27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)
Intervija
Oficiālais izdevējs informācijas laikmetā: kā īstenot Satversmes 90. pantu
Daina Ābele intervijā Dinai Gailītei
Foto: Boriss Koļesņikovs
SATURA RĀDĪTĀJS

Grūti iedomāties, kā varētu funkcionēt mūsdienīga valsts, kuras iedzīvotājiem nebūtu pieejami likumu teksti un cita tiem tiesiski saistoša informācija. Ja šāda situācija vēl varētu būt iespējama kādā totalitārā iekārtā, kur valda varas iestāžu patvaļa un iedzīvotāji tiek pakļauti policejiska režīma rīkojumiem neatkarīgi no to likumības, tad demokrātiskā un tiesiskā valstī tas nav iespējams. Normatīvo tiesību aktu un citas publiski saistošas informācijas drošticama paziņošana pēc iespējas plašai sabiedrībai ir viens no valsts tiesiskās sistēmas funkcionēšanas nosacījumiem. Tas ne vien ļauj personām uzzināt par to, kādi ir to uzvedības noteikumi, bet arī nodrošina iespējas jebkuram maksimāli efektīvi izmantot savas tiesības un īstenot savas intereses attiecībās gan ar valsti, gan citām personām.

Par likumu izsludināšanu valstis un valdnieki ir rūpējušies kopš seniem laikiem. Līdz mūsdienām saglabājušies gan akmenī iecirsto likumu teksti no antīkajām sabiedrībām, gan liecības par to, kā no baznīcu kancelēm 19. gadsimta sākumā tika nolasīti likumi par dzimtļaužu brīvlaišanu Vidzemē un Kurzemē.

Līdz ar drukātās preses rašanos 17.–18. gadsimtā veidojās arī pirmās Eiropas valstu oficiālās avīzes, dažas no tām turpina iznākt bez pārtraukuma vairāku gadsimtu garumā: zviedru valdības laikraksts Post-och Inrikes Tidningar normatīvos aktus un publiskos paziņojumus, tai skaitā par komercreģistru, bankrotiem un izsolēm, publicē kopš 1645. gada (kopš 2007. gada tikai elektroniskā formātā). Savs oficiālais izdevums kopš pašiem organizācijas pirmsākumiem 1952. gadā ir arī Eiropas Savienībai.

Arī dibinot Latvijas valsti, uzreiz tika veidots oficiālais laikraksts, kurā tika izsludināti ne vien normatīvie akti, bet ar cita plašai sabiedrībai svarīga informācija: valdības politiskie paziņojumi, informācija par sadarbību ar ārvalstīm, budžeta stāvokli, valsts ierēdņu iecelšanu amatos, uzņēmumu un tiesu informācija, izsoļu paziņojumi, dažādu valsts iestāžu ziņas (par muitas un dzelzceļa darbību, epidemioloģisko situāciju u.tml.), kā arī, ņemot vērā Neatkarības kara norisi, pirmajos valsts gados – arī regulāras ziņas par stāvokli frontē. 1998. gadā, papildinot Satversmi ar VIII nodaļu (Cilvēka pamattiesības), valsts pienākums informēt par personas tiesībām un pienākumiem tika expressis verbis nostiprināts konstitūcijas tekstā: "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības" (90. pants).

Pirmā Latvijas Republikas oficiālā laikraksta nosaukums bija "Pagaidu Valdības Vēstnesis" (iznāca tikai četri laidieni 1918. gada nogalē, līdz Rīgai uzbruka lielinieki un pagaidu valdība atkāpās uz Kurzemi), tā darbu kopš 1919. gada augusta līdz pat padomju okupācijai turpināja "Valdības Vēstnesis". Atjaunojot Latvijas neatkarību, tika atjaunots arī oficiālais izdevējs: pārejas periodā oficiālo izsludināšanu veica vienlaikus pat trīs izdevumi – "Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs" un laikraksti "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija", 1990. gada nogalē šo funkciju pārņēma valdības dibinātais laikraksts "Diena", bet kopš 1993. gada 25. februāra iznāk Latvijas Republikas oficiālas izdevums "Latvijas Vēstnesis" (19 gadus laikraksta formātā, kopš 2013. gada kā periodisks elektronisks izdevums).

2018. gadā Latvijas Republikas oficiālais izdevējs svin dubultus svētkus: 14. decembrī būs pagājuši simts gadi kopš pirmā "Pagaidu Valdības Vēstneša" laidiena iznākšanas (pagaidu valdība laikrakstu dibināja 1918. gada 7. decembrī, par redaktoru ieceļot Jēkabu Stumbergu), savukārt 2018. gada 25. februārī apritēja 25 gadi, kopš pirmo reizi iznācis pašreizējais oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" (galveno redaktoru Oskaru Gertu Ministru padome iecēla 1992. gada decembrī).

Kāds ir mūsdienu Latvijas oficiālais izdevējs, kāda ir tā nākotnes vīzija un kā informācijas laikmetā vislabākajā veidā īstenot Satversmes 90. pantu – par to "Jurista Vārda" saruna ar VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāju Dainu Ābeli.

Sabiedrība aktīvi izmanto “Latvijas Vēstneša” sniegto informāciju
6125 – oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" laidieni, kas iznākuši 25 gadu laikā no pirmā laikraksta 1993. gada 25. februārī (kopš 2013. gada izdevums iznāk tikai elektroniski, bet numerācija tiek turpināta).
VAIRĀK
OFICIĀLAIS IZDEVĒJS informācijaS laikmetā: KĀ īstenot Satversmes 90. pantu

Kāds ir bijis "Latvijas Vēstneša" ceļš līdzšinējo 25 gadu garumā?

Noteikti var teikt, ka tā ir bijusi attīstība pa spirāli uz augšu. Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka "Latvijas Vēstnesi" 1993. gadā izveidoja Oskars Gerts. Viņš arī bija laikraksta galvenais redaktors līdz pat pārejai uz elektronisko izdevumu 2013. gadā. Tomēr arī mana saistība ar "Latvijas Vēstnesi" ilgst jau vairāk nekā 17 gadu garumā, un tieši šo laika periodu es varu vērtēt vislabāk.

Uz "Latvijas Vēstnesi" atnācu no Hansabankas – ļoti sakārtotas, skandināviskas darba vides, un pirmajos gados mēs, valde, koncentrējāmies tieši šajā virzienā – mūsdienīgi sakārtot darba organizāciju, izveidot kolektīvu kā komandu, kas virzās uz vienotu mērķi. Lai to panāktu, mēs izmantojām 2000. gadu sākumā jauno un populāro tendenci – ieviest kvalitātes vadības sistēmu arī valsts pārvaldē un valsts uzņēmumos. Tobrīd par to vēl bija ļoti maz zināšanu, un mums ļoti palīdzēja kvalitātes konsultants Dzintars Putnis, viens no pirmajiem un kompetentākajiem šīs nozares speciālistiem Latvijā.

Redaktori

Ceļš uz kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu nebija pašmērķis. Tas ļāva sakārtot uzņēmuma pārvaldību, novērsa struktūrvienību savstarpējo konkurenci, ļāva līdzdarboties visiem darbiniekiem mūsu kopējo mērķu un to sasniegšanas stratēģijas sagatavošanā, uzlabot savstarpējo komunikāciju, izveidot kļūdu identificēšanas un novēršanas mehānismus. Tas, ka ik gadus no jauna tiek pārvērtēti procesi, nodrošina to efektivitātes nepārtrauktu pilnveidošanu.

Paralēli tam, ka gadu no gada pilnveidojām "Vēstneša" iekšējo vidi, nācās pretoties ārējiem faktoriem, kas dažādu nepārdomātu administratīvu lēmumu rezultātā ļoti negatīvi ietekmēja kolektīvu. Visskaļāk tas izpaudās droši vien laikā starp 2009. un 2012. gadu, kad tika gatavota un notika pāreja uz oficiālo elektronisko publikāciju. Arī iekšēji tas nebūt nebija vienkāršs process, jo daudziem mūsu darbiniekiem nācās pārorientēties uz jauniem pienākumiem, dažiem bija arī no mums jāaiziet, tomēr tas notika atbilstoši labas pārmaiņu vadības praksei. Toties ārēji tas bija ļoti sarežģīts process. No mūsu puses elektroniskajai oficiālajai publikācijai tehnoloģiju un citu risinājumu ziņā mēs bijām gatavi jau 2009. gadā. Mēs bijām braukuši mācīties no citiem Eiropas kolēģiem Eiropas oficiālo izdevēju forumā, mēs bijām sagatavojuši attiecīgās tehnoloģijas utt. Lielākais traucēklis diemžēl bija ārējās diskusijas, aiz kurām patiesībā stāvēja divi trīs konkrēti uzņēmēji, kas vēlējās savā starpā sadalīt oficiālā izdevēja funkcijas un labi pelnīt no šo funkciju izpildes. Diemžēl viņu pusē nostājās arī dažas lobistu organizācijas, no kurām spilgtākās bez šaubām bija Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirgotāju asociācija. Mēs atceramies, piemēram, tādus preses virsrakstus kā "Darba devēju konfederācija piesaka šahu un matu "Latvijas Vēstnesim""... Šie cilvēki peļņa gūšanu savās privātajās interesēs pilnīgi atklāti nostādīja augstāk par sabiedrības tiesībām uz brīvu pieeju valsts tiesību aktiem un citai valsts informācijai. Atcerēsimies, ka tobrīd "modē" vēl bija viedokļi par publiskās privātās partnerības vienreizējo efektivitāti, lai gan realitātē neviens šāds projekts realizēts nebija un reālu šādas efektivitātes mērījumu arī nebija.

Šīs ārējās pretdarbības dēļ diskusijas par Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma projektu un šī projekta ceļš līdz likuma statusam diemžēl vilkās līdz pat 2012. gadam, pēdējās šaubas tika izteiktas vēl īsi pirms likuma izsludināšanas – apspriedē ar lobistiem pie Valsts prezidenta. Tika ļoti skaļi apgalvots, ka "Latvijas Vēstnesis" darbojas neefektīvi un nelietderīgi un ka Latvijas uzņēmējiem uzliktais pienākums šeit ievietot dažus maksas sludinājumus ir viens no lielākajiem administratīvajiem slogiem, ko lobisti nekad neaizmirsa pieminēt gadījumos, kad Ekonomikas ministrijā tika spriests, kā uzlabot Latvijas pozīcijas doing business reitingos. Gluži pretēju rezultātu gan rādīja socioloģiskās aptaujas, kur vairāk nekā 85 % Latvijas uzņēmēju atzina, ka viņi ļoti bieži izmanto un augstu vērtē bezmaksas datubāzi likumi.lv un ka apmaksājamā komercreģistra ierakstu publikācija nav būtisks traucēklis viņu darbības uzsākšanai.

Vēl, protams, bija arī citas diskusijas par to, vai elektroniskā publikācija ir droša un ilgtspējīga. Tie bija ierosinājumi drošības pēc paralēli saglabāt papīra laikrakstu. Jāsaka, ka mūsu uzstādījums nebija par katru cenu likvidēt drukāto versiju, mūs vadīja tikai vēlme taupīt līdzekļus un mēs būtu turpinājuši izdot laikrakstu, ja tāds būt politiskais uzstādījums un tam atrastos finansējums, tomēr Saeima izšķīrās par pilnīgu pāreju uz elektronisko izsludināšanu. Jāatgādina, ka pusgadu – no 2012. gada 1. jūlija līdz 2012. gada beigām, lai varētu gūt pārliecību par elektroniskās publikācijas drošību, paralēli iznāca gan drukātais laikraksts, gan elektroniskais izdevums.

Vai var apgalvot, ka pāreja uz oficiālo publikāciju elektroniskajā formā ir notikusi pilnīgi droši un bez starpgadījumiem?

Jā, noteikti. Var būt, ka mums palīdzēja arī šis ilgstošais politisko diskusiju periods. Kā jau teicu, iekšējo procesu ziņā mēs bijām gatavi elektroniskajai publikācijai jau 2009.–2010. gadā. Viss tika daudzkārt testēts un pārbaudīts. Cita starpā, lai veicinātu ātru un efektīvu informācijas apmaiņu, "Latvijas Vēstnesis" par saviem līdzekļiem 2010. gadā izveidoja drošu dokumentu elektroniskās aprites kanālu starp Saeimas kanceleju, Valsts prezidenta kanceleju un oficiālo izdevēju.

Kāds ir "Latvijas Vēstneša" portālu satura un infrastruktūras tiesiskais statuss?

Kopš 2012. gada visa mūsu infrastruktūra un vietnēs vestnesis.lv un likumi.lv uzkrātie dati ir noteiktā kārtībā reģistrēta un uzturēta oficiālās publikācijas valsts informācijas sistēma.

Juristus parasti interesē elektroniskās oficiālās publikācijas drošticamība. Vai vestnesis.lv lietotājam ir iespējas precīzi redzēt, kāds ir bijis, teiksim, pirms desmit gadiem izsludināta normatīvā akta vai oficiālā paziņojuma teksts, līdzīgi kā senāk tas būtu bijis iespējams, atšķirot veco drukāto laikrakstu? Strīda situācijā katram oficiālās publikācijas komatam var būt izšķiroša nozīme.

Oficiālā izdevuma vestnesis.lv lietotāji zina, ka oficiālā publikācija notiek PDF formātā un ir parakstīta ar drošu elektronisko parakstu. Kad 2009.–2011. gadā mēs sākām šo sistēmu izstrādāt un testēt, mēs bijām lielākie e-paraksta lietotāji Latvijā, lielākie Latvijas valsts televīzijas un radio centra (LVTRC) klienti, ņemot vērā, cik daudz dokumentu dienā mums ir jāparaksta (gadā tiek parakstīti vidēji 140 000 dokumentu).

Atverot oficiālo publikāciju, lietotājs dokumenta stūrī redz elektronisko parakstu un laika zīmogu. Ja ar to viss ir kārtībā, ir skaidrs, ka dokuments ir autentisks. Ja notiktu ielaušanās mēģinājums, šis elektroniskais paraksts tiktu bojāts. Līdz šim nekādu starpgadījumu mums nav bijis.

Gribu arī piebilst, ka "Latvijas Vēstnesis" ir darījis ļoti daudz, lai nodrošinātu mūsu datu drošību un aizsardzību. Protams, konkrēti, kas ir darīts un kādi ir mūsu paņēmieni, es nevaru klāstīt publiski. Varu tikai atklāt, ka 2009. gadā mēs Latvijā bijām otrā institūcija aiz "Latvijas loto", kas ieguva starptautisko informācijas drošības sertifikātu ISO 27000. To darījām tāpēc, ka tajā laikā vēl neviena institūcija Latvijā nebija izstrādājusi jelkādus kritērijus, pēc kuriem vērtēt drošības standartus, bet šis sertifikācijas process tādus piedāvāja. Viens no kritērijiem, ko izveidojām, ir piemēram, pieļaujamais oficiālās informācijas pieejamības pārrāvums gada griezumā, un tas ir ļoti ļoti īss, mērāms burtiski minūtēs. Protams, šie mūsu noteiktie augstie kritēriji savukārt prasa nepārtraukti uzlabot arī mūsu IT tehnoloģijas. Jānorāda, ka pēdējos gados ir izstrādāti arī valsts iekšējie normatīvie akti informācijas drošībā un tos uzrauga gan Aizsardzības ministrija, gan VARAM. Kopš nesenajām krīzēm valsts informācijas sistēmas pret ārējiem uzbrukumiem sargā arī Televīzijas un radio centrs un citas valsts struktūras. Tātad par drošību rūpējamies gan mēs paši, gan kolektīvi to dara atbildīgas valsts institūcijas.

Ar drošību savā ziņā ir saistīts arī jautājums par šādu informācijas sistēmu izstrādātāju.

Pretēji kādreiz populārajai idejai par to, ka viss ir jānodod ārpakalpojumos, izvērtējot iespējamos riskus, svarīgākās "Latvijas Vēstneša" informācijas sistēmas šo gadu laikā ir uzbūvējuši mūsu pašu IT cilvēki. Tas nenozīmē, ka atsevišķos gadījumos mēs neesam izmantojuši ārpakalpojumus dažu elementu izstrādē. Mēs izmantojam jau pieminēto e-parakstu, kā arī SURIS sistēmu oficiālo sludinājumu plūsmas organizēšanai. Lai gan jāsaka, ka tieši ārpakalpojumu sniedzēji mums ir sagādājuši nepatīkamus brīžus, kā gadījās, piemēram, 2010. gadā, kad pēc tikko kā izstrādātas un palaistas sludinājumu sistēmas, ko bijām par ievērojamu naudu un ar toreiz nepieciešamo Ministru kabineta atļauju iepirkuši, tās izstrādātājs paziņoja par maksātnespēju un mums bija jāizdod vēl tikpat liela summa jauna ārpakalpojuma uzturētāja piesaistei. Tas liek man ar lielu pārliecību teikt, ka valstij būtisku IT pakalpojumu uzturēšana, izmantojot ārpakalpojumus, padara valsts institūcijas ļoti viegli ievainojamas un atkarīgas no privātiem izstrādātājiem, kuru atbildība par sava pakalpojuma kvalitāti ir diezgan ierobežota. Par kādu valsts drošību var runāt gadījumos, ja valsts informācijas sistēmas uztur, piemēram, uzņēmumi, kuru īpašnieki slēpjas ārzonās, bet patiesībā saiknes stiepjas uz Austrumiem? Esmu arī cieši pārliecināta, ka ārpakalpojums ļoti bieži ir stipri dārgāks, salīdzinot ar to, cik mums izmaksā savu sistēmu uzturēšana ar iekšējiem resursiem.

Liels izaicinājums daudziem uzņēmumiem būs jaunā datu regula, kas nosaka ļoti stingru personas datu aizsardzības līmeni. Kas notiks ar "Latvijas Vēstneša" uzkrāto informāciju?

Tas ir sarežģīts pārbaudījums, kuram gatavojamies, tāpēc esam uzsākuši visu procesu auditu. Man pret šo jautājumu ir divējāda attieksme. No vienas puses, es saprotu, ka šajā laikmetā privātuma aizsardzība ir ļoti svarīga. No otras puses, jāatzīst, ka šīs regulas prasības un diezgan drakoniskie sodi padarīs daudzus tehnoloģiju uzņēmumus ļoti ievainojamus pret privātpersonu prasībām. Tur ir saskatāma sava veida pretruna – šobrīd, kad faktiski visu datu un informācijas aprite notiek elektroniski, mēs visi kļūstam aizvien caurredzamāki un kontrolējamāki, tāpēc cīņa par šo datu aizsardzību sāk līdzināties cīņai ar vējdzirnavām. Nevar izslēgt, ka atradīsies personas, kas šīs regulas noteiktos sodus centīsies izmantot, lai uzbruktu konkrētiem uzņēmumiem un izspiestu no tiem naudu.

Vai oficiālais izdevējs būs iesaistīts Valsts kancelejas paspārnē topošajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā (TAP)?

Paredzams, ka tā būs tiesību aktu projektu aprites informācijas sistēma, kurā nākotnē notiks visu tiesību aktu projektu izstrāde un publiskā apspriešana. Varētu teikt, ka tas būs ļoti uzlabots un paplašināts līdzšinējās dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmas (DAUKS) līdzinieks ar stipri paplašinātām funkcijām un modernizēts atbilstoši 21. gadsimta prasībām. "Latvijas Vēstnesis" šajā projektā tiks iesaistīts tādējādi, ka sniegs nepieciešamos datus gadījumos, kad notiks kāda jau spēkā esoša normatīvā akta grozīšana. Tas nozīmē, ka tiks paņemts mūsu datubāzē esošs dokuments – strukturēta informācija, ievietots šajā TAP, un tālāk visas iestādes strādās ar šo dokumentu – uz tā bāzes piedāvās grozījumus, sniegs atzinumus utt.

Ļoti ilgstoša ir diskusija par "Latvijas Vēstneša" saturu un finansēšanas formuno oficiālajiem paziņojumiem. Kā tas ir šobrīd?

Šeit jārunā par oficiālā izdevēja finansēšanas modeli, kas starp citu sakņojas starpkaru periodā. Līdzīgi kā toreiz, arī tagad oficiālais izdevums sastāv no divām galvenajām daļā – normatīvo aktu un oficiālo paziņojumu (jeb sludinājumu) publikācijām. Gan toreiz, gan tagad sludinājumu publicēšana notiek par maksu, kas tiek iekasēta gan no valsts iestādēm, gan privātpersonām. Savukārt par normatīvo aktu publicēšanu oficiālajam izdevējam valsts no sava budžeta nekad nav maksājusi. Faktiski tas ir šķērssubsidēšanas modelis, kas pastāv ne tikai Latvijā, bet arī vairākās citās Eiropas valstīs. Saprotams, ka maksa par šiem sludinājumiem nevar būt maza, jo uz to rēķina notiek arī normatīvo aktu izsludināšana. Tieši tāpēc gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan dažādas citas organizācijas cenšas panākt, lai tām nevajadzētu ievietot sludinājumus "Latvijas Vēstnesī". Gadu gaitā tādā veidā no oficiālās publikācijas tikuši izņemti daudzi sludinājumi, sākot jau ar publisko iepirkumu. Valsts informācija tādējādi izklīst pa dažādām vietnēm, kur to, protams, ir grūti atrast, turklāt bieži vien nav iespēju pārliecināties, vai dažādu iestāžu uzturētajās mājaslapās šī informācija tiek glabāta droši, vai ir pieejamas vēsturiskās versijas, kam var būt izšķiroša nozīme, ja persona vēlētos apstrīdēt, piemēram, kādas izsoles vai cita procesa norisi.

Varu piekrist pārmetumiem, ka šāds modelis nav īsti normāls, jo valsts faktiski uzliek pienākumu finansēt Satversmes 90. panta izpildi tiem, kam ir pienākums ievietot oficiālos sludinājumus. Uz to norādīja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš pavadvēstulē, ko viņš Saeimai nosūtīja 2012. gadā, kad tika izsludināts Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas likums. Saeima vēstuli pārsūtīja Ministru kabinetam, tas savukārt Finanšu un Tieslietu ministrijai. Pagaidām finansējumā nekas nav mainījies – budžeta naudas normatīvo aktu izsludināšanai nav. Vienlaikus strauji sarūk obligāto sludinājumu apjoms, tiek likvidētas aizvien jaunas sludinājumu grupas, rezultātā oficiālajam izdevējam strauji sarūk ieņēmumi. Ja būtu bijusi skaidra izšķiršanās, ka oficiālais izdevējs arī turpmāk tiek šķērssubsidēts no oficiālajiem paziņojumiem, nedrīkstēja pieļaut maksas sludinājumu skaita sarukšanu. Diemžēl skaidras politiskas izšķiršanās nav bijis, un šis process ir noticis ļoti nekoordinēti, pakļaujoties konkrētu institūciju spiedienam attiekties no maksas sludinājumiem un nedomājot par tālākajām sekām.

Pagājušajā vasarā pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kas izvērtē oficiālo paziņojumu grupas. Konstatējām, ka Latvijā aptuveni 800 normatīvajos aktos ir noteikts pienākums publicēt normatīvos aktus, paziņojumus un citu informāciju "Latvijas Vēstnesī". Tātad likumdevējs ir vēlējies, lai šāda informācija šeit koncentrētos. Tagad notiek izvērtēšana un diemžēl iezīmējas vēlme vēl vairāk samazināt oficiālo paziņojumu klāstu un tātad izkliedēt valsts un tiesisko informāciju vai nepublicēt to vispār.

Mūsuprāt, ideālais variants, ir, piemēram, Norvēģijā, un to mēs šobrīd esam iekļāvuši ziņojumā valdībai, kas piedāvā veidot oficiālo izdevēju kā vienotu valsts un tiesiskās informācijas platformu, ko uztur valsts un kurā jebkura persona vienuviet ērti var atrast vai ievietot tiesiski saistošu informāciju, tai skaitā plaša loka oficiālos paziņojumus, kas var skart personas intereses. Tā tas ir darīts oficiālajā laikrakstā pirms kara, tā tas ir darīts "Latvijas Vēstnesī" kopš 1993. gada. Tas būtu tiesiskas valsts risinājums.

Kā "Latvijas Vēstnesis" izskatās uz citu Eiropas kolēģi fona?

Domāju, ka ļoti labi. 2003. gadā tika izveidots Eiropas oficiālo izdevēju forums, kurā piedalāmies arī mēs. Esam uzņēmuši šī foruma gada sanāksmi Rīgā, kā arī regulāri iesaistāmies dažādās darba grupās un pieredzes apmaiņā. Mūsu veidotie projekti uz kolēģu veikuma fona izskatās ļoti mūsdienīgi, taču mēs aizvien turpinām pilnveidoties.

 

Latvijas Republikas oficiālais izdevums

AGIJA

Agija Kalme, Tiesību aktu publikācijas daļas vadītāja

Mūsdienu "Latvijas Vēstnesis" dibināts 1993. gada 2. februārī, un valsts uzņēmumam nupat apritējuši 25 gadi. Tā priekštecis "Pagaidu Valdības Vēstnesis" kā valsts un tiesiskā informācijas pirmavots dibināts jau 1918. gada decembrī, definējot tā izveidošanas iemeslu – izveidot informācijas avotu, kurā būtu paziņoti visi "likumi un rīkojumi, kas pilsoņiem būtu jāzina un jāievēro", un norādot, ka "Pagaidu Valdības Vēstnesī" iespiestiem likumiem un rīkojumiem ir "oficiāla un autentiska nozīme". Oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" seko šim pirms 100 gadiem noteiktajam mērķim – izsludināt tiesību aktus un oficiālos paziņojumus, nodrošinot to pieejamību un nemainīgumu no publicēšanas brīža. Oficiālās publikācijas izsludināšanu, publicēšanu, spēkā esamību un pieejamību nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums.

Oficiālajā izdevumā publicē ārējos normatīvos aktus, kā arī citus tiesību aktus un oficiālos paziņojumus, ja to publicēšanu šajā izdevumā paredz ārējie normatīvie akti. Pašvaldību saistošos noteikumus oficiālajā izdevumā publicē likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā apjomā, t.i., publicē republikas pilsētu domju saistošos noteikumus un to novada domju saistošos noteikumus, kuras par publicēšanas vietu noteikušas oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis". Šobrīd tiesību aktu un oficiālo paziņojumu publikāciju "Latvijas Vēstnesī" paredz vairāk nekā 300 ārējie normatīvie akti.

Tiesību aktu sadaļā tiesību aktus un oficiālo informāciju publicē vairāk nekā 40 institūcijas un iestādes. 2017. gadā tika publicēti 3400 tiesību akti un oficiālā informācija. Ārējie normatīvie akti stājas spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā.

Kopš 2013. gada 1. janvāra oficiālā publikācija pieejama tikai elektroniskā formātā. Katra publikācija tiek nodrošināta divos formātos – līdzās ierastajam interneta formātam tiek veidota oficiālā publikācija PDF formātā, kas tiek parakstīta ar elektronisko parakstu ar laika zīmogu, tas nodrošina iespēju ikvienam pārliecināties par publikācijas nemainību no publicēšanas brīža.

Vietni vestnesis.lv – tajā pieejams oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" – 2017. gadā vidēji mēnesī izmantojuši ap 60 000 lietotāju (Google Analytics dati), vidēji katra apmeklējuma laikā atverot trīs līdz četrus dokumentus. Kopumā pērn reģistrēti 1,6 miljoni apmeklējumu un 5,7 miljoni skatījumu (atvērtās lapas).

Zīmola vestnesis.lv augsto uzticamību apliecina lietotāju un sadarbības partneru aptauju rezultāti. 90 % lietotāju (2016. gada aptaujas dati) piekrīt apgalvojumam, ka vestnesis.lv nodrošina uzticamu un ērti lietojamu oficiālo publikāciju.

 

Tiesību aktu portāls Likumi.lv

INESE

Inese Luste, Oficiālo publikāciju departamenta direktore, Likumi.lv galvenā redaktore

Likumi.lv ir tīmekļa vietne ar aktuālāko informāciju par tiesību aktiem un to izmaiņām. Saskaņā ar lietotāju vērtējumu tā ir uzticams un ērti lietojams tiesiskās informācijas avots. Vidēji mēnesī to apmeklē 250 000 unikālo lietotāju, kas to padara par visvairāk apmeklēto valsts pārvaldes tīmekļa vietni.

Likumi.lv pilnveide tiek plānota vairākus gadus uz priekšu. Tā ir gan satura paplašināšana, gan esošā satura lietošanas uzlabošana. Likumi.lv jaunums ir tiesību aktu tulkojumu angļu valodā labāks atspoguļojums. Valsts valodas centra sagatavotie tulkojumi ir integrēti Likumi.lv vidē. Līdz ar to ir nodrošināta ērta valodu pārslēgšana un arī to meklēšanas funkcija. Tulkojumi ir marķēti ar informāciju par to aktualitāti. Darbs pie projekta vēl turpinās, bet svarīgākais jautājums ir – kā nodrošināt, lai visi tulkojumi regulāri tiktu aktualizēti?

Vēl viens projekts, kuru "Latvijas Vēstnesis" iecerējis īstenot jau šogad, ir tiesību aktu pantu sasaiste ar tiesu spriedumiem. Sākotnēji kā pilotprojekts tas tiks realizēts attiecībā uz Satversmes tiesas spriedumiem, jo tie jau ir mūsu rīcībā. Tālākai projekta attīstībai būs nepieciešama ieinteresētība un atbalsts no to iestāžu puses, kuru rīcībā ir sistematizēti tiesu spriedumi.

Likumi.lv saturu nākotnē var paplašināt Tieslietu ministrijas rosinātā iniciatīva par pašvaldības saistošo noteikumu centralizētu pieejamību. Var piekrist, ka konkrētas pašvaldības saistošie noteikumi dažādās situācijās var interesēt vai attiekties arī uz citu pašvaldību iedzīvotājiem. Un vai tad tie būtu jāmeklē simts atsevišķās mājaslapās? Pagaidām tikai lielo pilsētu un Talsu novada domes saistošie noteikumi ir pieejami Likumi.lv un tiek sistematizēti pēc tiem pašiem principiem kā likumi un Ministru kabineta noteikumi.

Ikdienā notiek darbs arī pie mazāk pamanāmiem vietnes uzlabojumiem. Kā vienu no tiem var minēt iespēju izdrukāt vai saglabāt PDF formātā atsevišķu likuma nodaļu vai pielikumu. Kā otru – iespēju pieteikties uz paziņojumiem e-pastā, ja uz interesējošā likuma pamata ir izdoti jauni noteikumi.

Likumi.lv ir vēl daudz rīku, kas darbu ar tiesību aktiem padara operatīvāku un interesantāku. To var apliecināt arī 12 000 Likumi.lv reģistrēto lietotāju, kas veido savas tiesību aktu izlases, pievieno tiem piezīmes un saņem e-pastā sev svarīgos paziņojumus. Par vietnes jaunumiem pirmie uzzina 8000 mūsu sociālo tīklu sekotāju.

 

Oficiālie paziņojumi

AIJA

Aija Sinkeviča, Paziņojumu publikāciju daļas ("Latvijas Vēstneša" Klientu centra) vadītāja

Būtisku oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" daļu veido oficiālie paziņojumi. Tā tas ir bijis kopš Latvijas Republikas oficiālā izdevēja pirmsākumiem pirms 100 gadiem, kad "Pagaidu Valdības Vēstnesis" un tā pēctecis "Valdības Vēstnesis" bez likumiem un rīkojumiem publicēja arī tiesu un valsts iestāžu, kā arī privātpersonu maksas sludinājumus. Arī šobrīd oficiālajā izdevumā ir divas daļas: ārējie normatīvie akti un citi tiesību akti, kā arī oficiālie paziņojumi. Oficiālā paziņojuma publikācijas brīdis rada tiesiskas sekas, piemēram, kreditori var pieteikt savus prasījumus.

"Latvijas Vēstnesis" publicē tikai tos juridisku un fizisku personu iesniegtos paziņojumus, kas noteikti ārējos normatīvajos aktos: šādu nepieciešamību paredz vairāk nekā 200 dažādu tiesību aktu. 2017. gadā "Latvijas Vēstnesī" tika publicēti 105 084 oficiālie paziņojumi, vienā izdevuma laidienā vidēji 405 dokumenti. Oficiālajā izdevumā tiek nodrošināts publicētās informācijas nemainīgums. Atsakām iespēju veikt jebkuru, pat vissīkāko labojumu jau publicētā informācijā. To var labot, tikai publicējot jaunu paziņojumu ar precizētu saturu. Mājaslapā precizētajiem un atsauktajiem paziņojumiem nodrošinām tehnisku sasaisti, kas parāda, ka publikācija ir tikusi atsaukta vai tā tikusi precizēta, ērti pieejams arī precizētās publikācijas teksts.

Lai turpinātu uzlabot mūsu klientu apkalpošanu, regulāri veicam izdevuma lietotāju un sadarbības partneru aptaujas. Rezultāti liecina, ka vietne www.vestnesis.lv ir ērti lietojama un moderna.

Oficiālo paziņojumu publikācijās pieejamā informācija sagrupēta paziņojumu grupās atbilstoši saturam, ir iespēja lietot meklētāju, lai atrastu vajadzīgo. Populārākā paziņojumu grupa ir "Amatu konkursi". Tiek pilnveidotas meklēšanas iespējas. Piemēram, meklējot informāciju par juridisku personu, vislabāk ir meklēšanas laukā ievadīt uzņēmuma reģistrācijas numuru, jo tad rezultātos tiks atrastas visas publikācijas, kurās ir šis reģistrācijas numurs. Esam daudz paveikuši, lai klientam nebūtu jātērē laiks, iesniedzot publikāciju klātienē. Paziņojumus, izmantojot datu apmaiņu IS-IS, saņemam no zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem notāriem, Uzņēmumu reģistra, kur klients ir kārtojis lietas. Ja paziņojums jāpublicē fiziskai personai, tad var izmantot elektronisko parakstu.

Šobrīd aktualitāte ir personas datu aizsardzības jautājumi. Ar 2018. gada 25. maiju stāsies spēkā daudz stingrāki noteikumi personu datu uzraudzības jomā – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisku personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi. Jāpārvērtē, vai personas datus saturoša informācija, kas nonāk mūsu rīcībā, tiek pienācīgi uzraudzīta. Tas attiecas uz jebkādām ar personas datiem veiktām darbībām, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

Tiesiskais regulējums, kas nosaka publikāciju nepieciešamību, ir mainīgs. Laika gaitā par nepublicējamu informāciju ir kļuvušas daudzas valstiski svarīgas oficiālo paziņojumu sadaļas. Veicot klientu aptaujas, diezgan viennozīmīgi ir secināms, ka viņi vēlas, lai oficiālā informācija ir pieejama vienuviet, lai nebūtu jāmaldās pa daudzām interneta vietnēm. Kā piemēru varētu minēt paziņojumus maksātnespējas sakarā. Maksātnespējas reģistru var atrast Uzņēmumu reģistra mājaslapā, tomēr jāatzīst, ka ne visiem tas izdodas. Arī ieradumam un tradīcijai ir liels spēks. Paziņojumi par maksātnespēju joprojām tiek meklēti "Latvijas Vēstnesī". Sašutums ir diezgan liels, ja jau nokavēts pieteikšanās termiņš kreditoru prasījumu pieteikšanai. Kāpēc "Latvijas Vēstnesis" to nepublicē? Atbildēt ir grūti, jo atteikšanās no šo sludinājumu publicēšanas "Latvijas Vēstnesī" nebija oficiālā izdevēja iniciatīva. Vērojama kopēja izziņošanas decentralizācija, kas nav ērta informācijas lietotājiem.

 

Portāls "Par likumu un valsti"

ZAIDA

Zaida Kalniņa, portāla "Par likumu un valsti" – lvportals.lv – galvenā redaktore

Mūsdienu Latvijas sabiedrību salīdzinājumā ar laiku pirms divdesmit gadiem var uzskatīt par labi informētu savu tiesību, iespēju un pienākumu klāstā. Patiess prieks, ka savu artavu tajā ir ieguldījis arī "Latvijas Vēstneša" portāls lvportals.lv, kopš 2008. gada kā viens no pirmajiem mērķtiecīgi veidojoties par specializētu interneta mediju un piedāvājot populārā valodā skaidrojumus par tiesību aktu normām.

Latvijas valsts un Latvijas Republikas oficiālā izdevēja simtgades gadā LV portāla desmit darbības gadi tiesiski izglītotākas sabiedrības veidošanā vēl ir tikai kā piliens jūrā. Nav runa par to, ka nesamazinās tiesību normu apjoms, tādēļ skaidrojamu un diskutējamu tēmu netrūkst un LV portāla redaktoriem vienmēr ir darba pilnas rokas. Izaicinājumi ir citi. Mēs dzīvojam nemitīgā jaunumu plūsmas eiforijā, ko piedāvā pašmāju un pasaules ziņu kanāli un piegādā tehnoloģijas – viedtālruņi, datori, TV, radio. Tie visi cīnās par mūsu uzmanību, un ir skaidrs, ka nopietnas informācijas meklējumiem – piemēram, kādas ir manas kā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vai zemes nomnieka, vai makšķernieka tiesības, kā veidojas OIK maksājums, kāpēc jaunai ēkai ir nepieciešams energoaudits – mēs pievēršamies tikai ļoti konkrētas vajadzības gadījumā.

Kā zināms, medijā saturs ir dievs. LV portāla pamatdarbs ir skaidrojumi par tiesību aktu normām, to piemērošanu un likumdošanas procesu. Tas ir arī vispopulārākais un lietotāju pieprasītākais LV portāla satura segments. 2017. gadā esam izveidojuši īpašu kanālu "Tiesās", kura mērķis ir dot iespēju tiesām, tiesnešiem un citām tiesvedības procesā iesaistītajām pusēm – advokātiem, prokuroriem, tiesu izpildītājiem – nepastarpināti skaidrot sabiedrībai tiesu darba specifiku.

Par savu goda lietu redakcija uzskata arī kvalitatīvas saruntelpas par Latvijas valstiskumu un tiesiskumu uzturēšanu. Priecājamies, ka, neskatoties uz lielo aizņemtību, joprojām ir cilvēki, kuriem ir interese lasīt diskusijas, intervijas un komentārus un dalīties domās.

Otra populārākā LV portāla satura sadaļa ir lietotāju e-konsultācijas. Ik mēnesi sadarbībā ar partneriem sniedzam 200 atbildes uz lietotāju iesūtītajiem jautājumiem.

Tā kā 21. gadsimta dzīves ritmu raksturo nevis ritenuto prelūdija, bet gan allegro tempā skanošs maršs, mediju vidē apmeklētības reitingi nosaka un izsaka visu. Sākot no "nulles" 2008. gadā, LV portāls 2018. gada janvārī ir sasniedzis 193 761 reālā lietotāja auditoriju, mēneša laikā reģistrēti gandrīz 700 000 skatījumu, kas atbilst 13,32 % Latvijas interneta lietotāju auditorijas.

Ieskicējot nākotni, mūsu ieceres ir izsakāmas lakoniski: portālam jākļūst par atpazītu autoritāti – uzticamu un sabiedrībā zināmu tiesiskās informācijas avotu, kas skaidro personu tiesības un pienākumus; veido izpratni par tiesiskumu, atspoguļo aktuālās norises tiesību nozarē; palīdz veidot saikni starp valsti un sabiedrību; veicina patriotismu un stiprina izpratni par valstiskumu. Šī gada maija sākumā tiks publiskota LV portāla jaunā versija.

Domāju, ka Satversmes tēvi varētu būt apmierināti – 90. pants "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības" vairs nav tikai deklaratīva norma. VSIA "Latvijas Vēstnesis" ar saviem pakalpojumiem kā valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platforma dod iespējas Latvijas sabiedrībai būt zinošai.

LV

VV

VV_

UZZIŅAI

Sabiedrība aktīvi izmanto “Latvijas Vēstneša” sniegto informāciju

Sabiedrība aktīvi izmanto "Latvijas Vēstneša" sniegto informāciju

Latvijas Republikas oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" produktus izmanto 20–25 % Latvijas interneta lietotāju. 2018. gada janvārī triju publiskos mērījumos iekļauto "Latvijas Vēstneša" portālu reālo lietotāju kopējais skaits bija aptuveni 346 000 (vairāk nekā 3 miljoni skatījumu).1

Oficiālā izdevēja vietņu popularitāte 2018. gada janvārī:

  • likumi.lv – gandrīz 18 % no Latvijas interneta lietotāju auditorijas (261 263 lietotāji, 2,2 miljoni skatījumu);

  • lvportals.lv – 13,32 % Latvijas interneta auditorijas (193 761 lietotājs, gandrīz 700 000 skatījumu);

  • juristavards.lv – 1,12 % Latvijas interneta auditorijas (16 276 lietotāji, gandrīz 115 000 skatījumu).

Drošības apsvērumu dēļ publiskajos mērījumos netiek iekļauts oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis" (vestnesis.lv), kura lietotāju skaits tādējādi arī neatspoguļojas oficiālā izdevēja kopējās auditorijas mērījumos.

 

"Latvijas Vēstnesis" skaitļos

  • 6125 – oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" laidieni, kas iznākuši 25 gadu laikā no pirmā laikraksta 1993. gada 25. februārī (kopš 2013. gada izdevums iznāk tikai elektroniski, bet numerācija tiek turpināta)

  • 964 838 – dokumentu un publikāciju kopskaits, kas uzkrāts visās "Latvijas Vēstneša" interneta vietnēs

  • 683 996 – dokumenti (tiesību akti un oficiālie paziņojumi), kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu kopš 2012. gada, kad tika uzsākta oficiālā elektroniskā publikācija

  • 311 364 – tik reizes ir grozīti vietnē likumi.lv uzkrāto normatīvo aktu atsevišķi punkti vai panti

  • 335 593 095 – dokumentu atvēršanas reizes

  • 5 126 007 – tik reizes tiek atvērti dokumenti un publikācijas (visās interneta vietnēs) viena mēneša laikā

  • 5 440 228 – reizes pēdējo 10 gadu laikā ir aplūkots Darba likums (likumi.lv un vestnesis.lv)

  • 73 – automatizēti roboti, kas "Latvijas Vēstnesim" palīdz uzturēt datu kvalitāti

RAKSTA ATSAUCES /

1. Mērījumu veic starptautiskā interneta izpētes aģentūra Gemius (pētījums – GemiusAudience), nodrošinot iespēju konstatēt reālo apmeklētāju skaitu, nevis sīkdatnes (cookies) vai IP adreses.

Atpakaļ
ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Oficiālais izdevējs informācijas laikmetā: kā īstenot Satversmes 90. pantu. Jurista Vārds, 27.02.2018., Nr. 9 (1015), 8.-13.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
27. Februāris 2018 /NR. 9 (1015)
Faktiskais valdes loceklis
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 9 (1015)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties