16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)
Informācija
Ar ko noslēgušās pārbaudes Jēkabpils traģēdijas lietā
1

Pēc 2023. gada 16. aprīļa traģiskās slepkavības Jēkabpilī, kur Leons Rusiņš nogalināja ilgstoši vajātu sievieti, visas kompetentās iestādes veica iekšējās pārbaudes, lai izvērtētu iesaistīto amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību notikušajā. Papildus tam arī Tieslietu padomes izveidota darba grupa ir sniegusi savu ziņojumu par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai, ko iniciēja tieši Jēkabpilī notikušais un kurā tāpēc ir atsauces uz konkrēto gadījumu kā piemēru sistēmiskām problēmām. Tādēļ, balstoties uz šīm iestādēm pieprasīto un publiski pieejamo informāciju, šajā materiālā ir apkopots vairākās pārbaudēs konstatētais.

Pirmās dienas pēc slepkavības publiskajā telpā aizritēja nemitīgos jautājumos par to, kā gan šāds rezultāts bija iespējams apstākļos, kad nogalinātā sieviete iepriekš jau ilgstoši bija meklējusi palīdzību tiesībaizsardzības iestādēs. Tajās jau atradās neskaitāmi viņas iesniegumi, bija rosināti daudzi kriminālprocesi un pat tiesā bija vairākas krimināllietas, taču nevienam, kam tika lūgta palīdzība, tas nelika apjaust situācijas patieso nopietnību.

Visātrāk – dažas dienas pēc slepkavības – ar savu paziņojumu klajā nāca Zemgales rajona tiesa. Tā norādīja, ka "pret šobrīd aizdomās turamo Leonu Rusiņu Zemgales rajona tiesas tiesvedībā jau atrodas trīs krimināllietas".1 Saskaņā ar tiesas sniegto informāciju L. Rusiņš 2022. gada 26. augustā tika atzīts par vainīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību ļaunprātīgā nepildīšanā un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu. Otrajā krimināllietā, kas tika skatīta 2023. gada 17. aprīlī, tiesa bija pieņēmusi lēmumu atvest apsūdzēto uz tiesu piespiedu kārtā, jo viņš neieradās uz lietas izskatīšanu. Savukārt trešajā krimināllietā tiesa 2023. gada 8. februārī apsūdzētajam L. Rusiņam piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu, izsludināja viņu meklēšanā un apturēja kriminālprocesu krimināllietā līdz laikam, kad apsūdzētais tiks atrasts. Tiesa apsūdzētā meklēšanu bija uzdevusi veikt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirknim.

"Tiesa, ņemot vērā minēto, ir veikusi iespējamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu šo tiesvedībā esošo krimināllietu izskatīšanu. Tālākais darbs bija jāveic policijai, bet diemžēl Valsts policijas Zemgales reģiona Austrumzemgales iecirknis to nav izdarījis," publiski izplatītajā informācijā pauda Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja Līga Ašmane.

Atšķirībā no tiesas Valsts policija un prokuratūra pēc slepkavības ātras atbildes nevarēja sniegt un tās solīja vien pēc visaptverošas pārbaudes. Tādas arī tika rosinātas un veiktas.

Saskaņā ar "Jurista Vārdam" sniegto informāciju Valsts policija pēc Jēkabpils slepkavības veikusi iekšējo dienesta pārbaudi, un tā noslēdzās 2023. gada augustā. Veiktajā pārbaudē un disciplinārizmeklēšanā secināts, ka vairākas Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa amatpersonas, izskatot iesniegumus par L. Rusiņa rīcību un veicot viņa meklēšanas pasākumus, atsevišķos gadījumos nav rīkojušās pietiekami profesionāli, tai skaitā nav spējušas pietiekami aktīvi viņu meklēt. Tāpat dienesta pārbaudē arī secināts, ka amatpersonas nav spējušas kvalitatīvi un savlaicīgi izanalizēt un saskatīt kopsakarības L. Rusiņa pretlikumīgo darbību kopainā.

Saistībā ar dienesta pārbaudes atzinumā konstatēto četrām amatpersonām (inspektoriem) tika piemēroti disciplinārsodi – rājiens un trīs piezīmes, bet attiecībā uz vēl vienu Izmeklēšanas nodaļas inspektoru ticis pieņemts lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu. Dienesta pārbaudē un disciplinārizmeklēšanā tika vērtēta arī toreizējā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšnieka Rolanda Bērziņa atbildība, konstatējot, ka viņš nav pietiekami kvalitatīvi organizējis iecirkņa darbu, par ko saņēmis disciplinārsodu – rājienu un nomainīts arī amatā, bet turpina darbu policijā.

Savukārt Iekšējās drošības birojs "Jurista Vārdam" paskaidroja, ka 2023. gada aprīlī pēc savas iniciatīvas uzsācis resorisko pārbaudi par Valsts policijas amatpersonu iespējamo bezdarbību, saņemot ziņas par L. Rusiņa izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un administratīvajiem pārkāpumiem laika posmā no 2021. gada septembra līdz 2023. gada aprīlim.

Iekšējās drošības biroja pārbaudes laikā ticis secināts, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa amatpersonu, tai skaitā iecirkņa vadības, rīcībā nav konstatētas Krimināllikuma 319. panta (Valsts amatpersonas bezdarbība) trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Attiecīgi 2023. gada 18. augustā Iekšējās drošības birojā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu. Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrā un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas veiktajā pārbaudē esot secināts, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pieņemts likumīgi un pamatoti. Iekšējās drošības birojs papildus arī uzsver, ka netika saņemti iesniegumi vai ziņas, kurām varētu būt nozīme pārbaudes veikšanā.

Tāpat saistībā ar slepkavību Jēkabpilī arī Ģenerālprokuratūrā tika veikta pārbaude par materiāliem un kriminālprocesiem, kuros kā iespējami vainīgā persona norādīts L. Rusiņš. Šim faktam uzmanība pievērsta arī ģenerālprokurora ziņojumā par 2023. gada darbu. Tajā norādīts, ka veiktajā pārbaudē izvērtētas iztiesātās krimināllietas, kurās L. Rusiņš atzīts par vainīgu četru noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, izdarīšanā, viena iztiesāšanas stadijā esoša krimināllieta, kurā L. Rusiņš apsūdzēts par astoņu noziedzīgu nodarījumu – nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu – izdarīšanu, viens izmeklēšanas stadijā esošs kriminālprocess, kurā izmeklēti 15 noziedzīgi nodarījumi, tai skaitā par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu, huligānismu, neslavas celšanu, vajāšanu, draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu. Tāpat pārbaudē tikuši izvērtēti seši Valsts policijas materiāli par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un 21 administratīvā pārkāpuma lietas materiāls. Gan gada ziņojumā, gan "Jurista Vārdam" sniegtajā informācijā uzsvērts, ka veiktajā pārbaudē pastiprināti tikusi izvērtēta prokuratūras atbildīgo amatpersonu rīcības likumība, pamatotība, savlaicīgums, realizējot tām uzliktos pienākumus. Pārbaudes laikā pieprasīti un iegūti paskaidrojumi no 13 prokuratūras un izmeklēšanas iestādes amatpersonām.

Pārbaudes rezultātā ticis konstatēts pamats materiālu iesniegšanai Prokuroru atestācijas komisijā jautājumā par divu prokuroru iespējamā disciplinārā pārkāpuma fakta konstatēšanu, kā arī jautājumā par viena prokurora rīcības izvērtēšanu par iespējamiem Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa normu pārkāpumiem. Attiecīgi ar ģenerālprokurora pavēli vienam Austrumzemgales prokuratūras prokuroram tika piemērots disciplinārsods – mēnešalgas samazinājums 20 procentu apmērā uz sešiem mēnešiem, bet divi no minētajiem prokuroriem amata attiecības ar prokuratūru ir izbeiguši.

Visbeidzot, 2023. gada novembrī ar savu ziņojumu klajā nāca arī Tieslietu padomes darba grupa tiesu darba organizācijas izvērtēšanai lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai.2 Uz šādu izvērtējumu pamudināja tieši Jēkabpilī notikusī slepkavība. Tādēļ darba grupa arī analizēja tiesu darbu un starpinstitucionālās sadarbības praksi, konstatējot vairāku uzlabojumu iespējas. Ziņojuma kopsavilkumā norādīts, ka "Jēkabpils gadījuma traģiskās sekas veido vairāku sistēmisku trūkumu kopums (ne tikai tiesu varā, bet skatoties plašāk – policijas un prokuratūras darbā, sociālā atbalsta tīklā u.c.), kur katrs no šiem trūkumiem pats par sevi var būt ar salīdzinoši mazu ietekmi, tomēr, vairākiem šiem faktoriem savstarpēji kombinējoties, ietekme var būt jūtamāka. Lai gan ziņojuma sagatavošanas laikā nebija konstatēta cēloniska sakarība starp kāda no tiesnešiem rīcību un sekām, kas iestājušās, tas nenozīmē to, ka tiesu vara kā valsts vara kopumā neuzņemas līdzatbildību par notikušo, proti – ka valsts nespēja pasargāt cilvēku, kas lūdzis tās palīdzību".

Caur Jēkabpils traģēdijas prizmu izvērstajā ziņojumā aplūkoti vairāki sistēmiski jautājumi, konstatējot arī problēmas. Tā, piemēram, kā viena no problēmām ir norādīta procesu sadrumstalotība. Ziņojumā izklāstīts, ka atsevišķos gadījumos arī pēc kriminālprocesa uzsākšanas vardarbīgā persona, neskatoties uz nolēmumā par aizsardzību pret vardarbību uzliktajiem pienākumiem un piemērotajiem drošības līdzekļiem, turpina uzturēt kontaktu ar cietušo. Arī L. Rusiņam tika uzsākti 25 kriminālprocesi par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Tieslietu padomes darba grupas diskusiju un lietu analīzes rezultātā konstatēts, ka šādos gadījumos problēma ir saistīta arī ar tiesībsargājošo iestāžu nespēju saskatīt varmākas pastrādāto noziedzīgo nodarījumu kopainu, kas var veicināt situāciju, ka izdarītie noziedzīgie nodarījumi tiek nepareizi kvalificēti. Arī L. Rusiņa kriminālprocesos prokurora funkcijas realizēt tika uzdots dažādiem prokuroriem, un šis fakts konstatēts arī Ģenerālprokuratūras veiktajā pārbaudē. Tādēļ vērsta uzmanība uz nepieciešamību virsprokuroriem būt informētiem par kriminālprocesiem, kas tiek uzsākti par vienas personas neilgā laikā izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, lai tie pēc iespējas tiktu nodoti viena struktūrvienības prokurora uzraudzībā. Arī tiesai, ja tas būtiski nesarežģī krimināllietas izskatīšanu, Kriminālprocesa likums paredz tiesības vienā tiesā esošas divas vai vairākas krimināllietas par vienas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem apvienot, taču tas iespējams tikai līdz tiesas izmeklēšanas sākumam.

Tieslietu padomes darba grupas ieskatā, krimināllietu apvienošana ir vērtīgs instruments procesu sadrumstalotības novēršanai, tādēļ ir būtiski, lai tiesās būtu ieviestas procedūras šādu paralēlo procesu operatīvai identificēšanai. Šiem mehānismiem ir jābūt centralizētiem, un par to atbildīgs ir tiesas priekšsēdētājs. Uz šādu informāciju tiesas uzmanību var vērst arī prokurors pavadrakstā, ar kuru krimināllieta tiek nosūtīta tiesai, norādot informāciju par citiem šīs personas kriminālprocesiem, kas atrodas attiecīgajā tiesā.

Tāpat darba grupa uzsvērusi, cik būtiska nozīme ir sistēmiskiem risinājumiem, kas vērsti uz mērķi šādus kriminālprocesus pabeigt pēc iespējas īsākā termiņā. Pēc Jēkabpils gadījuma izmaiņas veiktas gan prokuratūras darba organizācijā, gan normatīvajā regulējumā attiecībā uz lietu iztiesāšanas priekšrocībām saprātīga termiņa nodrošināšanā. Tāpat, kā liecina "Jurista Vārdam" sniegtā informācija, visās aptaujātajās iestādēs ir pārskatīti un pilnveidoti darba procesi, balstoties uz atklātajiem trūkumiem un mācību, kas gūta no Jēkabpils traģēdijas.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Tiesa veikusi visas procesuālās darbības, lai tiesātu Leonu Rusiņu esošajās krimināllietās, 20.04.2023. Pieejams: https://tiesas.lv/aktualitates/tiesa-veikusi-visas-procesualas-darbibas-lai-tiesatu-leonu-rusinu-esosajas-kriminallietas-12040

2. Ziņojums par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai vai veselībai, 17.11.2023. Pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/tieslietu-padome/petijumi-apkopojumi-prezentacijas

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Ar ko noslēgušās pārbaudes Jēkabpils traģēdijas lietā. Jurista Vārds, 16.04.2024., Nr. 16 (1334), 13.-14.lpp.
VISI RAKSTI 16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Fakts
18. Aprīlis 2024 / 18:31
0
ATBILDĒT
Visas šīs pārbaudes un pretpārbaudes vēlreiz apliecina tikai vienu - vārna vārnai acīs neknābs!
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties