Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Labklājības ministrija un Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 11 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs septiņas lietas. Četrās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā saņemts prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas spriedumiem. Vienā lietā saņemts protests par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu un vienā lietā saņemts protests par pirmstiesas procesā noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Civillietu departaments 28.septembrī rakstveida procesā izskatīs prasītāja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasītājam par nepamatotu atrašanos apcietinājumā četrus mēnešus un 26 dienas piedzīta 100 latu morālā kaitējuma atlīdzība par nodarīto morālo kaitējumu. Prasītājs prasību tiesā cēlis, atsaucoties uz Civillikuma 2352.pantu un likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgās vai nepamatotās rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, lūdzis piedzīt no atbildētājas morālā kaitējuma atlīdzību Ls 7 500. Prasītājam apcietinājums piemērots sakarā ar apsūdzību pēc Krimināllikuma 176.panta pirmās daļas. Ar Ventspils tiesas spriedumu viņš atzīts par nevainīgu un attaisnots, atbrīvojot prasītāju tiesas sēžu zālē, bet ar Kurzemes apgabaltiesas lēmumu pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts. Izskatot civilprasību pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par labu prasītājam no Tieslietu ministrijas piedzina 1000 latu morālā kaitējuma atlīdzību. (Lieta SKC-222/2015).

2) Krimināllietu departaments 29.septembrī rakstveida procesā izskatīs trīs apsūdzēto un viena aizstāvja kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumu krimināllietā par kāda akla pensionāra noslepkavošanu mantkārīgā nolūkā, pēc tā izdarot līķa apgānīšanu. Ar AT Krimināllietu tiesu palātas 2014.gada 27.novembra spriedumu divi no apsūdzētajiem atzīti par vainīgiem slepkavības izdarīšanā personu grupā mantkārīgā nolūkā. Galīgais sods vienam no apsūdzētajiem noteikts mūža ieslodzījums, bet otram – brīvības atņemšanu uz 11 gadiem un 10 mēnešiem. Vēl viens no apsūdzētajiem lietā atzīts par vainīgu uzkūdīšanā veikt slepkavību mantkārīgā nolūkā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem un 10 mēnešiem. Ceturtais lietā apsūdzētais atzīts par vainīgu sevišķi smaga nozieguma iepriekš neapsolītā slēpšanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un 11 mēnešiem. (Lieta SKK-242/2015).

3) Administratīvo lietu departaments 29.septembrī rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā izšķirams, vai pieteicējai ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja viņas nekustamais īpašums atsavināts tādēļ, ka bijis ieķīlāts citas personas saistību nodrošināšanai kredītiestādē. Pieteicēja norāda, ka būtībā viņa nav guvusi ienākumus, jo pēc labprātīgas izsoles visa nauda ir nonākusi bankas rīcībā, sedzot citas personas kredītsaistības. Valsts ieņēmumu dienests turpretim pamato nodokļa aprēķināšanu ar apsvērumu, ka nekustamais īpašums ir atsavināts par noteiktu summu, un pieteicēja ir guvusi ienākumus, pat ja tie izmantoti, lai segtu citas personas kredītsaistības.  Administratīvā apgabaltiesa Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu atzinusi par pamatotu, savukārt pieteicēja iesniegusi kasācijas sūdzību. (Lieta SKA-431/2015).

4) 30.septembrī Administratīvo lietu departamentā rakstveida procesā izskatāmajā lietā Zvērinātu advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisija zvērinātam advokātam piemērojusi disciplinārsodu – rājienu – par to, ka viņš ir atteicies uzrādīt Zvērinātu advokātu padomei un tās pilnvarotai personai pieprasītos lietvedības dokumentus, tādējādi pārkāpjot tiesību normas, kas noteic padomes uzraudzības kompetenci un advokāta pienākumu vest klientu lietas.

Augstākajai tiesai ir jāvērtē, vai apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts advokāta pieteikums par soda atcelšanu, ir tiesisks. Pieteicējs uzskata, ka padomei nav tiesību minētos dokumentus pieprasīt. (SKA-302/2015).