18. Oktobris 2018 21:18
Domnīca / brīvais mikrofons
ŠOKĒJOŠI - BANKAS MUMS IR PARĀDĀ MILJARDIEM EIRO !
9
Tradicionāli tiek uzskatīts, kredītņēmēji (jo īpaši hipotekāro) ir parādā bankām, bet bankas ir parādā kredītņēmējiem. Patiesība ir pavisam cita. Jau ātrāk tiku rakstījis par to, kā visas Latvijas komercbankas mūs apkrāpj. Ar rakstiem var iepazīties: https://goo.gl/yiwdL7; https://goo.gl/3S22TC; https://goo.gl/yfQ3PK; un https://goo.gl/1wxLQL Šajā rakstā Tev – dārgais lasītāj būs iespējams uzzināt vairāk par to, ka bankas mums ir parādā miljardiem eiro, un kā mūs reāli apzog. Raksts ir pārpublicēts, bet tajā aplūkotie jautājumi ir aktuāli vēljoprojām. LASĪTĀJ – VARBŪT BEIDZOT IR PIENĀCIS LAIKS NO LATVIJAS PADZĪT VISAS KOMERCBANKAS, KURAS MŪS IR APZAGUŠAS?!!?

Raksts tapa diskusiju ietekmē par tā saucamo "nolikto atslēgu" principu. Ir diezgan liels cinisms bankām diktēt valstij savus noteikumus saistībā ar šo principu.

Kārtējā parlamentāriešu sanāksmē ar finanšu sektora pārstāvjiem Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners apgalvoja, ka banku sektoram ir finanšu resursi, lai izsniegtu kredītus.

Var atklāti teikt, ka apzināti vai neapzināti, bet Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners nerunā taisnību.

Banku sektoram nav un nekad nav bijuši pietiekami savi finanšu resursi kredītu izsniegšanai. Tā saucamos "finanšu resursus" bankām rada hipotekāro kredītu ņēmēji, kreditējot bankas, un bankas vēl līdz šodienai ir parādā hipotekāro kredītu ņēmējiem, jo nav izpildījušas savas uzņemtās saistības kredīta izsniegšanā.

To var viegli pierādīt, izprasot no bankām dokumentus, kas apliecinātu kredīta izsniegšanas faktu atbilstoši noslēgtajam kredītlīgumam. Šādus atbilstoši kredītlīguma nosacījumiem naudas līdzekļu izsniegšanas fakta apliecinošus dokumentus bankas nav bijušas spējīgas iesniegt tiesai vēl nevienā tiesāšanās procesā, kas norāda uz to, ka bankas savas saistības nav izpildījušas.

Latvijā ir tiesas spriedums, kurā tiesa noraidīja bankas prasību pret kredītņēmēju, jo bankas pārstāvis nespēja iesniegt tiesai atbilstošus dokumentus un tiesa pilnībā apmierināja kredītņēmēja pretprasību pret banku, turklāt vēl nosprieda piedzīt no bankas valsts labā tiesāšanās izdevumus.

Ne visi hipotekāro kredītu ņēmēji lielās valsts nodevas dēļ ir spējīgi celt prasību vai pretprasību tiesā un tiesas ceļā panākt, lai banka izpildītu savas kreditēšanas līgumā uzņemtās saistības un izmaksātu kredītņēmējam kredītlīgumā paredzētos naudas līdzekļus.

Bet mums ir tiesības tiesā kā atbildētājiem bankai pieprasīt pierādīt kredīta izsniegšanas faktu, jo atbilstoši Civillikuma 1838. punktam - "ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo". Un, iespējams, Latvijā beidzot apstāsies neskaitāma īpašumu atsavināšana un izpārdošana par labu bankām.

P.S. Viens pierādījums tam, ka nav tā, kā tradicionāli esam pieraduši uzskatīt:

http://www.theguardian.com/commentisfree/2014/mar/18/truth-money-iou-bank-of-england-austerity

Saīsināts tulkojums latviski:

"Patiesība ir ārā: nauda ir parādzīme, un bankas uz to iedzīvojas

<...> 1930. gados Henrijs Fords ir izteicies, ka tā ir laba lieta, ka lielākā daļa cilvēku nezina, kā patiesībā darbojas banku sistēma, jo citādi uzsāktos revolūcija jau pirms rītdienas. 

<...> Dokumentā “Naudas radīšana modernajā ekonomikā” (Money Creation in the Modern Economy), ko publicējuši trīs Anglijas centrālās bankas ekonomisti no Monetārās analītikas direktorāta, skaidri rakstīts, ka visizplatītākie pieņēmumi par to, kā bankas darbojas, ir nepareizi un ka populistiskā, heterodoksālā domāšana, kas visbiežāk saistīta ar tādām grupām kā “Okupēt Volstrītu” (Occupy Wall Street), ir pareiza.

Atsauciet atmiņā tradicionālo domāšanu, kura turpina kalpot par pamatu politiskajām debatēm. Iedzīvotāji novieto savu naudu bankās. Bankas šo naudu izdod kredītos uz procentiem - vai nu patērētājiem vai uzņēmējiem. Frakcionālā rezervju sistēma ļauj komercbankām izdot ievērojami vairāk līdzekļu, nekā tās tur rezervēs, un, ja piesaistīto iekrājumu nepietiek, komercbankas var aizņemties no centrālās bankas.

Pateicoties šai domāšanai, mēs turpinām runāt par naudu kā par izsmeļamu resursu, runāt par valdības parāda amoralitāti, runāt, ka “nav pietiekami naudas”, lai finansētu sociālās programmas, utt. Anglijas centrālā banka ir atzinusi, ka šī domāšana ir neprecīza. Citējot no bankas ekonomistu rakstītā: “Pretēji tam, ka bankas saņem depozītus no mājsaimniecībām, kurus pēc tam izdod kredītos, banku kreditēšana ir tā, kas rada depozītus... Normālos apstākļos centrālā banka nefiksē naudas daudzumu apgrozībā, kā arī centrālās bankas nauda netiek "multiplicēta" vairāk kredītos un depozītos”.

Citos vārdos, viss ir otrādi. Kad komercbankas izdod kredītus, tās rada naudu. Nauda ir vienkārši parādzīme. <...> Patiesībā nav ierobežojuma tam, cik naudas komercbankas var radīt, pieņemot to, ka vienmēr atradīsies kāds, kurš vēlēsies aizņemties. Bankām reti trūkst skaidrās naudas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka kredītņemēji reti kad to pieprasa. Galu galā jebkura izdotā nauda kredītos visbiežāk atkal atgriežas kādā bankā. Banku sistēmai kopumā jebkurš aizņēmums kļūst par depozītu.  <...>

Kopš pēdējās lielās recesijas Amerikas Savienoto Valstu un Anglijas centrālās bankas ir samazinājušas procentu likmi naudai, kuru komercbankas var aizņemties, gandrīz līdz nullei. Patiesībā ar “kvantitatīvo mīkstināšanu” (“Quantitative Easing”) centrālās bankas ir komercbankās iepludinājušas grandiozas naudas summas, neizraisot nekādu inflācijas efektu.

Tas viss nozīmē, ka centrālā banka neierobežo naudas daudzumu apgrozībā - naudas daudzums apgrozībā ir atkarīgs no tā, cik daudz valdība, uzņēmumi un parastie iedzīvotāji izvēlas no bankām aizņemties kredītos.

<...> Tikai iedomājieties, kas varētu notikt, ja visi hipotekāro kredītu ņēmēji pēkšņi saprastu, ka nauda, ko viņiem banka ir aizdevusi, patiesībā nav taupīgu cilvēku iekrājumi, bet gan kaut kas, ko banka “radījusi ar savu burvju zizli”.

<...> Galu galā mēs visi varētu pārliecināties, vai Henrijam Fordam bija taisnība."

 

 

RAKSTĀ IZMANTS MATERIĀLS NO: https://www.pietiek.com/raksti/par_banku_paradiem_kreditnemejiem

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
9 KOMENTĀRI
 
Viro
30. Oktobris 2018 / 07:45
0
ATBILDĒT
Labprāt ko vairāk uzzinātu par šo raksta rindkopu:
"Latvijā ir tiesas spriedums, kurā tiesa noraidīja bankas prasību pret kredītņēmēju, jo bankas pārstāvis nespēja iesniegt tiesai atbilstošus dokumentus un tiesa pilnībā apmierināja kredītņēmēja pretprasību pret banku, turklāt vēl nosprieda piedzīt no bankas valsts labā tiesāšanās izdevumus."

Bez atsauces (un attiecīgi iespējas izprast šāda notikuma cēloņus) tāda tukša runāšana vien ir, Raimond..
Loģiski
25. Oktobris 2018 / 08:39
0
ATBILDĒT
Manuprāt, autors ir sajaucis Jurista Vārda diskusiju sadaļu ar DELFU sadaļas "Izklaide" komentāru sadaļu.
Max Headroom > Loģiski
25. Oktobris 2018 / 16:56
2
ATBILDĒT
Runājot par "Jurista Vārda diskusiju sadaļu" - es redakcijas vietā kārtīgi pārvērtētu, vai šī ideja - ieviest sadaļu ar minimālu (ja vispār) redakcionālo kontroli - ir sevi kvantitatīvi un kvalitatīvi attaisnojusi, ņemot vērā tās faktisko saturu. Varbūt pat laiks aizdomāties, kas notiek ar rakstu diskusijām kā tādām. Salīdzinot ar ainu pirms 5-10 gadiem, šībrīža komentāri pie rakstiem ir manāmi kūtrāki, komunikācija - agresīvāka. Brīžiem liekas, ka diskusijās regulāri iesaistās vien daži cilvēki.
Ķirzākcilvēks > Max Headroom
26. Oktobris 2018 / 10:31
0
ATBILDĒT
Es piekrītu, ka daži raksti šajā sadaļā ir zem katras kritikas, bet pateicoties šai sadaļa mums ir bijusi lieliska iespējā lasīt Ditas Amoliņas un Egona Rusanova esejas, kuras bija ļoti kvalitatīvas. Esejai piemīt tāda brīvība, ko akadēmiskais raksts nevar sniegt. Es atgādināšu, ka ļoti daudz no ietekmīgajiem filozofiem XX. gadsimtā ir izmantošu tieši eseju, lai izplatītu savas idejas. Atgādināšu arī, ka atsaucu izmantošana ir salīdzinoši jaunā lieta. Vai tad arguments ir patiesāks ja to apstiprina 100 avotu? Manuprāt nē. 100 ļoti gudri cilvēki var kļūdīties, vai daudz vienkāršāk, 100 gudri cilvēki varētu nebūt aizdomājusies par situāciju, kas tagad ir aktuāla. Nu… man par šo arī top eseja (Tajā vairs nebūšu “Ķirzākcilvēks”, bet šajā situācijā bija patiesi grūti pretoties kārdinājumam netrollot kolēģi Raimondu). Ceru, ka nelikšu Jums vilties. Katra ziņā, nedomāju, ka ar sadaļas slēgšanu mēs panāksim labāko kvalitāti, drīzāk jālūdz redakcijai “pieslēgties” vairāk.
Max Headroom > Ķirzākcilvēks
30. Oktobris 2018 / 14:08
0
ATBILDĒT
Protams, ne jau par esejas formātu bija mani iebildumi. JV nekad nav bijis tīri akadēmiski ievirzīts izdevums (atšķirībā, piemēram, no Likums un Tiesības, kur vismaz 90% publikāciju bija akadēmiskas - raksti, jaunu grāmatu recenzijas utt.) un kvalitatīvas esejas tajā noteikti iederētos. Bet uzsveru vārdu "kvalitatīvas" - tas ietver zināmu priekškontroli, lai zem JV nosaukuma neparādītos dažādi jokdari vai žults izgāzēji, kas pat ar īstajiem vārdiem nekautrējas komunicēt inteliģentiem cilvēkiem nepieņemamā formā.
Ķirzākcilvēks > Ķirzākcilvēks
26. Oktobris 2018 / 10:36
0
ATBILDĒT
Un par manam gramatiskām kļūdām (ko es pats jau pamanīju)

https://english.stackexchange.com/questions/152115/would-the-rejection-of-an-argument-because-of-a-grammatical-error-be-a-type-of-l

https://www.altalang.com/beyond-words/fallacy-of-proper-grammar/

Tas neattaisno faktu, ka man vajag uzlabot manu gramatiku, bet, uzskatu, ka gramatiskas kļūdas nesamazina argumenta spēku.
Latvijas Centriskā partija
20. Oktobris 2018 / 20:15
2
ATBILDĒT
Mēs ar tevi Raimond! Sorosīdi un visi pārejie melnie kardināli, kuri pārņēmuši visu valstu, izņemot Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un Krievijas Federāciju, valdības. CVK, kuri pakļaujas šiem mošķiem, noviltoja vēlēšanu rezultātus! Mēs patiesībā saņēmām 60% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstu! Viss banku un viņu interešu lobētāju dēļ! Nekas, mēs uzvarēsim!
Ķirzākcilvēks
19. Oktobris 2018 / 09:38
0
ATBILDĒT
Tā ir! Mēs drīz Jūs visus iekārosim. Tagad darbojamies arī Latvijā - Kaimiņš, Kušners, Gobzems, Liepiņa, Pabriks, Ušakovs, Znotiņa, Putniņš un Ždanoka ir, patiesībā, Ķirzākcilvēki. Baidies Raimond! Mēs esam banku sistēmā, bet ne tikai!
Max Headroom
18. Oktobris 2018 / 21:56
2
ATBILDĒT
Autor, tu sen jau dzīvo kaut kādā paralēlajā realitātē, pēc kuras nedarbojas nevienas juridiskās un ekonomiskās attiecības starp īstiem, dzīviem cilvēkiem?
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
9
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties