Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://www.juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://www.juristavards.lv Sun, 17 Feb 2019 17:28:53 -0700 https://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://www.juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Jautājumi un pieprasījumi kā parlamentārās kontroles pamatmehānismi\n Mg Pēdējo gadu laikā vairāki Saeimas opozīcijas deputāti nebija apmierināti ar Pieprasījumu komisijas darbu un pat 12. Saeimas laikā ierosināja to likvidēt. Šis piedāvājums neguva atbalstu, un Saeimas Juridiskā komisija to noraidīja.1 To, cik efektīvs un sekmīgs būs 13. Saeimas Pieprasījumu komisija darbs, rādīs laiks, taču neliels ieskats par abu institūtu darbību un vēsturisko attīstību, pēc autora domām, var tikai sekmēt Pieprasījumu komisijas darbu un vēlreiz uzsvērt Pieprasījumu komisijas vajadzības funkciju. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu par tādiem parlamentārās kontroles institūtiem kā deputātu jautājumu un pieprasījumu, kā arī iepriekšējo pieprasījumu komisiju darbības vēsturi. Vienlaikus rakstā ir apkopoti statistikas dati par deputātu jautājumiem un pieprasījumiem Latvijas pirmās un otrās neatkarības laikā.   Parlamentārā kontrole Latvijā – deputātu jautājumi un ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274163-jautajumi-un-pieprasijumi-ka-parlamentaras-kontroles-pamatmehanismi/\n274163\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Procesa dalībnieka lūgums kā pamats tiesas pieteikumam Satversmes tiesai\n Mg Lai gan procesuālajās tiesību normās tas nav tieši paredzēts, viena no iespējām, ko persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, var izmantot, lai lieta par, iespējams, neatbilstošās tiesību normas atbilstību Satversmes tiesā nonāktu agrāk, t.i., pirms persona ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ir lūgt, lai pieteikumu Satversmes tiesā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmo daļu iesniedz tiesa, kas izskata šīs personas krimināllietu, administratīvā pārkāpuma lietu, civillietu vai administratīvo lietu. Satversmes tiesas statistika liecina, ka vispārējās jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu pieteikumi ir otrs izplatītākais pamats lietu ierosināšanai Satversmes tiesā pēc konstitucionālajām sūdzībām – uz ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274162-procesa-dalibnieka-lugums-ka-pamats-tiesas-pieteikumam-satversmes-tiesai/\n274162\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesas izvēles klauzulas spēkā esamība pārrobežu līgumos\n LL Pārstrādājot Briseles I regulu, pušu griba tiesāšanās procesā tiek respektēta daudz lielākā mērā, līdz ar to tiesvedība ir paredzamāka, tomēr Regula nenosaka, kā jārīkojas ES dalībvalsts tiesai, kurā prasība celta pirmajā, attiecībā uz tiesas izvēles līguma spēkā esamības pārbaudi. Proti, vai tiesai ir jāizvērtē, vai starp strīdus pusēm vispār eksistē spēkā esoša vienošanās par jurisdikciju, vai arī tiesvedība ir jāpārtrauc brīdī, kad atbildētājs paziņo, ka puses ir noslēgušas vienošanos par strīda izskatīšanu citas ES dalībvalsts tiesā. Protams, šāda pieeja nevar tikt pieļauta, jo tas izraisītu apgrieztas "itāļu torpēdas" izmantošanu tiesvedībā, tomēr jāatzīst, ka Regula nesniedz dalībvalstu tiesām skaidrus norādījumus par tiesas izvēles klauzulas izvērtēšanas apjomu. Turpretim Hāgas konvencija sniedz salīdzinoši skaidrus norādījumus, kā ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274122-tiesas-izveles-klauzulas-speka-esamiba-parrobezu-ligumos/\n274122\nTue, 05 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Piespiedu nomas tiesiskās attiecības – būtība un īstenošanas iespējas Latvijas tiesību sistēmā\n Toms Dreika Tāpat kā piespiedu dalītā īpašuma problemātika kopumā,2 arī piespiedu nomas tiesiskās attiecības ir juridiski vissarežģītākās un praksē rada visvairāk problēmu tieši situācijās, kad dalītajā īpašumā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Līdz ar to šajā rakstā lielāka uzmanība ir pievērsta gadījumiem, kad uz zemes atrodas patstāvīga būve, kas ir vairāku personu kopīpašumā.   I. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības Saskaņā ar Civillikuma 968. pantā ietverto vispārējo zemes un būvju nedalāmības konceptu uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota būve ir zemes daļa. Tādējādi vispārējā gadījumā tā tiesiski nav atdalāma no zemes, tā nevar patstāvīgi atrasties civiltiesiskā apgrozībā vai piederēt citai personai, kura nav zemes īpašnieks. Šāds koncepts izriet no zemes un uz tās esošu būvju nesaraujamas funkcionālas saistības – vienu nav ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274121-piespiedu-nomas-tiesiskas-attiecibas-butiba-un-istenosanas-iespejas-latvijas-tiesibu-sistema/\n274121\nTue, 05 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par žurnālistu tiesībām iepazīties ar krimināllietu materiāliem\n Dr Kriminālprocesa gaitā iegūtā informācija, kas fiksēta krimināllietas materiālos, ir nepieciešama krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai. Ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu, kā arī nepieciešamību novērst neattaisnotu iejaukšanos personu dzīvē, normatīvie akti neparedz ikvienai ieinteresētai personai brīvu piekļuvi krimināllietu materiāliem. Kriminālprocesa laikā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 375. panta pirmo daļu krimināllietas materiāli ir atzīstami par izmeklēšanas noslēpumu un ar tiem drīkst iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, un personas, kurām procesa virzītāji tos uzrāda KPL paredzētajā kārtībā. Savukārt pēc kriminālprocesa pabeigšanas to personu loks, kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, paplašinās, bet arī tad tie nekļūst publiski pieejami – saskaņā ar KPL 375. panta otro daļu ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274088-par-zurnalistu-tiesibam-iepazities-ar-kriminallietu-materialiem/\n274088\nTue, 29 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Autortiesību direktīvas 13. pants: starp tiesisku atlīdzību un interneta filtriem\n Mg 13. panta tapšanas vēsture Digitālo tehnoloģiju attīstība "mainījusi to, kā darbi un citi aizsargātie priekšmeti tiek radīti, ražoti, izplatīti un izmantoti,"8 un 2001. gada Eiropas autortiesību direktīva9 ir novecojusi. Šis arguments bija pamatā vairāk nekā divus gadus10 ilgstošajām Eiropas Parlamenta debatēm par jauno Eiropas Autortiesību direktīvu11 (turpmāk – Direktīva). 2016. gada 14. jūnijā Eiropas Komisija piedāvāja pirmo Direktīvas versiju.12 2018. gada 20. jūnijā Eiropas Parlamenta Juridiskā un cilvēktiesību komisija apstiprināja savu Direktīvas projektu,13 tomēr 5. jūlijā Eiropas Parlaments noraidīja mandāta piešķiršanu par Direktīvu atbildīgajam ziņotājam Akselam Fosam (Axel Voss) uzsākt Direktīvas projekta saskaņošanu ar Padomi,14 deputātiem izsakot vēlmi septembrī vēlreiz debatēt par direktīvas saturu. Divi no galvenajiem iemesliem šādai reakcijai bija ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274087-autortiesibu-direktivas-13pants-starp-tiesisku-atlidzibu-un-interneta-filtriem/\n274087\nTue, 29 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Iespējamā Baltkrievijas naftas transportēšana: starptautiski tiesiskie aspekti\n New Page 1 1. Latvijas starptautiski tiesisko saistību apjoms Latvijas Republikai (turpmāk – Latvija) pastāv starptautiski tiesiskās saistības pret savu kaimiņvalsti Baltkrieviju kā valsti, kurai nav izejas uz jūru, attiecībā uz šķēršļu neradīšanu vai šo šķēršļu novēršanu Baltkrievijas preču tranzītam uz Latvijas jūras ostām, kā arī attiecībā uz preču tranzītu no Latvijas jūras ostām uz Baltkrieviju, tajā skaitā attiecībā uz naftas produktu transportēšanu, neatkarīgi – pa dzelzceļu, zemes ceļu vai cauruļvadu.2 Šīs saistības uzliek Latvijai pienākumu vai nu nepadarīt naftas produktu tranzītu par neiespējamu vai apgrūtinātu, vai novērst situāciju, kad naftas produktu tranzīts kļūtu neiespējams vai apgrūtināts. Latvijas saistības izriet no 1999. gada Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīguma par nosacījumiem Baltkrievijas Republikas kravu ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274054-iespejama-baltkrievijas-naftas-transportesana-starptautiski-tiesiskie-aspekti/\n274054\nTue, 22 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Komentārs par jēdziena "transportlīdzekļu lietošana" tvērumu Tiesas praksē\n Viktorija Soņeca Apskatā minētajās lietās sniegta Padomes 1972. gada 24. aprīļa Direktīvas par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk – Pirmā direktīva) interpretācija, jo strīdi turpmāk minētajās pamatlietās radās pirms 2009. gada 26. oktobra, kad Pirmā direktīva zaudēja spēku ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (turpmāk – Direktīva 2009/103). Tomēr jāņem vērā, ka atziņas attiecībā uz Pirmo direktīvu piemērojamas arī Direktīvai 2009/103 un otrādi.   Strīds ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274053-komentars-par-jedziena-transportlidzeklu-lietosana-tverumu-tiesas-prakse/\n274053\nTue, 22 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Transportlīdzekļa pasažiera durvju atvēršanas dēļ radītie bojājumi – turpmāk OCTA gadījums\n Dr Ņemot vērā, ka šādi gadījumi ir saistīti ar transportlīdzekļu lietošanu, savulaik starp apdrošinātājiem ir bijušas diskusijas par šo jautājumu, bet nonākt pie vienota kopsaucēja nav izdevies. Diskusiju ietvarā tika apskatīti četri varianti, modelējot praktiskas situācijas: 1) viens transportlīdzeklis ir kustībā, durvis atver otrā transportlīdzekļa autovadītājs; 2) viens transportlīdzeklis ir kustībā, durvis atver otrā transportlīdzekļa pasažieris; 3) abi transportlīdzekļi novietoti stāvēšanai, viens transportlīdzekļa autovadītājs atver durvis; 4) abi transportlīdzekļi novietoti stāvēšanai, durvis atver viena transportlīdzekļa pasažieris. Lai gan sākotnēji bija iecere vismaz daļai šo situāciju noteikt obligātās apdrošināšanas gadījuma statusu, tā nenotika, jo lielākā daļa apdrošinātāju uzskatīja, ka tas nav pareizi. Tādējādi lielākā daļa apdrošinātāju par ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274051-transportlidzekla-pasaziera-durvju-atversanas-del-raditie-bojajumi-turpmak-octa-gadijums/\n274051\nTue, 22 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par vietējo pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi un izvērtēšanu\n Marta Bergmane Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju, kā arī šajā likumā paredzētajā kārtībā Ministru kabineta (turpmāk – MK) doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.1 Latvijas Republikas teritorijā ir izvietojušās 119 pašvaldības, proti, 110 novadu pašvaldības un deviņas republikas pilsētu pašvaldības, kas realizē pārvaldi katra savā administratīvajā teritorijā.2 Pašvaldības domi (turpmāk – dome) veido vēlēti deputāti,3 kurus ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās uz četriem gadiem.4 Dome ir pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas orgāns5 jeb institūcija, kuras ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274026-par-vietejo-pasvaldibu-saistoso-noteikumu-izstradi-un-izvertesanu/\n274026\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kā tiek veikta Rīgas domes saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaude\n Natālija Gorbačova Ņemot vērā minēto, lai pašvaldību domes pieņemtu ne tikai attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm atbilstošus, bet arī tiesiskus saistošos noteikumus, pastāv vairāki saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaudes mehānismi. Jau saistošo noteikumu projekta izstrādes procesā pati pašvaldība sākotnēji veic projekta tiesiskuma pārbaudi. Pēc saistošo noteikumu pieņemšanas pašvaldības domē, to tiesiskumu izvērtē galvenais pašvaldību darba uzraugs – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija), kas reaģē arī uz citu valsts institūciju norādēm par jau spēkā stājušos saistošo noteikumu normu neatbilstību augstāka spēka normatīvajiem aktiem. Saistošo noteikumu normu tiesiskuma pārbaudi var veikt arī tiesa gan konstitucionālās, gan administratīvās tiesvedības ietvaros. Šajā rakstā mēs plašāk apskatīsim ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274025-ka-tiek-veikta-rigas-domes-saistoso-noteikumu-tiesiskuma-parbaude/\n274025\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Aktuālās detālplānojumu īstenošanas problēmas\n Mg Normatīvajos aktos pašvaldībām paredzētas tiesības noteikt pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusu privātīpašumā esošiem ceļiem vai ielām, lai, ievērojot sabiedrības intereses, nodrošinātu vienotu ielu un ceļu tīklu. Līdz 2013. gadam valstī nepastāvēja prasība izdalīt jaunveidojamās ielas atsevišķās zemes vienībās.2 Rezultātā, veidojot jaunās apbūves teritorijas, ielas nonāca daudzu kopīpašnieku īpašumā. Kopīpašuma pastāvēšana apgrūtina ielu uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī vienotā ielu un ceļu tīkla izveidi, jo pastāv kopīpašnieku strīdi un dažādi viedokļi par ielu un ceļu izmantošanas jautājumiem. Šobrīd Pierīgas pašvaldībās turpinās nekustamo īpašumu attīstīšana un jauno detālplānojumu izstrāde, līdz ar to joprojām aktuāli ir detālplānojumu īstenošanas jautājumi un ar to saistītie problēmjautājumi. Šā raksta mērķis ir pievērst ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274024-aktualas-detalplanojumu-istenosanas-problemas/\n274024\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par pašvaldībām. Pamatjēdzieni\n Mg Kas ir pašvaldība? Māris Pūķis savā monogrāfijā raksta: "Atbilde uz šo jautājumu ir gan vienkārša, gan sarežģīta. Vienkārša tāpēc, ka pats vārdu salikums "pašu valdība" ir viegli izprotams un izraisa pareizas asociācijas. Tā ir pašu vara, ko ļaudis savā labā īsteno. Sarežģīta tāpēc, ka politiskie jēdzieni, pie kuriem pieder pašvaldības jēdziens, tiek izmantoti politikā."1 Pašvaldības jēdziens tiek traktēts dažādi dažādos likumos, un dažādi tiek noteikta pašvaldību vieta publiskajā pārvaldē. Nesākot padziļinātu pētījumu par pašvaldību attīstības vēsturi, vien sakāms, ka pašvaldību saknes meklējamas jau antīkajā Grieķijā, ja pat ne senāk. Latvijā vietējās pašvaldības iezīmes ir atrodamas jau no 8. gadsimta. Pašvaldības ar lielāka vai mazāka apjoma ierobežojumiem ir bijušas vienmēr, tādējādi norādot ne tikai uz to spēju pastāvēt ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274023-par-pasvaldibam-pamatjedzieni/\n274023\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesas: pašvaldības ir padotas Ministru kabinetam un nebauda likumdevēja rīcības brīvību\n LL Lembergs pret Latviju 2018. gada 11. oktobrī ECT noraidīja Aivara Lemberga sūdzību par iespējamu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Pirmā protokola (turpmāk – Pirmais protokols) 3. panta pārkāpumu. Tiesa uzskatīja, ka Pirmā protokola 3. pants nav attiecināms uz pašvaldības priekšsēdētāja velēšanām, tādēļ noraidīja sūdzību kā nepieņemamu izskatīšanai ratione materiae. Lai gan ECT lēmumā nevērtē sūdzību pēc būtības, tā aplūko pašvaldību vietu Latvijas konstitucionālajā sistēmā. Jāatgādina, ka Pirmā protokola 3. pants aizsargā vēlēšanu tiesības, paredzot valstu pienākumu "ik pēc zināma saprātīga laika perioda organizēt brīvas un aizklātas vēlēšanas apstākļos, kas veicina tautas viedokļa brīvu izpausmi, izvēloties likumdevēju varu". Tātad tas attiecas uz likumdevēja vēlēšanām. Tas gan nenozīmē, ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274022-tiesas-pasvaldibas-ir-padotas-ministru-kabinetam-un-nebauda-likumdeveja-ricibas-brivibu/\n274022\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesisko neskaidrību var kliedēt ar rīcību, nevis gaidīšanu\n Edgars Korčagins Ja normatīvā akta izstrādātājam un pieņēmējam ir izdevies sekot šim rokasgrāmatas ieteikumam, tad normatīvā akta piemērotājiem nevajadzētu rasties grūtībām to iztulkot un piemērot atbilstoši mērķim. Tiesa, nereti ir situācijas, kad normas mērķis, subjekts vai darbība tās piemērotājiem ir neskaidra vai arī atšķirīgi tiek saprasta no dažādu piemērotāju puses. Neskaidrība par tiesību normas piemērošanu var rasties arī normas novecošanas rezultātā. Ar laiku var mainīties faktiskie apstākļi un situācija, kuras reglamentēšanai norma savulaik ir tikusi izdota, tāpēc var gadīties, ka tiesību normas piemērotājs kādā brīdī vairs neizprot tās mērķi vai konstatē normatīvā regulējuma neatbilstību esošajai situācijai. Valsts kontrole, veicot revīzijas Latvijas pašvaldībās, vairākkārt ir sastapusies ar iepriekš minētajām situācijām un konstatējusi, ka vairākos ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274021-tiesisko-neskaidribu-var-kliedet-ar-ricibu-nevis-gaidisanu/\n274021\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Latvija administratīvi teritoriālā iedalījuma līkločos\n Mg Iedalījuma rajonos ietekme uz valsts pārvaldes attīstību Baltijas valstīs 20. gadsimta 90. gados Latvijā notika pakāpeniska 26 rajonu pašvaldību funkciju un to institūciju nodošana pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām. Rajona pašvaldību darbībai noteiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa saglabājās līdz 1995. gadam, bet tiešās vēlēšanās ievēlētās rajonu padomes pastāvēja līdz 1997. gadam. Ministru kabineta mērķis 1997. gadā rajonos izveidot valsts tiešo pārvaldi, līdzīgi kā tā darbojās Igaunijā no 1994. gada līdz 2018. gadam ar ieceltu prefektu, beidzās nesekmīgi. No 1998. gada līdz rajonu pašvaldību reorganizācijas pabeigšanai 2009. gadā 26 rajonu padomes sastāvu veidoja vietējo pašvaldību domju priekšsēdētāju kopums un rajonu pašvaldību finansējuma pamatavots bija daļa no pašvaldību izlīdzināšanas fonda ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274020-latvija-administrativi-teritoriala-iedalijuma-liklocos/\n274020\nTue, 15 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Brexit stāsts: to be continued vai tomēr the end\n Viktorija Soņeca Viennozīmīgi viens no Tiesas gaidītākajiem spriedumiem 2018. gada izskaņā bija Wightman u.c.2 lietā, jo tajā vērtēts, vai Apvienotā Karaliste var vienpusēji atsaukt paziņojumu par savu nodomu izstāties no Savienības. Tomēr ne mazāk svarīgs ir arī Vispārējās tiesas spriedums Shindler u.c./Padome3 lietā, kurā prasītāji lūdza atcelt Eiropas Padomes (turpmāk – Padome) lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) pilnvarota sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti (turpmāk – apstrīdētais lēmums), kā arī Tiesas spriedums R O4 lietā, kurā analizēta dalībvalsts rīcība, kurai jāizpilda Eiropas apcietināšanas orderis (turpmāk – EAO), kuru izdevusi Apvienotā Karaliste pēc tam, kad paziņots par tās nodomu izstāties no Savienības. Tādējādi šī raksta I nodaļā tiks apskatītas būtiskākās Vispārējās tiesas atziņas Shindler ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273991-ibrexiti-stasts-ito-be-continuedi-vai-tomer-ithe-endi/\n273991\nTue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Pierādījumi un to izvērtējums (izvērtējuma trūkums) apelācijas instances tiesas nolēmumos\n Nora Magone Augstākā tiesa vairākos lēmumos ir vērsusi zemāko instanču tiesu uzmanību uz pierādījumiem un pierādījumu vērtējumu kā vienu no būtiskiem kriminālprocesa jautājumiem. Par pierādījumu vērtēšanas nozīmi pirmās un apelācijas instances tiesā ir izteiktas atziņas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē, kuras kompetencē tieši neietilpst pierādījumu izvērtēšana, bet tās uzdevums ir kontrolēt, lai nacionālās tiesas nepieļautu acīmredzamu netaisnīgu vai patvaļīgu faktu vai likuma interpretāciju. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka vispārīgi nacionālo tiesu kompetencē, īpaši pirmās instances tiesas kompetencē, ir novērtēt to rīcībā esošo pierādījumu nozīmi, kā arī aizstāvības iesniegto pierādījumu nozīmi.1 Tiesvedības instances ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 442. pantā, no kura izriet, ka rajona (pilsētas) tiesa izskata visas krimināllietas kā ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273979-pieradijumi-un-to-izvertejums-izvertejuma-trukums-apelacijas-instances-tiesas-nolemumos/\n273979\nTue, 08 Jan 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzība: aktuālie jautājumi\n Dr Autori uzskata, ka pastāv vairāku kategoriju lietas, kurās nav piemērojama nedz prasības nodrošināšana, nedz pagaidu aizsardzība. Šāda situācija neatbilst CPL 1. pantā definētajam pamatprincipam – katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto tiesību aizsardzību tiesā. Tāpat CPL paredzētie prasības nodrošināšanas un pagaidu aizsardzības līdzekļi nav pietiekami mūsdienu vajadzībām, kā arī tie neatbilst citu valstu pieredzei un regulējumam. Autoru ieskatā, nodrošinājuma līdzekļu paplašinātas iztulkošanas aizliegums arī neatbilst esošajām vajadzībām tiesvedībā. Pēc autoru domām, ir būtiski paredzēt tiesai tiesības piemērot arī tos pagaidu noregulējuma līdzekļus (pagaidu aizsardzība un prasības nodrošināšana), kas tiešā veidā nav paredzēti CPL.   Prasības nodrošināšana CPL Latvijā prasības nodrošināšana2 ir regulēta Civilprocesa likuma 19. nodaļā.3 Prasības ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273951-prasibas-nodrosinasana-un-pagaidu-aizsardziba-aktualie-jautajumi/\n273951\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Likuma "Par tiesu varu" nozīme Civilprocesa likuma izstrādāšanā\n Gvido Zemrībo [1] Šis gads Latvijas vēsturē ieņem un arī nākotnē ieņems īpašu vietu, jo tas ir Latvijas valsts simtgades gads, lielās jubilejas, 1918. gada 18. novembra atceres gads. Šī izcilā notikuma ēnā ir palikusi Latvijas juristiem ne mazāk svarīgs notikums. No pirmajām jaunās Latvijas valsts pastāvēšanas dienām jaunā Pagaidu valdība sāka veikt pasākumus jaunās Latvijas patstāvīgās tiesu sistēmas radīšanai. Jau 1918. gada 6. decembrī Tautas padome pieņēma "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību". Līdz ar to šī gada 6. decembrī mēs varam atzīmēt citu jubileju – neatkarīgās Latvijas tiesu simtgadi. Nolikums izveidoja Latvijā trīs instanču tiesu sistēmu. Tā 7. pantā ir teikts: "Kasācijas instance visās lietās ir Latvijas Senāts Rīgā, kurš izspriež lietas koleģiālā sastāvā un iedalās civil-, krimināl- un ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/273946-likuma-par-tiesu-varu-nozime-civilprocesa-likuma-izstradasana/\n273946\nTue, 18 Dec 2018 00:00:00 +0200\n\n