Strauji attīstoties informācijas tehnoloģijām, būvniecības industrija nav iedomājama bez tās digitalizācijas, jaunu rīku ieviešanas un papildu zināšanu apgūšanas. Pārmaiņas nepieciešamas gan izglītības jomā, sagatavojot jaunus būvniecības speciālistus, gan tiesiskajā ietvarā. Valdības un publiskā iepirkuma veicēji Eiropā un pasaulē atzīst būves informācijas modelēšanas vērtību kā stratēģisku izmaksu, kvalitātes un politikas mērķu sasniegšanas līdzekli.¹ Līdz 2030. gadam valdība plāno ieviest digitālu dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmu, un radīt normatīvo ietvaru BIM ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos.² Būvniecības digitalizācija ir norādīta kā viena no galvenajām prioritātēm "Latvijas Būvniecības nozares attīstības stratēģijā 2017.–2024. gadam".³ Arī ES Publiskā iepirkuma direktīvas (2014. gads)⁴ atsauce uz "inovāciju" aicina izmantot BIM publiskajā būvniecības procesā. Paredzēts, ka, sākot ar 2025. gadu, BIM būvniecības procesā būs obligāta prasība publiskos iepirkumos.⁵

Pētījuma "Lielā BIM skaitīšana" rezultāti par būvniecības nozares digitalizāciju Latvijā rāda, ka galvenie iemesli, kas kavē būvniecības digitalizāciju, ir: esošā darbaspēka kompetences trūkums (17 %); izpratnes trūkums par ieguvumiem (14 %); līdzekļu trūkums (12 %); nepietiekama speciālistu sagatavošana mācību iestādēs (11 %); vienotu valsts standartu trūkums projektēšanai BIM vidē (10 %); uzņēmumu vadības izpratnes trūkums (9 %); vienotu valsts standartu trūkums būves plānošanai (7 %); vienotu valsts standartu trūkums iepirkumiem (7 %) u.