Seku formālā un materiālā nozīme

Vispārīgs raksturojums. Noziedzīgs nodarījums ir izdarīts iekšzemē arī tad, ja šeit notikusi seku (arī daļēja) iestāšanās.² Piemēram, vainīgais ir sodāms saskaņā ar iekšzemes likumu par nonāvēšanu aiz neuzmanības tad, ja darbība ir izdarīta ārvalstī, bet iekšzemē ir iestājušās letālas sekas.³ Vērtējot, kādas nodarījuma sekas iegūst nozīmi, piemērojot teritorialitātes principu, tiek izmatotas divas pieejas:

• nozīme ir tikai tādām sekām, kas iekļautas noziedzīgā nodarījuma sastāvā (seku formālā izpratne);
• nozīme ir jebkurām sekām (tiešām, jūtamām u.tml.), neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma sastāva struktūras (seku materiālā izpratne).⁴

Otrajā nozīmē teritorialitātes princips zināmā mērā konkurē ar aizsardzības jeb drošības principu (Krimināllikuma 4. panta trešā daļa), kura pamatā ir ideja, ka katra valsts ir leģitimēta paplašināt savu krimināltiesisko aizsardzību uz visām iekšzemes interesēm, neatkarīgi no tā, kura persona un kurā vietā tām nodarījusi kaitējumu.⁵ Šis princips izteic valsts gribu sodīt citur izdarītas darbības tikai tāpēc, ka tā jūtas apdraudēta.⁶

Materiālā izpratne (Šveices judikatūra). Termina "sekas" plašākais interpretācijas variants tiek pamatots ar to, ka likumdevējs cenšas panākt efektīvāku jurisdikcijas piemērošanu krimināltiesībās un izvairīties no negatīvajiem jurisdikcijas konfliktiem, t.i., situācijām, kad neviena valsts nepretendē uz jurisdikciju. Tāpēc, ņemot vērā ratio legis, seku jēdziens jāinterpretē pēc iespējas plašāk.⁷

Šī pieeja vairāk raksturīga Šveices judikatūrai, lai gan kopumā tā ir svārstīga.⁸ Saskaņā ar Šveices Federālās Augstākās tiesas senāku praksi par nodarījuma sekām tika uzskatīts jebkāds kaitējums, kura dēļ rīcība atzīta par kriminālsodāmu, turklāt arī tad, ja noziedzīga nodarījuma objektīvajā pusē kaitējums nav minēts.⁹ Piemēram, izskatot lietu par uzturlīdzekļu nemaksāšanu pēc Kriminālkodeksa (turpmāk – StGB) 217. panta, Šveices Federālā Augstākā tiesa 20. gadsimta sešdesmitajos gados izteica šādu viedokli. Apsūdzētais nodarījuma izdarīšanas laikā dzīvoja Vācijā. Tātad uzturēšanas pienākumu viņš pildīja nevis Šveicē, bet ārvalstī. Tāpēc atliek pārbaudīt, vai viņam inkriminētās sekas iestājās Šveicē. Atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša. Neraugoties uz judikatūras kritiku, šo secinājumu negroza tas, ka StGB 217. pantā minētais nodarījums ir formāla, nevis materiāla sastāva (schlichtes Tätigkeits- und nicht ein Erfolgsdelikt – vācu val.). Tas nozīmē tikai to, ka noziedzīgā nodarījuma pabeigšanai nav nepieciešamas sekas, kas ārēji nošķiramas no bezdarbības.

Ja likumdevējs ir atteicies no bezdarbības izrietošo seku atzīšanas par "īpašām noziedzīga nodarījuma sastāvā ietilpstošām sekām", tas darīts tāpēc, ka atšķirībā no materiāliem sastāviem šeit tās katrā gadījumā un neizbēgami izriet no bezdarbības. Tāpēc nebija nepieciešams likumā tās iekļaut kā atsevišķu sastāva pazīmi. Neraugoties uz minēto, uzturēšanas saistības nepildīšana ir sodāma, ņemot vērā cietušajam nodarīto kaitējumu. Tādā gadījumā kaitējuma nodarīšana ir sekas StGB 7. un 346. panta izpratnē.

Šveices tiesību aktu piemērošana nevar būt atkarīga no tā, vai sekas ir minētas kā īpaša nodarījuma pazīme, vai arī tās ir iekļautas nodarījumā kā neizbēgamas. Izšķiroši ir tas, ka šo seku dēļ nodarījums ir sodāms.¹⁰

Uzturēšanas saistības nepildīšanas gadījumā kaitējums izpaužas tādējādi, ka tiesīgā persona nesaņem tai pienākošos pabalstu. Ja kaitējums, kas ir būtisks nodarījuma sodāmībai, rodas Šveicē tāpēc, ka cietušās personas domicils ir šajā valstī, Šveices tiesību aktu piemērošana formālos sastāvos (bei schlichten Tätigkeitsdelikten – vācu val.) nav mazāk pamatota kā materiālos sastāvos.¹¹

Judikatūras maiņa notika 1979. gadā,¹² izskatot apsūdzību par bigāmiju (divlaulību). Šveices Federālā Augstākā tiesa norādīja, ka sekas StGB 7. panta izpratnē, kas reglamentē teritorialitātes principu,¹³ ir tā dēvētā materiālā sastāva ārējās sekas (Aussenerfolg eines sogenannten Erfolgsdeliktes – vācu val.), kas aprakstītas kā noziedzīgā nodarījuma sastāva elements. Ja šajā gadījumā mēs ievērojam šo interpretāciju, ir skaidrs, ka bigāmija ir formāls delikts, ko raksturo tikai un vienīgi vainīgā rīcība, noslēdzot otro laulību. Šādam nodarījumam nevar būt citas sekas, kas būtu nošķiramas no paša tiesību pārkāpuma, tāpēc izdarīšanas vieta nevar būt citur, kā tikai pārkāpēja nodarījuma vietā (konkrētajā gadījumā – Kamerūnā), pat ja ar likumu aizsargātām interesēm, proti, Šveices laulības institūtam, nodarīts kaitējums Šveicē.¹⁴ Taču vēlāk judikatūra atkal attālinājās no šīs šaurākās izpratnes.¹⁵

Formālā izpratne (Vācijas, Austrijas judikatūra). Termina "sekas" šaurākā interpretācija dominē Vācijas un Austrijas judikatūrā.

Seku jēdziena šaurākā interpretācija tiek pamatota ar šādiem argumentiem.