Jursta Vārds - Civiltiesības un process https://www.juristavards.lv Civiltiesības un process lv https://www.juristavards.lv Wed, 20 Feb 2019 02:50:13 -0700 https://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://www.juristavards.lv 240 47 \nCiviltiesības un process: Puses procesuālo tiesību pārņemšanas ietekme uz lietas izskatīšanas gaitu\n Mg Puses procesuālo tiesību pārņemšanas jēdziens Ar CPL grozījumiem, kas stājušies spēkā 2017. gada 1. augustā, CPL 77. pants ir papildināts ar diviem jaunievedumiem – par tiesas lēmumu, ar kuru lemts jautājums par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, ir iespējams iesniegt blakus sūdzību. Tāpat arī norma papildināta ar noteikumu, ka šādi lēmumi primāri ir pieņemami rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tiesa uzskata par nepieciešamu jautājumu skatīt tiesas sēdē.2 Ja pēdējam, autora ieskatā, ir pozitīva ietekme uz civilprocesa efektivitāti, procesuālo ekonomiju un tā vienkāršošanu, tad pirmais ir vērtējams kā problemātisks un prasa likuma papildināšanu, lai šī institūta ieviešana rezultētos korektā un konsekventā tiesu praksē. Rakstā autors pievērsīsies CPL 77. panta otrajā prim daļā iekļautās blakus sūdzības analīzei un tās ietekmes uz ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274185-puses-procesualo-tiesibu-parnemsanas-ietekme-uz-lietas-izskatisanas-gaitu/\n274185\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Piespiedu nomas tiesiskās attiecības – būtība un īstenošanas iespējas Latvijas tiesību sistēmā\n Toms Dreika Tāpat kā piespiedu dalītā īpašuma problemātika kopumā,2 arī piespiedu nomas tiesiskās attiecības ir juridiski vissarežģītākās un praksē rada visvairāk problēmu tieši situācijās, kad dalītajā īpašumā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Līdz ar to šajā rakstā lielāka uzmanība ir pievērsta gadījumiem, kad uz zemes atrodas patstāvīga būve, kas ir vairāku personu kopīpašumā.   I. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības Saskaņā ar Civillikuma 968. pantā ietverto vispārējo zemes un būvju nedalāmības konceptu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota būve ir zemes daļa. Tādējādi vispārējā gadījumā tā tiesiski nav atdalāma no zemes, tā nevar patstāvīgi atrasties civiltiesiskā apgrozībā vai piederēt citai personai, kura nav zemes īpašnieks. Šāds koncepts izriet no zemes un uz tās esošu būvju nesaraujamas funkcionālas saistības – vienu nav ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274121-piespiedu-nomas-tiesiskas-attiecibas-butiba-un-istenosanas-iespejas-latvijas-tiesibu-sistema/\n274121\nTue, 05 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Direktīva noteic pienākumu stiprināt konkurences iestāžu statusu un pilnvaras\n Dita Dzērviniece Pastāvot nepārprotamai saiknei starp valstu konkurences iestāžu funkcijām un spēju pilnībā izpildīt ES konkurences noteikumus un tirgus konkurences nodrošināšanu, 2018. gadā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma pieņēma Direktīvu, kas paredz, ka nacionālajām konkurences iestādēm tiek nodrošināts līdzekļu un instrumentu minimums, kas tām dotu iespēju darboties efektīvāk un nodrošināt tirgu efektīvai darbībai nepieciešamos apstākļus. Nodrošinot, ka valsts konkurences iestādes var darboties efektīvāk, Eiropas Komisijas interesēs ir palīdzēt sasniegt mērķi par vienotu tirgu un veicināt vispārējo mērķi par konkurētspējīgu tirgu, nodarbinātību un izaugsmi. Attiecībā uz konkurences tiesību piemērošanai nepieciešamajiem līdzekļiem un instrumentiem, noteikts, ka nacionālajām konkurences iestādēm ir jānodrošina ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274117-direktiva-noteic-pienakumu-stiprinat-konkurences-iestazu-statusu-un-pilnvaras/\n274117\nTue, 05 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nIntelektuālā īpašuma tiesības: Autortiesību direktīvas 13. pants: starp tiesisku atlīdzību un interneta filtriem\n Mg 13. panta tapšanas vēsture Digitālo tehnoloģiju attīstība "mainījusi to, kā darbi un citi aizsargātie priekšmeti tiek radīti, ražoti, izplatīti un izmantoti,"8 un 2001. gada Eiropas autortiesību direktīva9 ir novecojusi. Šis arguments bija pamatā vairāk nekā divus gadus10 ilgstošajām Eiropas Parlamenta debatēm par jauno Eiropas Autortiesību direktīvu11 (turpmāk – Direktīva). 2016. gada 14. jūnijā Eiropas Komisija piedāvāja pirmo Direktīvas versiju.12 2018. gada 20. jūnijā Eiropas Parlamenta Juridiskā un cilvēktiesību komisija apstiprināja savu Direktīvas projektu,13 tomēr 5. jūlijā Eiropas Parlaments noraidīja mandāta piešķiršanu par Direktīvu atbildīgajam ziņotājam Akselam Fosam (Axel Voss) uzsākt Direktīvas projekta saskaņošanu ar Padomi,14 deputātiem izsakot vēlmi septembrī vēlreiz debatēt par direktīvas saturu. Divi no galvenajiem iemesliem šādai reakcijai bija ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274087-autortiesibu-direktivas-13pants-starp-tiesisku-atlidzibu-un-interneta-filtriem/\n274087\nTue, 29 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršanas dēļ radītie bojājumi – turpmāk OCTA gadījums\n Dr Ņemot vērā, ka šādi gadījumi ir saistīti ar transportlīdzekļu lietošanu, savulaik starp apdrošinātājiem ir bijušas diskusijas par šo jautājumu, bet nonākt pie vienota kopsaucēja nav izdevies. Diskusiju ietvarā tika apskatīti četri varianti, modelējot praktiskas situācijas: 1) viens transportlīdzeklis ir kustībā, durvis atver otrā transportlīdzekļa autovadītājs; 2) viens transportlīdzeklis ir kustībā, durvis atver otrā transportlīdzekļa pasažieris; 3) abi transportlīdzekļi novietoti stāvēšanai, viens transportlīdzekļa autovadītājs atver durvis; 4) abi transportlīdzekļi novietoti stāvēšanai, durvis atver viena transportlīdzekļa pasažieris. Lai gan sākotnēji bija iecere vismaz daļai šo situāciju noteikt obligātās apdrošināšanas gadījuma statusu, tā nenotika, jo lielākā daļa apdrošinātāju uzskatīja, ka tas nav pareizi. Tādējādi lielākā daļa apdrošinātāju par ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274051-transportlidzekla-pasaziera-durvju-atversanas-del-raditie-bojajumi-turpmak-octa-gadijums/\n274051\nTue, 22 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība: aktuālie jautājumi\n Dr Autori uzskata, ka pastāv vairāku kategoriju lietas, kurās nav piemērojama nedz prasības nodrošināšana, nedz pagaidu aizsardzība. Šāda situācija neatbilst CPL 1. pantā definētajam pamatprincipam – katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto tiesību aizsardzību tiesā. Tāpat CPL paredzētie prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības līdzekļi nav pietiekami mūsdienu vajadzībām, kā arī tie neatbilst citu valstu pieredzei un regulējumam. Autoru ieskatā, nodrošinājuma līdzekļu paplašinātas iztulkošanas aizliegums arī neatbilst esošajām vajadzībām tiesvedībā. Pēc autoru domām, ir būtiski paredzēt tiesai tiesības piemērot arī tos pagaidu noregulējuma līdzekļus (pagaidu aizsardzība un prasības nodrošināšana), kas tiešā veidā nav paredzēti CPL.   Prasības nodrošināšana CPL Latvijā prasības nodrošināšana2 ir regulēta Civilprocesa likuma 19. nodaļā.3 Prasības ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273951-prasibas-nodrosinasana-un-pagaidu-aizsardziba-aktualie-jautajumi/\n273951\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Likuma "Par tiesu varu" nozīme Civilprocesa likuma izstrādāšanā\n Gvido Zemrībo [1] Šis gads Latvijas vēsturē ieņem un arī nākotnē ieņems īpašu vietu, jo tas ir Latvijas valsts simtgades gads, lielās jubilejas, 1918. gada 18. novembra atceres gads. Šī izcilā notikuma ēnā ir palikusi Latvijas juristiem ne mazāk svarīgs notikums. No pirmajām jaunās Latvijas valsts pastāvēšanas dienām jaunā Pagaidu valdība sāka veikt pasākumus jaunās Latvijas patstāvīgās tiesu sistēmas radīšanai. Jau 1918. gada 6. decembrī Tautas padome pieņēma "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību". Līdz ar to šī gada 6. decembrī mēs varam atzīmēt citu jubileju – neatkarīgās Latvijas tiesu simtgadi. Nolikums izveidoja Latvijā trīs instanču tiesu sistēmu. Tā 7. pantā ir teikts: "Kasācijas instance visās lietās ir Latvijas Senāts Rīgā, kurš izspriež lietas koleģiālā sastāvā un iedalās civil-, krimināl- un ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273946-likuma-par-tiesu-varu-nozime-civilprocesa-likuma-izstradasana/\n273946\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Trešo personu regulējuma problēmjautājumi\n Viktors Makucevičs [1] Atbilstoši Civilprocesa likuma1 1. panta pirmās daļas noteikumiem katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Vēršoties pēc savu tiesību aizsardzības tiesā, personai saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes2 92. pantu, kā arī starptautiskajiem cilvēktiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,3 ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu ir pieskaitāmas pie nozīmīgākajām personas pamattiesībām. Šo tiesību attīstības pakāpe lielā mērā uzskatāma par priekšnoteikumu, lai persona spētu īstenot vai aizsargāt citas konstitūcijā vai likumos noteiktās tiesības. Tēlaini izsakoties, iespējams apgalvot, ka minētās tiesības ir pārējo tiesību nodrošināšanas ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273945-treso-personu-regulejuma-problemjautajumi/\n273945\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Valsts nodeva un prasības nodrošināšana darījumu apstrīdēšanas prasībās: problemātiskie aspekti\n Dr Dažādu civilprocesuālo līdzekļu piemērošanas iespējamībai nereti izšķirošs ir prasības raksturs, proti, vai šī prasība ir uzskatāma par mantisku vai nemantisku prasību. Latvijas normatīvajos tiesību aktos un tiesu praksē diemžēl nav ieviesti pietiekami skaidri kritēriji visu veidu prasību rakstura noteikšanai, un viens no šādiem neviennozīmīgi klasificējamiem prasību veidiem ir prasības par darījumu apstrīdēšanu. Prasības rakstura noteikšanai nav tikai teorētiska nozīme, un tas var radīt dažādus tiesību ierobežojumus potenciālajam prasītājam. Autores šajā rakstā pievērsīsies diviem darījumu apstrīdēšanas aspektiem, kas prasītājam var radīt būtiskus tiesību ierobežojumus: (1) prasības summas noteikšanai, kā arī valsts nodevas aprēķināšanai darījumu apstrīdēšanas prasībās un (2) prasības nodrošināšanai darījumu apstrīdēšanas prasībās (skatot to galvenokārt ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273943-valsts-nodeva-un-prasibas-nodrosinasana-darijumu-apstridesanas-prasibas-problematiskie-aspekti/\n273943\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Civilprocesuālais regulējums atlīdzībai par advokāta pakalpojumiem\n Jānis Lapsa Advokāta statuss un orderis kā priekšnoteikums izdevumu atlīdzināšanai Lai gan pēdējos gados ir izskanējuši viedokļi, ka advokāta orderis ir arhaisms un formāls dokuments un ka kārtība būtu maināma,2 advokāta orderis šobrīd ir galvenais dokuments, kas apliecina advokāta pārstāvību lietā. To noteic gan Advokatūras likuma3 48.1 pants,4 kas regulē ordera nepieciešamību ne tikai tiesā, bet arī citos gadījumos atbilstoši Advokatūras likuma 48. pantam (t.sk. pirmstiesas izmeklēšanā vācot pierādījumus, pieprasot informāciju no dažādām personām), gan tieši attiecībā uz civilprocesu – Civilprocesa likuma 85. panta trešā daļa.5 Attiecīgi pārstāvību tiesā civilprocesā ar orderi drīkst apliecināt tikai Advokatūras likuma 4. pantā6 minētās personas. Advokāta statusu nedrīkst pielīdzināt kādām citām personām, kas arī sniedz juridisku palīdzību, ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273942-civilprocesualais-regulejums-atlidzibai-par-advokata-pakalpojumiem/\n273942\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Vienveidīga tiesu prakse kā daļa no tiesībām uz taisnīgu tiesu\n Mg Likumdevēja loma vienveidīgas tiesu prakses stiprināšanā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka valsts ir atbildīga par savas tiesību sistēmas organizēšanu tādā veidā, lai pēc iespējas tiktu novērsta pretrunīgu tiesas nolēmumu pieņemšana (skat. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2011. gada 20. oktobra sprieduma lietā Nejdet Şahin and Perihan Şahin v. Turkey, pieteikums Nr. 13279/05, 55. punktu).3 2013. gadā likums "Par tiesu varu" piedzīvoja būtiskus grozījumus, kas tika vērsti uz vienotas tiesu prakses nodrošināšanu, paredzot prasību tiesām visus atklātās sēdēs pieņemtos un spēkā stājušos tiesas spriedumus publicēt internetā. "Tā kā tiesu nolēmumos ietverta tiesību normu interpretācija, tad to publiska pieejamība vairos izpratni par tiesību normas saturu un piemērošanas praksi, veicinās vienotas tiesu prakses izveidi un arī strīda iznākuma ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273941-vienveidiga-tiesu-prakse-ka-dala-no-tiesibam-uz-taisnigu-tiesu/\n273941\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Izdevumi advokāta palīdzības samaksai un to atlīdzināšanas apmēra noteikšana\n Dana Rone Advokāta palīdzības samaksas tiesiskā regulējuma vēsturiskā attīstība Latvijā Arī pirmskara Latvijā likums deva "tiesību pusei, kas lietu vinnē, pieprasīt no otras puses atlīdzību par lietas vešanu pēc sevišķi noteiktas takses [..], turklāt likums nerēķinājās ar to, cik lieli bijuši faktiskie izdevumi pilnvarnieka pieaicināšanai, vai bijuši pieaicināti viens vai vairāki pilnvarnieki. Šīs atlīdzības apmērs norādīts Tiesu iekārtas likumā [..] un aprēķināms no prasības summas, sākot ar 10 % un beidzot ar 1/2 %. Jo lielāka ir prasības summa, jo mazāks ir takses procenta apmērs. Pusei, ka prāvu vinnē, par lietas vešanu pirmā instancē piespriež 2/3 no takses summas, bet par lietas vešanu otrā instancē 1/2 [..]. Par lietas vešanu Senāta kasācijas departamentā kasācijas kārtībā zvērināts advokāts dabū 1/4 no atlīdzības, kāda noteikta par pilnu lietas vešanu ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273940-izdevumi-advokata-palidzibas-samaksai-un-to-atlidzinasanas-apmera-noteiksana/\n273940\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Ārvalsts likumu piemērošana civillietu iztiesāšanā\n LL Kad Latvijas tiesa izskata civillietu ar ārvalsts elementu, kolīziju normas var norādīt, ka lietā ir jāpiemēro nevis Latvijas, bet gan svešas tiesību sistēmas normatīvie tiesību akti. Likuma "Par tiesu varu" 18. pants un Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 5. panta ceturtā daļa paredz, ka likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī citu valstu likumus un starptautisko tiesību normas. Ar ārvalsts likuma piemērošanu jāsaprot tiesas atsaukšanās uz ārvalsts materiālo tiesību normām nolēmuma rezolutīvajā daļā.2 CPL 80. nodaļa "Ārvalsts likumu piemērošana civillietu iztiesāšanā" nosaka, kā Latvijas tiesai ir jārīkojas šādās situācijās. Nenoskaidrojot ārvalsts likuma saturu vai nepareizi piemērojot vai nepiemērojot kolīziju normas, tās kļūst bezjēdzīgas. Saskaņā ar Latvijas tiesu interneta vietnē atrodamo nozīmēto tiesas sēžu ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273939-rvalsts-likumu-piemerosana-civillietu-iztiesasana/\n273939\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Civilprocesa problēmjautājumi\n Šajā Šajā "Jurista Vārdā" publicēto rakstu pamatā ir referāti, kas tika nolasīti Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas konferencē "Aktuālie Civilprocesa problēmjautājumi", kas notika 2018. gada 19. oktobrī un tika rīkota Eiropas Sociālā fonda projekta "Justīcija attīstībai" (Nr.3.4.1.0/16/I/001) ietvaros. Šogad konferences laikā apritēja tieši divdesmit gadi, kopš Saeima pieņēma Civilprocesa likumu. Šai sakarībā Tieslietu ministrijas Pateicības rakstus par pašaizliedzīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu atjaunotās Latvijas tiesību sistēmas attīstībā saņēma Civilprocesa likuma un pirmo būtisko grozījumu likumā izstrādātāji un virzītāji, kuru darbs ir nodrošinājis, ka Civilprocesa likums divdesmit gadu garumā kalpo izvirzītajam mērķim. Jaunā neatkarīgās Latvijas Civilprocesa likuma izstrāde bija loģisks tiesu reformas turpinājums, ko ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273937-civilprocesa-problemjautajumi/\n273937\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Negodprātīgas tiesību un pienākumu izmantošanas un ļaunprātīgas rīcības izpratne civilprocesā\n Dr Skaidrojot labas ticības principu, tiesību zinātnieki, uzsverot šīs normas nozīmīgumu, norāda, ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses.2 Tādējādi nav pieļaujams, ka persona savas tiesības izmanto vai pienākumus izpilda neattaisnojamā veidā vai neattaisnojamu mērķu sasniegšanai un, konstatējot šādu rīcību, personas subjektīvās tiesības un pienākumi var tikt liegti.3 Labas ticības principa izpausme ir vērojama, ne tikai dibinot, grozot un izbeidzot civiltiesiskās attiecības, bet arī strīda gadījumā izmantojot tiesības uz tiesas aizsardzību.4 Pieņemot, ka personai ir subjektīvās tiesības vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā tikai lietas izskatīšanas gaitā, tiesa var konstatēt personas (lietas dalībnieka) negodprātīgu savu subjektīvo tiesību izmantošanu pretēji labas ticības principam, kurš, ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273928-negodpratigas-tiesibu-un-pienakumu-izmantosanas-un-launpratigas-ricibas-izpratne-civilprocesa/\n273928\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Izdota Vadima Mantrova monogrāfija apdrošināšanas tiesībās\n Apdrošināšanas tiesību joma ir c Apdrošināšanas tiesību joma ir cieši saistīta ar ikdienas dzīvi un tādējādi skar indivīdus, mājsaimniecības, saimnieciskās darbības veicējus, valsts vai pašvaldību iestādes, starptautiskas organizācijas u.tml. "Persona var apdrošināt dzīvību un veselību pret nelaimes gadījumiem un slimībām. Hipotekārā kredīta ņēmēji var apdrošināt mainīgo procentu likmi, nodrošinoties pret, piemēram, EURIBOR kāpumu nākotnē. Komersanti var apdrošināt tiem piederošās kustamās un nekustamās lietas, paredzēto peļņu un civiltiesisko atbildību pret trešajām personām. Kapitālsabiedrības valdes loceklis var apdrošināt savu civiltiesisko atbildību komercsabiedrības priekšā. Šie un citi piemēri apliecina, ka apdrošināšana ir cieši saistīta ar mūsu ikdienas dzīvi, un var teikt, ka bez tās nebūtu iespējamas daudzas ikdienas dzīves norises," skaidro ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273906-izdota-vadima-mantrova-monografija-apdrosinasanas-tiesibas/\n273906\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nMaksātnespējas process: Fiziskas personas maksātnespējas procesam veltīta grāmata\n Sniedzot atsauksmi par jauno izd Sniedzot atsauksmi par jauno izdevumu, LU Juridiskās fakultātes docente Dr. iur. Daina Ose norāda, ka tajā autors skaidrojis Maksātnespējas likuma piemērošanu, plaši analizējot gan tiesu prakses, gan tiesību doktrīnas atziņas. Turklāt papildus minētajam skaidrotas arī civilprocesuālās darbības tiesā, tostarp akcentējot arī pārrobežu maksātnespējas procesa īpatnības, ar kurām jārēķinās, ja maksātnespējas process ir ierosināts vai noris Latvijā. Tādēļ lasītāju ērtībām grāmatas pielikumā pievienota Maksātnespējas likuma teksta aktuālā redakcija, fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai būtiskākās Civilprocesa likuma normas (30.7, 46.1 un 46.2 nodaļa), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām pilns teksts. G. Bērziņš ir viens no "Jurista Vārda" autoriem, kurš savās ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273905-fiziskas-personas-maksatnespejas-procesam-veltita-gramata/\n273905\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nKonkurences tiesības: Tiesas vēstījums par publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem\n Dita Dzērviniece Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas aizlieguma pārkāpuma atzīšana Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2011. gada 1. jūlija spriedumu Konkurences padomes 2009. gada 24. marta lēmums, ar kuru lietā tika nodibināts Rīgas Brīvostas pārvaldes Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpums velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā, atstāts negrozīts. Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2012. gada 9. jūlija spriedumu atstāts negrozīts arī Konkurences padomes 2010. gada 29. aprīļa lēmums, ar kuru konstatēts, ka Rīgas brīvostas pārvalde nepilda vai kavē Konkurences padomes 2009. gada 24. marta lēmumā noteikto tiesisko pienākumu izpildi, atbilstoši Rīgas brīvostas pārvalde turpināja ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli. Rakstā apskatītajā ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273904-tiesas-vestijums-par-publisku-personu-raditiem-konkurences-kroplojumiem/\n273904\nTue, 11 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Tiesību principu, likumu un zinātnes atziņu loma civiltiesisku strīdu risināšanā\n Dr Ik gadus rajonu tiesās kā pirmajā instancē tiek izskatītas ap 30 tūkstošiem civillietu, ap pieciem tūkstošiem tur taisīto spriedumu tiek pārsūdzēti apelācijas instancē un apmēram tūkstoš divsimt lietās galīgo vārdu saka kasācijas instance Augstākā tiesa. Izplatīts ir uzskats, ka viss jau ir noteikts likumos, tiesnesis ir pakļauts likumam un viņam atliek tikai atrast īsto likuma normu un jau var taisīt spriedumu. Taču dzīvē viss ir sarežģītāk, jo likumā nevar noteikt, cik būs taisnīga īres maksa par dzīvokli Rīgas centrā vai Torņakalnā, cik lielai jābūt kompensācijai par satiksmes negadījumā zaudētu roku vai aci, cik tūkstošus eiro piespriest par godu aizskarošu ziņu izplatīšanu. Kā atšifrēt tos nesenos bagātniekus, kas pēkšņi piesaka maksātnespēju un lūdz atbrīvot no saistībām simtos tūkstošu eiro apmērā? Kad ticēt vai neticēt atbildētāja apstrīdētam ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273864-tiesibu-principu-likumu-un-zinatnes-atzinu-loma-civiltiesisku-stridu-risinasana/\n273864\nTue, 04 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nCiviltiesības un process: Papildu drošība darījumos ar pilnvarotu personu – pilnvaras pārbaude\n Papildu drošība darījumos ar pil Šāda iespēja – pārbaudīt pilnvaras saturu – ir noderīga gan profesionāļiem dažādās sfērās, bet jo īpaši nekustamo īpašumu mākleriem, uzņēmējiem, advokātiem un pašvaldību speciālistiem, gan jebkurai privātpersonai, kurai jebkad jāiesaistās kādā darījumā ar pilnvarotu personu. "Satura pārbaudei ir izšķiroša nozīme, jo pilnvaru viltojumu gadījumos bieži tiek mainīts tikai pilnvarojuma apmērs – pilnvara tehniski tiek papildināta ar vienu vai dažiem teikumiem par pilnvarojuma apmēru," norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skastiņš. To pierāda arī Latvijas zvērinātu notāru pieredze. Vēl pavisam nesen vienā no Rīgas zvērinātu notāru birojiem atklāja krāpšanas mēģinājumu un palīdzēja policijai aizturēt krāpnieku, kurš bija veicis neatļautas izmaiņas viņam dotās pilnvaras saturā. Tā ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273851-papildu-drosiba-darijumos-ar-pilnvarotu-personu-pilnvaras-parbaude/\n273851\nTue, 04 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n