Nākotne pieder starpdisciplinaritātei

Šā gada 6. februārī ar krāšņu pasākumu RSU tika atklāta jaunizveidotā Sociālo zinātņu jeb, kā paši formulējāt, lielo jautājumu fakultāte. Kādi apstākļi un apsvērumi pamudināja RSU izšķirties par labu šādas apvienotās fakultātes izveidei?

Modernās tendences uzskatāmi rāda, ka šobrīd sabiedrībai svarīgos jautājumus jau vairs nerisinām vienas nozares ietvaros. Piemēram, arī jurisprudencē bieži vien problēmas pēc būtības vairs nevar atrisināt tikai ar tiesību palīdzību, jo klāt nāk vēl arī dažādi sociālekonomiskie, demogrāfiskie un citi apstākļi. Tāpēc saskatījām spēku katrā atsevišķajā nozarē un vienlaikus potenciālu tajā, ka, tās apvienojot, varam kļūt kopumā spēcīgāki. Tagad RSU topošie juristi, komunikācijas un starptautisko attiecību speciālisti, politologi, psihologi ir kā viena liela sociālo zinātņu bloka ģimene.

Mums katram ir ko mācīties citam no cita. Vairs nenodalīsim, bet savedīsim kopā juristus ar komunikācijas speciālistiem, jo arī juristiem ir jāprot komunicēt – runāt tiesas zālē, skaidrot pieņemtos lēmumus vai nolēmumus, sarunāties ar žurnālistiem vai sabiedrību kopumā. Bez šaubām, arī šīs prasmes tāpat jau ir juristu studiju programmā, tomēr komunikācijas jomas speciālisti uz to visu raugās no cita skatpunkta. Tāpēc pārmaiņas faktiski stimulēja arī šīs modernās tendences un starpdisciplinaritāte.

Otrs būtisks pamudinājums uz pārmaiņām bija studentu attieksme pret studiju procesu. Piemēram, jurisprudences studentiem ir tiesas sēžu izspēļu zāle, kriminālistikas laboratorija, taču arī uzņēmējdarbības jomas studenti izrādīja interesi par dalību simulētajās tiesas sēdēs, sakot: esam topošie uzņēmēji, un arī mums nākotnē var būt juridiska rakstura problēmas, kuru risināšanā noderētu vismaz priekšstats par tiesvedības procesu. Arī komunikācijas speciālistiem interesēja topošajiem juristiem paredzētā infrastruktūra, un otrādi. Tādēļ soli pa solim arī sapratām, ka šādi varam izveidot spēcīgu starpdisciplināru studiju modeli.

Arī Latvijas Universitātē tika lemts par reorganizāciju, bet Juridiskā fakultāte palika pati par sevi, un bija iebildumi pret tās izzušanu. Vai RSU lēmums par fakultāšu apvienošanu nāca bez grūtībām un fakultātes nemaz necīnījās par iespēju palikt atsevišķi?

Mēs visi apzināti esam izvēlējušies strādāt un būt šeit, Rīgas Stradiņa universitātē. Līdz ar to es personīgi uzskatu, ka cīņai nav vietas, jo mums visiem ir viens mērķis – lai mums ir kvalitatīvas mācības, lai mums ir vairāk studentu, lai mēs esam zinātnes universitāte.