29. Marts 2022 /NR. 13 (1227)
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācija žurnālista rokās
Ieva Ābola
Senāta Administratīvo lietu departamenta konsultante 

Ir informācijas laikmets. Plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti ir kā tilts, kas savieno faktus un notikumus ar sabiedrību. Informācija ir žurnālista darba instruments, un kā jebkurā profesijā ar instrumentiem ir jāprot rīkoties pareizi un atbilstoši paredzētajam mērķim. Informācija, jo īpaši – pasniegta publiski, ir visnotaļ smalks instruments. Likumdevējs ir devis zināmas instrukcijas un ietvaru rīcībai ar informāciju. Taču pilnvērtīga izpratne par to, kā ar informāciju rīkoties pareizi, tiesiskajā telpā un praktiskajā dzīvē vēl tikai veidojas, un šīs izpratnes pilnveidošanā nozīmīga loma ir tiesu praksei. Tāpēc autore sniedz ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta praksē par žurnālista tiesībām iegūt un izplatīt valsts institūciju rīcībā esošu informāciju.

Tiesības uz informāciju

Vispārzināms, ka valsts institūcijas savu funkciju nodrošināšanas vajadzībām iegūst, rada, apstrādā un uzkrāj ļoti dažādu informāciju. Sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai uzskatāmas par vispāratzītu principu gan Eiropas Savienības tiesībās, gan nacionālā līmenī. Latvijā šīs tiesības nostiprinātas konstitucionāla ranga normās – Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 100. un 104. pantā. Šo tiesību nozīme demokrātiskā sabiedrībā konsekventi uzsvērta arī Senāta judikatūrā.1

Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties