I. Līguma jēdziens

Līgums ir divu vai vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kas vērsts uz noteiktu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (sal. Civillikuma (saīsināti — CL) 1511.p.). Tas nozīmē, ka līdzēji, noslēdzot līgumu, vienojas par zināmu tiesiski saistošu "regulējumu" viņu savstarpējām attiecībām nolūkā radīt noteiktas tiesiskās sekas.

Jebkuru civiltiesisku līgumu raksturo šādas vispārīgas pazīmes. Pirmkārt, līgums kā divpusējs (daudzpusējs) tiesisks darījums sastāv no divu vai vairāku personu gribas izteikumiem, tas ir, priekšlikuma noslēgt līgumu (ofertes) un šāda priekšlikuma pieņemšanas (akcepta), turklāt minētie gribas izteikumi var būt izteikti vai nu reizē, vai arī viens pēc otra (sk. CL 1535.p.). Otrkārt, līdzēju gribas izteikumiem jāattiecas vienam uz otru un no satura viedokļa savstarpēji jāsaskan, tas ir, līdzēju starpā jābūt panāktai pilnīgai vienprātībai (konsensam) par attiecīgā līguma saturu, turklāt atsevišķiem līguma noteikumiem jābūt saturiski noteiktiem vai vismaz nosakāmiem. Treškārt, līdzēju izteiktajiem saskanīgajiem gribas izteikumiem jābūt apveltītiem ar viņu nolūku savstarpēji saistīties (sk. CL 1533.p.1.d.), un, ceturtkārt, līgums jāizteic zināmā formā, ja saskaņā ar likumu vai līdzēju īpašu vienošanos šāda forma ir nepieciešama (sk. CL 1533.p.2.d.). Šajā ziņā jāpiebilst, ka reāllīguma spēkā esamībai bez līdzēju vienošanās nepieciešama arī lietas nodošana.