Klasiskā izpratnē kriminoloģija pētī noziedzību, kas ir sociāla parādība, un šis fakts jautājumus nerada. Tiek uzskatīts, ka noziedzībai nav vienas konkrētas definīcijas, jo tā ir nepārtrauktā attīstībā līdz ar sabiedrību. Rīcības, kas šodien nav noziedzīgas, mainoties notikumiem un sabiedrības attieksmei pret tiem, rīt var tādas kļūt. Nostiprinoties uzskatam, ka mūsdienu karš arvien vairāk līdzinās dažāda rakstura noziedzīgu rīcību kompleksam, nevis vienkārši bruņotam konfliktam, kas norit pēc cilvēku definētiem noteikumiem, kara izpētei pievērsusies kriminoloģija. Kara kriminoloģija ir salīdzinoši jauns kriminoloģiskās pētniecības virziens, līdz ar to notiek plašas diskusijas par pētniecības mērķiem, metodēm un izpētes jomām. Tomēr politiskā dienaskārtība arvien aktīvāk rosina kriminologiem pievērsties šai tēmai. Šajā publikācijā ir atspoguļoti mēģinājumi definēt karu un kara kriminoloģiju, vienlaikus ilustrējot gan zinātniskās, gan sabiedriskās domas maiņu – identificētās pārmaiņas kara mērķos, tā norisē un šo procesu potenciālo kaitīgumu sabiedrības interesēm dzīvot mierā un saticībā; kā karš no bruņota konflikta par teritoriju ir izaudzis par cīņu par cilvēku prātiem ar visiem iespējamiem līdzekļiem, tostarp izmantojot globālā tīmekļa tehnoloģijas, sociālos tīklus, dezinformāciju.
Vai karš ir noziegums vai sociāla parādība? Ja raugāmies uz kriminoloģiju ar tās klasiskajām skolām un priekšstatiem, tad pirmsšķietami karš tajā neiederas. Kriminoloģija ir zinātne, kas pētī noziedzību apstākļos, kuros nav kara. Vai tiešām tā ir? Vai var būt kara kriminoloģija? Kara kriminoloģiju var pieļaut tikai tad, ja karš tiek pieņemts kā sociālās realitātes daļa, kurā noziedzīgu rīcību saraksts, pētāmo apstākļu daba nepārtraukti papildinās un mainās. Tātad kara apstākļos var rasties jauni noziedzīgu nodarījumu veidi, kuri noteikti nerastos miera laikā. Tomēr indivīdiem un sabiedrībai kopumā kaitīgās rīcības ir vienas un tās pašas. Tas nozīmē, ka izmainās ne tik daudz rīcības, bet to izdarīšanas apstākļi tajā sensitīvajā situācijā, kurā cilvēku ieved karš. Vārdi, definīcijas un rīcības sāk dzīvot jaunos apstākļos, proti, ārpus tā konteksta, kurā radušies.
Vai karu ir iespējams definēt?
Kara definīciju ir tieši tikpat daudz, cik cilvēce piedzīvojusi karus. Katra definīcija sasaistās ar savu kontekstu laikā, apstākļos un pieredzē. Vienkāršotā izpratnē karš ir konflikts starp politiskajām grupām, kas ietver ievērojama ilguma un mēroga karadarbību. Sociālo zinātņu izpratnē šai definīcijai var pievienot papildu kritērijus. Taču šī izpratne derīga tikai tad, ja konflikts, kas tiek risināts kara veidā, tiek īstenots saskaņā ar sabiedrībā atzītām formām, proti, ja uz karu raugās kā uz sociāli regulētu institūtu, ko ir iespējams ierobežot ar tiesību normām vai paražām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
