Lielākajā daļā gadījumu tiesneši tā arī traktē kā tu saki, bet es skaidri zinu, ka RAT ir tikuši pieņemti prasības pieteikumi intelektuālā īpašuma lietās maksājot mazo nodevu (tas gan bija prasījumos par kompensāciju pēc tiesas ieskata, t.i. AT likuma redakcija līdz 2007.gada 1.martam), nevis rēķinot to pēc prasības summas, par spīti tam, ka identiski prasības pieteikumi pie cita tiesneša tika atstāti bez virzības. Tāpēc es neuzskatītu, ka tā prakse ir tik viennozīmīga.



Tas, ka 4prim punkts ir ielikts pēc nemantiskajām prasībām neko nenozīmē. Viņš ir ielikts kā atsevišķa lietu kategorija, tāpat kā 2punkts par laulības šķiršanu (Neuzstāsi taču, ka tā ir mantiska prasība, kaut arī pēc saraksta tā seko prasībai, kas novērtējama naudas summā, nevis nemantiskai prasībai).



Jā no anotācijas teorētiski varētu mēģināt izsecināt, ka likumdevēja mērķis bija šo nodevu attiecināt tikai uz nemantiskajiem strīdiem par autortiesībām, bet no likuma teksta tas nebūt neizriet. Pieņemtais likuma teksts nenodala autortiesību strīdus pēc to mantiskuma/nemantiskuma, bet kā atsevišķu prasības veidu, kuram ir noteikta speciāla nodeva. Tas, ka likuma tekstu nav sasniegts likumdevēja mērķis nebūt nav prasītāja problēma. Neredzu iemeslu 4prim pantu interpretēt tik šauri, kā tu saki tikai tāpēc, ka viņš seko 4pantam, jo paša 4prim panta formulējums ir skaidrs un nepārprotams.

Jāskatās, kur tas 4prim punkts likumā iebāzts. Tā kā tas ir palikts zem nemantiskajām prasībām, tad par to vispār nevajadzētu šaubīties. Apskatieties arī tiesu praksi - par zaudējumu atlīdzību autortiesību pārkāpuma lietā nekur nebūs 50 Ls visur tiek piemērots 34.p. 1.daļas 1.p. No anotācijas ir skaidrs, ka likumdevējs grib aizstāt 50 latus ar 150 latiem, aprēķinot prognozējamos ienākumus budžetā.