Jursta Vārds - Skaidrojumi. Viedokļi https://www.juristavards.lv Skaidrojumi. Viedokļi lv https://www.juristavards.lv Sun, 24 Mar 2019 12:41:54 -0700 https://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://www.juristavards.lv 240 47 \nSkaidrojumi. Viedokļi: Informācijas tehnoloģiju izmantošana nolēmumu izpildē un nākotnes izaicinājumi\nBac Pieejamie IT risinājumi izpildu procesā Ātru un kvalitatīvu izpildu procesu spēj nodrošināt moderns izpildu process, proti, tāds, kura pamatā ir divi būtiski faktori – pirmkārt, cilvēciskais, tas ir, tiesu izpildītājs kā augsti kvalificēts un kompetents jomas profesionālis, otrkārt – informācijas tehnoloģiju pieejamība, kas nodrošina tiesu izpildītāju ar nepieciešamo informāciju tiesas nolēmuma izpildei, kā arī atvieglo un optimizē darba kvalitāti. Laikā, kad Latvijā tikai sāka veidoties tiesu izpildītāju institūta tiesiskais un praktiskais regulējums, tas ir, pirms simts gadiem, nolēmuma izpildes efektivitāte lielā mērā praktiski bija atkarīga no parādnieka veiklības. Tādējādi tiesu izpildītājam faktiski nebija nodrošināta pieeja informācijai par parādniekam piederošo mantu un pietika tikai kaut ko neuzrādīt vai noslēpt, lai piedziņa nebūtu iespējama.3 Lai gan arī šobrīd ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274356-informacijas-tehnologiju-izmantosana-nolemumu-izpilde-un-nakotnes-izaicinajumi/\n274356\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu piespiedu izpildes problemātika\nMg Uzturlīdzekļu saņemšanas kārtība Saskaņā ar Civillikuma 179. panta pirmo daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Minētā norma jau ietver norādi uz vispārējo kārtību, kādā iespējams aizsargāt bērna intereses, ja vecāki vai tikai viens no viņiem neievēro pienākumu uzturēt bērnu, kā arī gadījumos, ja uzturlīdzekļi netiek nodrošināti minimālajā apmērā. Proti, gadījumā, ja pienākums netiek pildīts vai tiek pildīts nepienācīgi, aizskartajai pusei ir tiesības iesniegt tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu. Pēc prasības izskatīšanas un konkrētā sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, pamatojoties uz izpildu rakstu un piedzinēja iesniegumu, zvērināts tiesu izpildītājs var veikt nolēmuma ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274354-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-administracijas-lemumu-par-uzturlidzeklu-izmaksu-piespiedu-izpildes-problematika/\n274354\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem\nMg Piespiedu izpildes līdzekļa jēdziens Ne mazāk nozīmīga un aktuāla par tiesas spriedumu un citu nolēmumu spēkā stāšanos ir šo nolēmumu izpilde. Likumīgā spēkā stājušies nolēmumi ir jāpilda, tādēļ, lai garantētu to nolēmumu izpildi, kuri netiek pildīti labprātīgi, likums paredz tos izpildīt ar piespiedu izpildes paņēmieniem, kurus Latvijā ir deleģēti piemērot zvērināti tiesu izpildītāji. Viens no piespiedu piedziņas mehānismiem, kuru autore aplūko šī raksta ietvaros, nostiprināts Civilprocesa likuma1 557. panta 2. punktā, tas ir, piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šos naudas līdzekļus zvērināts tiesu izpildītājs apķīlā Civilprocesa likuma 599.1 panta kārtībā. Tā rezultātā tiek nosūtīts rīkojums kredītiestādei vai citam maksājumu pakalpojumu sniedzējam (elektroniskās naudas iestādei; pasta ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274353-piedzinas-versana-uz-noguldijumiem-kreditiestades-vai-pie-citiem-maksajumu-pakalpojumu-sniedzejiem/\n274353\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Apjomīgas izmaiņas piedziņas vēršanā uz kustamo mantu\nMg Sekojot CPL 71. nodaļā ietvertā regulējuma transformācijai, redzams, ka līdz pēdējām apjomīgajām izmaiņām tika veikti atsevišķi grozījumi, taču piedziņas vēršanas uz kustamo mantu procedūras vadlīnijas tika saglabātas no pirmskara Latvijas tiesiskā regulējuma, savukārt tas lielā mērā bija saglabāts no bijušās Krievijas tiesību sistēmas. No pirmskara Latvijas tiesību sistēmas pārņemtais piedziņas vēršanas uz kustamo mantu regulējums vairāk attiecināms uz sadzīves priekšmetu piespiedu pārdošanu. Šāda piedziņa bija efektīva tiktāl, ciktāl sadzīves priekšmetu otrreizējās realizācijas tirgus pieļāva tos pārdot par pietiekami augstu cenu, lai varētu segt pārdošanas izmaksas un atgūt parādu. Izsoles rīkošanas lietderības noteicošais faktors ir pircēju interese par izsoles objektu. Ja pircējus neinteresē iespēja iegādāties izsolē piedāvātos priekšmetus, tad šādu izsoli ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274351-apjomigas-izmainas-piedzinas-versana-uz-kustamo-mantu/\n274351\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sprieduma izpildes izdevumu apmaksas pienākums\nMg 2018. gada 2. novembrī stājās spēkā grozījumi zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēs, samazinot to apmēru, ja parādnieks likumā noteiktajā termiņā veic visas summas apmaksu, tādējādi motivējot parādnieku segt nenokārtotās saistības pēc iespējas ātrāk. Ne Civilprocesa likums, ne Ministru kabineta noteikumi Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 451) neparedz parādnieka pilnīgu atbrīvošanu no izdevumu apmaksas, izņēmums ir tikai parāda apmaksa pirms izpildu dokumenta iesniegšanas piespiedu izpildei. Ja parādniekam ir piešķirts trūcīgas vai politiski represētas personas statuss, tad sprieduma izpildes izdevumu apmēram tiek piemērots koeficients 0,5, ja parādnieks ir informējis zvērinātu tiesu izpildītāju un iesniedzis statusu apliecinošus dokumentus. Saņemot izpildei ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274350-sprieduma-izpildes-izdevumu-apmaksas-pienakums/\n274350\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Sprieduma izpildes atsevišķi jautājumi intelektuālā īpašuma tiesībās\nMg Lai, veicot faktiskās darbības, sekmīgāk varētu tās izpildīt, ir jāizprot teorētiskais pamats. Likums nosaka vispārīgus rīcības noteikumus, taču attiecībā uz autora tiesībām, blakus tiesībām un datubāzēm, kas ir daļa no intelektuālā īpašuma, likums dažos teorijas pamatjautājumos precīzi nenosaka neko. Tas rada praktiskas dabas grūtības nolēmumu izpildes jautājumos, kuros tiek skartas autora tiesības. Risinājumus nākas meklēt sprieduma vai lēmuma izpildes gaitā. Raksta autors jautājumu apskata no teorētiskā skatpunkta, sasaistot to ar praktiskām darbībām, kuras veicamas piedzinēja interesēs, nepamatoti neaizskarot autora tiesību īpašnieka tiesības, lai pēc iespējas precīzāk un taisnīgāk tiktu izpildīts tiesas spriedums vai lēmums. Apskatītais jautājums norāda uz tām nepilnībām likumā vai tā skaidrojumos, ar kurām ikviens no šī raksta lasītājiem var sastapties tiesas nolēmuma ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274349-sprieduma-izpildes-atseviski-jautajumi-intelektuala-ipasuma-tiesibas/\n274349\nTue, 19 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana mainīgajā būvniecības procesā\nMg Vides tiesību tvērums Kā tas norādīts komentējamā lēmumā, gan tiesību doktrīnā,2 gan Senāta judikatūrā3 jau ir atzīts, ka jēdziens "vide" ietver arī kultūras mantojumu. Senāts šo jēdziena skaidrojumu attiecinājis arī uz Vides aizsardzības likuma 9. panta trešo daļu. Tātad vispārīgi tiesā var iesniegt pieteikumu par, piemēram, būvatļaujas atcelšanu saistībā ar to, ka tā apdraud kāda konkrēta kultūrvēsturiskā mantojuma pastāvēšanu. Līdz šim šādas tiesības ir vērtētas kultūras pieminekļu kontekstā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un pašvaldības var ierosināt objekta iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bet sarakstu apstiprina kultūras ministrs.4 Neapšaubāmi, lēmums par objekta iekļaušanu minētajā sarakstā kā konstatējošs administratīvais akts apliecina tā kultūrvēsturisko statusu kā vides tiesību kontekstā sargājamu ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274313-kulturvesturiska-mantojuma-saglabasana-mainigaja-buvniecibas-procesa/\n274313\nTue, 12 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vides aizsardzības nolūkā ierosināta tiesas kontrole pār būvatļauju\nMg Tiesas loma efektīvas un uz tiesiskuma nodrošināšanu vērstas kontroles īstenošanā uzskatāmi atklājas Senāta 2018. gada 20. decembra spriedumā lietā SKA-506/2018.1 Minētajā lietā risināts jautājums par tāda vides aizsardzības nolūkā iesniegta pieteikuma izskatīšanas aspektiem, kurā iebildumi pret būvatļauju saistīti ar to, ka būvatļaujas adresāts faktiski plāno īstenot citu būvniecības ieceri nekā to, kas ierosināta, lai tādā veidā izvairītos no konkrētu vides aizsardzības prasību ievērošanas. Senāta spriedums iezīmē atsevišķas nianses, kas var būt būtiskas, tiesai īstenojot vides aizsardzības interešu nodrošināšanas nolūkā ierosinātu kontroli pār būvatļauju. Pirmkārt, būvatļaujas tiesiskuma pārbaude var aptvert arī vērtējumu par būves plānotās izmantošanas atbilstību tiesību normu prasībām. Kā jau minēts, pamatā tiesas kontrole administratīvā procesa ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274310-vides-aizsardzibas-noluka-ierosinata-tiesas-kontrole-par-buvatlauju/\n274310\nTue, 12 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Par pieeju tiesai vides aizsardzības interesēs\nMg [1] Vienlaikus no šīs normas izriet arī valsts pienākums rūpēties un aizsargāt vidi sabiedrības (arī nākamo paaudžu) interesēs. Tas citastarp nozīmē, ka valstij ir pienākums izveidot un nodrošināt tādu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanas un kontroles procesu, kas pēc iespējas efektīvāk ļauj īstenot vides aizsardzību. Atbilstoši vides tiesībās atzītajam piesardzības principam šim procesam jānodrošina tas, ka pirms vidi ietekmējošu darbību īstenošanas tiek veikts pienācīgs izvērtējums, kas citastarp ietver arī sabiedrības iesaistīšanu – efektīvu sabiedrības informēšanu, sabiedrības tiesības līdzdarboties (izteikt uz pietiekamu informāciju balstītu viedokli), kā arī tiesības iebilst pret iestāžu pieņemtiem vidi ietekmējošiem lēmumiem. Tādējādi Satversmes 115. panta tvērumā ietilpst pēc jēgas tādas pašas procesuāla rakstura vides tiesības, kādas garantētas arī ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274309-par-pieeju-tiesai-vides-aizsardzibas-intereses/\n274309\nTue, 12 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Valsts iestāžu rūpības pienākuma princips: saturs un piemērošana administratīvajās tiesībās\nDr Pētījumā pamatā izmantota kontentanalīze, noskaidrojot principa piemērošanu un atspoguļošanu tiesu spriedumos. Izmantota arī lingvistiskā metode, noskaidrojot, kādi vārdi tiek izmantoti, to piemērojot. Salīdzinošā metode izmantota, lai noskaidrotu, vai un ar kādu saturu princips tiek izmantots citās valstīs, kā arī izmantota prakses izpētes metode, noskaidrojot principa piemērošanu tiesu praksē. Rakstā netiek aplūkots privātpersonu rūpības pienākums iepretim valsts pārvaldei vai citai privātpersonai.   1. Termins Vispirms noskaidrojams angļu valodā lietotā termina duty of care latviskais tulkojums. Akadēmiskajā terminu datubāzē "AkadTerm" terminu duty of care ieteikts tulkot kā rūpības pienākums vai gādības pienākums, bet minēts arī pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses.5 Tomēr pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses saturiski ne vienmēr ir atbilstošs tulkojums angļu ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274307-valsts-iestazu-rupibas-pienakuma-princips-saturs-un-piemerosana-administrativajas-tiesibas/\n274307\nTue, 12 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Suverenitāte globalizācijas kontekstā: konstitucionālā plurālista perspektīva\nDžīna Lūiza Kohena Vai valsts suverenitātes jēdziens ir anahronisms: nelietderīgs globalizējošas pasaules iekārtas izpratnei un postošs, jo tas bloķē centienus tās progresīvai attīstībai? Vai arī suverenitātes un suverēnās līdztiesības principi, kā arī cilvēktiesības ir šādu centienu kodols? Es aizstāvu šo pēdējo nostāju. Mana pirmā tēze ir tāda, ka empīriski daudz precīzāk un normatīvi ieteicamāk būtu dažas pārmaiņas mūsdienu pasaules iekārtā interpretēt kā jauna duālistiska suverenitātes režīma rašanos, nevis pareģot valsts suverenitātes nenozīmību. Šīs iekārtas kodols joprojām ir suverēnu valstu segmentāli diferencēta starptautiska sabiedrība, kas rada uz piekrišanu balstītas starptautiskās tiesības. To pārklāj funkcionāli diferencēta globāla politiskā sistēma, kuras tiesību normas atsaucas uz "starptautisko sabiedrību", kurā valstis ir galvenie, bet ne vienīgie ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274281-suverenitate-globalizacijas-konteksta-konstitucionala-pluralista-perspektiva/\n274281\nTue, 05 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Vai kiberoperācijas būtu jāpielīdzina karadarbībai\nBac Šobrīd kibertelpas jēdzienu vairs neattiecinām tikai uz atsevišķiem datoriem vai datu centriem. Mūsdienās tendence visu slēgt tīklā un vadīt centralizēti rada riskus arī valstu kritiskajai infrastruktūrai, tai skaitā elektroapgādes sistēmām, paaugstinātas bīstamības industriālajām iekārtām, aviosatiksmei, kuģu vadības sistēmām u.tml. Ja iepriekš šīs sistēmas tika vadītas vairāk vai mazāk manuāli, tad pašlaik šo funkciju spēj veikt industriālo kontroles sistēmu SCADA (Supervisory Control and Data Acquisition) arhitektūra, kas nodrošina datu apmaiņu un attālinātu piekļuvi. Līdz ar to palielinās arī drošības riski, kas saistīti ar industriālo būvju un iekārtu raksturu – lielākoties šīs sistēmas ir nozīmīgas reģiona vai valsts ekonomiskajai funkcionēšanai. To darba paralizēšana vai iznīcināšana rada ekoloģisko katastrofu draudus ar eventuāli kumulatīvu efektu.   Jauna ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274278-vai-kiberoperacijas-butu-japielidzina-karadarbibai/\n274278\nTue, 05 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Starptautiskās un nacionālās sankcijas: teorija un prakse\nMg Tiesiskais regulējums 2016. gada 4. februārī, izpildot Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force) 6. un 7. rekomendācijas labās prakses vadlīnijās noteikto, tika pieņemts Likums. Taču Likumā tika konstatētas nepilnības, piemēram, tas neregulēja jautājumus par sankciju ievērošanu publisko iepirkuma jomā, kā arī nerisināja jautājumu par Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control (turpmāk – OFAC)) sankciju ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgu.1 Lai novērstu konstatētās nepilnības, 2018. gada 19. aprīlī tika izsludināti grozījumi Likumā, kas stājās spēkā 2018. gada 12. jūlijā (turpmāk – Grozījumi). Autoru ieskatā, būtiskākās Grozījumos ietvertās izmaiņas attiecas uz šādiem jautājumiem: 1) precizēts Likuma mērķis un darbības joma, paredzot, ka Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274277-starptautiskas-un-nacionalas-sankcijas-teorija-un-prakse/\n274277\nTue, 05 Mar 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Favorītisms publiskajos iepirkumos: aktualitātes un iespējamie risinājumi\nBenno Butulis Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja apkopotā statistika, 2018. gadā Latvijā ir izsludināti 14 063 iepirkumi par kopējo summu vairāk nekā 4 miljardu eiro apmērā,1 kas liecina par publisko iepirkumu nozīmi Latvijas ekonomikā. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma2 2. pantu šā likuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci un pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku. Tajā pašā laikā Eiropas Komisija ir atzinusi, ka Latvijai vēl joprojām ir vāji rezultāti publisko iepirkumu jomā, ko rada konkurences un pārredzamības problēmas publiskajos iepirkumos. Potenciālo pretendentu neticība publisko iepirkuma procedūru godīgumam attur tos piedalīties iepirkumos, kas rada konkurences samazināšanos.3 Neapšaubāmi, ka Latvijas vājo rezultātu publisko iepirkumu jomā viens no būtiskākajiem iemesliem ir pasūtītāju favorītisms, kas, ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274234-favoritisms-publiskajos-iepirkumos-aktualitates-un-iespejamie-risinajumi/\n274234\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Parādnieka godprātības kritērijs fiziskās personas maksātnespējas procesā\nDr "Viss plūst, viss mainās" – tā jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem secināja sengrieķu filozofs Heraklīts. Raugoties no šodienas skatpunkta, jāteic, ka arī cilvēku attieksme pret parādu ir nemitīgā transformācijā. Proti, ja senlatviešu paruna vēsta, ka parāds nav brālis, tad mūsdienu ekonomiskā realitāte ir pavisam cita. Jau vairākus gadu desmitus ekonomiskās izaugsmes pamata virzītājspēks ir preču patēriņš kredītā, kas savukārt neizbēgami rada pārmērīgu saistību uzņemšanās problemātiku. Attiecīgi fiziskās personas maksātnespējas institūts ir faktiski neatņemama mūsdienu ekonomikas modeļa sastāvdaļa.2 Latvijā fiziskās personas maksātnespējas procesa institūts tika ieviests salīdzinoši nesen – 2007. gadā,3 un šo gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas, kļūstot par vienu no liberālākajiem tiesiskajiem regulējumiem Eiropas Savienībā.4 Tomēr kāds aspekts ir ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274233-paradnieka-godpratibas-kriterijs-fiziskas-personas-maksatnespejas-procesa/\n274233\nTue, 26 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu\n Dr Krimināllikuma 195. panta dispozīcijā nav norādīts uz citu normatīvu aktu, kur būtu paredzētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmes. Tomēr bieži šo normu dēvē par blanketu normu. Piemēram, Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš raksta: "Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes."1 Papildinot profesora atziņu, jānorāda, ka Likuma 5. pantā ir noteiktas ne tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas objektīvās puses pazīmes, bet arī šī nozieguma subjektīvās puses pazīmes.   Īpašs nolūks kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas subjektīvās puses pazīme Tieši ar ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274192-kriminalatbildiba-par-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizesanu/\n274192\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Puses procesuālo tiesību pārņemšanas ietekme uz lietas izskatīšanas gaitu\nMg Puses procesuālo tiesību pārņemšanas jēdziens Ar CPL grozījumiem, kas stājušies spēkā 2017. gada 1. augustā, CPL 77. pants ir papildināts ar diviem jaunievedumiem – par tiesas lēmumu, ar kuru lemts jautājums par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, ir iespējams iesniegt blakus sūdzību. Tāpat arī norma papildināta ar noteikumu, ka šādi lēmumi primāri ir pieņemami rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tiesa uzskata par nepieciešamu jautājumu skatīt tiesas sēdē.2 Ja pēdējam, autora ieskatā, ir pozitīva ietekme uz civilprocesa efektivitāti, procesuālo ekonomiju un tā vienkāršošanu, tad pirmais ir vērtējams kā problemātisks un prasa likuma papildināšanu, lai šī institūta ieviešana rezultētos korektā un konsekventā tiesu praksē. Rakstā autors pievērsīsies CPL 77. panta otrajā prim daļā iekļautās blakus sūdzības analīzei un tās ietekmes uz civillietas ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274185-puses-procesualo-tiesibu-parnemsanas-ietekme-uz-lietas-izskatisanas-gaitu/\n274185\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Jautājumi un pieprasījumi kā parlamentārās kontroles pamatmehānismi\nMg Pēdējo gadu laikā vairāki Saeimas opozīcijas deputāti nebija apmierināti ar Pieprasījumu komisijas darbu un pat 12. Saeimas laikā ierosināja to likvidēt. Šis piedāvājums neguva atbalstu, un Saeimas Juridiskā komisija to noraidīja.1 To, cik efektīvs un sekmīgs būs 13. Saeimas Pieprasījumu komisija darbs, rādīs laiks, taču neliels ieskats par abu institūtu darbību un vēsturisko attīstību, pēc autora domām, var tikai sekmēt Pieprasījumu komisijas darbu un vēlreiz uzsvērt Pieprasījumu komisijas vajadzības funkciju. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu par tādiem parlamentārās kontroles institūtiem kā deputātu jautājumu un pieprasījumu, kā arī iepriekšējo pieprasījumu komisiju darbības vēsturi. Vienlaikus rakstā ir apkopoti statistikas dati par deputātu jautājumiem un pieprasījumiem Latvijas pirmās un otrās neatkarības laikā.   Parlamentārā kontrole Latvijā – deputātu jautājumi un ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274163-jautajumi-un-pieprasijumi-ka-parlamentaras-kontroles-pamatmehanismi/\n274163\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Procesa dalībnieka lūgums kā pamats tiesas pieteikumam Satversmes tiesai\nMg Lai gan procesuālajās tiesību normās tas nav tieši paredzēts, viena no iespējām, ko persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, var izmantot, lai lieta par, iespējams, neatbilstošās tiesību normas atbilstību Satversmes tiesā nonāktu agrāk, t.i., pirms persona ir izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, ir lūgt, lai pieteikumu Satversmes tiesā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.1 panta pirmo daļu iesniedz tiesa, kas izskata šīs personas krimināllietu, administratīvā pārkāpuma lietu, civillietu vai administratīvo lietu. Satversmes tiesas statistika liecina, ka vispārējās jurisdikcijas tiesu un administratīvo tiesu pieteikumi ir otrs izplatītākais pamats lietu ierosināšanai Satversmes tiesā pēc konstitucionālajām sūdzībām – uz šī ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274162-procesa-dalibnieka-lugums-ka-pamats-tiesas-pieteikumam-satversmes-tiesai/\n274162\nTue, 12 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Tiesas izvēles klauzulas spēkā esamība pārrobežu līgumos\nLL Pārstrādājot Briseles I regulu, pušu griba tiesāšanās procesā tiek respektēta daudz lielākā mērā, līdz ar to tiesvedība ir paredzamāka, tomēr Regula nenosaka, kā jārīkojas ES dalībvalsts tiesai, kurā prasība celta pirmajā, attiecībā uz tiesas izvēles līguma spēkā esamības pārbaudi. Proti, vai tiesai ir jāizvērtē, vai starp strīdus pusēm vispār eksistē spēkā esoša vienošanās par jurisdikciju, vai arī tiesvedība ir jāpārtrauc brīdī, kad atbildētājs paziņo, ka puses ir noslēgušas vienošanos par strīda izskatīšanu citas ES dalībvalsts tiesā. Protams, šāda pieeja nevar tikt pieļauta, jo tas izraisītu apgrieztas "itāļu torpēdas" izmantošanu tiesvedībā, tomēr jāatzīst, ka Regula nesniedz dalībvalstu tiesām skaidrus norādījumus par tiesas izvēles klauzulas izvērtēšanas apjomu. Turpretim Hāgas konvencija sniedz salīdzinoši skaidrus norādījumus, kā rīkoties ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274122-tiesas-izveles-klauzulas-speka-esamiba-parrobezu-ligumos/\n274122\nTue, 05 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n