15. Marts 2005 /NR. 10 (365)
Eiropas telpā
Civildienests Latvijā un Eiropas Kopienā
Mg.iur.
Māris Strads
 

Civildienests Latvijā un Eiropas Kopienā

Dipl. iur. Māris Strads, LU Juridiskās fakultātes maģistrants
STRADS.PNG (87874 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Nobeigums. Sākums “JV” Nr.9, 8.03.2005.

Gan Latvijas, gan Eiropas Kopienas (EK) ierēdņiem ir pienākums atturēties no interešu konflikta situācijām. EK ierēdnis nedrīkst pildīt jebkādas citas valdības, iestādes organizācijas vai personas, kas atrodas ārpus viņa iestādes, rīkojumus. Bez iecēlējinstitūcijas atļaujas viņš nevar pieņemt no jebkuras valdības vai jebkura cita avota ārpus savas iestādes jebkāda veida apbalvojumus, goda zīmes, labumus, dāvanas vai samaksu, izņemot par pakalpojumiem, ko viņš sniedzis pirms iecelts amatā, speciālā atvaļinājuma laikā atrodoties militārajā dienestā vai citā nacionālajā dienestā, un kas attiecas uz šādu dienestu. Latvijā likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”36 ierēdnim paredz ienākumu gūšanas ierobežojumus, dāvanu piešķiršanas ierobežojumus, ziedojumu pieņemšanas ierobežojumus, kā arī gadījumus, kad ierēdnim ir aizliegts saņemt papildu maksu.
Šis likums arī nosaka, ka valsts civildienesta ierēdnim ir amatu savienošanas ierobežojumi. Ierēdnis var savienot savu amatu tikai ar amatu, kuru tas ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem; pedagoga, zinātnieka un radošo darbu; citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.
EK ierēdnim, pildot savus pienākumus, aizliegts nodarboties ar jautājumiem, kuros viņam ir tieša vai netieša personīga interese, it īpaši ģimenes un finansiālās intereses, kas var mazināt viņa neatkarību. Tāpat ierēdnim, kurš vēlas iesaistīties apmaksātā vai neapmaksātā darbībā vai veikt uzdevumu ārpus EK, vispirms jāsaņem iecēlējinstitūcijas atļauja. Atļauju atsaka tikai tad, ja attiecīgā darbība vai uzdevums traucē veikt ierēdņa pienākumus vai neatbilst iestādes interesēm.
Gan Latvijas, gan EK ierēdnim ir pienākums informēt par iespējamām interešu konflikta situācijām. Tā valsts civildienesta ierēdnim ir pienākums informēt augstāku valsts amatpersonu vai koleģiālu institūciju par paša, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai nemantisko ieinteresētību kādas darbības rezultātā, kura ietilpst viņa amata pienākumos, kā arī par jautājumiem saistībā ar viņa vai viņa radinieku darbību komercsabiedrībās.
Tai pašā laikā EK ierēdnim jāinformē iecēlējinstitūcija, piemēram, gadījumā, ja viņa laulātais strādā ienesīgu darbu.
Gan Latvijas, gan EK ierēdnim ir ierobežojumi saistībā ar informācijas sniegšanu. Tā valsts civildienesta ierēdnis drīkst izteikt iestādes oficiālo viedokli tikai ar iestādes vadītāja pilnvarojumu. Likums “Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā” aizliedz informāciju, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu, prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties