Mūsu zināšanas un priekšstats par juridiski (un arī vēsturiski) nozīmīgiem notikumiem valstiskuma dzīvē ir atkarīgs no to līdzdalībnieku atstātajām liecībām. Šajā ziņā sava nozīme ir kā notikumu laikā tapušiem dokumentiem, preses relīzēm, dienesta ziņojumiem un ierakstiem dienasgrāmatās, tā arī vēlākām atmiņām un pārdomām. Varētu teikt, ka tieši beidzamās daudziem notikumiem piešķir to īpašo reljefumu un personiskumu, kas sausus vēstures faktus pārvērš leģendās un teju gatavās aizraujošu romānu vai filmu epizodēs. Nesen, kopīgi svinot Satversmes sapulces simtgadi, iespējams, mēs pat līdz galam neapjautām, cik būtiski mūsu izpratni par to dienu notikumiem un sajūtām ir ietekmējuši un patiesībā arī mērķtiecīgi veidojuši Fēlikss Cielēns, Ādolfs Klīve un daudzi citi Satversmes sapulces politiķi savos daudzus gadu desmitus vēlāk tapušajos memuāros.