2010. gada aprīlī apritējis gads, kopš Saeima pieņēma grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai
tautas tiesību rosināt Saeimas atsaukšanu. Diskusijas sabiedrībā par Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanu grozījumi ir
mazinājuši, tomēr ne visi tiesību jautājumi ir atrisināti. Būtiskākais no tiem – vai grozījumi mehānismu ir pilnveidojuši. Lai
sniegtu atbildi uz šo jautājumu, sākotnēji jāpievēršas pastāvošās situācijas analīzei, kam veltīts šis raksts.
Raksta mērķis ir izpētīt Saeimas atlaišanas mehānismu, kāds tas bija pirms grozījumiem, īpaši pievēršoties tā
funkcionētspējas problēmām. Šādi iespējams uzskatāmi parādīt sākotnējā mehānisma trūkumus, atstājot turpmākām
diskusijām Satversmes grozījumu vērtējumu vai citu pilnveides iespēju apsvēršanu no šādas analīzes skatījuma. >>>
Satversmes 48. pants sadala Saeimas atlaišanas tiesības starp Valsts prezidentu un pilsoņu kopumu. Saskaņā ar
Satversmes 48. panta pirmo teikumu “Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu”. Savukārt saskaņā ar šā
panta otro daļu pēc šāda Valsts prezidenta ierosinājuma izdarāma tautas nobalsošana, proti, lēmumu par Saeimas atlaišanu
pieņem pilsoņu kopums.
Ārvalstu konstitucionālo tiesību pētnieki Satversmē noteikto Saeimas atlaišanas kārtību vērtē kā unikālu
un tikai Latvijai raksturīgu, kurai nav analogu citu valstu konstitūcijās. >>>
Raksta mērķis ir izveidot juridiskā aktīvisma definīciju kā atskaites punktu tā pētīšanai, nosakot
juridiskā aktīvisma un
tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metožu savstarpējo saistību, kā arī izpētīt iespējamos
Eiropas Savienības Tiesas juridiskā aktīvisma cēloņus, viedokļus par Eiropas Savienības Tiesas
juridisko aktīvismu un argumentus,
kas to attaisno. Vienlaikus raksts ir pirmais pētījums par Eiropas Savienības Tiesas aktīvismu latviešu
valodā, jo līdz
darba iesniegšanai
publicēšanai autorei nav kļuvuši zināmi šādi pētījumi vai publikācijas. >>>
Iepriekšējais numurs
Atpakaļ
Uz augšu