Sods ir kā zāles, kas paredzētas, lai izārstētu saslimušo.1 Sodu politikas veidotājiem būtu jāseko šai idejai, kuras saknes meklējamas Senekas atziņās. Neraugoties uz minēto, sodu politika Latvijā bieži veidota pēc principa, ka sodi nemēdz būt par bargiem, līdz ar to zāles vairs neārstē, bet darbojas pretēji. Šis raksts ir veltīts sodu politikas jautājumiem kukuļošanas lietās, kura ietvaros īsumā tiks vērsta lasītāju uzmanība uz Latvijā spēkā esošo regulējumu, tiesu praksi, ārvalstu normatīvajiem tiesību aktiem, kā arī tiesību zinātnes atziņām sodu politikas jomā Latvijā. Raksta mērķis ir raisīt diskusiju par sodu politiku kukuļošanas lietās un iespējamajiem uzlabojumiem Latvijas normatīvajos aktos, kā arī aicināt likumdevēju mūsdienīgi paraudzīties uz brīvības atņemšanas sodiem.
I. Latvijas regulējums un tā vērtējums
Latvijas Republikas Krimināllikuma2 (turpmāk – KL) 320. pantā ("Kukuļņemšana") ietverta sankcija, kas paredz:
1) brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā (pirmā daļa);
2) brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem vai bez tā (otrā daļa);
3) brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā (trešā daļa);
4) brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem (ceturtā daļa).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
