Jurista Vārda satura arhīvs

Ieva Brante

17. Decembris 2014 /

Parlamentārās izmeklēšanas komisija saistībā ar Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas procesu un valsts turpmāko rīcību, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, it kā strādā jau mēnesi, bet izskatās, ka vienīgais, ko tā ir paspējusi – vēlreiz pārvēlēt komisijas vadību un dedzīgi apgalvot, ka visu noskaidros un ka visi vainīgie tiks sodīti. Darba plāna komisijai nav. ...

Valsts kontrole

jaunumi

Valsts kontrole: valstij jāizstrādā izložu un azartspēļu nozares politika

16. Decembris 2014

Latvijā nav redzama mērķtiecīga valsts iestāžu darbība, lai sabiedrībai kompensētu izložu un azartspēļu tirgus pieauguma izraisītās negatīvās sekas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK). ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija pieejama bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Fatma Frīdenberga

žurnāls / Jurista vizītkarte

Fatma Frīdenberga

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

žurnāls / Tiesību prakse

Augstākas tiesas kompetence attiecībā uz pieteikumu par vēlēšanu rezultātu pārbaudi

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Augstākās tiesas kompetencē attiecībā uz pieteikumu par vēlēšanu rezultātu pārbaudi ir ne tikai pārbaudīt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pareizību no formālā viedokļa (kļūdas balsu skaitīšanā, lēmuma sagatavošanā u.tml.), bet arī pārbaudīt vēlēšanu norises tiesiskumu, proti, tās atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 6. pantā un starptautisko tiesību dokumentos ietvertajiem vēlēšanu principiem. Satversmes 18. pantā apzināti ietverts regulējums nodot vēlēšanu rezultātu pārbaudi parlamentam, nevis tiesai. Tomēr Satversmes 18. pants ir interpretējams no Satversmes 1. panta izrietošo demokrātiskas un tiesiskas valsts principu tvērumā, kuru atbilstoša un taisnīga piemērošana var notikt tikai gadījumā, ja tiek ņemta vērā attiecīgajā laikā valdošā izpratne par demokrātisku un tiesisku valsti un sabiedrībā pastāvošās vērtības. Demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības tikai tad ir jēgpilnas, ja tās funkcionē efektīvi. Efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms vēlēšanu rezultātu pārbaudē nozīmē tiesības lemt par rezultātu tiesiskumu, kas vienlaikus ietver arī tiesības atzīt to prettiesiskumu. Tā kā Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka visa valsts teritorija ir sadalīta vēlēšanu apgabalos, savukārt balsošana notiek vēlēšanu iecirkņos, šis iedalījums ir ņemams vērā, arī izskatot lietas par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem. Ja ir konstatējams, ka vēlēšanu rezultāts ir ietekmēts konkrētā vēlēšanu iecirknī, ir lemjams par rezultātu tiesiskumu attiecīgajā iecirknī. Ja ir atzīstams vēlēšanu rezultātu prettiesiskums kādā vēlēšanu apgabalā, ir pamats lemt par apgabalu. Savukārt, ja tiek secināts, ka vēlēšanu rezultāts ir ietekmēts visā valsts teritorijā, ir pamats lemt par visiem Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajiem vēlēšanu rezultātiem. Vēlētāju gribas ietekmēšana ar balsu uzpirkšanu ir rupjš vēlēšanu tiesību pārkāpums. Savukārt tas, cik atbildīgi paši vēlētāji izturas pret savām tiesībām un pienākumiem, ietekmē valsts organizācijas kvalitāti. Piekrītot piedāvājumam pārdot savu vēlētāja balsi, tiek grauti demokrātiskas valsts pamati. Bet arī šādos gadījumos attiecībā uz vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudi ir piemērojams tāds pats juridiskais kritērijs kā citos gadījumos – vēlēšanu rezultāti ir atceļami, ja ir pietiekami liela ticamība, ka konstatētie tiesību pārkāpumi ir ietekmējuši deputātu vietu sadalījumu. Izskatāmajā lietā pietrūkst tiešu pierādījumu, kas ļautu tiesai ar pietiekamu ticamību atzīt, ka vēlēšanu pārkāpumi ir bijuši vai atsevišķos gadījumos bijuši tik lielā apjomā, ka tie ir mainījuši vēlēšanu iznākumu kādā vēlēšanu iecirknī. Tomēr vēlēšanu rezultāti atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, pat ja neļauj konstatēt vēlēšanu rezultātu prettiesiskumu, ir nesaprotami, un esošajā tiesvedībā nav iespēju tos pārliecinoši izskaidrot. ...

Ilze Dubava, Kristīne Laganovska

žurnāls / Informācija

Spīdzināšanas novēršanas mehānismi

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

2014. gada 12.–13. novembrī Rīgā notika starptautiska konference "Globālie, reģionālie un nacionālie mehānismi spīdzināšanas un nežēlīgas vai pazemojošas izturēšanās novēršanai: dalāmies pieredzē. Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejai (CPT) – 25 gadi", ko rīkoja Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) un finansiāli atbalstīja Eiropas Komisija, Eiropas Padome un Atklātās sabiedrības fonds. Konferences mērķis bija veicināt izpratni par ANO Konvencijas pret spīdzināšanu Papildprotokolu (OPCAT) un Nacionālo preventīvo mehānismu modeļiem Eiropā, kā arī dalīties pieredzē par to, kā Baltijas valstīs īsteno neatkarīgu brīvības atņemšanas vietu monitoringu nacionālā līmenī. ...

Āris Kakstāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

EST spriedums pilnveido izpratni par ārzemnieku imigrācijas priekšnosacījumiem

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2014. gada 4. septembrī publicēja spriedumu lietā C-575/12 "Air Baltic Corporation AS pret Valsts robežsardzi",1 ar kuru tā būtībā atgādina, ka vairākos būtiskos imigrācijas jautājumos ir jāpiemēro Šengenas Robežu kodekss2 un Vīzu kodekss.3 Tādējādi nav jāpiemēro ar tiem nesaderīgs dalībvalsts nacionālais likums. Šajā lietā konkrēti risināts jautājums par ārzemnieka ieceļošanu dalībvalstu teritorijā un vīzu izsniegšanu/anulēšanu. No sprieduma secināms, ka Latvijas Republikā tas ir Imigrācijas likums, kura piemērošanu vistiešāk ietekmē abas minētās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulas. ...

Aleksandrs Fillers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Contra proferentem un favor debitoris prezumpcija civiltiesībās

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Tiesisko darījumu interpretācijā bieži tiek izmantotas dažādas prezumpcijas. Šādas prezumpcijas atvieglo tiesu darbu un nodrošina interpretācijas paredzamību. Šajā rakstā tiek apskatītas divas šādas prezumpcijas – contra proferentem un favor debitoris. Contra proferentem prezumpcija ir iekļauta vairākos starptautiskos un reģionālos ieteikuma tiesību avotos, kā arī Latvijai saistošajā 1980. gada ANO Konvencijā par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem (turpmāk – CISG). Otrā – favor debitoris – ir ietverta Civillikumā (turpmāk – CL) un tiek piemērota Latvijas tiesu praksē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesību saglabāšanas princips ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā; kreditora gribas nozīme ķīlas tiesības nodibināšanā un izbeigšanā

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Kreditora prasījuma samazināšana pretēji viņa gribai nav izmantojama atrauti no Maksātnespējas likuma un tiesiskās aizsardzības procesa mērķiem un principiem, it īpaši tiesību saglabāšanas principa un saistību izpildes principa kontekstā. Savukārt Maksātnespējas likuma mērķi un principi nedrīkst tikt iztulkoti un izmantoti pretēji Satversmes 105. pantā noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu. Tiesai, konstatējot prasījuma tiesību būtisku samazināšanu un mēģinājumu dzēst šo prasījumu nodrošinošo hipotēku, bija jāpievēršas piemērojamo tiesību normu sistēmiskajai un teleoloģiskajai iztulkošanai Satversmes 105. panta un Maksātnespējas likuma mērķu un principu kontekstā. Ja kreditora tiesību aizskārums ir divu savstarpēji saistītu galvenā parādnieka un ķīlas parādnieka ĀTAP rezultātu kumulatīvas sekas, lietas efektīva un taisnīga izspriešana nav iespējama, aplūkojot ķīlas parādnieka ĀTAP tiesību jautājumus atrauti no galvenā parādnieka ĀTAP tiesību jautājumiem, jo vairāk tādēļ, ka ķīlas tiesība ir tikai blakus tiesība attiecībā pret prasījumiem pret galvenajiem parādniekiem (Civillikuma 1283. pants). Galvenā parādnieka ĀTAP plānu nesaskaņojuša kreditora stāvoklis ĀTAP gaitā nevar tikt pasliktināts, samazinot ķīlas tiesību uz ķīlas parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, tādēļ šā kreditora prasījums pret ķīlas parādnieku ir spēkā, turklāt apmēra ziņā tas atbilst kreditora pilnam prasījuma apmēram pret galveno parādnieku, kāds pastāvēja pirms galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas (Maksātnespējas likuma 46.3 panta pirmā daļa (01.11.2007. likuma redakcijā) un Maksātnespējas likuma 40. panta trešā daļa (26.07.2010. likuma redakcijā)). Līdz ar to tiesai nebija pamata apstiprināt tādu ķīlas parādnieka ĀTAP plānu, kurā, pārkāpjot Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 3. punktu (26.07.2010. likuma redakcijā), nav atspoguļotas tā saistības pret nodrošināto kreditoru, kuras izriet no ķīlas tiesības, turklāt tā prasījuma apmērā, kāds kreditoram bija pret galveno parādnieku pirms šā galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas, atskaitot tās summas, kuras galvenā parādnieka ĀTAP plāna izpildes gaitā kreditors bija saņēmis. Galvenā parādnieka ĀTAP plāna saskaņošanas, apstiprināšanas un izpildes rezultātā samazināts nodrošinātā kreditora prasījums, ja samazinājums noticis pretēji šā kreditora gribai, nav uzskatāms par prasījuma dzēšanu Civillikuma 1309. panta izpratnē un tādēļ pats par sevi neizbeidz un nesamazina ķīlas tiesību, kura nodrošina šo prasījumu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trieciens samākslotām tiesiskās aizsardzības shēmām

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Šai rakstā meklēti cēloņi un risinājumi problēmai, kuras sakarā novembra sākumā četras bankas – AS "Norvik Banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Reverta" – atklātā vēstulē vērsās pie jaunās 12. Saeimas deputātiem ar aicinājumu veikt efektīvus pasākumus. Vēstulē teikts: "Ļaunprātīgo maksātnespēju gadījumi jau sasnieguši tādu mērogu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu. Valstī atkārtoti tiek realizētas līdzīgas krāpšanas shēmas, izmantojot negodprātīgu tiesnešu, maksātnespējas administratoru un citu amatpersonu palīdzību, kuri savas rīcības tiesiskumu pamato ar formālu atsaukšanos uz tiesību aktiem un tajos piešķirtajām pilnvarām un uzliktajiem pienākumiem."1 Raksta ietvaros aplūkots judikatūras veidošanai nozīmīgs 2014. gada 31. oktobra Augstākās tiesas spriedums, kas lasāms šajā pašā "Jurista Vārda" laidienā. ...

...

1915

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

18/19

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"