Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs divas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Lauku atbalsta dienests.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu.

AT Krimināllietu departaments vienā lietā izlems jautājumu par personas izdošanas pieļaujamību.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 8. augustā rakstveida procesā izskatīs zemnieku saimniecības kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā tiks sniegts Alkoholisko dzērienu aprites likuma 9. panta pirmās daļas, kas noteica, kaalkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos ir aizliegta, jēdziena mājas apstākļos tulkojums kontekstā ar citu tā paša likuma normu (Alkoholisko dzērienu aprites likuma 3. panta 1.¹ daļa), kas noteica, ka komersantam, kurš pats ražo vīnu no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos iegūtajiem produktiem, nodrošinot, ka saražotā vīna kopējais apjoms nepārsniedz 15 000 litru kalendārajā gadā, ir tiesības saņemt licenci apstiprināta noliktavas turētāja darbībai un atvieglojumus akcīzes nodokļa nodrošinājuma reģistrēšanai.

Pieteicēja akcentē, ka nevarēja izpildīt Lauku atbalsta dienestā apstiprināto projektu, jo tai vīna ražošana ar likumu tika aizliegta.

Lauku atbalsta dienests to noraida un atsaucas uz minēto otro normu.

Administratīvā rajona tiesa un apgabaltiesa bija piekritusi Lauku atbalsta dienesta pozīcijai. (Lieta SKA-1209/2016).

2) Administratīvo lietu departaments 9. augustā rakstveida procesā turpinās izskatīt zemnieku saimniecības kasācijas sūdzību pieteikumā par Lauku atbalsta dienesta lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums atmaksāt saņemto atbalstu. Iepriekš AT lietā bija apturējusi tiesvedību, vēršoties ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā. Ņemot vērā, ka pieteicējai piešķirtais atbalsts attiecībā uz sākotnēji atbalstam pieteikto zemes platību faktiski ir nodrošinājis to mērķu sasniegšanu, kuru dēļ tas paredzēts Eiropas Savienības tiesību aktos, Augstākajai tiesai bija pamats šaubīties, vai konkrētajā gadījumā pieteicējas tiesību ierobežojums, paredzot atmaksāt jau saņemtos līdzekļus par to zemes platību, attiecībā uz kuru visi atbalsta saņemšanas priekšnoteikumi ir izpildīti visā piecu gadu periodā, ir samērīgs. AT ir saņēmusi Eiropas Savienības Tiesas spriedumu un atjaunojusi lietā tiesvedību. (Lieta SKA-19/2016).