Kā norāda likumprojekta autori, Valsts probācijas dienests, organizējot elektroniskās uzraudzības ieviešanai nepieciešamās tehnoloģijas iepirkumu, ir saskāries ar problēmsituācijām, kas neļauj elektroniskās uzraudzības sistēmu ieviest ar šī gada 1.februāri, kā tas bija plānots iepriekš.

Tādējādi likuma normas, kas saistītas ar elektronisko uzraudzību, tiks piemērotas no 2015.gada 1.jūlija. Pārējās normas stāsies spēkā paredzētajā laikā – 2015.gada 1.februārī.

Saeima 2014.gada  16.oktobrī veica grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, noslēdzot darbu pie normatīvā regulējuma, kas ļauj Latvijā kā alternatīvu ieslodzījumam ieviest notiesāto elektronisko uzraudzību.

Tādējādi tiek reformēta nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas sistēma un radīta iespēja notiesātajam ar zemu un vidēju risku sabiedrībai, ja viņš sasniedzis noteiktus resocializācijas rezultātus, tikt atbrīvotam no ieslodzījuma vietas. Notiesātais daļu no soda izcietīs ieslodzījuma vietā, bet daļu soda – stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur noteikt notiesātā atrašanās vietu un pārvietošanos ļaus elektroniskā uzraudzības sistēma.

„Šī reforma palīdzēs samazināt notiesāto skaitu ieslodzījuma vietās un tādējādi arī cietumu uzturēšanas izmaksas. Ir virkne valstu, kur šāda sistēma veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus. Ārvalstu pieredzi pielāgojot mūsu situācijai, šī ir iespēja gan ietaupīt līdzekļus, gan veicināt notiesāto personu integrāciju sabiedrībā. Jāuzsver, ka pirmstermiņa atbrīvošana arī turpmāk nenotiks automātiski, bet rūpīgi izvērtējot katra ieslodzītā panākumus resocializācijas jomā,” iepriekš skaidroja Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Elektronisko uzraudzību varēs piemērot, ja notiesātais tam piekrīt, ja elektronisko uzraudzību iespējams īstenot notiesātā dzīvesvietā un ja tās piemērošana veicinās notiesātā iekļaušanos sabiedrībā.

Par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu un elektroniskās uzraudzības noteikšanu lems tiesa, bet šī kontroles līdzekļa saturu noteiks Valsts probācijas dienests (VPD). Tādējādi būtiski paplašināsies VPD pilnvaras un pienākumi.

Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir proporcionāli liels notiesāto skaits, kas izcieš visu piespriesto brīvības atņemšanas sodu un netiek nosacīti pirms termiņa atbrīvoti. 2012.gadā nosacīti pirms termiņa tika atbrīvoti tikai 14 procenti ieslodzīto, kas saistīts ar to, ka lielākā daļa no ieslodzītajiem sodīti par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu. Turklāt likums nosaka striktu kārtību, kā notiesātie var tikt atbrīvoti pirms termiņa, liecina Tieslietu ministrijas sniegtā informācija.

Notiesāto elektroniskās uzraudzības ieviešana atlikta līdz 1.jūlijam, šodien steidzamības kārtā izdarot grozījumus Valsts probācijas dienesta likumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.