VSAA pieprasīja pieteicējai, kas kopā ar bērniem dzīvo Latvijā, atmaksāt saņemto ģimenes valsts pabalstu, kas, aģentūras ieskatā, bija izmaksāts nepamatoti, jo konstatēts, ka par to pašu laiku par bērniem pabalstu saņēmis arī bērnu tēvs kā nodarbinātais Apvienotajā Karalistē.

Strīds lietā bija par to, kura valsts – Latvija vai Apvienotā Karaliste – konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par primāti kompetento valsti minētā pabalsta izmaksai atbilstoši Padomes Regulai (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā un Padomes Regulai (EEK) Nr.574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.1408/71.

Aģentūra uzskatīja, ka pabalsta saņemšanas laikā pieteicēja nebija obligāti sociāli apdrošināta un līdz ar to nebija uzskatāma par nodarbinātu personu Latvijā. Tāpēc pabalsts par bērniem bija jāizmaksā Apvienotajai Karalistei, nevis Latvijai.

Augstākā tiesa atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas atziņu, ka pieteicēja pabalsta saņemšanas laikā bija uzskatāma par personu, kas Latvijā veic profesionālo darbību. Pieteicēja pabalsta saņemšanas laikā bija reģistrējusies kā pašnodarbinātā persona, veica saimniecisko darbību, bet, tā kā viņas ienākumi nepārsniedza tiesību normās noteikto apmēru, viņai nebija jāveic obligātās sociālās iemaksas.