10. Jūlijs 2018 /NR. 28 (1034)
Redakcijas sleja
Dziesmu svētku aizsegā
Dziesmu svētku aizsegā

Pagājušajā nedēļā, Rīgai un visai Latvijai piedzīvojot šī gada kulmināciju – simtgades Dziesmu un deju svētkus, arī "Jurista Vārda" redakcijā valdīja garīgs un, jāatzīst, dažos brīžos arī paliels fizisks sasprindzinājums. Tapa mūsu žurnāla jaunais vizuālais veidols, kurš šobrīd ir nonācis lasītāju rokās.

Ļoti ceram, ka enerģijas lādiņš, kas svētkos izšāvās pār mūsu valsti, savu pozitīvo nospiedumu būs atstājis arī "Jurista Vārda" lappusēs un jūs, cienījamie lasītāji, to pamanīsit un atzinīgi novērtēsit. Un arī piedosit, ja pirmajā jaunā vizuālā tēla laidienā būs tomēr ielavījusies kāda neprecizitāte, ko tādā gadījumā noteikti novērsīsim nākamajos žurnālos. Jo, kā jau tas vienmēr gadās, dažas idejas uzradās pēdējā brīdī, tāpat kā pilnīgi bez pēdām vissvarīgākajā brīdī pazuda daži faili. Vienīgais (un labākais) veids, kā šādas radošas un tehniskas mokas, mūsuprāt, var izskaidrot, ir pārspriegums, ko Rīgas gaisā radīja Dziesmu svētku enerģija. Taču fakts, ka žurnāls tomēr ir iznācis – ja reiz to turat savās rokās! – liecina, ka izvēlētais laiks ir bijis liktenīgi labvēlīgs. Un kurš gan cits brīdis vispār būtu bijis piemērotāks radošām pārmaiņām?

Žurnāla saturs, tāpat kā Latvijas tiesiskā sistēma, ir nepārtrauktā attīstībā un pārmaiņu procesā. Mēs ceram, ka esat novērtējuši mūsu pēdējo gadu centienus līdztekus tradicionālajām žurnāla sadaļām aizvien biežāk veidot tematiskus "Jurista Vārda" laidienus, intervēt Latvijā un pasaulē nozīmīgus juristus, publicēt Latvijas vēsturē izcilāko juristu biogrāfisko aprakstu sēriju u.c. Nesenākie saturiskie jaunumi ir sadaļas "Juridiskā darba tirgus" un "Jurists un kultūra", kas jau izpelnījušās mūsu lasītāju atzinību.

Turpretī kopš iepriekšējām "Jurista Vārda" vizuālajām pārmaiņām ir pagājuši jau neticami gari pieci gadi, tātad nepieciešamība pēc jauna "izskata" bija patiešām sasniegusi kritisko masu. Atskatoties uz šiem pieciem gadiem, ar zināmu gandarījumu varam secināt, ka pāris no mūsu tā laika modīgajiem, no pasaules aizņemtajiem jaunieviesumiem, par kuriem, starp citu, saņēmām arī dažas pretrunīgas lasītāju atsauksmes, pa šo laiku presē un grāmatu dizainā ir kļuvuši par ierastu lietu (teiksim, nenolīdzinātās teksta slejas). Tāpēc – jāiet tālāk!

Jaunais "Jurista Vārda" iekārtojums ir iecerēts ar mērķi uzskatāmāk nodalīt atsevišķas žurnāla sadaļas, skaidrāk izceļot "galvenos" rakstus un no tiem nodalot informatīvo sadaļu, tiesību praksi u.c. rubrikas. Pēc atkārtotiem lasītāju lūgumiem ievērojami ir palielināts atsauču teksta lielums un uz vieglāk lasāmu tiek nomainīts burtu veids. Koncentrējoties uz lietišķumu un rakstu saturu, nevis to autoru vizuālo tēlu, turpmāk saruks lielākā daļa portretu – izņemot intervijas un citas publikācijas, kuru centrā ir nevis juridisks jautājums, bet konkrēta personība.

Tomēr preses dizaina un poligrāfijas jautājumos neiesvaidītam "Jurista Vārda" lasītājam vispamanāmākā pārmaiņa noteikti būs papīrs, uz kura turpmāk tiks drukāts žurnāls. No līdzšinējā krītotā papīra pārejam uz nekrītotu, un tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, šis papīrs ir draudzīgāks lasītāju acīm, jo nespīd, tādēļ teksts ir vieglāk lasāms. Tas mūsdienu cilvēka dažādos ekrānos nogurdinātajai redzei ir būtisks apstāklis.

Otrkārt, tas ir arī "Jurista Vārda" un tā lasītāju "attiecību" jautājums. Krītots papīrs tradicionāli tiek izmantots reprezentatīviem izdevumiem, kuru mērķis ir savā ziņā iedvest cieņu un respektu. "Jurista Vārds" turpretī vēlas būt visu Latvijas juristu un tiesību politikas veidotāju savstarpēju, atklātu sarunu, domu apmaiņas vieta, kopīgs darba instruments mūsu visu galvenā mērķa sasniegšanai – Latvijas tiesiskās sistēmas uzlabošanai. Šādās attiecībās reprezentatīvai distancei nav vietas.

Un, visbeidzot, ļoti svarīgs ir arī ilgtspējas aspekts, proti, vides saudzēšana. Nekrītotā papīrā ir daudz augstāks koksnes īpatsvars, tātad tas tiek ražots no atjaunojamiem dabas resursiem, ar kuriem, starp citu, ir ļoti bagāta arī Latvija. Šī iemesla dēļ šādu papīru ir arī vieglāk izmantot atkārtotai pārstrādei. Turpretī krītpapīra sastāvā ļoti būtisku daļu veido dažādas ķīmiskas vielas, savukārt koksnes tur ir ļoti maz. Par to katrs var pārliecināties, nesekmīgi cenšoties iekurināt savas lauku mājas krāsni ar lielveikala spīdīgo reklāmas bukletu. Jādomā, ka tieši šis vides saudzēšanas apstāklis ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šādi nekrītoti papīri aizvien vairāk ir modē preses un grāmatniecības pasaulē.

Šo mūsu redakcijas vēstuli jums, cienījamie lasītāji, noslēgšu, atkal atgriežoties pie Dziesmu svētku tēmas un izsakot mūsu lielāko cerību. Arī tad, ja nepamanīsit lielas pārmaiņas un nesapratīsit smalko atšķirību starp līdzšinējo un turpmāko papīru vai burtu lielumiem, mēs ļoti vēlētos, lai jaunais "Jurista Vārda" vizuālais tēls (bet vēl jo vairāk tā vienmēr mainīgais saturs!) būtu jums tikpat interesants kā laba dziesma, kuru var klausīties (lasīt) vēl un vēlreiz, arī tad, ja tā koru repertuārā ir kopš mūsu pirmajiem Dziesmu svētkiem 1873. gadā!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Dziesmu svētku aizsegā. Jurista Vārds, 10.07.2018., Nr. 28 (1034), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 10. Jūlijs 2018 /NR. 28 (1034)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
17. Jūlijs 2018 /NR. 29 (1035)
Kas notika ar autortiesību direktīvu
3. Jūlijs 2018 /NR. 27 (1033)
Sūce likvidēta?
11
26. Jūnijs 2018 /NR. 26 (1032)
Sporta pārraides par valsts naudu
5
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties