Tas, ko šodien sagaidām no tiesu sistēmas, ir cieši saistīts ar tehnoloģiju attīstību un vēlmi vai pretestību tās izmantot ikdienā, arvien plašāku datu pieejamību un potenciālu, ko sniedz to analīze tiesu vadībā, un daudziem citiem aspektiem. Mainās tiesiskā kultūra, un sadarbība tiesas un pušu starpā kļūst arvien nozīmīgāka, no tiesas tiek sagaidīta aktīva loma un iesaiste, nodrošinot taisnīgu lietas iznākumu. Tiesu darbu definē kā pakalpojumu, vērtējot to caur lietotāja interešu prizmu. Attiecīgi biežāk izmantojam terminu "pakalpojumu dizains", tam būtu jāpalīdz izprast, kādas ir sabiedrības un uzņēmēju prasības, prioritātes un pieredze saskarsmē ar tiesu sistēmu.

Šis "Jurista Vārda" numurs ir veltīts tiesu efektivitātei Latvijā, un būtu lietderīgi pieskarties tam, ko tieši vēlamies sasniegt, domājot par tiesu efektivitāti 2024. gadā un veidojot Latvijas tiesu sistēmas nākotni.

Optimāls ātrums, procesu un nolēmumu kvalitāte, kā arī pieeja tiesai

Angļu valodā izšķir divus terminus "efficiency" un "effectiveness" (latv. val. abi "efektivitāte"). Koncepcijas, kas savstarpēji ir cieši saistītas, bet tomēr atšķirīgas savā izpratnē. Termina "efficiency" nozīme ir orientēta uz doto brīdi, iekšējiem institucionālajiem procesiem, pēc iespējas mazāku resursu izmantošanu, lai sasniegtu rezultātu ātrāk. Šeit jāmin arī izteikta tendence resursus un ieguvumus pārvērst skaitliski izmērāmā veidā.² Piemēram, vērtējot lietu izskatīšanas ātrumu, nosakot caurlaidības proporciju un neizskatīto lietu atlikumu. Terminu "effectiveness" savukārt vairāk asociē ar mērķu sasniegšanu, neskatoties uz ieguldītājiem resursiem, koncepts ir uz nākotni orientēts un paredz nemitīgu darba kvalitātes pilnveidošanu, rezultātu izvērtēšana skaitliskā izteiksmē ir komplicētāka un dažreiz pat neiespējama, bet arī proporcija starp ieguldījumu un ieguvumu vairs nav tik nozīmīga.