Hipotekārā kreditēšana

un tās funkcionēšanas mehānisms

Mag.iur. Dzintars Melbārdis, zvērināta advokāta palīgs

Akceptēts Zvērinātu advokātu padomē 1998. gada decembrī

Hipotekārās kreditēšanas

būtība un nozīme

valsts ekonomiskajā sistēmā

Mūsu valsts ekonomikai straujāk attīstoties, vienlaikus pieaug prasības pēc arvien lielākām ilgtermiņa finansu investīcijām (gruntsgabalu, ēku, būvju pirkšanai, celtniecībai vai rekonstrukcijai). Ilgtermiņa finansu resursi parasti tiek piesaistīti ar kredītu palīdzību. Pasaulē ilgtermiņa kreditēšanai ir izveidota speciāla hipotekārās kreditēšanas sistēma (HKS). Pašreiz arī mūsu valstī ir uzsākts ieviest šo sistēmu.

Hipotekārā kreditēšana ir īpaša kreditēšanas sistēma ar konkrētām, no citiem kreditēšanas veidiem atšķirīgām metodēm un paņēmieniem. Viena no galvenajām HKS atšķirībām no jau pierastās kreditēšanas, kurā kredītiestāde izsniedz kredītu, aizdevuma saistību pastiprinājumam pieņemot ķīlā nekustamo īpašumu, ir tā, ka HKS ietvaros hipotēku bankas uz nodibināto (iegūto) hipotēku pamata emitē speciāla rakstura publiskas apgrozības vērtspapīrus, par kuru segumu kalpo bankās ieķīlātie nekustamie īpašumi (šo īpašumu vērtība).

HKS pamatelementi, kuri atšķir to no jebkura cita kreditēšanas veida, ir obligāta hipotēkas nodibināšana un ķīlu zīmju emisija (īpašs kredītresursu piesaistīšanas veids), kā arī šo divu pamatelementu ciešā savstarpējā saistība, kas veido vienotu sistēmu. Lai gan gandrīz visā attīstītajā Rietumu pasaulē hipotekārā kreditēšanas sistēma dažādās formās pastāv jau ļoti ilgu laiku un normāli funkcionē (pirmās hipotēku bankas parādījās jau XVIII gadsimta vidū, arī HKS pastāvēja arī Latvijas Republikā laikā līdz 1940.gadam). 1990.gadā atjaunotajā Latvijas Republikā hipotekārās kreditēšanas sistēma vēl līdz šim brīdim pilnībā nedarbojas. 1998.gada 10.septembrī tika pieņemts Hipotekāro ķīlu zīmju likums ("Latvijas Vēstnesis" 29.09.1998., Nr.280/281). Šis pagaidām ir vienīgais normatīvais akts, kas regulē HKS darbību Latvijā.