MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)
Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta un principāla attiecību pamatā ir princips, kas nosaka komercaģenta pakļautību principāla interesēm, tiešu kontaktēšanos ar principāla klientiem un jaunu klientu piesaistīšanu. Komercaģenta pienākums ir darboties principāla interesēs, slēdzot vai sagatavojot darījumus ar tādiem noteikumiem, kas pēc iespējas izdevīgāki principālam, izvairoties no darbībām, kas tieši vai netieši varētu radīt zaudējumus vai citas nelabvēlīgas sekas principālam vai tā veiktajai saimnieciskajai darbībai. Komercaģenta pienākums ievērot principāla intereses un no šī pienākuma izrietošais konfidencialitātes pienākums un pienākums ierobežot profesionālo darbību ir spēkā tikai komercaģenta līguma spēkā esamības laikā. Pēc tā izbeigšanās komercaģenta pienākumi pret bijušo principālu aprobežojas vien ar pienākumu glabāt principāla komercnoslēpumu. Tādēļ pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģenta rīcība nereti var būt saistīta ar principāla interešu aizskārumu un ar principāla klientiem nodibināto attiecību izmantošanu, lai šos klientus pārvilinātu vai lai konkurētu ar bijušo principālu. Lai aizsargātu šīs principāla intereses, tajā pašā laikā netaisnīgi neierobežojot komercaģentu, Eiropas Kopienu Padomes 1986. gada 18. decembra direktīvā "Par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem" 86/653/EEK1 (turpmāk tekstā – direktīva 86/653/EEK) iekļauta komercaģenta profesionālās darbības ierobežojuma klauzula, kura pieļauj vienoties par komercaģenta profesionālās darbības ierobežošanu arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās un kuru nacionālajās tiesību normās ieviesušas ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, bet arī citas valstis. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Eiropas telpā
21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)
Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā – ES) kā starptautisko tiesību subjektam ir gan iekšēja, gan ārēja kompetence savu mērķu realizēšanā. Iekšējā kompetence ir ES tiesības rīkoties attiecībā uz savām dalībvalstīm un uz ES institūcijām. Savukārt ārējā kompetence ietver ES tiesības rīkoties attiecībā uz trešajām valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem, arī tiesības slēgt starptautiskus līgumus. Latviešu valodā līdz šim vairums juridiskās literatūras veltīts ES iekšējās kompetences jautājumiem un ārējā kompetence parasti aplūkota konspektīvi, bez plašāka izvērsuma.1 Tomēr, it īpaši pēc ES kompetences daļējām izmaiņām pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, ievērojama loma ir arī ES tiesībām darboties ārpus ES. Tādēļ šī raksta2 mērķis ir aplūkot galvenos ES ārējās kompetences aspektus un problemātiku, īpašu uzmanību pievēršot ES tiesībām slēgt starptautiskus līgumus. Attiecībā uz rakstā lietoto terminoloģiju jāievēro, ka ar Lisabonas līguma grozījumiem noteikts, ka turpmāk būs tikai viens tiesību subjekts – ES, kas aizstāj arī Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.3 Tomēr ES ārējās kompetences jēdziens un izpratne ir attīstījusies jau kopš ES pirmsākumiem, un attiecīgi jāņem vērā arī agrākās atšķirības starp ES un Eiropas Kopienu vai Eiropas Kopienām. Tādēļ, ja tiks aplūkota ES šaurākā nozīmē (tiesiskās attiecības, kas pamatotas konkrēti Māstrihtas līguma regulējumā), lietots apzīmējums "Savienība", savukārt, aplūkojot tiesiskās attiecības Eiropas Kopienā, lietots apzīmējums "Kopiena". ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)
Ir pienācis laiks kārtējai žurnāla "Jurista Vārds" lasītāju aptaujai. Redakcija aicina lasītājus paust savu viedokli par šobrīd faktiski vienīgo Latvijas juristu profesionālo izdevumu! Mūsu kopīgais mērķis ir turpināt uzlabot "Jurista Vārdu" gan saturiski, gan formas ziņā. Katrs viedoklis un ierosinājums mums ir svarīgs, lai veidotu interesantu un noderīgu žurnālu Latvijas juristiem! "Jurista Vārds", pirms 15 gadiem aizsācies kā juristu publikācijām atvēlēta lappuse oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kopš 2004. gada ir žurnāls ar patstāvīgu redakciju un zinātniski konsultatīvo padomi. Līdz šim ir iznākuši jau vairāk nekā 600 "Jurista Vārda" laidienu, taču žurnāla pilnveidošanas darbs nekad nebeidzas. Kā parasti aptaujas dalībniekiem par atsaucību mēs pateiksimies ar vērtīgām balvām – dāvinot VSIA "Latvijas Vēstnesis", kas ir arī mūsu žurnāla izdevējs, apgādā izdotu juridisko literatūru. Grāmatas saņems katrs desmitais lasītājs, kas aizpildītu anketu iesūtīs pa pastu ("Jurista Vārda" redakcija, Rīgā, Bruņinieku 36–2, LV–1011), un katrs desmitais, kas anketu aizpildīs elektroniski (juristavards.lv). Grāmatas dāvināsim arī desmit oriģinālāko priekšlikumu autoriem. Aizpildītās aptaujas anketas gaidīsim līdz 15. oktobrim, bet aptaujas rezultātus un balvu ieguvējus paziņosim novembrī. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Nedēļas jurists
21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)
Pagājušā gada pirmsvasaras periodā juristu saimē viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem bija par to, kāds ir kapitālsabiedrības valdes locekļa statuss un vai tas ir darba ņēmējs Direktīvas 92/85 izpratnē. Arī "Jurista Vārda" lapaspusēs notika izvērsta diskusija starp diviem polarizējošiem viedokļiem (Liberte V. Tiesiskās attiecības starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Jurista Vārds, 10.03.2009., Nr. 10; Šturms A. Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana. Jurista Vārds, 28.04.2009., Nr. 17; Kravale S. Kapitālsabiedrības valdes loceklis nav darbinieks, Jurista Vārds, 12.05.2009., Nr. 19). Arī tiesai nācās lemt par šo jautājumu, un polemika sasniedza tādu strupceļu, ka Augstākās tiesas Senāta Civiltiesību departaments 2009. gada 13. maijā nolēma ar prejudiciālu jautājumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā (toreiz vēl Eiropas Kopienu Tiesa). Latvijas Augstākā tiesa uzdeva šādus jautājumus: 1. Vai kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis ir uzskatāms par darba ņēmēju Eiropas Kopienu tiesību izpratnē? 2. Vai tas, ka Komerclikuma 224. panta ceturtā daļa atļauj atsaukt kapitālsabiedrības valdes locekli no amata bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp neatkarīgi no sievietes grūtniecības stāvokļa, nav pretrunā Eiropas Padomes Direktīvas 92/85/EEK 10. pantam un Eiropas Savienības Tiesas atziņām? Šā gada 2. septembrī ģenerāladvokāts Īvs Bots (Yves Bot) publiskoja savas pārdomas un atbildes uz Latvijas tiesas jautājumiem, kuras piedāvās Eiropas Savienības Tiesai. Viņš atzina, ka arī kapitālsabiedrības valdes loceklis ir darba ņēmējs un grūtniecības dēļ to nedrīkst atbrīvot no amata. Turpmāk tiks sniegts ieskats ģenerāladvokāta galvenajās atziņās. Ar ģenerāladvokāta atzinuma pilnu tekstu lietā C‑232/09 Dita Danosa pret LKB Līzings SIA var iepazīties latviešu valodā Eiropas Savienības Tiesas mājaslapā (www.curia.europa.eu). ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)
Maksātnespējas procesu un procesus, kas vērsti uz maksātspējas atjaunošanu, kā komersantiem, tā arī fiziskām personām Latvijā regulē Maksātnespējas likums,1 kas spēkā stājies 2008. gada 1. janvārī. Likums grozīts vienu reizi – 2009. gada 1. jūlijā, kad tas cita starpā papildināts ar VII1 nodaļu2 – tiesību normām par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Lai arī Maksātnespējas likums spēkā ir vien nedaudz vairāk nekā divus gadus, kas tiesību normas pastāvēšanai ir ļoti īss laiks, ar 2010. gada 1. novembri spēkā jāstājas jaunam Maksātnespējas likumam, kuru Saeima pieņēmusi 2010. gada 26. jūlijā.3 Nepieciešamība pēc jaunām tiesību normām pamatota ar Latvijas Republikas saistību izpildi pret Starptautisko valūtas fondu4 un to, ka šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu ar komersantu maksātnespēju saistītajām problēmām. Diskutabls ir jautājums, vai nepieciešams pavisam jauns likums vai būtu pieticis ar jau esošā likuma grozījumiem, tomēr atbilde uz šo jautājumu rakstā netiks sniegta. Raksta mērķis ir salīdzināt pašreiz spēkā esošo un jauno Maksātnespējas likumu un novērtēt, vai jaunais Maksātnespējas likums sniegs risinājumu šobrīd aktuālajām problēmām tiesiskās aizsardzības procesā. Jāpiebilst, ka rakstā salīdzinājums aprobežojas vien ar to tiesību normu pārskatu, kas attiecas uz juridisko personu tiesiskās aizsardzības procesu. Plānots juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesa atšķirības un īpatnības iztirzāt atsevišķi nākamajos rakstos. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)
Jau piekto gadu tiek izsludināts "Jurista Vārda" rīkotais pētniecisko darbu konkurss. Šī konkursa mērķis ir veicināt juristu diskusiju par tiesību teoriju un praksi Latvijā, tajā iesaistot jaunos juristus, kā arī atbalstīt Latvijas jauno tiesībzinātnieku pirmos soļus tiesību zinātnē. Pirmie četri JV rīkotie konkursi jau pierādījuši, ka Latvijā, protams, netrūkst talantīgu jaunu juristu. Konkursos godalgotie darbi pēc publicēšanas žurnālā izpelnījušies galvenokārt atzinīgas lasītāju atsauksmes, tā pierādot, ka arī jurista iesācēja (vai pat vēl studenta) atziņas var būt vērtīgas Latvijas juristu saimei. Pašiem konkursantiem dalība šajā pasākumā savukārt ir vērtīga vismaz divos aspektos: pirmkārt, uzdrīkstēšanās atdot savu darbu pieredzējušu tiesību zinātnieku un praktiķu stingrajam vērtējumam kā savas pašapziņas un savā ziņā pat drosmes pārbaude; otrkārt, gadījumā, ja darbs tiek godalgots un publicēts JV, tas ir lielisks jaunā censoņa vārda pieteikums Latvijas juristu vidē. Domājams, ka mūsdienu darba tirgū šāds panākums var izrādīties arī noderīgs fakts jurista biogrāfijā kā radošuma, uzņēmības un centības apliecinājums potenciālā darba devēja acīs. Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad jaunie juristi un tieslietu studenti konkursam var iesniegt gan speciāli rakstītu darbu, gan arī studiju procesā tapušu pētniecisku darbu (tajā skaitā bakalaura darbu, diplomdarbu un maģistra darbu, kas aizstāvēts ne agrāk par 2009. gadu). Šajā reizē konkursa darbi ir jāiesniedz līdz 2010. gada 5. oktobrim. Iesniegtos darbus vērtēs "Jurista Vārda" zinātniski konsultatīvā padome un redakcija, kā arī redakcijas pieaicinātie eks­perti. Uzvarētājiem tiks piešķirts nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" abonements nākamajam gadam, iespēja publicēt atzinību guvušo darbu "Jurista Vārdā", kā arī VSIA "Latvijas Vēstnesis" piešķirtās naudas balvas un juridiskā literatūra. Šajā numurā publicējam konkursa nolikumu. Atbildes uz interesējošajiem jautājumiem par konkursu var iegūt, arī sazinoties ar organizatoriem (e-pasts: gatis.litvins@lv.lv). "Jurista Vārda" redakcija aicina jaunos juristus un tieslietu studentus iesniegt savus pētījumus konkursam!  ...
Pievienot mapei
Pievienot mapei
žurnāls / Notikums
7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)
Pagājušajā nedēļā tiesu varā risinājās divi zīmīgi notikumi – pirmdien pulcējās Augstākās tiesas plēnums, bet piektdien – Latvijas Tiesnešu konference. Abu pasākumu svarīgākie uzdevumi bija dažādu amatpersonu vēlēšanas, tajā skaitā tādās jaunizveidotās institūcijās kā Disciplinārtiesa un Tieslietu padome, kas top pēc šovasar izdarītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu". Disciplinārtiesas uzdevums būs izvērtēt Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskumu, un to veidos seši senatori – pa diviem no katra Senāta departamenta. Savukārt Tieslietu padomes uzdevums būs piedalīties tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieslietu padomes sastāvā būs pastāvīgie locekļi (amatpersonas) – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, kā arī vēlēti locekļi – viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši (no tiem – viens zemesgrāmatu nodaļu tiesnesis, trīs rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un divi apgabaltiesu tiesneši). ...
Pievienot mapei
1 2
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties