12. Septembris 2017 /NR. 38 (992)
Intervija
Oficiālais izdevējs mūsdienās: starp informācijas pieejamību un drošību
Rūdolfs Valters Štromaijers intervijā JURISTA VĀRDAM un portālam LVPORTALS.LV
Publicitātes foto
SATURA RĀDĪTĀJS

Nākamajā gadā "Latvijas Vēstnesis" svinēs 100 gadus, kopš Latvijas valstī dibināts oficiālais izdevums, kura galvenais mērķis ir īstenot tiesību aktu pieņemšanas pēdējo fāzi – izsludināšanu, bez kuras tiesību akts nevar stāties spēkā.

Vēsture rāda, ka šāda funkcija – spēkā esošo tiesību normu paziņošana pilsoņiem – radusies faktiski reizē ar valsti. Senatnē likumu teksti tika nolasīti pilsētu tirgus laukumos vai no baznīcas kanceles, iekalti akmens stabos utt. Kopš preses darbības sākumiem oficiālā publikācija pasaulē notiek ar oficiālā preses izdevuma starpniecību, kas turklāt mūsdienās bieži vien vairs neiznāk drukas, bet gan elektroniskā formātā (Latvijā oficiālā izsludināšana elektroniski notiek kopš 2012. gada 1. jūlija).

Latvijas Republikas pirmais oficiālais izdevums – "Pagaidu Valdības Vēstnesis" – iznāca 1918. gada 14. decembrī. Vēlāk, pēc Satversmes pieņemšanas, izdevuma nosaukums bija "Valdības Vēstnesis". Atjaunojot neatkarību, tika atjaunots arī oficiālais laikraksts, tikai ar jaunu nosaukumu – "Latvijas Vēstnesis" (iznāk kopš 1993. gada).

2018. gadā Latvijas Republikas oficiālais izdevējs VSIA "Latvijas Vēstnesis" rīkos vairākus pasākumus, lai atskatītos uz Latvijas oficiālā izdevēja vēsturi, kā arī definētu oficiālā izdevēja mūsdienu uzdevumus, tai skaitā lomu sabiedrības nodrošināšanā ar drošticamu informāciju apstākļos, kad apzināti tiek izplatītas viltus ziņas un novājināti līdzšinējie demokrātiskas sabiedrības informācijas telpas balsti – tradicionālie mediji.

Sagaidot jubilejas gadu, žurnāls "Jurista Vārds" un portāls lvportals.lv kopīgi intervēja Eiropas Savienības oficiālā izdevēja – Publikāciju biroja – vadītāju Rūdolfu Štromaijeru.

Pastāvot cilvēciskajam faktoram

Lūdzu, raksturojiet Eiropas Savienības Publikāciju biroja funkcijas – kā tās laika gaitā ir mainījušās?

Publikāciju birojs ir mūsdienīgs daudzvalodu pakalpojumu sniedzējs, kas kopš 1969. gada līdz pat šim brīdim nodrošina publicēšanas un informācijas pārvaldības pakalpojumus ES institūcijām, aģentūrām un birojiem, kā arī ES pilsoņiem kopumā.

Īstenojot pāreju no tradicionālā modeļa, kad ES likumi un citas ES oficiālās publikācijas tika drukātas uz papīra, esam ieviesuši jaunu metodi – primāri tiek apstrādāts digitāls saturs, attiecīgi papīra publikācijas sagatavojot pēc pieprasījuma. Piemēram, kopš 2013. gada Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis tiek publicēts digitāli. Tā elektroniskā versija ir autentiska, bet pēc pieprasījuma var tikt pasūtītas arī drukātas kopijas. Īsumā var teikt, ka mēs nodrošinām pakalpojumus un ekspertīzi trīs galvenajās ES informācijas pārvaldības un publicēšanas jomās: piekļuve un atkārtota izmantošana, publikāciju izdošana un ilgtermiņa uzglabāšana nākamajām paaudzēm.

Kādus Publikāciju biroja pakalpojumus var saņemt jebkurš ES pilsonis?

Publikāciju birojs izdod un izplata ES pilsoņiem juridiskas un vispārīgas publikācijas dažādos papīra un elektroniskos formātos. Tāpat mēs uzturam vairākas tīmekļa vietnes, nodrošinot ES pilsoņiem, valdībām un uzņēmumiem digitālu piekļuvi ES oficiālajai informācijai un datiem. To vidū ir EUR-Lex (ES tiesību akti), ES Atvērto datu portāls (ES institūciju atvērtie dati), ES Grāmatu veikals (ES institūciju publikācijas), Eiropas publisko iepirkumu žurnāls jeb TED (Tenders Electronic Daily – ES dalībvalstu paziņojumi par publiskajiem iepirkumiem), EU Whoiswho (visu ES iestāžu oficiālais katalogs) un Eiropas Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienesta jeb CORDIS portāls, kur pieejami ES finansēto pētījumu rezultāti.

Kāds ir Publikāciju biroja finansējuma modelis?

Publikāciju birojs tiek finansēts no ES budžeta. Mūsu darbības nodrošināšanai nepieciešamais finansējums – aptuveni 118 miljoni eiro gadā – galvenokārt tiek segts no ES budžeta (daudzgadu finanšu shēmas) izdevumu 5. kategorijas "Administrācija", kas paredzēts visu Eiropas institūciju administratīvajām izmaksām. Neliela daļa, kas attiecas uz TED pakalpojuma izmaksām, finansējumu saņem no ES budžeta izdevumu 1.a apakškategorijas "Konkurētspēja izaugsmes un darbvietu vairošanai". Publikāciju tiešās izmaksas sedz katra ES institūcija, kas iesniegusi attiecīgo pieprasījumu. Kopš Publikāciju birojs ir ieviesis atvērto datu modeli, pašu ieņēmumi no pārdošanas ir bijuši niecīgi.

Vai sadarbojaties ar citiem ES oficiālajiem izdevējiem un publikāciju birojiem trešajās valstīs, piemēram, ASV u.c.?

Publikāciju birojs sadarbojas ar Eiropas valstu oficiālajiem izdevējiem Eiropas Oficiālo izdevēju foruma (European Forum of Official Gazettes) ietvaros. Forumā ir iesaistītas ES dalībvalstis, esošās un potenciālās kandidātvalstis un EFTA (Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas) valstis. Forumā organizētās diskusijas dažkārt noved pie sadarbības konkrētos projektos. Piemēram, tādā kā Eiropas tiesību aktu identifikators (European Legislation Identifier), kuru šobrīd izmanto vairāki oficiālie izdevēji.

Tāpat Publikāciju biroju oficiālās vizītēs apmeklē oficiālie izdevēji arī no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Dienvidkorejas un Japānas, un mēs sadarbojamies ar citiem publikāciju birojiem vispārēju, t.i., nejuridisku, publikāciju sagatavošanā, piemēram, savulaik esam īstenojuši kopīgus publikāciju projektus ar OECD valstīm.

Ik pa laikam dzirdam par "divu ātrumu Eiropu". Vai varam šo analoģiju attiecināt arī uz oficiālajiem izdevējiem Eiropā?

Bez šaubām, digitālo tehnoloģiju ieviešanas progress oficiālās informācijas publicēšanas jomā ir atšķirīgs. Dažas valstis šai ziņā ir izvirzījušās vadībā, kamēr citas iepaliek. Tāpēc caur Eiropas Oficiālo izdevēju forumu mēģinām dalīties ar labākajiem prakses piemēriem tā, lai pēc iespējas vairāk oficiālo izdevēju varētu gūt kādu labumu no jaunu tehnoloģiju attīstības.

Kādi jautājumi šobrīd ir aktuāli Eiropas oficiālajam izdevējam?

Publikāciju biroja valde ir tikko apstiprinājusi Publikāciju biroja stratēģiskos mērķus 2017.–2025. gadam, kur cita starpā ietverta apņemšanās virzīties no Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša kā izdevuma publicēšanas uz tiesību aktu secīgu publiskošanas plūsmu. Tas ļaus nodrošināt vairākas priekšrocības elastības un ātruma ziņā.

Cits šobrīd aktuāls jautājums ir anonimizācija, proti, kā samērot personas aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un integritāti un Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša autentiskumu. Tāpat liela uzmanība mūsdienās visur tiek pievērsta IT drošības un datu integritātes jautājumiem.

Cik līdzīgi vai atšķirīgi ES valstis nodrošina oficiālā izdevēja funkcijas? Kādas ir galvenās kopīgās iezīmes un atšķirības?

Katras valsts oficiālā izdevēja galvenais uzdevums ir nodrošināt tiesību aktu pieejamību tās pilsoņiem. Tomēr praksē dažādās valstīs pastāv arī diezgan ievērojamas atšķirības. Tām var būt ekonomiska dimensija – dažādu biznesa modeļu izmantošana (tiesību aktus var publicēt privāts vai valsts uzņēmums, dažus no šiem uzņēmumiem pilnībā finansē valsts, citi pārdot pakalpojumus, lai gūtu peļņu); juridiska dimensija – ir atšķirīgi tiesību aktu veidi, juridiskās tradīcijas un dažādas tiesību aktu pārskatīšanas un konsolidācijas metodes; un tehniska dimensija – tiek izmantoti dažādi publicēšanas darbplūsmu veidi un atšķirīgas izplatīšanas stratēģijas (sākot tikai ar papīra formātu vai pdf līdz atvērto datu formātam utt.).

Pastāvot cilvēciskajam faktoram un izpratnes trūkumam par drošību, kompromitēt iespējams pat visdrošāko sistēmu. Tāpēc tieši cilvēki, kuri ikdienā strādā, lai nodrošinātu šo sistēmu sekmīgu darbību, ir visizšķirošākais veiksmes faktors.

Tāpat arvien lielākas bažas rada tas, kā nodrošināt pienācīgu piekļuvi tiesiskajai informācijai, nevis vienkārši to kaut kur nopublicēt. Tas nozīmē tiesību aktu konsolidēto versiju nodrošināšanu (pat ja tām bieži vien nav juridiska spēka), dokumentu papildināšanu ar metadatiem, ļaujot sasaistīt vairākus dokumentus un attīstot lietotājam draudzīgas meklēšanas saskarnes.

Lai gan oficiālā informācija ir svarīga, tomēr plašākai sabiedrībai tā nav īpaši interesanta vai saistoša, jo bieži vien ir pārlieku formāla un satur specifisku terminoloģiju. Kā, jūsuprāt, padarīt oficiālo informāciju pieejamāku cilvēkiem, lai to spētu saprast ne tikai amatpersonas un juristi?

Dažādiem lietotājiem ir dažādas vajadzības, līdz ar to tās ir jārisina atšķirīgi. Ir jānodrošina moderni, uz profesionālu lietotāju orientēti rīki, kas ļauj izmantot plašus un precīzus metadatus un arī paplašinātas informācijas meklēšanas metodes. Tomēr ir jādomā arī par to, kā veicināt pieeju informācijai tiem lietotājiem, kas nav speciālisti tiesību jomā. Šim nolūkam var apsvērt speciālu rīku, tādu kā meklēšanas palīgi, katalogi vai kopsavilkumi, ieviešanu.

Piemēram, Publikāciju birojs gatavo ES tiesību aktu kopsavilkumus, kuros tiesību akti tiek izskaidroti koncentrētā un viegli uztveramā veidā. Šādu kopsavilkumu mērķauditorija ir iedzīvotāji, kuriem nav specifisku juridisku zināšanu, tāpēc tie ir uzrakstīti vienkāršā valodā, izvairoties no juridiskā vai ES institucionālā žargona. No vienas puses, šādi kopsavilkumi nevar precīzi aprakstīt katru tiesību aktā iekļauto normu un tiem nav nekāda juridiska spēka. Bet, no otras puses, tajos ir iekļauta tieša norāde uz oriģinālo tiesību aktu, lai cilvēks var viegli atrast un pēc tam izlasīt arī juridiski saistošo tekstu, kas pēc iepazīšanās ar tā kopsavilkumu un svarīgākajiem punktiem jau ir daudz vieglāk uztverams.

Vai, jūsuprāt, oficiālajam izdevējam ir tikai jāpublicē likumi un citi oficiāli paziņojumi, jāīsteno tiesību aktu sistematizācija un konsolidācija, vai tam būtu arī jānodrošina sabiedrībai papildu informācija ar tādu pievienoto vērtību kā, piemēram, likumu, personas tiesību un pienākumu skaidrojumi u.tml.?

Konsolidācija, kā arī citi likuma vienkāršošanas instrumenti, piemēram, kodifikācija un pārstrāde ļauj pilsoņiem redzēt likumu tādu, kāds tas ir spēkā pašreizējā brīdī, bez vajadzības atvērt tiesību akta pamata redakciju un visus tā grozījumus. Līdz ar to šie instrumenti atvieglo pilsoņu, uzņēmēju un juristu dzīvi. Bet ar to nav pietiekami, lai sekmētu iedzīvotāju izpratni par specifiskām likuma normām. Tas ir iemesls tam, kāpēc mēs Publikāciju birojā arī gatavojam papildu informāciju par tiesību aktiem, piemēram, to sasaisti ar citiem tiesību aktiem, saites uz piemērojamo judikatūru utt. Tāpat mēs veicam visu tiesību aktu klasifikāciju, lai lietotāji varētu atrast visus aktus, kas attiecas uz kādu konkrētu tēmu. Vēl vairāk, kā jau iepriekš minēju, lai sasniegtu plašāku auditoriju un vienkāršākiem vārdiem izskaidrotu tiesisko aktu saturu, mēs gatavojam kopsavilkumus par tiesisko regulējumu.

Vēl viens svarīgs aspekts – ir būtiski atrast pareizo līdzsvaru starp oficiālas informācijas labas pieejamības nodrošināšanu un vienlaikus ļaut privātā sektora uzņēmumiem izmantot šīs informācijas piedāvātās biznesa iespējas. Arī komerciālie izdevēji var un izdod likumu un personu tiesību skaidrojumus u.c. Ir jāpiemēro subsidiaritātes princips – publiskajam sektoram būtu jāaizpilda "tukšie laukumi", ja un kad tirgus nevēlas to darīt.

Kāds, jūsu ieskatā, ir izcils, uz klientu orientēts oficiālā izdevēja institūcijas pakalpojums?

Publikāciju biroja stratēģiskajos mērķos 2017.–2025. gadam liela uzmanība ir pievērsta orientācijai uz pakalpojumu sniegšanu gan attiecībā uz ES institūcijām, gan pilsoņiem.

Kopumā, lai kļūtu vairāk uz lietotāju orientēti, ir pastāvīgi jāuzlabo informācijas izplatīšanas metodes – tai ir jābūt efektīvai, mērķtiecīgai un jābalstās uz vairākiem atšķirīgiem izplatīšanas kanāliem.

Tāpat nedrīkst aizmirst, ka, lai sasniegtu dažādas lietotāju grupas, viena un tā pati informācija ir jāpasniedz dažādos veidos, izmantojot dažādus formātus vai pat pielāgojot saturu auditorijas vajadzībām.

Vēl viens būtisks klientorientācijas aspekts ir radīt cilvēkiem iespēju sadarboties ar oficiālajiem izdevējiem un sniegt atgriezenisko saiti. Šobrīd vislabākā metode, kā to īstenot, ir ar sociālo mediju starpniecību, turklāt daudzi no mums, oficiālajiem izdevējiem, jau ir klātesoši dažādās sociālo mediju platformās. Iedzīvotāju atsauksmes ir svarīgas arī mūsu institucionālajiem klientiem, un tas ir iemesls tam, kāpēc attīstām speciālus pakalpojumus, kuri sniedz šādu iespēju.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi – ir jānodrošina, ka visi pilsoņi, tai skaitā ar īpašām vajadzībām, var piekļūt mūsu sagatavotajai informācijai. Šā iemesla dēļ pieejamības prasību izpilde ir būtisks klientorientācijas nodrošināšanas elements.

Domājot par nākotni un nākamajā paaudzēm, cik droša ir ES un tās dalībvalstu tiesību sistēma laikā, kad tiesību akti tiek izplatīti tikai elektroniski un glabājas elektroniskās IT sistēmās, salīdzinot ar agrāko praksi nodrošināt drukātus izdevumus?

IT drošība ir globāla problēma, ko apliecina vairāki nesenie kiberuzbrukumi. Kopumā noteikti drošības tehnoloģiju uzlabojumi, kā arī sarežģītu šifrēšanas algoritmu un elektronisko parakstu ieviešana nodrošina pietiekamu tiesību sistēmas aizsardzību. Ja salīdzina ar tradicionālajām metodēm, kuras tika izmantotas tiesību dokumentu apstrādē agrāk, jaunākās tehnoloģijas nodrošina konfidencialitāti un integritāti daudz augstākā līmenī. Modernas interneta vietņu tehnoloģijas arī var nodrošināt drošības pasākumus, kas ir nepieciešami, lai pasargātu no neautorizētas piekļuves. Tomēr arī šādā gadījumā ir jāņem vērā, ka, pastāvot cilvēciskajam faktoram un izpratnes trūkumam par drošību, kompromitēt iespējams pat visdrošāko sistēmu. Tāpēc tieši cilvēki, kuri ikdienā strādā, lai nodrošinātu šo sistēmu sekmīgu darbību, ir visizšķirošākais veiksmes faktors.

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis ir autentificēts, un parakstu faili ir noglabāti Publikāciju biroja digitālajā repozitorijā, kas nav publiski pieejams. Turklāt jebkuras neautorizētas izmaiņas autentificēta dokumenta PDF failā novērš publiskotā teksta verifikācija ar elektronisko parakstu. Līdz ar to ES tiesību sistēma ir diezgan droša.

Svarīgi piebilst, ka elektroniskie dati ir jāuztur un jāpielāgo tehnoloģiju attīstībai, jo mūsdienu digitālo datu glabātuvju sistēmas un formāti atšķirsies no tehnoloģiskajiem risinājumiem nākamajā gadsimtā. Līdz ar to ir jāveic periodiska datu migrācija, lai tie saglabātu pieejamību arī nākotnes sistēmās.

Tas nozīmē, ka ir jāievieš tiesiskās informācijas digitāla saglabāšanas ķēde, t.i., process, ar kuru tiesiskās informācijas digitālie dati tiek pastāvīgi apstrādāti (periodiski, t.i., reizi X gados), lai tie saglabātos pieejami nākamajām paaudzēm.

Vai oficiālie izdevēji bieži saskaras ar IT drošības apdraudējumiem (kiberuzbrukumiem)? Kā tos novērst?

Oficiālie izdevēji, tāpat kā citi datoru un interneta lietotāji, ik dienu arvien vairāk saskaras ar IT drošības apdraudējumiem – mērķtiecīgiem kiberuzbrukumiem vai vienkārši izplatītām kaitnieciskām programmatūrām un inficētiem failiem, kuri izskatās autentiski, kaitnieciskiem lietotājiem, kuri mēģina uzbūvēt lielus robotu tīklus un botnetus, kurus var izmantot, lai veiktu jau daudz sarežģītākus uzbrukumus.

Ņemot vērā vairāku drošības analītiķu prognozes, ka drošības incidentu skaits nākotnē pieaugs, pamatā ir trīs būtiski drošības pasākumi, kurus varam īstenot, lai varētu aizsargāties no mūsdienu IT drošības apdraudējumiem: investēt izpratnes par drošību veidošanā un informētībā par jaunākajām drošības tendencēm, veicināt antivīrusu un pretļaunatūras programmatūru izmantošanu, tostarp regulāru to atjaunošanu, un regulāri izveidot datu rezerves kopijas atkarībā no vajadzības un datu nozīmīguma.

Vai viltus ziņu un postpatiesības (post-truth) laikmetā oficiālais izdevējs var uzņemties demokrātijas sarga lomu?

Es noteikti tā domāju. Padarot tiesību aktus pieejamākus un vieglāk uztveramus, oficiālie izdevēji palīdz cilvēkiem būt labāk informētiem, un labāk informētiem pilsoņiem ir vieglāk uzticēties valdību darbam. Tas savukārt veicina caurspīdīgumu, kas garantē lielāku demokrātiskās sistēmas leģitimitāti un atbildīgumu.

Taču izdevējiem ir vēl citas iespējas uzlabot demokrātiju, piemēram, ieviešot e-līdzdalības platformas, ar kuru palīdzību lietotāji var komentēt un ierosināt izmaiņas tiesību aktos, tādējādi iesaistoties likumdošanas procesā. Esmu pārliecināts, ka oficiālajiem izdevējiem ir nepieciešamās zināšanas un tehniskās iespējas, lai uzņemtos nozīmīgu lomu arī šajā laukā.

Kā jūs redzat oficiālās informācijas pakalpojumu turpmāko attīstību, ņemot vērā informācijas drošības problemātiku, viltus ziņu izplatību un pieprasījumu nodrošināt atvērto datu pieejamību?

Nav šaubu, ka oficiālajiem izdevējiem ir jādara viss iespējamais, lai garantētu publicētās oficiālās informācijas drošību, integritāti un autentiskumu. Tas ir priekšnoteikums spējai nodrošināt, ka cilvēki šai informācijai uzticas. Sabiedrības uzticība oficiālajai informācijai ir tas, kas mums ir nepieciešams, lai apkarotu viltus ziņu izplatību. Šajā sakarā ir svarīgi panākt, ka mēs informāciju izplatām tik efektīvi, cik vien tas ir iespējams, lai tā sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Tādā veidā mēs varam sniegt savu ieguldījumu viltus ziņu negatīvās ietekmes uz cilvēku prātiem neitralizēšanā.

Kas attiecas uz jautājuma otro daļu, ņemot vērā nākotnes attīstības tendences, uzskatu, ka atvērtie dati ir galvenais attīstības virziens trīs iemeslu dēļ. Pirmais, informācijas publiskošana atvērto datu veidā ļauj būtiski uzlabot informācijas izplatīšanas stratēģiju un tādējādi sasniegt auditorijas daudz gudrākiem un mērķtiecīgākiem līdzekļiem. Otrs, mums ir jāpatur prātā, ka ar saistītiem atvērtiem datiem oficiālie izdevēji var stimulēt ekonomisko izaugsmi. Nodrošinot iespēju, uzņēmējiem attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus, kas balstīti atvērto datu pieejamībā, piemēram, mobilās aplikācijas un citus inovatīvus informācijas produktus, oficiālie izdevēji var radīt papildu iespējas biznesam. Un, visbeidzot, saistīto atvērto datu izmantošana arī turpmāk būs svarīga, runājot par caurspīdīguma nodrošināšanu. Tā palīdzēs uzlabot valsts institūciju tēlu, kas rezultātā būs kļuvis daudz atvērtāks un iedzīvotājiem tuvāks.

 

Rūdolfs Valters Štromaijers

Kopš 2016. gada 1. maija vada Eiropas Savienības Publikāciju biroju.

R. Štromaijers ir ilggadējs ES institūciju augsta līmeņa darbinieks. Vācu mediji viņu dēvē par vienu no desmit ietekmīgākajiem vāciešiem Eiropas Savienības struktūrās.

Tiesību zinātņu doktors (Doctor iuris utriusque). Studējis jurisprudenci un makroekonomiku Vircburgas Universitātē Vācijā, nokārtojis abus Vācijas juridiskos valsts eksāmenus, 1981. gadā aizstāvētā doktora darba temats – Eiropas monetārā sistēma (European Monetary System). Bijis ASV Māršala fonda (German Marshall Fund) stipendiāts.

ES institūcijās strādā kopš 1985. gada. Bijis ģenerāldirektora vietnieks biotehnoloģiju, pārtikas, veselības u.c. nozarēs, Lauksaimniecības un lauku attīstības direktorāta vadītājs, komisāres Vivjenas Redingas administrācijas vadītājs, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Romāno Prodi padomnieks, ES komisāra Pētera Šmidhūbera kabineta loceklis, kā arī ieņēmis vairākus citus amatus.

Pirms darba uzsākšanas ES institūcijās strādājis dažādos amatos dzimtās Bavārijas iestādēs.

Beļģijas – Bavārijas biedrības dibinātājs, vairāku citu zinātnisku un sabiedrisku organizāciju biedrs.

 

Eiropas Savienības Publikāciju birojs

Publikāciju birojs (Publications Office of the European Union) ir starpinstitucionāla ES iestāde, kuras uzdevums ir piegādāt ES iedzīvotājiem un institūcijām ES oficiālo un cita veida informāciju un datus par ES. Birojs veic ES tiesību aktu oficiālo publikāciju (izsludina ES tiesību aktus), uztur ES tiesību aktu un citu veidu datubāzes, izplata informāciju par ES (grāmatas, žurnāli, statistikas pārskati, pētījumi), kā arī nodrošina ES institūciju veidotā satura ilgstošu saglabāšanu. Biroja galvenā mājaslapa: https://publications.europa.eu.

Publikāciju biroja darbības virzieni:

• Birojs izdod ES oficiālo izdevumu "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" (Official Journal of the European Union, saīsināti – OJ), kas nāk klajā katru darbdienu visās ES dalībvalstu 23 valodās. "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" dibināts 1952. gadā sākotnēji kā Eiropas Ogļu un tērauda savienības oficiālais izdevums. Kopš 2013. gada iznāk tikai elektroniskā versijā.

• Birojs nodrošina vairākus servisus tiešsaistē, tai skaitā uztur šādas ES tiesību aktu un citas informācijas datubāzes:

EUR-Lex – ES tiesību aktu datubāze (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, ES judikatūra un citi ES juridiskās informācijas resursi);

N-Lex – ES dalībvalstu tiesību aktu datubāze, informācija par dalībvalstu oficiālo izdevēju darbību un datubāzēm, tai skaitā, protams, arī par Latvijas Republikas oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis";

EU Open Data Portal – ES iestāžu un pārējo struktūru datu kopu katalogs;

TED (Tenders Electronic Daily) – paziņojumi par publiskajiem iepirkumiem Eiropas Savienībā un ārpus tās;

CORDIS – informācija par ES finansēto projektu rezultātiem;

EU Whoiswho – informācija par Eiropas Parlamenta deputātiem, Padomes priekšsēdētāju, ES komisāriem, ES ierēdņiem un ES institūciju struktūrshēmas;

EU Newsroom – ES aktuālās informācijas kanāls (ES amatpersonu aktivitātes, paziņojumi utt.);

EuroVoc – daudzvalodu un daudznozaru vārdnīca, aptver ES darbības jomu terminoloģiju 23 ES valstu valodās, kā arī triju ES kandidātvalstu valodās.

• Vietnē EU Bookshop izplata paša biroja un citu ES institūciju izdotās grāmatas, statistikas pārskatus, žurnālus, izglītojošu informāciju (skolām) u.c. izdevumus. EU Bookshop pieejami informatīvi bukleti (piemēram, par ES pilsoņu tiesībām pēc Brexit un pūļa (crowdfunding) finansējumu), pārskati par ES budžeta izlietojumu katrā dalībvalstī, ceļvedis ES finansējuma saņemšanai, ES un dalībvalstu kartes, dažādi ES periodiskie izdevumi (EU rural review, Research*eu results magazine, Chinese futures u.c.), izglītojoša informācija, ko var izmantot skolēni un skolotāji, utt.

• Publikāciju biroju vada ģenerāldirektors Rūdolfs Štromaijers (Rudolf Strohmeier), bet organizācijas struktūru veido četri direktorāti – resursu un loģistikas direktorāts (Directorate R resources and logistics); atbalsta funkciju direktorāts (Directorate A core business services); oficiālā žurnāla un publikāciju direktorāts (Directorate B official journals and publications production); informācijas izplatīšanas un atkalizmantošanas direktorāts (Directorate C dissemination and reuse).

• Publikāciju birojs atrodas Luksemburgā.

• Publikāciju birojs tiek finansēts no ES budžeta (aptuveni 118 miljoni eiro gadā).

 

Harolds Celms: latvietis Eiropas Savienības oficiālā izdevēja vadībā

Foto: LETA

Vienu no četriem ES Publikāciju biroja direktorātiem vada Harolds Celms – viņš ir Oficiālā žurnāla un publikāciju direktorāta direktors (director of the Official Journals and Publications Production directorate at the Publications Office of the European Union).

Pirms tam H. Celms ir vadījis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību Francijā, bijis Latvijas vēstniecības Francijā tirdzniecības un investīciju atašejs. Iepriekš strādājis Eiropā un ASV informācijas un menedžmenta konsultāciju jomā.

ES Publikāciju biroja darbību H. Celms 2015. gadā prezentējis arī Rīgā, piedaloties Latvijas prezidentūras ES Padomes ietvaros rīkotajā Eiropas Savienības digitālo tehnoloģiju forumā Multilingual Digital Market Riga Summit 2015.

H. Celmam ir Hārvardas Biznesa skolas maģistra grāds biznesa administrācijā.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Oficiālais izdevējs mūsdienās: starp informācijas pieejamību un drošību. Jurista Vārds, 12.09.2017., Nr. 38 (992), 8.-12.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 12. Septembris 2017 /NR. 38 (992)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties