Šā raksta mērķis ir apkopot galvenos izaicinājumus elektroniskās lietas pirmā posma ieviešanā. Ierobežotā apjoma dēļ rakstā tiks primāri analizēta e-lietas pirmā posma ieviešana tiesās. Vispirms tiks izpētīti e-lietas projekta mērķi un īsumā izanalizēta e-lietas pirmā posma ieviešanas hronoloģija. Raksta nobeigumā tiks apkopotas galvenās grūtības, ar ko saskārās e-lietas ieviesēji, un ko no šīs pieredzes var mācīties turpmāk.

1. E-lietas projekta ieviešanas mērķi

Vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis ir ieviesušas informāciju tehnoloģijas,¹ lai modernizētu tiesas procesu. Lietuvā kopš 2013. gada 1. jūlija ir iespējams elektroniski iesniegt dokumentus civillietās un administratīvajās lietās Lietuvas Tiesas informācijas sistēmā (LITEKO), kam var piekļūt caur Publisko elektronisko pakalpojumu (PES) apakšsistēmu,² savukārt no 2020. gada 1. janvāra ir iespējams arī elektroniski organizēt atsevišķas krimināllietas.³ Igaunijā⁴ un Austrijā izmanto e-lietas platformu.⁵ Tomēr vairākās valstīs ar elektronisku tiesas procesu joprojām saprot iespēju iesniegt dokumentus elektroniski, kā tas ir, piemēram, Vācijā,⁶ Grieķijā,⁷ Čehijā,⁸ Rumānijā⁹ un Slovākijā.¹⁰

Taču Latvijas Republikā e-lietas projekts jau sākotnēji tika plānots ievērojami plašāks. Ar e-lietu jau 2014. gadā saprata kā kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa un civilprocesa "elektronizēšanu".¹¹ Savukārt ar "elektronizēšanu" tika saprasta kā "darba dokumentu sākotnēja sagatave elektroniskā veidā un elektroniskā formā esoša dokumenta juridiska atzīšana visos šo procesu posmos, kas attiecas uz sadarbību (pirmstiesas process, tiesas process, u.c.) starp procesā iesaistītajām institūcijām – tiesās, izmeklēšanas iestādēs un prokuratūrā, kā arī citās iestādēs, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, pašvaldībās u.