MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
STUDENTIEM
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)
Ar interesi izlasīju "Jurista Vārdā" Dagnes Rušenieces rakstu "Pārmaiņas bezstrīdus laulības šķiršanu lietu izskatīšanā" (Nr. 32, 10.08.2010). Raksta autores domas par sagaidāmajām problēmām saistībā ar grozījumiem likumos1 ir visnotaļ vērtīgas, un atliek tikai piekrist viņas viedoklim, ka gaidītais uzlabojums, kas pēc savas būtības ir laba un atbalstāma ideja, var atkal pārvērsties par vienu no problēmām. D. Rušeniece, izklāstot par gaidāmajām izmaiņām saistībā ar bezstrīdus laulību šķiršanas procesiem, vērš uzmanību uz tām priekšrocībām, kādas iegūs personas, kuras šķirt laulību dosies pie zvērināta notāra un notariālā akta veidā noformēs laulāto vienošanos par tiem no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošajiem jautājumiem, kuriem jābūt noregulētiem, lai varētu runāt par bezstrīdus laulības šķiršanas procesu. Cita starpā D. Rušeniece norāda, ka šādas notariālā akta kārtībā apliecinātas vienošanās sniegs pusēm atvieglotas iespējas pieprasīt noteikto pienākumu izpildi, ja tie labprātīgi vairs netiktu pildīti. Autore atsaucas uz iespēju šādus prasījumus realizēt bezstrīdus kārtībā, piemērojot Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 4. punktu,2 piemēram, piedzīt uzturlīdzekļus, ja tāda nepieciešamība rastos. Tieši šī autores norāde arī mudināja mani uzrakstīt šo rakstu, lai lasītāju vērtēšanai sniegtu reālas situācijas izklāstu par tām "priekšrocībām", kādas šāds notariālais akts sagādājis konkrētajai personai, kuru tālāk rakstā norādīšu kā O.B. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)
2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010. gada 26. jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums.1 Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008. gada 1. janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu2 (turpmāk tekstā – 2008. gada Maksātnespējas likums). Lai mainītu tiesisko regulējumu, likumdevējs izvēlējās radīt pilnīgi jaunu normatīvo aktu, tādējādi paturot sev prerogatīvu normatīvo aktu īpaši piemērot jau pastāvošo problēmu (kā arī nākotnes problēmu) risināšanai. Ievērojot minēto, būtu sagaidāms, ka jaunā likuma tiesību normas būtu radītas ar īpašu rūpību un kvalitāti, lai to piemērošana būtu pēc iespējas vienkāršāka. Diemžēl jākonstatē, ka jaunais Maksātnespējas likums ir trūkumu pilns. Par to liecina kaut vai tas, ka likums jau ticis pie tā pirmajiem grozījumiem (turklāt daži grozījumi bijuši nepieciešami tikai tādēļ, ka likumā bijušas neuzmanības kļūdas), vēl pirms tas stājies likumīgā spēkā;3 turklāt tas jau pirms spēkā stāšanās ir saņēmis gana daudz kritikas. Valsts prezidents to nodeva otrreizējai caurlūkošanai, arī juridiskajā periodikā par to ir publicēts daudz kritikas. Kritizēts gan tiesiskās aizsardzības process,4 gan arī juridiskās personas maksātnespējas process,5 turklāt ir konstatēta ne vien problemātika jaunā likuma piemērošanā (līdz šim gan tikai hipotētiska), bet arī likuma iekšējās pretrunas, kas liecina par likumdevēja nepārdomātu rīcību un nekvalitatīvu darbu. Šajā rakstā autors aplūkos jaunā Maksātnespējas likuma pretrunīgumu un tā neatbilstību būtiskākajiem maksātnespējas procesa mērķiem. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)
Rakstā pievērsīsimies pirmstiesas procesa īpatnībām lietās par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, veltot uzmanību gan nepilngadīgā personībai, gan arī papildu garantijām, ko paredz Latvijas normatīvie akti, strādājot ar aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem. Praksē, darbojoties ar krimināllietām par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, jābūt ļoti uzmanīgam, jo nepilngadīgais kā noziedzīga nodarījuma subjekts prasa pret sevi īpašu attieksmi gan no juridiskā viedokļa (jo nepilngadīgai personai ir papildu garantijas kriminālprocesā), gan psiholoģiski (nepilngadīgajiem piemīt vēl nenobriedušas psihes īpatnības). Lai sekmīgi izmeklētu kriminālprocesu par nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu un pieņemtu taisnīgu nolēmumu par personas sodīšanu vai atbrīvošanu no soda, kriminālprocesa gaitā īpaša uzmanība jāpievērš nepilngadīgā personībai. Nepilngadīgo kriminālprocesa dalībnieku procesa virzītājiem un pārējiem subjektiem starptautiskie dokumenti uzliek lielāku atbildību un papildu pienākumus saprātīgu šaubu novēršanā un nepilngadīgā aizsardzībā no turpmākas negatīvās ietekmes. Saskaņā ar cilvēka tiesību un brīvību starptautiskajiem standartiem un principiem īpašie nepilngadīgo tiesvedības noteikumi ir saistīti ar: viņu aizsardzību no nepamatotas apsūdzības; taisnīgu lietas izlemšanu, lai nodrošinātu jebkuru iedarbības līdzekļu samērīgumu ar nepilngadīgā personības īpatnībām un noziedzīgā nodarījuma apstākļiem.1 ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)
Mūsdienās galvenā valsts pārvaldes forma ir reprezentatīvā demokrātija, tomēr Eiropas valstīm ir arī sena tiešās demokrātijas institūtu izmantošanas vēsture. Vispirms jau jāmin Šveices pieredze, vēlāk tiešās demokrātijas institūti "pārceļoja" uz Franciju, Itāliju un citām Eiropas valstīm. Šodien gandrīz visu Eiropas valstu konstitūcijās ir ietvertas normas par referendumu. Raksta mērķis ir, pirmkārt, sniegt īsu ieskatu tiešās demokrātijas institūtu attīstībā Eiropā. Otrkārt, rakstā klasificēti tiešās demokrātijas institūti, kā arī salīdzinošā aspektā analizēta tiešā demokrātija vairākās Eiropas valstīs. Šveice izvēlēta kā valsts, ko pamatoti uzskata par tiešās demokrātijas "dzimteni". Īrija izvēlēta kā valsts ar senām referendumu tradīcijām un kā valsts, kuras referendumu regulējumā var atrast līdzības ar Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk tekstā – Satversme) ietverto tautas nobalsošanas regulējumu. Itālija analizēta galvenokārt tāpēc, ka tā ir viena no nedaudzām valstīm, kurās tāpat kā Latvijā mūsdienās pastāv atceļošais referendums jeb referendums ar veto raksturu. Savukārt tiešā demokrātija Austrijā un Francijā aprakstīta, jo Austrijas un Francijas sistēmas ir visai atšķirīgas no Latvija sistēmas. No postsociālistiskajām valstīm aplūkota Lietuva un Igaunija. Latvijai ar tās kaimiņvalstīm ir ne tikai līdzīga vēsture, bet arī daudz kopēja to tiesību sistēmās, arī tiešās demokrātijas institūtu regulējumā. Treškārt, raksta mērķis ir salīdzināt citu Eiropas valstu un Latvijas tiešās demokrātijas institūtu regulējumu un izdarīt secinājumus par tiešās demokrātijas institūtu būtību. Raksta mērķis nav sniegt dziļāku ieskatu Latvijas tautas nobalsošanas un vēlētāju likumdošanas iniciatīvas regulējumā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)
Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta un principāla attiecību pamatā ir princips, kas nosaka komercaģenta pakļautību principāla interesēm, tiešu kontaktēšanos ar principāla klientiem un jaunu klientu piesaistīšanu. Komercaģenta pienākums ir darboties principāla interesēs, slēdzot vai sagatavojot darījumus ar tādiem noteikumiem, kas pēc iespējas izdevīgāki principālam, izvairoties no darbībām, kas tieši vai netieši varētu radīt zaudējumus vai citas nelabvēlīgas sekas principālam vai tā veiktajai saimnieciskajai darbībai. Komercaģenta pienākums ievērot principāla intereses un no šī pienākuma izrietošais konfidencialitātes pienākums un pienākums ierobežot profesionālo darbību ir spēkā tikai komercaģenta līguma spēkā esamības laikā. Pēc tā izbeigšanās komercaģenta pienākumi pret bijušo principālu aprobežojas vien ar pienākumu glabāt principāla komercnoslēpumu. Tādēļ pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģenta rīcība nereti var būt saistīta ar principāla interešu aizskārumu un ar principāla klientiem nodibināto attiecību izmantošanu, lai šos klientus pārvilinātu vai lai konkurētu ar bijušo principālu. Lai aizsargātu šīs principāla intereses, tajā pašā laikā netaisnīgi neierobežojot komercaģentu, Eiropas Kopienu Padomes 1986. gada 18. decembra direktīvā "Par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem" 86/653/EEK1 (turpmāk tekstā – direktīva 86/653/EEK) iekļauta komercaģenta profesionālās darbības ierobežojuma klauzula, kura pieļauj vienoties par komercaģenta profesionālās darbības ierobežošanu arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās un kuru nacionālajās tiesību normās ieviesušas ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, bet arī citas valstis. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)
Maksātnespējas procesu un procesus, kas vērsti uz maksātspējas atjaunošanu, kā komersantiem, tā arī fiziskām personām Latvijā regulē Maksātnespējas likums,1 kas spēkā stājies 2008. gada 1. janvārī. Likums grozīts vienu reizi – 2009. gada 1. jūlijā, kad tas cita starpā papildināts ar VII1 nodaļu2 – tiesību normām par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Lai arī Maksātnespējas likums spēkā ir vien nedaudz vairāk nekā divus gadus, kas tiesību normas pastāvēšanai ir ļoti īss laiks, ar 2010. gada 1. novembri spēkā jāstājas jaunam Maksātnespējas likumam, kuru Saeima pieņēmusi 2010. gada 26. jūlijā.3 Nepieciešamība pēc jaunām tiesību normām pamatota ar Latvijas Republikas saistību izpildi pret Starptautisko valūtas fondu4 un to, ka šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu ar komersantu maksātnespēju saistītajām problēmām. Diskutabls ir jautājums, vai nepieciešams pavisam jauns likums vai būtu pieticis ar jau esošā likuma grozījumiem, tomēr atbilde uz šo jautājumu rakstā netiks sniegta. Raksta mērķis ir salīdzināt pašreiz spēkā esošo un jauno Maksātnespējas likumu un novērtēt, vai jaunais Maksātnespējas likums sniegs risinājumu šobrīd aktuālajām problēmām tiesiskās aizsardzības procesā. Jāpiebilst, ka rakstā salīdzinājums aprobežojas vien ar to tiesību normu pārskatu, kas attiecas uz juridisko personu tiesiskās aizsardzības procesu. Plānots juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesa atšķirības un īpatnības iztirzāt atsevišķi nākamajos rakstos. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)
Latvija jau sešus gadus ir Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) dalībvalsts, un iekšējā tirgus darbība ietver uzņēmumu koncentrāciju, nacionālu un pārrobežu apvienošanos, pārņemšanu, kopuzņēmumus un uzņēmumu un uzņēmumu grupu transnacionalizāciju. Komercsabiedrības tiek reorganizētas, mainās uzņēmumu īpašnieki. Darbiniekiem kā lielākajai sabiedrības ekonomiski aktīvajai daļai ir nepieciešama taisnīga un saprotama aizsardzība. To apliecina arī galvenais tiesību avots attiecībā uz uzņēmuma pāreju – 2001. gada 12. marta ES Padomes Direktīva 2001/23 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (turpmāk tekstā – Pārejas direktīva),1 kas ir viena no visbiežāk apstrīdētajām direktīvām2 ES. ES teritorijā telekomunikāciju un citu līdzīgu sektoru tirgus liberalizācija, kā arī ekonomikas tendence pārorientēties no lieliem uzņēmumiem uz vidējiem un maziem uzņēmumiem un citi līdzīgi faktori ir izraisījuši lavīnveida restrukturizāciju.3 Latvijā spilgts restrukturizācijas piemērs ir šā brīža publiskā sektora reforma un Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas slēgšana privātajā sektorā 2007. gadā. Uzņēmuma pārejas institūts pastiprina darba tiesību vēsturiski izveidojušos galveno mērķi – aizsargāt ekonomiski un personiski atkarīgos darbiniekus no darba devēja patvaļīgas rīcības uzņēmuma īpašnieka vai darba devēja maiņas gadījumā. Uzņēmuma pārejas būtība: līdz ar uzņēmuma aktīviem – materiālām un nemateriālām vērtībām – uzņēmuma ieguvējam pāriet sociālā atbildība par darbiniekiem. Šajā aspektā darbu var uzskatīt par darbinieka vērtību un pat īpašumu, kas ir aizsargājams. ...
Pievienot mapei
1 ... 39 40 41 42 43 ... 67
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
Rubrika
Informācija
Skaidrojumi. Viedokļi
Priekšvārds
Tiesību prakse
Domu mantojums
Vēstules
Juridiskā literatūra
Sludinājumi. Reklāma
Citu pieredze
In memoriam
Akadēmiskā dzīve
Eiropas telpā
Intervija
Notikums
No citas puses
Diskusija
Nedēļas jurists
Redaktora sleja
Numura tēma
Viktorīna
Aptauja
Tiesību politika
Viedoklis
Juristu likteņi
Jurista vizītkarte
Īsziņas
Studenta Vārds
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Atskatā un darbībā
Justīcija attīstībai
Atsaucoties uz publicēto
Jurists un kultūra
Juridiskā darba tirgus
Tiesību prakses komentāri
Tiesību prakse. Judikatūra
Grāmatas
Lekcijas
Periodika
Prakses materiāli
Mūsu autors
Tiesību nozare
Administratīvās tiesības un proc...
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Dzīvnieku aizsardzība
Tiesu darba organizācija
Policijas tiesības
Valsts un baznīca
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Krimināltiesības un process
Konstitucionālās tiesības
Starptautiskās tiesības
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Eiropas tiesības
Tiesu iekārta
Cilvēktiesības
Sociālās tiesības
Publiskie iepirkumi
Datu apstrāde
Tūrisma tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Pašvaldību tiesības
Apdrošināšanas tiesības
Būvniecības tiesības
Vides tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Bērna tiesības
Administratīvā atbildība
ES fondi
Starptautiskās privāttiesības
Enerģētikas tiesības
Valsts pārvalde
Profesionālā ētika
Juridiskā tehnika un valoda
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Interešu pārstāvība
E-lieta
Pacientu tiesības
Sankcijas
Militārās tiesības
Trauksmes celšana
Tiesību prakse
Satversmes tiesas nolēmumi
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Autors
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties