību norma. Tāpat ir risināms jautājums, vai laulāto kopīgas mantas fakts laulātajam, kas nav reģistrēts publiskos reģistros, ļauj atsaukties uz likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punktu, lai nemaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums ir noraidīts. (Lieta SKA-630/2016).