15. Jūlijs 2016 11:01
Ziņa / Tiesu prakse
Satversmes tiesa ierosinājusi divas jaunas lietas

2016.gada 14.jūlijā Satversmes tiesas 2.kolēģija ierosināja gan lietu „Par likuma “Par valsts pensijām” 11.panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 109.pantam”, gan arī „Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam”.

Lieta par priekšlaicīgās pensionēšanas nosacījumiem

Apstrīdētā norma

Likuma “Par valsts pensijām” 11.panta ceturtā daļa nosaka: “Tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ.”

 

Augstāka juridiska spēka normas

Satversmes 91.panta pirmais teikums: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”

Satversmes 109.pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.”

 

Lietas fakti

Pieteikuma iesniedza Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, kas izskata lietu par vecuma pensijas ar atvieglotiem noteikumiem piešķiršanu (priekšlaicīgu pensionēšanos). Tiesā pieteikumu iesniedza persona, kura bija vērsusies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ar pieteikumu par vecuma pensijas ar atvieglotiem noteikumiem piešķiršanu kā personai, kura aprūpējusi bērnu invalīdu. Personas dēlam 1986.gadā amputēts apakšdelms. Saskaņā ar tā laika tiesību normām viņam netika noteikts invalīda statuss. Regulējums mainījās 1990.gadā, taču līdz bērna pilngadībai bija atlicis mazāk par astoņiem gadiem. Tādējādi VSAA, pamatojoties uz apstrīdēto normu, atteica piešķirt personai vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments pauž uzskatu, ka apstrīdētā norma padara pensijas ar atvieglotiem noteikumiem iegūšanu atkarīgu no bērna dzimšanas laika. Tādējādi netiekot nodrošināta vienlīdzīga attieksme un sasniegts taisnīgs rezultāts. Tiesību normas, kas noteic bērnu invalīdu vecāku tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos, mērķis esot atlīdzināt vecākiem par pavadīto laiku, rūpēm, pienākumiem, uzmanību un emocionālo slodzi, ņemot vērā, ka bērna invalīda aprūpe pastāvīgi prasa no vecākiem paaugstinātu psiholoģisko slodzi un ierobežojot darba un socializācijas iespējas. Šāds normas mērķis neatkarīgi no bērna dzimšanas laika esot jāattiecina uz visiem vecākiem, kuri ir aprūpējuši bērnu invalīdu vai bērnu ar tādu veselības stāvokli, kas atbilst invaliditātei.

Tādējādi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst vienlīdzības principam un ierobežo personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

 

Tiesas procedūra

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2016.gada 14.septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2016.gada 14.decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

 

Lieta par Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmumu nepārsūdzamību

Apstrīdētā norma

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.21pants nosaka kārtību, kādā apstrīdami izvērtēšanas komisijas lēmumi. Apstrīdētā norma noteic: „Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums nav pārsūdzams.”

 

Augstāka juridiska spēka norma

Satversmes 92.panta pirmais teikums: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”

 

Lietas fakti

Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta pieteikuma, kas ir saistīts ar apstrīdētajā normā paredzēto ierobežojumu pārsūdzēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmumus.

Konkrētajā lietā Jelgavas cietuma Izvērtēšanas komisija pieņēma lēmumu par soda izciešanas režīma maiņu ieslodzītajam. Lēmums tika apstrīdēts Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk arī – Pārvalde), kas lēmumu atstāja spēkā. Par Pārvaldes lēmumu ticis iesniegts pieteikums administratīvajā rajona tiesā, savukārt par tiesas atteikumu pieņemt pieteikumu iesniegta blakus sūdzība Augstākajā tiesā.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments uzskata, ka apstrīdētā norma atsevišķos gadījumos nesamērīgi ierobežo personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Šīs tiesības varot liegt vienīgi izņēmuma gadījumos, kad iestāde attiecībā uz tai īpaši pakļautu personu pieņem iekšēju lēmumu un nav konstatējams būtisks cilvēktiesību ierobežojums.

Likumdevējs ieslodzījumu vietu izvērtēšanas komisiju lēmumus esot uzskatījis par iestādes iekšējiem lēmumiem – tādiem, kas būtiski neierobežo ieslodzīto personu cilvēktiesības. Tomēr konkrētajā gadījumā tika pieņemts lēmums par soda izciešanas režīma pastiprināšanu, un tas būtiski skarot notiesātās personas tiesības uz privāto dzīvi. Tādējādi apstrīdētā norma, kas liedz šādu lēmumu pārsūdzēt tiesā, neatbilstot Satversmes 92.pantam.

 

Tiesas procedūra

Satversmes tiesa ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2016.gada 14.septembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2016.gada 14.decembris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

 


 

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākās ziņas
TIESU PRAKSE
AKTUĀLI
CITAS ŠĪ AUTORA ZIŅAS
Iestāžu un institūciju ziņas
Kopumā 151 iestādes
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties