Darba efektivitātes rādītāju sistēma tiek izmantota attiecībā uz individuālu tiesnesi (piemēram, veicot profesionālās darbības novērtēšanu), attiecībā uz konkrētu tiesu (analizējot tiesas veiktspēju, risinot personālresursu jautājumus u.c.), kā arī attiecībā uz tiesām kopumā (piemēram, vērtējot attīstības tendences vairāku gadu periodā un prognozējot tiesību politikas ietekmi uz tiesu darbu).

Tiesu darba kvantitatīvie rādītāji

Ir sastopams salīdzinājums, ka tiesu darba efektivitātes rādītāji ir kā automašīnas paneļa informācijas displejs. Katrs rādītājs atspoguļo kādas drošam braucienam svarīgas ziņas un informē par transportlīdzekļa tehnisko stāvokli.¹ Tiesu darba rādītāji ļauj iegūt informāciju par tiesu veiktspēju un dod iespēju savlaicīgi prognozēt iespējamās grūtības. Pie šādiem informatīviem rādītājiem pieskaitāmi dati par:

• saņemto, izskatīto un uzkrājumā esošo lietu skaitu. Lai nodrošinātu iespēju datus savstarpēji salīdzināt starp vairākām tiesām, tiek izmantoti dati par vidējo lietu skaitu uz vienu tiesnesi;
• lietu caurlaidību, ko veido attiecība starp gada laikā izskatītajām un saņemtajām lietām;
• lietu izskatīšanas vidējo termiņu.

Vērtējot situāciju Latvijas tiesās, konstatējams, ka pēdējos desmit gados tiesās saņemto lietu skaitam ir tendence samazināties. Pēdējo piecu gadu laikā visās tiesās kopā saņemto lietu skaits kopumā ir samazinājies par 24 %. Īpaši strauji pēdējos gados ir samazinājies tiesās saņemto krimināllietu skaits, kas skaidrojams ar to, ka liels lietu skaits saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiek pabeigts prokuratūrā.