Jursta Vārds - Konstitucionālās tiesības https://www.juristavards.lv Konstitucionālās tiesības lv https://www.juristavards.lv Sun, 17 Feb 2019 17:27:31 -0700 https://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://www.juristavards.lv 240 47 \nKonstitucionālās tiesības: Jautājumi un pieprasījumi kā parlamentārās kontroles pamatmehānismi\n Mg Pēdējo gadu laikā vairāki Saeimas opozīcijas deputāti nebija apmierināti ar Pieprasījumu komisijas darbu un pat 12. Saeimas laikā ierosināja to likvidēt. Šis piedāvājums neguva atbalstu, un Saeimas Juridiskā komisija to noraidīja.1 To, cik efektīvs un sekmīgs būs 13. Saeimas Pieprasījumu komisija darbs, rādīs laiks, taču neliels ieskats par abu institūtu darbību un vēsturisko attīstību, pēc autora domām, var tikai sekmēt Pieprasījumu komisijas darbu un vēlreiz uzsvērt Pieprasījumu komisijas vajadzības funkciju. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu par tādiem parlamentārās kontroles institūtiem kā deputātu jautājumu un pieprasījumu, kā arī iepriekšējo pieprasījumu komisiju darbības vēsturi. Vienlaikus rakstā ir apkopoti statistikas dati par deputātu jautājumiem un pieprasījumiem Latvijas pirmās un otrās neatkarības laikā.   Parlamentārā kontrole Latvijā – deputātu jautājumi un ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274163-jautajumi-un-pieprasijumi-ka-parlamentaras-kontroles-pamatmehanismi/\n274163\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Procesa dalībnieka lūgums kā pamats tiesas pieteikumam Satversmes tiesai\n Mg Lai gan procesuālajās tiesību normās tas nav tieši paredzēts, viena no iespējām, ko persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, var izmantot, lai lieta par, iespējams, neatbilstošās tiesību normas atbilstību Satversmes tiesā nonāktu agrāk, t.i., pirms persona ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ir lūgt, lai pieteikumu Satversmes tiesā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmo daļu iesniedz tiesa, kas izskata šīs personas krimināllietu, administratīvā pārkāpuma lietu, civillietu vai administratīvo lietu. Satversmes tiesas statistika liecina, ka vispārējās jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu pieteikumi ir otrs izplatītākais pamats lietu ierosināšanai Satversmes tiesā pēc konstitucionālajām sūdzībām – uz ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274162-procesa-dalibnieka-lugums-ka-pamats-tiesas-pieteikumam-satversmes-tiesai/\n274162\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Par vietējo pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi un izvērtēšanu\n Marta Bergmane Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta (turpmāk – MK) doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.1 Latvijas Republikas teritorijā ir izvietojušās 119 pašvaldības, proti, 110 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētu pašvaldības, kas realizē pārvaldi katra savā administratīvajā teritorijā.2 Pašvaldības domi (turpmāk – dome) veido vēlēti deputāti,3 kurus ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.4 Dome ir pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas orgāns5 jeb institūcija, kuras ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274026-par-vietejo-pasvaldibu-saistoso-noteikumu-izstradi-un-izvertesanu/\n274026\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesa savu funkciju īstenošanu uztver radoši\n Satversmes tiesa savu funkciju ī Atklātība un dialogs ir tās iezīmes, kas jo īpaši raksturo Satversmes tiesas darbu pēdējos gados. Ar šādu ievirzi pagājušonedēļ, 9. janvārī, pirmo reizi notika Satversmes tiesas jaunā darba gada atklāšanas svinīgā sēde, uz kuru tika aicinātas valsts augstākās amatpersonas, tādējādi akcentējot valsts varas atzaru dialogu. Savukārt atklātības kritērijs tika nodrošināts ar iespēju ikvienam interesentam videotiešraidē sekot līdzi gan svinīgās sēdes norisei, gan aizvadītā gada darba pārskata ziņojumam, tādējādi nepastarpināti gūstot informāciju no pirmavota. Svinīgo sēdi atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, sniedzot ziņojumu par konstitucionālo tiesību aktualitātēm Latvijā 2018. gadā un atspoguļojot šāda pasākuma mērķus un būtību, kas ietver Satversmes tiesas lomas apzināšanos Latvijas kā demokrātiskas ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274017-satversmes-tiesa-savu-funkciju-istenosanu-uztver-radosi/\n274017\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Cik daudz ministru nepieciešams demokrātiskā valstī\n Linards Muciņš Valdību tipu iedalījums Valdības pēc tās iekšējās organizācijas doktrīna iedala vairākās nosacītās grupās – monokrātiskās, koleģiālās, resoriskās un jaukta tipa valdībās. Monokrātiskās valdības eksistēja monarhijās un eksistē prezidentālās valstīs, kur valsts prezidents saņem savu leģitimāciju tieši no tautas un reizē ir arī valdības vadītājs. Tādai valdībai ir svešs Ministru kabineta kopdarbības princips, visu nosaka un par visu atbild valdības vadītājs (monarhs reālā monarhijā, tautas vēlēts valsts prezidents), bet ministri ir tikai padomdevēji (sekretāri) attiecīgajā nozarē (ASV, Francijā, šodienas Krievijā). Koleģiāla valdība savukārt ir valdība, kurā katram ministram, ieskaitot premjerministru, ir viena balss; tā visu lemj kolektīvi. Šāda maza valdība – Federālā padome (Der Bundesrat) septiņu locekļu sastāvā eksistē Šveicē. Tomēr, ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273735-cik-daudz-ministru-nepieciesams-demokratiska-valsti/\n273735\nTue, 13 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Konstitucionālās tiesas kā slūžas globalizētajā pasaulē\n Ineta Ziemele Suverenitātes paradokss Mūsdienu pasauli vēl arvien raksturo valsts kā galvenā sabiedrības organizēšanās forma. Valsts suverenitāte attiecībās ar citām valstīm un suverēns kā varas avots konstitucionālā līmenī vēl arvien ir dominējošās paradigmas mūsu pasaules skatījumā. Šie koncepti ir vēsturiski radušies un, jāsaka, ir rezultāts zināmai sakritībai, jo, piemēram, nacionālo un starptautisko tiesību nošķirtība vēsturiski tādā formā, kā mēs to pazīstam, varēja arī neizveidoties.2 Savukārt zinātnes un tehnoloģiju attīstība radījusi situācijā, kurā attālums starp kontinentiem ir kļuvis relatīvs un valstu robežas transparentas. Tas rada jaunus izaicinājumus un uzdod jaunus jautājumus saistībā ar sabiedrības organizēšanās modeļiem un tos skaidrojošām filozofijām un tiesību koncepcijām, jo mērķi paliek tie paši, proti, efektīvāk nodrošinātu mieru, drošību, ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273722-konstitucionalas-tiesas-ka-sluzas-globalizetaja-pasaule/\n273722\nTue, 13 Nov 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā par tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās ierobežošanu\n Satversmes tiesas tiesneša Jāņa 2018. gada 29. jūnijā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2017-25-01 "Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9. un 91. pantam", atzīstot apstrīdēto normu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1., 9. un 91. pantam.1 2018. gada 28. augustā oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" tika publicētas Satversmes tiesas tiesneša Jāņa Neimaņa atsevišķās domas šajā lietā. Atsevišķajās domās J. Neimanis nav piekritis Satversmes tiesas sniegtajai Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta un kopsakarā ar to arī 13. panta otrās daļas 6. punkta un trešās daļas 6. punkta interpretācijai. Proti, Satversmes tiesa spriedumā minētās normas interpretēja tādējādi, ka Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkts liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personai, kura pēc 1991. gada 13. ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273652-satversmes-tiesas-tiesnesa-jana-neimana-atseviskas-domas-lieta-par-tiesibu-kandidet-saeimas-velesanas-ierobezosanu/\n273652\nTue, 30 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kam uzticēt Ministru kabineta sastādīšanu\n Dr 2018. gada 6. oktobrī notikušo 13. Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka visvairāk deputātu (23) ievēlēti no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" saraksta. Tai seko politiskā partija "KPV LV" un Jaunā konservatīvā partija (16 katrai). Ar nedaudz mazāku deputātu skaitu seko politisko partiju apvienība "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (13 no katra saraksta) un politisko partiju apvienība "Zaļo un Zemnieku savienība" (11). Savukārt 8 deputāti ievēlēti no politisko partiju apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta. Satversmes 5. pants noteic, ka Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem. Tas nozīmē, ka Saeimas deputāts pārstāv visu Latvijas tautu, nešķirojot, kur tā atrodas ģeogrāfiski, kādi ir tautas politiskie, ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273566-kam-uzticet-ministru-kabineta-sastadisanu/\n273566\nTue, 16 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Piedalies profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas jubilejas izspēlē!\n Piedalies profesora Kārļa Dišler Prof. K. Dišlera konstitucionālo tiesību tiesas procesa izspēles ir uzskatāmas par šobrīd prestižāko un tradīcijām bagātāko nacionālā mēroga tiesas procesa izspēli, kas daudziem studentiem paver ceļu uz dalību starptautiskajās izspēlēs un kuru katru gadu tiesā izcili tiesību jomas eksperti. Īpašs paldies šā gada kāzusa sagatavotājai Kristīnei Līcei, kuras izdoma un prasmīgi savītie fakti un detaļas ļaus studentiem ar nepagurstošu entuziasmu aizstāvēt konstitucionālas sūdzības iesniedzēja un Saeimas pozīciju! Tiesu procesa izspēles kāzuss un nolikums pieejami "Jurista Vārds" mājaslapā www.juristavards.lv, ELSA Latvia interneta vietnē www.facebook.com/ELSALatvia un prof. K. Dišlera izspēles interneta vietnē www.facebook.com/disleraizspele. Komandu kāzusa risinājuma rakstveida argumentācija (gan konstitucionālās ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273556-piedalies-profesora-karla-dislera-konstitucionalas-tiesas-jubilejas-izspele/\n273556\nTue, 16 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Pašvaldību izdevumi starp labu pārvaldību un mediju darbu\n Mg Demokrātijā valsti izveido sabiedrība, lai pārvaldītu pati sevi. Sabiedrība izvēlas sev atbilstošu valsts pārvaldes modeli, izveido institūcijas un izvēlas noteiktus pārstāvjus, kuri tās vārdā īstenos valsts varu – vispirms vēlēšanās (tiešā demokrātiskā leģitimācija) un pēc tam ar tieši demokrātiski leģitimētu pārstāvju starpniecību, izvēloties citus valsts varas pārstāvjus (netiešā demokrātiskā leģitimācija), nodrošinot, ka valsts varu īsteno tikai demokrātiski leģitimēti pārstāvji. Tādēļ sabiedrībai ir jābūt informētai, kā valsts tiek pārvaldīta, lai pienācīgi uzraudzītu sevis izvēlētos valsts varas pārstāvjus (sabiedrības kontrole) un pārdomātu un izlemtu ar sevis pārvaldīšanu (valsti) saistītus lēmumus. Ja sabiedrība nevar piekļūt informācijai, kā tiek pārvaldīta valsts, ko tā pati izveidojusi, ilgtermiņā tas var apdraudēt demokrātiju. Kā reiz teicis ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273518-pasvaldibu-izdevumi-starp-labu-parvaldibu-un-mediju-darbu/\n273518\nTue, 09 Oct 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietas izskatīšanas procedūra\n Bac 1. Iesniegums par iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu Saeimas kārtības ruļļa (turpmāk ‒ SKR) 179. panta trešā daļa noteic, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (turpmāk ‒ Komisija) ierosina Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums. Komisija nevar paplašināt to subjektu loku, kuriem ir tiesības iesniegt iesniegumu par iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu, jo to ir noteikusi Saeima kā deputātu kopums un Saeimas nostāja šajā jautājumā ir konsekventa.1 Komisija samērā bieži saskaras ar privātpersonu, valsts iestāžu un pat Saeimā pārstāvētu politisko partiju iesniegumiem, kuros izteikts lūgums pārbaudīt kāda deputāta rīcības atbilstību ētikas kodeksam.2 Šādos gadījumos Komisijai nav tiesību lietu ierosināt, bet tas neliedz deputātiem,3 tostarp Komisijas ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273434-saeimas-deputatu-etikas-kodeksa-parkapuma-lietas-izskatisanas-procedura/\n273434\nTue, 25 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Latvijas Centrālās padomes 8. septembra deklarācijas valststiesiskā nozīme\n Dr Latvijas vēstures zinātnē Deklarācija tikusi apzināta, pateicoties Kārļa Kangera un Ulda Neiburga centieniem.5 U. Nei­burgs arī publicējis Deklarācijas tekstu ar komentāriem.6 Deklarācijas tapšana un nozīme plaši analizēta U. Neiburga zinātniskajos pētījumos par nacionālo pretošanās kustību.7 Viņš arī daudz skaidrojis Deklarācijas nozīmi plašākam lasītāju lokam.8 Vēl vairāk Deklarācijai uzmanību pievērsa Latvijas Centrālās padomes piemiņas fonds, 2017. gada 8. septembrī rīkojot atsevišķu pasākumu tās atcerei.9 Latvijas tiesību zinātnē Deklarācija ir uzņemta kā viens no Latvijas valsts tiesību avotiem, kas apstiprina Latvijas valstisko nepārtrauktību.10 Tāpat tā arī ir minimāli komentēta Latvijas valstiskās nepārtrauktības kontekstā,11 kā arī attiecībā uz Valsts prezidenta vietas izpildīšanu Latvijas okupācijas apstākļos.12 Šā raksta mērķis ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273286-latvijas-centralas-padomes-8septembra-deklaracijas-valststiesiska-nozime/\n273286\nTue, 04 Sep 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Deputāta tiesību aizsardzība\n Dr Satversmes tiesa 2018. gada 29. jūnija spriedumā lietā Nr. 2017-32-051 atzina, ka: 1) no deputāta brīvā pārstāvības mandāta izriet līdzdarbības tiesības pašvaldības domes un domes komiteju darbībā; 2) deputāta līdzdarbības tiesību individuāla aizskāruma gadījumā tiesiskas valsts princips pieprasa, lai tās tiktu efektīvi aizsargātas. Tiesa secināja, ka, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 2. pantu, pašvaldības deputāta strīds ar pašvaldības orgānu ietilpst administratīvās tiesas kompetencē. Līdz Satversmes tiesas izskatītajam strīdam starp Salaspils novada domi un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru administratīvā tiesa bija noraidoša jautājumā par pašvaldības deputātu pieeju tiesai savu deputāta subjektīvo tiesību aizsardzībai.2 Tādējādi var uzskatīt, ka Satversmes tiesas spriedums iezīmē būtisku pagriezienu Latvijas tiesību sistēmā, dodot ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273192-deputata-tiesibu-aizsardziba/\n273192\nTue, 14 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Konstitucionālo tiesību norises ārvalstīs\n Konstitucionālo tiesību norises "Jurista Vārda" lasītāji pirms gada jau varēja iepazīties ar TM pārskatu par konstitucionālo tiesību aktualitātēm Eiropā 2015. un 2016. gadā.2 Tāpat kā iepriekšējais apskats, arī šis ir balstīts uz ES dalībvalstu sniegto informāciju ES sadarbības tīkla ietvaros, interneta resursiem un ziņām, ko snieguši ārvalstīs strādājošie Latvijas eksperti. Aplūkotās likumdošanas iniciatīvas izkārtotas nodaļās, pamatā grupējot tās atbilstoši varas dalījumam starp trim galvenajiem varas atzariem. Atsevišķā nodaļā sniegts ieskats pamattiesību jautājumu aktualitātēs, bet noslēgumā aplūkoti tie priekšlikumi, kas skar vairākus varas atzarus, izlemti referendumos vai neiekļaujas apskata pamatstruktūrā. Apskatā iekļauta arī informācija par atsevišķu valstu nozīmīgiem konstitucionālo tiesu nolēmumiem. Šajā Eiropas konstitucionālo tiesību norišu apskatā ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273165-konstitucionalo-tiesibu-norises-arvalstis/\n273165\nTue, 07 Aug 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Laba likumdošana un tiesību piemērošana kā pamats uzticēties valstij\n Laba likumdošana un tiesību piem Kāpēc vajadzīga Valsts padome, un ko tā darītu Pirmajā ekspertu diskusijā 17. jūlijā tika apspriesta ideja veidot Latvijā jaunu, autoritatīvu likumdošanas kontroles institūciju jeb Valsts padomi (VP). Šāds priekšlikums, kas vērsts uz likumdošanas procesa kvalitātes uzlabošanu, Latvijā izskanējis jau vairākkārt un "Jurista Vārda" lasītājiem pazīstams no Satversmes tiesas priekšsēdētājas prof. Inetas Ziemeles publikācijas, kā arī Satversmes tiesas tiesneses palīdzes Kristīnes Zubkānes apkopotās informācijas par VP darbību divās Eiropas valstīs – Francijā un Nīderlandē.1 Papildus šiem "Jurista Vārda" materiāliem Ratnieku semināra dalībniekiem bija pieejams arī Valsts padomes likuma projekts, ko izstrādājis Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesnesis Dr. iur. h.c. Egils Levits un prof. Ineta Ziemele. E. Levits prezentēja šo ideju Ratnieku ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273127-laba-likumdosana-un-tiesibu-piemerosana-ka-pamats-uzticeties-valstij/\n273127\nTue, 31 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Augstākās tiesas spriedums paplašina Satversmes tiesas iedibināto judikatūru\n Augstākās tiesas spriedums papla Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments kopsēdē šā gada 22. jūnijā izskatīja pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 4. oktobra spriedumu. Izskatāmajā lietā procesa dalībniekiem bija strīds par to, vai pieteicējam ir tiesības tikt atzītam par Latvijas pilsoni. Augstākā tiesa atzina, ka Administratīvā apgabal­tie­sa nepareizi interpretējusi un piemērojusi Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, vērtējot Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta ārzemēs lēmumu un darbību nozīmi. Spriedumā Augstākā tiesa norāda, ka Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnai kā Latvijas valsts iekārtas vispārējam tiesību principam ir augstākais juridiskais spēks. Šī doktrīna nav formāls princips, kura praktiskā nozīme izbeigusies līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Latvijas valsts nepārtrauktības ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273105-augstakas-tiesas-spriedums-paplasina-satversmes-tiesas-iedibinato-judikaturu/\n273105\nTue, 24 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Kā žurnālisti un sabiedrība lai uzzina, kas savākts krimināllietu materiālos\n Kā žurnālisti un sabiedrība lai Projekti paredz iespēju ļaut žurnālistiem ar motivētu lūgumu vērsties iestādē (izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā), kas pieņēmusi nolēmumu, ar kuru kriminālprocess pabeigts, lai iepazītos ar tādu krimināllietu materiāliem, kas pabeigtas uz personu nereabilitējoša pamata un kurās stājies spēkā galīgais nolēmums (Tieslietu ministrijas darba grupas izstrādātos un tieslietu ministra Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtos projektus skat. 21. lpp.). Līdz šim žurnālistiem faktiski nav bijis iespēju piekļūt krimināllietu materiāliem. Šie KL un KPL grozījumu projekti ir tapuši pēc tam, kad Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu neguva saturiski līdzīgas iniciatīvas, ar kurām 2018. gada sākumā klajā nāca vairāki Saeimas deputāti, reaģējot uz sabiedrības noskaņojumu pēc kriminālprocesa Nr. 16870000911 ietvaros savākto materiālu ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273021-ka-zurnalisti-un-sabiedriba-lai-uzzina-kas-savakts-kriminallietu-materialos/\n273021\nTue, 03 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Latvijas Republikas konstitucionālā identitāte Satversmes tiesas spriedumos\n Latvijas Republikas konstitucion Mūsdienu valsts modelis ‒ konstitucionāla pārstāvniecības demokrātija ‒ ir veidojies gadsimtiem, ja ne gadu tūkstošiem ilgi. Tam pamati ir likti vēl antīkās un kristīgās kultūras mantojumā. Šajā kultūras mantojumā formulētā izpratne par dabiskajām tiesībām, cilvēka vērtību un racionalitāti, sociāli atbildīgu sabiedrību un citiem komponentiem pieprasa izveidot valsts iekārtu, kurā valda tautvaldība un tiek garantētas cilvēka pamattiesības un brīvības, jo ikviens tiek uzskatīts par pietiekami gudru, lai tam dotu tiesības un pašnoteikšanos. Šo uzskatu un vērtību sistēmu mēs varētu saukt par eiropeiskās konstitucionālās identitātes pamatu, kura formēšanā un izcīnīšanā ir arī ievērojams Francijas ieguldījums. Taču kur ir meklējama valsts konstitucionālā identitāte? Kas nosaka robežas pašas valsts un arī Eiropas Savienības brīvībai ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273011-latvijas-republikas-konstitucionala-identitate-satversmes-tiesas-spriedumos/\n273011\nTue, 03 Jul 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Valsts pēctecība un pilsonības un bezvalstniecības jautājumi\n 1. Ievads 20. gadsimta deviņdesmitajos gados valstu izzušanas un sabrukšanas vilnis, kas īpaši izpaudās Eiropā, radīja problēmas daudziem bijušo valstu pilsoņiem attiecībā uz pilsonības statusu, un daudzas personas palika bez valstiskās piederības. Tā nav pirmā reize, kad pasaules vēsturē piedzīvotas šādas valsts pēctecības sekas. Piemēram, dekolonizācijas laikposmā sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika piedzīvotas līdzīgas problēmas, rodoties daudzām jaunām neatkarīgām valstīm. Starptautiskā sabiedrība ir paudusi satraukumu par pilsonības jautājumu risinājumu šajās situācijās, un "šāds satraukums ir atkal parādījies saistībā ar neseniem valstu pēctecības gadījumiem".1 Starptautisko tiesību komisijas (International Law Commission) darbs pie Normām par fizisko personu pilsonību saistībā ar valsts pēctecību (turpmāk – Pilsonības normas) konkrēti pievēršas iespējamām ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/272667-valsts-pecteciba-un-pilsonibas-un-bezvalstniecibas-jautajumi/\n272667\nTue, 08 May 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonstitucionālās tiesības: Oficiālais izdevējs informācijas laikmetā: kā īstenot Satversmes 90. pantu\n OFICIĀLAIS IZDEVĒJS informācijaS laikmetā: KĀ īstenot Satversmes 90. pantu Kāds ir bijis "Latvijas Vēstneša" ceļš līdzšinējo 25 gadu garumā? Noteikti var teikt, ka tā ir bijusi attīstība pa spirāli uz augšu. Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka "Latvijas Vēstnesi" 1993. gadā izveidoja Oskars Gerts. Viņš arī bija laikraksta galvenais redaktors līdz pat pārejai uz elektronisko izdevumu 2013. gadā. Tomēr arī mana saistība ar "Latvijas Vēstnesi" ilgst jau vairāk nekā 17 gadu garumā, un tieši šo laika periodu es varu vērtēt vislabāk. Uz "Latvijas Vēstnesi" atnācu no Hansabankas – ļoti sakārtotas, skandināviskas darba vides, un pirmajos gados mēs, valde, koncentrējāmies tieši šajā virzienā – mūsdienīgi sakārtot darba organizāciju, izveidot kolektīvu kā komandu, kas virzās uz vienotu mērķi. Lai to panāktu, mēs izmantojām 2000. gadu sākumā jauno un populāro tendenci – ieviest kvalitātes vadības sistēmu ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/272272-oficialais-izdevejs-informacijas-laikmeta-ka-istenot-satversmes-90-pantu/\n272272\nTue, 27 Feb 2018 00:00:00 +0200\n\n