Jursta Vārds - Jaunākais žurnāla numurs https://www.juristavards.lv Jaunākais žurnāla numurs lv https://www.juristavards.lv Wed, 20 Feb 2019 02:44:28 -0700 https://www.juristavards.lv/img/logo.png Jurista Vārds https://www.juristavards.lv 240 47 \nIntervija: Tieslietu sistēmas auditā meklēs un labos vājās vietas\n Tieslietu sistēmas auditā meklēs Deklarācijā par Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta darbību atrodama nodaļa ar ambiciozu nosaukumu "Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara". Kā pirmais un acīmredzot prioritārs tajā minēts mērķis sekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, balstoties uz tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža paaugstināšanu. Darāmo darbu saraksts ir samērā garš: stiprināt tiesu priekšsēdētāju, virsprokuroru un izmeklēšanu uzraugošo personu lomu pirmstiesas un tiesas procesos; novērst iespējas novilcināt tiesas procesus; paaugstināt tiesnešu kvalifikāciju, specializāciju un profesionālo ētiku, kā arī advokātu atbildību; stiprināt Tieslietu padomes lomu tiesu varas attīrīšanā no negodprātīgām personām u.c. Jau pirmajās darba nedēļās tieslietu ministrs demonstrēja apņēmību ieviest pārmaiņas tieslietu sistēmā, paziņojot arī par gaidāmu ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274184-tieslietu-sistemas-audita-mekles-un-labos-vajas-vietas/\n274184\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Puses procesuālo tiesību pārņemšanas ietekme uz lietas izskatīšanas gaitu\n Mg Puses procesuālo tiesību pārņemšanas jēdziens Ar CPL grozījumiem, kas stājušies spēkā 2017. gada 1. augustā, CPL 77. pants ir papildināts ar diviem jaunievedumiem – par tiesas lēmumu, ar kuru lemts jautājums par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, ir iespējams iesniegt blakus sūdzību. Tāpat arī norma papildināta ar noteikumu, ka šādi lēmumi primāri ir pieņemami rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tiesa uzskata par nepieciešamu jautājumu skatīt tiesas sēdē.2 Ja pēdējam, autora ieskatā, ir pozitīva ietekme uz civilprocesa efektivitāti, procesuālo ekonomiju un tā vienkāršošanu, tad pirmais ir vērtējams kā problemātisks un prasa likuma papildināšanu, lai šī institūta ieviešana rezultētos korektā un konsekventā tiesu praksē. Rakstā autors pievērsīsies CPL 77. panta otrajā prim daļā iekļautās blakus sūdzības analīzei un tās ietekmes uz ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274185-puses-procesualo-tiesibu-parnemsanas-ietekme-uz-lietas-izskatisanas-gaitu/\n274185\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nSkaidrojumi. Viedokļi: Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu\n Dr Krimināllikuma 195. panta dispozīcijā nav norādīts uz citu normatīvu aktu, kur būtu paredzētas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas pazīmes. Tomēr bieži šo normu dēvē par blanketu normu. Piemēram, Latvijas Universitātes profesors Uldis Krastiņš raksta: "Krimināllikuma 195. pants ir blanketa norma, jo šā panta dispozīcijā ir nosaukta tikai prettiesiskā darbība, bet tās izpausme jeb šī nozieguma objektīvās puses pazīmes ir noteiktas Likuma 5. pantā, kura saturs tad arī veido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jēdziena pamatnostādnes."1 Papildinot profesora atziņu, jānorāda, ka Likuma 5. pantā ir noteiktas ne tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas objektīvās puses pazīmes, bet arī šī nozieguma subjektīvās puses pazīmes.   Īpašs nolūks kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas subjektīvās puses pazīme Tieši ar ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274192-kriminalatbildiba-par-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizesanu/\n274192\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nRedakcijas sleja: Lēnā cīņa ar vides piesārņojumu\n Lēnā cīņa ar vides piesārņojumu Neatkarīgi no tā, kāds ir katra personīgais viedoklis par globālo sasilšanu, nav iespējams noliegt, ka vide – gaiss, ūdeņi, zeme – tiek piesārņota un piesārņojums ir tāda apmēra, ka rada negatīvu iespaidu arī uz dzīves kvalitāti. Šī problēma ir atzīta, un, šķiet, valstis cenšas īstenot pasākumus piesārņojuma mazināšanai. Tomēr varētu to darīt labāk. Daudz vides standartu uzlabošanā dara Eiropas Savienība (ES), kura lepojas ar vieniem no pasaules augstākajiem vides standartiem. ES ir uzstādījusi vides mērķus, kas jāsasniedz līdz 2020., 2030. un 2050. gadam, 2050. gadā sasniedzot videi neitrālu Eiropu. Savukārt līdz 2020. gadam ES mērķi ir samazināt siltumnīcas gāzu emisijas, palielināt atjaunojamās enerģijas ieguvi un izmantošanu, kā arī palielināt energoefektivitāti. Vides mērķu sasniegšanai ES ar direktīvu palīdzību ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274186-lena-cina-ar-vides-piesarnojumu/\n274186\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJurists un kultūra: Raganu balets\n Raganu balets Dailes teātra Lielajā zālē kopš 7. februāra skatāms režisores Lauras Grozas-Ķiberes jaunākais skatuviskais veikums "Salemas raganas" – stāsts par trīs gadsimtus veciem notikumiem kādā Amerikas ciemā. Un tomēr – stāsts arī par šodienu, par cilvēkam raksturīgo pakļaušanos manipulācijai un masu histērijai, kas katrā vēstures posmā prot atrast laikmetam atbilstošas izpausmes. Vienlaikus L. Groza-Ķibere šo stāstu, tāpat kā citus savus darbus, piedāvā, koncentrējoties uz cilvēku, ne ideju, līdz ar to "Salemas raganas" gluži sagaidāmi vēsta arī par personīgo drāmu – kaislībām, greizsirdību, cieņu – un cenu, cik tas viss maksā. Artura Millera lugas iestudējuma darbības laiks ir nenosakāms: tā vienlaikus notiek gan 17. gadsimta nogalē, kad risinājās patiesie notikumi, gan šodienā. Vēsture izrādei ir nepieciešama, jo ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274199-raganu-balets/\n274199\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nJuridiskā darba tirgus: Stella Kaprāne\n Stella Kaprāne Izglītība: 01.09.2018. un pašlaik – Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra programma tiesību zinātnēs; 01.09.2015.–22.07.2018. – Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnēs; 01.09.2011.–01.07.2015. – Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola, multimediju dizaina speciāliste. Darba pieredze: 12.09.2018.–12.10.2018. – ZAB "Azanda & Associates", jurista palīdze; 20.08.2018.–02.09.2018. – "Eversheds Sutherland Latvija", praktikante; 25.06.2018.–06.07.2018. – "Eversheds Sutherland Birmingham", praktikante; 01.02.2018.–18.06.2018. – ZAB "Kalniņa, Lapsa un partneri", praktikante. Kādas tiesību nozares saista visvairāk un kāpēc? Civiltiesības – lietu tiesības un saistību tiesības, it īpaši saistībā ar nekustamajiem ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274198-stella-kaprane/\n274198\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Atkārtoti ieceļ Vispārējās tiesas tiesneša amatā\n Atkārtoti ieceļ Vispārējās tiesa Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji pieņēmuši lēmumu iecelt Ingu Reini atkārtoti uz vēl vienu termiņu Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneša amatā no 2019. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. augustam. I. Reine Vispārējās tiesas tiesneses amatā strādā kopš 2016. gada 1. septembra, kad Vispārējās tiesas reformas ietvaros, dubultojot Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu, Latvijas Republika varēja nominēt kandidātu uz otru valstij piešķirto tiesneša amata vietu. I. Reines amatu pilnvaru termiņš sākotnēji bija noteikts līdz 2019. gada 31. augustam. Viņas atkārtotu virzīšanu Vispārējās tiesas tiesneša amatam rosināja Tieslietu ministrija un atbalstīja Ministru kabinets. Ievērojot tiesnešu iecelšanas kārtību Vispārējā tiesā, dalībvalsts izvirzītā pretendenta kandidatūra tiek ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274187-atkartoti-iecel-visparejas-tiesas-tiesnesa-amata/\n274187\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību politika: Latvija gatavojas Apvienotās Karalistes izstājai no Eiropas Savienības bez vienošanās\n Latvija gatavojas Apvienotās Kar Atbilstoši 2016. gada 23. jūnija Apvienotās Karalistes organizētā referenduma rezultātiem 2019. gada 30. martā plānota Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Eiropas Savienības ietvaros ir sagatavots Līguma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības projekts (turpmāk – Izstāšanās līgums), paredzot noteiktu tiesību kopumu šobrīd Eiropas Savienības teritorijā dzīvojošajiem Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem. Izstāšanās līgums paredz noteikt pārejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, dodot iespēju Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem reģistrēties un saglabāt tiesības, kādas bija spēkā, Apvienotajai Karalistei esot vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šobrīd Izstāšanās līgums nav stājies spēkā. Tādēļ Saeima 2019. gada ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274191-latvija-gatavojas-apvienotas-karalistes-izstajai-no-eiropas-savienibas-bez-vienosanas/\n274191\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Vienojas par ciešāku sadarbību tieslietu jomā\n Vienojas par ciešāku sadarbību t Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 12. februārī tikās ar Polijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Moniku Mihališinu, lai vienotos par ciešāku sadarbību tieslietu jomā. Tieslietu ministrs J. Bordāns tikšanās laikā atzīmēja: "Polija ir Baltijas jūras baseina zeme, tāpēc Latvijas un Polijas sadarbība ir abpusēji stratēģiski nozīmīga un tai ir senas tradīcijas. Jāuzsver, ka Latvijas un Polijas divpusējās attiecības ir teicamas un dialogs notiek arī augstāko amatpersonu līmenī. Savukārt līdzīgi izaicinājumi tieslietu jomas darba efektivizēšanā rada labus priekšnoteikumus turpmākai veiksmīgai sadarbībai. Turklāt mums ir vienota pozīcija attiecībā uz nepieciešamību cīnīties ar okupācijas radītajām sekām un atjaunot tiesiskumu." Abas puses atzinīgi novērtēja līdzšinējo kopīgo darbu tiesiskās sadarbības un Norvēģijas ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274188-vienojas-par-ciesaku-sadarbibu-tieslietu-joma/\n274188\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Pazūd inkasācijas auto ar miljoniem eiro\n Pazūd inkasācijas auto ar miljon Divi inkasatori 11. februārī Francijā piedzīvoja pamatīgu izbīli, kad negaidīti pazuda viņu kolēģis un autofurgons, kurā atradās vairāki miljoni dolāru. Tukšais automobilis drīz vien atradās, bet no trešā inkasatora un 3,4 miljoniem eiro skaidrā naudā – ne vēsts, vēstīja raidorganizācija BBC. 28 gadus vecais šoferis apturēja autofurgonu pie kompānijas "Western Union" biroja Oberviljē, netālu no Parīzes, un palika automašīnā, kamēr viņa kolēģi iegāja birojā. Kad viņi iznāca laukā, inkasācijas furgons bija pazudis. Pēc aizdomās turētā fotogrāfijas publiskošanas medijos policija 12. februārī saņēma ziņu, ka viņš varētu būt dzīvoklī Francijas pilsētā Amjēnā. Likumsargi notvēra inkasācijas mašīnas šoferi Adrienu Derbē, kurš mēģināja ar vairākiem naudas maisiem izlēkt pa logu. Tomēr visu naudu nav izdevies ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274189-pazud-inkasacijas-auto-ar-miljoniem-eiro/\n274189\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nĪsziņas: Īsumā...\n Latvijas Universitātes Lielajā a Latvijas Universitātes Lielajā aulā 15. februārī notika Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita grāmatas "Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985–2018" prezentācija. Pasākumā E. Levits dalījās ar pārdomām par Latvijas vietu, lomu un uzdevumiem 21. gadsimta pasaulē. ● ● ● Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 12. februārī Ministru kabinetam sniedza ziņojumu "Par tieslietu ministra prioritāriem rīcības virzieniem efektīvas tieslietu sistēmas attīstībai, lai veicinātu tautsaimniecības izaugsmi". Lai veiksmīgāk varētu definēt tieslietu jomas nākotnes prioritātes, šogad paredzēts tieslietu sistēmas audits. ● ● ● Saeima 14. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā. Ar grozījumiem ir noteikts stingrāks regulējums apsardzes pakalpojumu iepirkumu ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274190-suma/\n274190\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Eiropas Savienības Tiesa: aktualitātes judikatūrā\n Eiropas Savienības Tiesa 1. Saistītu sabiedrību dalība vienā publiskajā iepirkumā C-531/16 Specializuotas transportas Lietā C-531/16 Specializuotas transportas Šauļu Atkritumu apsaimniekošanas centrs publicēja paziņojumu par publiskā iepirkuma procedūru (turpmāk – paziņojums). Uz šo paziņojumu atsaucās un savu piedāvājumu iesniedza četri pretendenti. Divi no pretendentiem bija kādas sabiedrības, kura savu piedāvājumu nebija iesniegusi, meitasuzņēmumi. Paziņojuma publicēšanas brīdī Lietuvas normatīvie akti neparedzēja pienākumu pretendentam informēt par savām saiknēm ar citiem iepirkuma konkursa dalībniekiem, kā arī šāds pienākums netika noteikts iepirkuma specifikācijā.1 Sniedzot atbildi uz vienu no Lietuvas Augstākās tiesas jautājumiem, EST norādīja, ka ES tiesībās, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvā 2004/18/EK par to, kā ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274196-eiropas-savienibas-tiesa-aktualitates-judikatura/\n274196\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n\nTiesību prakse: Tiesnešu atsevišķās domas Ārstniecības riska fonda lietā\n Tiesnešu atsevišķās domas Ārstni ST tiesnešu I. Ziemeles un S. Osipovas atsevišķās domas I. Ziemele un S. Osipova savās atsevišķajās domās ir norādījušas, ka viņas piekrīt sprieduma tekstam līdz 15.1. punktam, kura gala secinājumā pausta atziņa: "Tādēļ Pacientu tiesību likuma 16. panta pirmā daļa interpretējama tādējādi, ka pacienta nāves gadījumā atlīdzība par viņam nodarīto kaitējumu izmaksājama citai personai." Taču tiesneses nepiekrīt sprieduma 15.2. punkta gala secinājumam: "Tādējādi ar Pacientu tiesību likuma 16. panta trešo daļu Ministru kabinets bija pilnvarots citastarp noteikt kārtību, atbilstoši kurai miruša pacienta mantinieki ir tiesīgi pieprasīt un saņemt no Ārstniecības riska fonda atlīdzību par mirušajam pacientam nodarīto kaitējumu." Tiesneses uzskata, ka Ministru kabinets (MK), nosakot miruša pacienta ...\nhttps://www.juristavards.lv/doc/274197-tiesnesu-atseviskas-domas-rstniecibas-riska-fonda-lieta/\n274197\nTue, 19 Feb 2019 00:00:00 +0200\n\n