14. Jūnijs 2016 /NR. 24 (927)
Intervija
Latvijas tiesību zinātnei nepieciešamas fundamentālas reformas
10
Ineta Ziemele intervijā Dinai Gailītei
Foto: Boriss Koļesņikovs

Ineta Ziemele ir ne vien tiesnese ar pieredzi Eiropas Cilvēktiesību tiesā un šobrīd – Satversmes tiesā, bet arī ilggadēja augstskolu pasniedzēja un tiesību zinātniece.

Tieslietas I. Ziemele ir studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā Zviedrijā, Orhūsas Universitātē Dānijā, kā arī Kembridžas Universitātē Lielbritānijā (tur arī 1999. gadā ieguvusi doktora grādu), savukārt mācībspēka statusā darbojusies LU Juridiskajā fakultātē un Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur arī šobrīd ir profesores statusā.

Par iemeslu šai sarunai kalpo I. Ziemeles darbība Eiropas Universitātes institūta (EUI) Zinātnes padomē, kas viņu mudinājusi uz samērā asām pārdomām par nepieciešamajām strukturālajām reformām kā Latvijas tiesību zinātnes veiksmīgas attīstības nosacījumu.

Tieši šogad aprit 40 gadi, kopš izveidots EUI. Jāatzīmē arī, ka šajā augstskolā šobrīd studē vairāki Latvijas jaunie zinātnieki, turklāt šeit jau aizstāvēti arī vairāki zinātniskie grādi (tai skaitā doktora grādu tiesību zinātnēs EUI ieguvusi kādreizējā JV tieslietu redaktore Ilze Dubava).

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
LU akadēmiskais personāls
14. Jūnijs 2016 / 22:27
12
ATBILDĒT
Laba intervija, taču Boloņas modeļa ieviešana nav un nevar būt "daudzu problēmu cēlonis Latvijā". Gluži otrādi, vismaz LU Juridiskajā fakultātē tā ir nodrošinājusi studentiem iespēju jau pēc pieciem studiju gadiem saņemt gan maģistra grādu un jurista kvalifikāciju. Līdz ar to tie studenti, kas vēlas nodarboties ar zinātnisko darbu, gūst iespēju ātrāk nekā agrākos laikos uzsākt studijas doktorantūrā. Turpretī nevajadzīgi ilga studentu paturēšana augstskolas solā gan radītu problēmas, tajā skaitā sadārdzinātu juridiskās izglītības ieguvi studentiem un nekādi neveicinātu tiesību zinātni. Boloņas sistēma ir progresīvs un Eiropā akceptēts izglītības modelis, kas ir ne vien derīgs darba tirgum, bet arī veido labāku augsni zinātnei.
Proficius Aliri
14. Jūnijs 2016 / 19:49
1
ATBILDĒT
Kopumā situācija pēdējā laikā mazliet ir uzlabojusies. Valststiesības salīdzinoši piedzīvojušas uzplaukumu (APL komentāri, Satversmes komentāri). Civiltiesībās – pamatā saistību tiesībās kaut kas ir tapis; ģimenes un mantojuma tiesības – pamestas novārtā. Krimināltiesībās tiek atražots tas pats senais materiāls. Tiesību teorijā patīkams pienesums ir jauno doktoru publikācijas.
Skumjākais ir tas, ka Latvijā vairs nav neviena nopietna juridiska žurnāla.
Universitātes pat savus profesorus nespēj pamudināt vismaz pāris piedienīgas publikācijas gadā uzrakstīt, kur nu vēl runāt par studentu iesaistīšanu fundamentālos pētījumos vai apzinātu virzīšanu akadēmiskam darbam.
Jurčiks > Proficius Aliri
15. Jūnijs 2016 / 17:30
7
ATBILDĒT
Formāli piekrītu. Saturiski - nē. Nopietnu, oriģinālu, PRAKSEI NEPIECIEŠAMU pētījumu praktiski nav...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties