Rubriku katalogs: Skaidrojumi. Viedokļi

Raksta pamatā ir pašlaik aktuāls gadījums no autores prakses, kad kapitālsabiedrība ir apstrīdējusi Konkurences padomes tai izdoto nelabvēlīgo administratīvo aktu, ar kuru konstatēts, ka kapitālsabiedrība vairāku gadu garumā ir piemērojusi netaisnīgas (pārāk augstas) sniegtā pakalpojuma cenas. Pamatojoties uz kapitālsabiedrības pieteikumu, Administratīvā apgabaltiesa ir ierosinājusi lietu par Konkurences padomes attiecīgā lēmuma atcelšanu, un autore ir kapitālsabiedrības pilnvarotā pārstāve tiesā. ...

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

Edgars Pastars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas notiek ar tiesnešu un prokuroru atlīdzību

16

11. Janvāris 2011 /NR. 2 (649)

2011. gada 1. janvārī spēkā stājās Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas paredz tiesnešu un prokuroru iekļaušanu vienotā atalgojuma sistēmā. "Jurista Vārda" slejās līdz šim daudz diskutēts par šiem grozījumiem, taču vairāk – par to pieļaujamību no Satversmes tiesas spriedumu perspektīvas. Tādēļ zināmā mērā ēnā ir palikuši tie jautājumi, kas saistīti ar Atlīdzības likuma praktisku piemērošanu, proti, kas tad būtiski mainījies tiesnešu un prokuroru atlīdzības sistēmā. Šajā rakstā iezīmētas būtiskākās izmaiņas, kā arī norādīts uz iespējamiem pilnveidojumiem normatīvajā regulējumā un atsevišķiem jautājumiem, kur tiesu varai nepieciešams noteikt papildu regulējumus. Raksts konstruēts jautājumu un atbilžu veidā, precīzi akcentējot būtiskāko. ...

Zane Grāvelsiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darba devēja uzteikums no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ

4

4. Janvāris 2011 /NR. 1 (648)

Raksta mērķis ir izprast darba devēja uzteikuma no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ būtību un izpētīt, kā šis jautājums regulēts Darba likumā un speciālajos likumos, kā arī citu valstu normatīvajos aktos. Autore piedāvās Darba likuma grozījumus, kuri, iespējams, novērstu likuma nepilnības, kas saistītas ar darba devēja uzteikumiem no darbinieka neatkarīgu iemeslu dēļ. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par tiesu praksi krimināllietās 2010. gadā

14

4. Janvāris 2011 /NR. 1 (648)

Rakstā apskatītas trīs krimināllietas, kas 2010. gadā izskatītas AT Senāta Krimināllietu departamentā (turpmāk tekstā – AT Senātā). Šo lietu kontekstā pievērsīšos šādu noziedzīgu nodarījumu analīzei – zādzības (KL 175. pants) un apzināti nepatiesas liecības (KL 300. pants) sastāviem, kā arī apsūdzības saturam pēc KL 275. panta un apsūdzības trūkumu juridiskajām sekām. Krimināllietās saskatāmi vairāki diskusijas vērti jautājumi, kurus risinot, iespējams, var nonākt pie secinājumiem, kas atšķiras no AT Senāta viedokļa. ...

Pēteris Kušners

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārīgā jēdziena "saprātīgā laikā" ietekme uz bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu

5

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Latvijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados aktualizējies jautājums par bezdarbnieku pabalstu pārmaksu – no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk tekstā – VSAA) daudz personu saņēma paziņojumus par konstatēto bezdarbnieka pabalstu pārmaksu ar tiem sekojošiem lēmumiem, kuriem bija administratīvā akta pazīmes.1 Liela daļa no šiem cilvēkiem piekrita atmaksai un arī veica to. Taču daļa pauda neizpratni par šo pabalstu atmaksāšanas tiesisko pamatu un vērsās administratīvajā tiesā pārsūdzēšanas kārtībā. Rakstā analizēta bezdarbnieka pabalsta pārmaksas konstatēšanas un pārmaksas apstākļu juridiskā daba. ...

Vita Liberte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerclikumā jānosaka valdes locekļu atsaukšanas pamatojums

Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālā nolēmuma secinājumi Ditas Danosas lietā liecina, ka ir nepieciešami grozījumi Komerclikuma 224. pantā, lai novērstu kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļu atbrīvošanu no amata bez pamatojuma. Spēkā esošā likuma panta redakcija ir pretrunā ar Latvijā saistošām Eiropas Savienības tiesību normām, ko prejudiciālā nolēmuma procedūras rezultātā ir apliecinājusi Eiropas Savienības Tiesa (EST). ...

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Jānis Dzanuškāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā pierādīt, kurš aizskāris godu un cieņu interneta vidē

Nevienam nav noslēpums, ka interneta un informācijas tehnoloģiju attīstība sniedz aizvien jaunas iespējas, bet arī apdraud internetā veiktās darbības, jo vienmēr pastāv risks, ka kāds izmantos pieejamo informāciju ļaunprātīgos nolūkos. Aktuāls arī ir jautājums, vai interneta vidē iespējams novērst noziedzīgus nodarījumus un normatīvo aktu pārkāpumus ar fiziskajā vidē piemērojamām metodēm. ...

28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)

Jūlija Kolomijceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ārvalsts likuma piemērošana civilprocesā

21. Decembris 2010 /NR. 51 (646)

Civillietās ar ārvalsts elementu, tās izskatot Latvijas tiesās, kolīziju normu piemērošanas dēļ var rasties nepieciešamība noskaidrot ārvalsts likuma saturu. Kolīziju normu piemērošanas procesu nosacīti var sadalīt divos posmos. Pirmajā posmā noskaidro: vai kolīziju normas vispār jāpiemēro, kura tieši kolīziju norma jāpiemēro un uz kuras valsts likumu tā norāda. Otrajā posmā tiek piemērots tas (ārvalsts) likums, uz kuru kolīziju norma norāda. Bez šaubām, ārvalsts likuma satura noskaidrošana objektīvu iemeslu dēļ ir vissarežģītākais darbs šajā procesā. Šajā rakstā, pamatojoties uz 1980. gada Romas Konvencijas un Romas I Regulas kolīziju normām par līgumsaistībām piemērojamo likumu, tiks analizēti jautājumi, kas izriet no ārvalsts likuma piemērošanas civilprocesā. ...

Diāna Škavronska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

No Taliona principa līdz resocializācijai

4

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Kopš eksistē saprātīgais cilvēks un sabiedrība kopumā, nemitīgi notiek cīņa starp labo un ļauno. Ļaunumu, t. sk. noziegumus, sabiedrība apkaro, izvēloties savai attīstības pakāpei un kultūrai atbilstošus aizsardzības līdzekļus. Par efektīvāko savu tiesību un interešu aizsardzības līdzekli tika un joprojām tiek uzskatīts sods. Taču sabiedrības priekšstati par soda raksturu, uzdevumiem un nozīmi laika gaitā ir būtiski mainījušies. Jau no Bībeles laikiem nepārtrauktā cīņa ar noziedzību turpinājusies pēc principa, kas nepārprotami izteikts Vecajā Derībā Mozus piektās grāmatas XIX nodaļā: "Dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, kāju pret kāju." Cilvēces vēsturiskajā attīstībā ilgus gadsimtus pastāvēja t. s. Taliona princips – ekvivalenta atmaksa par nodarīto ļaunumu (latīņu val. – lex talionis). Sodam bija izteikts atriebības un iebiedēšanas raksturs. Turklāt sabiedrības attīstības pirmssākumos tam bija izteikti privāta daba, jo valstisku veidojumu, kas varētu uzņemties noziedzības apkarošanu, vēl nebija. Cietušajam vai tā radiniekiem vajadzēja uzņemties sava veida tiesas spriešanu saskaņā ar vienkāršo Mozus krimināltiesisko postulātu. ...

Artūrs Bernovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerciālo e-pastu sūtīšanas tiesiskie principi

9

14. Decembris 2010 /NR. 50 (645)

Laikā, kad interneta nozīme Latvijas uzņēmējdarbības vidē ieņem svarīgu pozīciju, arvien vairāk aktualizējas jautājums par uzņēmumu datu drošību un patērētāju tiesībām interneta vidē. Internets sniedz iespēju sazināties ar citiem interneta lietotājiem, izmantojot elektronisko pastu (e-pastu), intertīkla protokola IP telefonus (voice IP), emuārus (tīmekļa vietne, kuras satura galvenā daļa ir regulāri atjaunoti ieraksti un attēli vai multimediju datnes) un sociālās komunikācijas portālus. Aktīvākā komunikācija internetā notiek ar e-pastiem, kas tiek izmantoti jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad tika sūtītas pirmās elektroniskās vēstules.1 E-pasti līdzās telefonam vai pasta sūtījumiem ir kļuvuši par neatņemamu mūsdienu komercijas sastāvdaļu. Tā kā e-pasta adresāts ir arī potenciālais klients vai patērētājs, masveidīga e-pastu izsūtīšana tiek vērtēta arī kā mārketinga instruments, ar kura palīdzību ātri un lēti var sniegt informāciju interneta lietotājiem. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prettiesiski iegūta īpašuma tālākpārdošanas sekas

10

7. Decembris 2010 /NR. 49 (644)

Tikai studentiem dotos kāzusos kāds praksē noticis gadījums ir vienkāršots, uzsverot vienu, divus risināmos jautājumus. Tiesu praksē šāda vienkāršošana nenotiek, kaut arī jāizceļ mezglu punkti. Kā liecina profesora Jāņa Rozenfelda plašā spriedumu kolekcija lietās par tādu īpašumu atsavināšanu, kurā pirmais darījums atzīstams par spēkā neesošu (Tiesu prakse lietu tiesību jomā // Jurista Vārds, 26.10.2010., Nr. 43), stabila judikatūra vēl nav izveidojusies. Tas izskaidrojams gan ar teorētiskām neskaidrībām, gan Civillikuma dažādās nodaļās izvietoto normu pretrunām un atšķirīgu iztulkošanu, neizslēdzot arī kādu tiesas kļūdu. Pēc pamatīgā teorētiskā ievada, ko "Jurista Vārdā" devis profesors J. Rozenfelds, apskatīsim principu un argumentu sadursmes četrās konkrētās lietās, kurās spriedumus 2008.–2010. gadā taisījis Augstākās tiesas Senāts, iezīmējot judikatūras attīstības virzienus. ...

Kristīne Neimane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kāda reāla procesa apraksts

13

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Ar interesi izlasīju "Jurista Vārdā" Dagnes Rušenieces rakstu "Pārmaiņas bezstrīdus laulības šķiršanu lietu izskatīšanā" (Nr. 32, 10.08.2010). Raksta autores domas par sagaidāmajām problēmām saistībā ar grozījumiem likumos1 ir visnotaļ vērtīgas, un atliek tikai piekrist viņas viedoklim, ka gaidītais uzlabojums, kas pēc savas būtības ir laba un atbalstāma ideja, var atkal pārvērsties par vienu no problēmām. D. Rušeniece, izklāstot par gaidāmajām izmaiņām saistībā ar bezstrīdus laulību šķiršanas procesiem, vērš uzmanību uz tām priekšrocībām, kādas iegūs personas, kuras šķirt laulību dosies pie zvērināta notāra un notariālā akta veidā noformēs laulāto vienošanos par tiem no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošajiem jautājumiem, kuriem jābūt noregulētiem, lai varētu runāt par bezstrīdus laulības šķiršanas procesu. Cita starpā D. Rušeniece norāda, ka šādas notariālā akta kārtībā apliecinātas vienošanās sniegs pusēm atvieglotas iespējas pieprasīt noteikto pienākumu izpildi, ja tie labprātīgi vairs netiktu pildīti. Autore atsaucas uz iespēju šādus prasījumus realizēt bezstrīdus kārtībā, piemērojot Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 4. punktu,2 piemēram, piedzīt uzturlīdzekļus, ja tāda nepieciešamība rastos. Tieši šī autores norāde arī mudināja mani uzrakstīt šo rakstu, lai lasītāju vērtēšanai sniegtu reālas situācijas izklāstu par tām "priekšrocībām", kādas šāds notariālais akts sagādājis konkrētajai personai, kuru tālāk rakstā norādīšu kā O.B. ...

Irina Oļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mākslas iespiedgrafikas kā negodīgas komercprakses objekts

Neraugoties uz ekonomisko lejupslīdi, pieprasījums pēc oriģināliem mākslas darbiem par saprātīgu cenu un arī to piedāvājums pieaug. Šis apstāklis mudina krāpniekus aktīvi darboties. Pēdējā laikā negodīgo mākslas darbu tirgotāju peļņa ir ievērojami palielinājusies. 1987. gadā "The New York Times" publicēja atmaskojošu rakstu par galeriju, kas saņēmusi vismaz 1,2 miljonus ASV dolāru, pārdodot 2000 plakātu iespiedgrafiku, ko tā ir nopirkusi par 30 ASV dolāriem un pārdevusi par 3000 ASV dolāru kā Salvadora Dalī, Marka Šagāla un Pablo Pikaso oriģinālās litogrāfijas.1 Pēc 21 gada, 2008. gada martā, "Chicago Tribune" publicēja rakstu par diviem mākslas darbu tirgotājiem, kuri, darbodamies starptautiskās mākslas viltojumu ķēdēs, saņēmuši vairāk par pieciem miljoniem ASV dolāru, pārdodot tūkstošiem ierobežotas tirāžas P. Pikaso, M. Šagāla, Aleksandra Kaldera un Žana Miro iespiedgrafiku visā pasaulē.2 ...

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgu nodarījumu atkārtotības un kopības teorētiski praktiskie risinājumi

Latvijas Republikas Ministru kabinets 2009. gada 9. janvārī ar rīkojumu Nr. 6 akceptēja Kriminālsodu politikas koncepciju,1 saskaņā ar kuru paredzētas vairākas izmaiņas Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) vispārīgajā un sevišķajā daļā. ...

30. Novembris 2010 /NR. 48 (643)

Zanda Zaļuma

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dokumenta jēdziens Senāta Krimināllietu departamenta nolēmumos

9

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Rakstā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Krimināllikuma 275. panta piemērošanu attiecībā uz jēdziena "dokuments, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem" izpratni. Jautājums par to, vai jebkuram dokumentam jāatbilst Ministru kabineta 1996. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" vai Dokumentu juridiskā spēka likumā ietvertajām prasībām attiecībā uz dokumenta rekvizītiem, lai to varētu atzīt par Krimināllikuma 275. panta noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, ir diskutabls turpmāk norādīto iemeslu dēļ. ...

Aloizs Vaznis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai drošības līdzeklis vienmēr ir pamatots cilvēktiesību ierobežojums

Latvijas Republikas Satversmes 94. pantā noteikts, ka nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu. Nenoliedzami, ka Kriminālprocesa likumā paredzētie procesuālie piespiedu līdzekļi ir brīvības atņemšanas vai ierobežošanas veids. Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, var secināt, ka procesuālos piespiedu līdzekļus kriminālprocesā drīkst piemērot tikai saskaņā ar likumu. ...

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Maksātnespējas likuma mērķis – parādu piedziņa

11

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

2010. gada 1. novembrī spēkā stājās jaunais, Saeimas 2010. gada 26. jūlijā pieņemtais, Maksātnespējas likums.1 Ar jaunā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 2008. gada 1. janvāra likums ar tādu pašu nosaukumu2 (turpmāk tekstā – 2008. gada Maksātnespējas likums). Lai mainītu tiesisko regulējumu, likumdevējs izvēlējās radīt pilnīgi jaunu normatīvo aktu, tādējādi paturot sev prerogatīvu normatīvo aktu īpaši piemērot jau pastāvošo problēmu (kā arī nākotnes problēmu) risināšanai. Ievērojot minēto, būtu sagaidāms, ka jaunā likuma tiesību normas būtu radītas ar īpašu rūpību un kvalitāti, lai to piemērošana būtu pēc iespējas vienkāršāka. Diemžēl jākonstatē, ka jaunais Maksātnespējas likums ir trūkumu pilns. Par to liecina kaut vai tas, ka likums jau ticis pie tā pirmajiem grozījumiem (turklāt daži grozījumi bijuši nepieciešami tikai tādēļ, ka likumā bijušas neuzmanības kļūdas), vēl pirms tas stājies likumīgā spēkā;3 turklāt tas jau pirms spēkā stāšanās ir saņēmis gana daudz kritikas. Valsts prezidents to nodeva otrreizējai caurlūkošanai, arī juridiskajā periodikā par to ir publicēts daudz kritikas. Kritizēts gan tiesiskās aizsardzības process,4 gan arī juridiskās personas maksātnespējas process,5 turklāt ir konstatēta ne vien problemātika jaunā likuma piemērošanā (līdz šim gan tikai hipotētiska), bet arī likuma iekšējās pretrunas, kas liecina par likumdevēja nepārdomātu rīcību un nekvalitatīvu darbu. Šajā rakstā autors aplūkos jaunā Maksātnespējas likuma pretrunīgumu un tā neatbilstību būtiskākajiem maksātnespējas procesa mērķiem. ...

Ingrīda Labucka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas judikatūra valsts atbalsta un konkurences lietās

Pirmās instances tiesa, kas līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos tika pārdēvēta par Vispārējo tiesu, savu darbību sāka 1989. gadā. Tās izveidei bija divējāds pamats – nepieciešamība izlīdzināt arvien pieaugošo darba slodzi Eiropas Savienības Tiesā (EST) un nodrošināt kvalitatīvu pušu tiesisko aizsardzību. Kopš 2005. gada darbu sākusi arī Civildienesta tiesa. Tādējādi, izveidojot vairāklīmeņu jurisdikcijas sistēmu, indivīdiem ir daudz plašākas iespējas aizsargāt savas intereses, atrisināt tiesiskos jautājumus un, neapšaubāmi, izvairīties no iespējamām kļūdām. No otras puses, Vispārējās tiesas tiesnešiem ir iespējas būt dinamiskiem un inovatīviem, pat reizēm pozitīvi provokatīviem, interpretējot kādu no tiesību normām, ņemot vērā tiesas nolēmumu revīzijas iespējas. ...

23. Novembris 2010 /NR. 47 (642)

Edgars Briedis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Problēmas saistībā ar prasības nodrošināšanu

13

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Kādā lietā, kurā autors pārstāvēja prasītāju un tā vārdā un uzdevumā lūdza tiesu piemērot lietā prasības nodrošinājumu pirms prasības celšanas tiesā, prasības nodrošinājuma piemērošanu atteica gan pirmās instances tiesa, gan arī otrās instances tiesa pēc pirmās instances tiesas lēmuma pārsūdzēšanas. Autors uzskata: lai arī lietas faktiskie apstākļi varbūt nav īpaši un neatšķiras no citām līdzīgām lietām, abu tiesu lēmumi bija pamatoti ar argumentiem, kuri ir pelnījuši izvērstu juridisko analīzi. Tieši tiesu lēmumu argumentācija padarīja šo lietu juridiski interesantu un raksta vērtu, jo tiesu lēmumi skar fundamentālus civilprocesuālos jautājumus saistībā ar starptautisko civilprocesu. Lietas problemātika, kā to saprot autors, ir saistīta ar diviem jautājumiem, kam var būt nozīme prasības piemērošanas procesā. Šie jautājumi ir, pirmkārt, vai Latvijas tiesas kompetenci un procesu prasības nodrošināšanā var regulēt ārvalsts procesuālais likums. Otrkārt, vai Latvijas likums ļauj Latvijas tiesai lemt par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, ja strīds pēc būtības piekrīt ārvalsts šķīrējtiesai. ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijas tiesībzinātnieku atziņas Augstākās tiesas nolēmumos

16. Novembris 2010 /NR. 46 (641)

Kāds viedais savulaik teicis – teorija bez prakses ir tukša, bet prakse bez teorijas ir akla. Bezierunu piekrišana šādai atziņai un zinātniskais pasākums, kas veltīts judikatūras lomai mūsdienu sabiedrībā, – konference "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskas domas attīstībā Latvijā" vedināja uz domu pievērsties jautājumam par to, cik lielā mērā mūsdienu tiesību zinātne ir ietekmējusi mūsdienu tiesībpiemērošanas praksi Latvijas Republikas Augstākajā tiesā. Šim nolūkam tika veikts neliels pētījums par Latvijas tiesībzinātnieku atziņu izmantošanu Augstākās tiesas tiesu palātu un Senāta departamenta nolēmumos laika periodā no 2007. līdz 2010. gadam. Pētījums vērtējams kā pirmie soļi šīs tēmas tālākā ieskatā un šobrīd ir aprobežots ar secinājumiem par esošo situāciju un to raksturojošām tendencēm. Domājams, ka nākotnē temata izpēte tiks turpināta jau padziļinātā līmenī. ...

Gunta Vēvere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz dzīvību: saturs un izpratne

9

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Autore savā rakstā galveno uzsvaru liks uz tiesību uz dzīvību sākuma un beigu brīdi, kā arī izvērtēs šo tiesību absolūto raksturu, formulējot savus secinājumus. Tiesības uz dzīvību kā negatīvās tiesības tika analizētas, pievēršot uzmanību tiesību uz dzīvību mijiedarbībai ar citām pamattiesībām un nacionālo tiesību normām. Šādā tvērumā arī tiks sniegts autores viedoklis par medikamentu kompensācijas sistēmas saistību ar Satversmes 93. pantu. Tā kā darbs tapis vēl pirms Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2009-12-03, tad autores viedoklis nedaudz atšķirsies no Satversmes tiesas sniegtās interpretācijas, lai gan secinājums par tiesību uz dzīvību pārkāpuma neesamību ir identisks Satversmes tiesas nospriestajam. ...

Liene Pierhuroviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridiskais aktīvisms Eiropas Savienības Tiesas praksē darba tiesību jomā

Rakstā autore analizē Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumus lietās Defrenne II,1 Kalanke,2 Mangold3 un Rüffert,4 secinot, vai EST šajās lietās ir nodarbojusies ar juridisko aktīvismu, par pamatu ņemot autores piedāvāto5 juridiskā aktīvisma definīciju – tiesību tālākveidošanu ārpus likuma robežām, ietiecoties likumdevēja pilnvarās un veidojot jaunas tiesību normas, kad ir likuma robs, bet tā novēršana notiek ārpus likuma un tiesībām, un kad norma nespēj taisnīgi atrisināt netipisku dzīves gadījumu un tādēļ ir nepieciešams ieviest īpašu risinājumu, kas konfliktē ar likumu, bet ir saskaņā ar tiesībām. Minētie spriedumi analīzei izvēlēti to pretrunīgā novērtējuma dēļ, jo tikuši un joprojām tiek kritizēti par juridisko aktīvismu, vienlaikus izpelnoties arī atzinību juristu vidū. ...

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvojuma saistības īstenošanas civilprocesuālais aspekts

23

9. Novembris 2010 /NR. 45 (640)

Rakstā "Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana", ko "Jurista Vārdā" (Nr. 40, 05.10.2010.) publicējis Mg.iur. Rolands Neilands, skarti nozīmīgi jautājumi, kuru risinājumos neiztikt bez procesuālo aspektu noskaidrošanas. Paldies raksta autoram par cieņpilno polemikas stilu. Paldies arī maniem atbalstītājiem, kas tic, ka profesors var saskatīt problēmas, kas pirmajā skatījumā neliekas būtiskas. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vienveidīga krimināltiesību normu izpratne un tiesu loma tās nodrošināšanā

Šis raksts veltīts jautājumam par vienādu krimināltiesību normu izpratni un vienveidību to piemērošanā kā garantu pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai un adekvāta soda uzlikšanai vai noteikšanai, kas savukārt nozīmē gan krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, gan krimināltiesību pamatprincipa – taisnīguma principa – īstenošanu. ...

2. Novembris 2010 /NR. 44 (639)

Jūlija Āboltiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pirmstiesas process lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem

Rakstā pievērsīsimies pirmstiesas procesa īpatnībām lietās par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, veltot uzmanību gan nepilngadīgā personībai, gan arī papildu garantijām, ko paredz Latvijas normatīvie akti, strādājot ar aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem. Praksē, darbojoties ar krimināllietām par nepilngadīgo izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem, jābūt ļoti uzmanīgam, jo nepilngadīgais kā noziedzīga nodarījuma subjekts prasa pret sevi īpašu attieksmi gan no juridiskā viedokļa (jo nepilngadīgai personai ir papildu garantijas kriminālprocesā), gan psiholoģiski (nepilngadīgajiem piemīt vēl nenobriedušas psihes īpatnības). Lai sekmīgi izmeklētu kriminālprocesu par nepilngadīgo izdarīto noziedzīgo nodarījumu un pieņemtu taisnīgu nolēmumu par personas sodīšanu vai atbrīvošanu no soda, kriminālprocesa gaitā īpaša uzmanība jāpievērš nepilngadīgā personībai. Nepilngadīgo kriminālprocesa dalībnieku procesa virzītājiem un pārējiem subjektiem starptautiskie dokumenti uzliek lielāku atbildību un papildu pienākumus saprātīgu šaubu novēršanā un nepilngadīgā aizsardzībā no turpmākas negatīvās ietekmes. Saskaņā ar cilvēka tiesību un brīvību starptautiskajiem standartiem un principiem īpašie nepilngadīgo tiesvedības noteikumi ir saistīti ar: viņu aizsardzību no nepamatotas apsūdzības; taisnīgu lietas izlemšanu, lai nodrošinātu jebkuru iedarbības līdzekļu samērīgumu ar nepilngadīgā personības īpatnībām un noziedzīgā nodarījuma apstākļiem.1 ...

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiešā demokrātija Eiropā

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Jānis Rozenfelds

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu prakse lietu tiesību jomā

15

26. Oktobris 2010 /NR. 43 (638)

Zemesgrāmatu aktu publiskā ticamība ir viena no jomām, kur tiesu prakse nav nostabilizējusies. Tiesu prakse spiesta risināt problēmas neatkarīgi no tā, vai zinātne tās risina. Mūsdienu latviešu juridiskajā literatūrā nav būtiski jaunu pētījumu par zemesgrāmatu ieraksta spēku, tā publisko ticamību un sekām. Lielākoties atrodami pirmskara tiesību zinātnes un prakses pārstāsti. Šīs iepriekš pastāvējušās prakses detaļas mēs neesam apzinājuši. Tādēļ nav zināms, vai tiesu kļūdas pastāvējušas bieži. Teorētiskajās nostādnēs pastāv viena interpretācija, kas atkārtojas vairākos, dažādos laikos izdotos komentāros. Šī iepriekšējā prakse balstās uz Latvijā pastāvošo nodošanas sistēmu. Šīs sistēmas pamatā ir divas darbības – atsavināšanas darījums un nodošana. Speciāls gadījums – nekustamā īpašuma nodošana nav nepieciešama, bet to aizstāj ierakstīšana zemesgrāmatā. Tātad nekustamā īpašuma nodošanas pamatā, tāpat kā kustamas lietas nodošanas gadījumā, ir atsavināšanas darījums, turpretim lietas nodošanu aizstāj ieraksts – publisks akts. ...

Ginta Sniedzīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atsevišķi tiesnešu tiesību normu piemērošanu ietekmējošie faktori

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Tiesnešu tiesību juridiskā spēka līmenis ir jāidentificē robežās starp likumdevēja radīto rakstīto tiesību normu formāli vispārsaistošo spēku un vienkāršu tiesu nolēmumu kā tiesību piemērošanas aktu obligāto spēku pret lietas dalībniekiem. Taču papildus formāli juridiskam spēkam tiesnešu tiesības ir fenomens, kura praktisko piemērošanu un lomu vēlākā tiesību normu piemērošanā ļoti būtiski ietekmē arī vairāki citi faktori. Izvērtējot apstākļus, kas nosaka tiesnešu tiesību nepieciešamību tiesību sistēmā, kā arī tiesnešu tiesību attīstīšanas teorētiskos priekšrakstus, var identificēt vairākus faktorus, kas ietekmē tiesnešu tiesību lomu tiesību normu piemērošanā. Šajā rakstā autore analizēs divus no šiem faktoriem: tiesas, kas rada tiesnešu tiesību normu, vietu tiesu sistēmā un tiesnešu tiesību normu stabilitāti. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krimināltiesību normu interpretācija

4

19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)

Krimināllikumā, tāpat kā citos likumos, tiek lietoti termini ar dažādu abstrakcijas pakāpi. Jo vispārīgāki ir šie termini, jo sarežģītāks kļūst tiesību normas interpretācijas process. Šajā procesā nozīmīga vieta ir gan judikatūrā, gan tiesību zinātnē izteikto atziņu izmantošanai un analīzei. Dažādu viedokļu kritisks vērtējums veicina juridiskās domas attīstību, kā arī pareizākā risinājuma rašanu. Nepretendējot uz "vienīgo pareizo viedokli", šā raksta mērķis ir veicināt diskusiju par krimināltiesību normu interpretācijas jautājumiem. Pirms konkrētu lietu analīzes tiks sniegts ieskats par krimināltiesību normu interpretācijas īpatnībām. ...

Lauris Matisāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas novērošana un izsekošana kriminālprocesā

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Novērošana, izsekošana un citas slepenas darbības jau izsenis ir izmantotas citu privātās dzīves sīkumu noskaidrošanai. Iespējams tādēļ, lai iegūtu nepieciešamo informāciju, pasaules valstu drošības dienesti izseko cilvēkus. "Ir atzīts, ka tiesībaizsardzības iestāžu veikto izsekošanu ar dažādas tehnikas palīdzību skaits ir pieaudzis un, domājams, pieaugs arī turpmāk."1 Šāda tendence vērojama arī Latvijā. Raksts ir neliels pētījums par KPL 223. panta interpretāciju un piemērošanas nosacījumiem praksē. ...

Gundega Slaņķe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Morālā kaitējuma institūta civiltiesībās iztulkošana

Tā kā Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – CL) 1635. pants uzskatāms par morālā kaitējuma institūta1 civiltiesībās pamatu, tajā ietvertās ar morālo kaitējumu saistītās tiesību normas interpretētas jeb iztulkotas2, izmantojot gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi. Ar minētajām metodēm interpretēta morālā kaitējuma jēdziena definīcija, rašanās priekšnoteikumi, kā arī atlīdzības par morālo kaitējumu prasījuma tiesību pamats. Rakstā netiks analizēti atlīdzības par morālo kaitējumu apmēra noteikšanas kritēriji. Autore cer, ka pētījumā gūtās atziņas atvieglos CL 1635. panta praktiskās piemērošanas procesu gan advokātiem un tiesnešiem, gan ikvienam, kas uzņēmies savas tiesības aizstāvēt paša spēkiem. ...

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Jānis Grasis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

O!K pret ZZ: nākotnē jādzīvo draudzīgi un korekti

8

12. Oktobris 2010 /NR. 41 (636)

Neesmu ne "O! Kartes", ne "Zelta Zivtiņas" lietotājs, tomēr savulaik nejauši pievērsu savu uzmanību SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Tele2" reklāmu cīniņam televīzijas kanālos. Man kā vienkāršam patērētājam pie zilā ekrāna sākumā bija vispār neizprotama reklāmas klipu būtība: kā tas var būt, ka brīvas konkurences apstākļos Latvijā, kur darbojas trīs mobilo telefonu operatori, vienas priekšapmaksas kartes (turpmāk – O! Karte) sarunu tarifs ir vairāk nekā trīs reizes zemāks nekā konkurentu (turpmāk – Zelta Zivtiņa) tarifs? Tad jau SIA "Tele2" visi Zelta Zivtiņas klienti pāries pie konkurenta, jo kāpēc jāmaksā 27 santīmi par minūti, ja konkurenti piedāvā to pašu par 7,7 santīmiem! ...

Martins Osis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atsevišķās domas Senāta spriedumos civillietās

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments (paplašinātā sastāvā) 2010. gada 12. maijā izskatīja civillietu Nr. SKC–11/20101 un taisīja spriedumu, pie kura savas atsevišķās domas rakstveidā ir izteicis senators Aldis Laviņš. Šīs atsevišķās domas tika publicētas nedēļas žurnālā "Jurista Vārds"2 un uzskatāmas par pirmo gadījumu, kad šāda pieeja īstenota civillietās. ...

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Anna Sergijenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valdes pārcelšana Eiropas Savienībā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Viena no Eiropas tiesību pamatproblēmām vienmēr ir bijis konflikts starp Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) mērķiem, tādiem kā kopējā tirgus izveide un ES pamatbrīvību ievērošana, un tās dalībvalstu ekonomiskām interesēm. Šis problēmjautājums ir kļuvis īpaši aktuāls saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas (kādreiz – Eiropas Kopienu tiesa) spriedumu lietā Cartesio Oktató és Szolgàltató (turpmāk tekstā – Kartēzio lieta), kurā pretēji agrākajām tendencēm1 tiesa neļāva uzņēmumam pārcelt savu administrāciju uz citu dalībvalsti, izvairoties no piespiedu likvidācijas. Raksta pamatmērķis ir noskaidrot, vai šādu atkāpi no kopējās Eiropas integrācijas politikas varētu attaisnot ar vispārējām sabiedrības interesēm, tajā skaitā vēlmi nepieļaut Delavēras efektu un "skrējienu lejup" (race to the bottom) – uzņēmumu masveida migrāciju uz valstīm ar visizdevīgākajām fiskālajām prasībām. Ievērojot tiesību zinātnieku atšķirīgos viedokļus, rakstā tiks arī izvērtēts, vai pašreizējā situācijā "skrējiens lejup" Eiropas Savienībā maz ir iespējams. ...

Valdis Kronis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesu sistēmas neefektivitātes cēloņi un to iespējamie risinājumi

5

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Viens no būtiskākajiem valsts sekmīgas ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem ir efektīva tiesu sistēma, kas spēj nodrošināt ātru personu savstarpējo strīdu atrisināšanu un civiltiesiskās aprites stabilitāti. Ierēdņi jau gadiem ilgi meklē risinājumus, kā samazināt lietu izskatīšanas termiņus tiesās. Sevišķi aktuāla šī problēma ir Rīgas apgabaltiesā un Rīgas pilsētas tiesās, kurās līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai ir jāgaida ilgāk par gadu, bet tiesas sprieduma pārsūdzēšanas gadījumā – vēl vairāki gadi līdz galīgajam un nepārsūdzamajam tiesas spriedumam.1 Nav noslēpums, ka ievērojama daļa prasītāju beidz pastāvēt, nespējot sagaidīt viņu lietu izskatīšanas uzsākšanu. ...

Rolands Neilands

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Galvojuma mērķis ir saistību nodrošināšana

10

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

"Jurista Vārdā" šā gada 24. augustā (Nr. 34) bija publicēts cienījamā profesora Dr.habil.iur. Kalvja Torgāna raksts "Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu".1 Šajā rakstā labi atspoguļotas problēmas, kas saistītas ar šķīrējtiesu spriedumu kvalitāti un vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetenci izpildu rakstu izsniegšanā uz šķīrējtiesu spriedumu pamata. Cienījamā profesora argumentācijai un piedāvātajiem problēmu risinājumiem attiecībā uz šķīrējtiesu spriedumiem un uz to pamata izsniegtajiem izpildu rakstiem var pilnībā piekrist, taču rakstā paustajam viedoklim, ka šķīrējtiesa nedrīkst taisīt spriedumu pret galvinieku, ja lietā nav pieaicināts galvenais parādnieks,2 nevar piekrist vairāku iemeslu dēļ. Tas attiecas ne tikai uz šķīrējtiesām, bet arī uz vispārējās jurisdikcijas tiesām. ...

Ilga Krampuža

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai sabiedrībai ir cerības uz savu interešu aizstāvību būvniecības procesā

5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)

Būvniecības tiesībās sabiedrība ir lielu izmaiņu priekšā. Vēl vairāk, jauna Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu, vairāku speciālo būvnoteikumu pieņemšana vērtējama kā revolūcija būvniecības tiesiskajā regulējumā. Nav arī noliedzams, ka būvniecības process apaudzis ar daudzām birokrātiskām procedūrām. Tomēr būvniecības procesa vienkāršošana vienlaikus nenozīmē, ka tiek samazinātas iespējas aizstāvēt trešo personu (sabiedrības un kaimiņu) intereses, un otrādi: trešo personu interešu ievērošana nenozīmē, ka būvniecības procesam jābūt garam un saistītam ar neskaitāmiem dokumentiem un nesaprotamām procedūrām. Rakstā izteiktas pārdomas par dažiem jautājumiem, kas tika apspriesti 2010. gada 2. jūnijā notikušajā konferencē "Būvniecība Latvijā – izaicinājumi un iespējas". Konference balstījās uz šobrīd būvniecības nozarei un visai sabiedrībai kopumā aktuālajiem jautājumiem, bet tās galvenā tēma bija normatīvā regulējuma sakārtošana būvniecībā kontekstā ar jauno Būvniecības likumu. ...

Silvija Kuškina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanas mehānisma pilnveide

Valsts prezidenta iniciatīvas rezultātā Saeima 2009. gada 8. aprīlī pieņēma Juridiskās komisijas izstrādātos grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Politiskās kaislības ap Saeimas atlaišanu kopš grozījumu pieņemšanas ir norimušas, tādēļ ir piemērots brīdis tiesiski izvērtēt, vai grozījumi sniedz juridisku risinājumu. Rakstā grozījumi tiks analizēti netieši, proti, no šobrīd spēkā esošā tiesiskā regulējuma skatpunkta tiks izvērtēts, kā, saglabājot līdzsvaru starp Saeimas un Valsts prezidenta pilnvarām, novērst pirmstermiņa pilnvaru izbeigšanas mehānisma neefektivitāti. ...

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Reinhards Dombrovskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Dokumenta izpratne: saturs, forma un funkcijas

28. Septembris 2010 /NR. 39 (634)

Kā zināms, krimināllietu veido izmeklēšanas darbības protokoli un citi dokumenti. Izmeklēšanas darbības protokolā tiek dokumentēti fakti un apstākļi, kas noskaidroti izmeklēšanas darbības gaitā. Izmeklēšanas darbības protokols ir dokuments, t. i., dokumenta paveids. ...

Sanita Skulte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercaģenta konkurences ierobežošana

21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)

Komercaģenta līguma spēkā esamības laikā komercaģenta un principāla attiecību pamatā ir princips, kas nosaka komercaģenta pakļautību principāla interesēm, tiešu kontaktēšanos ar principāla klientiem un jaunu klientu piesaistīšanu. Komercaģenta pienākums ir darboties principāla interesēs, slēdzot vai sagatavojot darījumus ar tādiem noteikumiem, kas pēc iespējas izdevīgāki principālam, izvairoties no darbībām, kas tieši vai netieši varētu radīt zaudējumus vai citas nelabvēlīgas sekas principālam vai tā veiktajai saimnieciskajai darbībai. Komercaģenta pienākums ievērot principāla intereses un no šī pienākuma izrietošais konfidencialitātes pienākums un pienākums ierobežot profesionālo darbību ir spēkā tikai komercaģenta līguma spēkā esamības laikā. Pēc tā izbeigšanās komercaģenta pienākumi pret bijušo principālu aprobežojas vien ar pienākumu glabāt principāla komercnoslēpumu. Tādēļ pēc komercaģenta līguma izbeigšanās komercaģenta rīcība nereti var būt saistīta ar principāla interešu aizskārumu un ar principāla klientiem nodibināto attiecību izmantošanu, lai šos klientus pārvilinātu vai lai konkurētu ar bijušo principālu. Lai aizsargātu šīs principāla intereses, tajā pašā laikā netaisnīgi neierobežojot komercaģentu, Eiropas Kopienu Padomes 1986. gada 18. decembra direktīvā "Par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem" 86/653/EEK1 (turpmāk tekstā – direktīva 86/653/EEK) iekļauta komercaģenta profesionālās darbības ierobežojuma klauzula, kura pieļauj vienoties par komercaģenta profesionālās darbības ierobežošanu arī pēc komercaģenta līguma izbeigšanās un kuru nacionālajās tiesību normās ieviesušas ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis, bet arī citas valstis. ...

Aivars Niedre

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokāta neatkarības problēmas

Vērtējot advokāta neatkarības jēdzienu, pirmajā mirklī šķiet, ka nekādu problēmu nav. Neviens nekad nav iebildis pret Latvijas Republikas 1993. gada 27. maija Advokatūras likuma (turpmāk tekstā – Advokatūras likums) 3. pantu, kurā strikti noteikts, ka advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.1 Tomēr, tuvāk pavērojot situāciju mūsu valstī, jākonstatē, ka problēmas tomēr pastāv un ka tās ir saistītas gan ar valsts amatpersonu attieksmi pret advokatūru, gan ar pašu advokātu (šeit domājot mūsu zvērinātus advokātus un viņu palīgus, kā arī citu valstu advokātus, kuri darbojas Latvijā) attieksmi pret savu profesiju. ...

21. Septembris 2010 /NR. 38 (633)

Kristaps Ābelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Fiziskās personas maksātnespējas procesa jaunais regulējums

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

2010. gada 1. novembrī stāsies spēkā jaunais Maksātnespējas likums1 (turpmāk tekstā – Jaunais likums). Par Jauno likumu publiskajā telpā ir izskanējuši pretēji viedokļi tieši saistībā ar fizisko personu maksātnespējas procesu. Šajā rakstā sniegts neliels ieskats par Jaunā likuma būtiskākajām izmaiņām attiecībā uz fiziskās personas maksātnespējas procesu un tā izpratni, salīdzinot to ar spēkā esošo Maksātnespējas likumu2 (turpmāk tekstā – Iepriekšējais likums). ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Spēkā esošā un jaunā Maksātnespējas likuma salīdzinājums

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Maksātnespējas procesu un procesus, kas vērsti uz maksātspējas atjaunošanu, kā komersantiem, tā arī fiziskām personām Latvijā regulē Maksātnespējas likums,1 kas spēkā stājies 2008. gada 1. janvārī. Likums grozīts vienu reizi – 2009. gada 1. jūlijā, kad tas cita starpā papildināts ar VII1 nodaļu2 – tiesību normām par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu. Lai arī Maksātnespējas likums spēkā ir vien nedaudz vairāk nekā divus gadus, kas tiesību normas pastāvēšanai ir ļoti īss laiks, ar 2010. gada 1. novembri spēkā jāstājas jaunam Maksātnespējas likumam, kuru Saeima pieņēmusi 2010. gada 26. jūlijā.3 Nepieciešamība pēc jaunām tiesību normām pamatota ar Latvijas Republikas saistību izpildi pret Starptautisko valūtas fondu4 un to, ka šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu ar komersantu maksātnespēju saistītajām problēmām. Diskutabls ir jautājums, vai nepieciešams pavisam jauns likums vai būtu pieticis ar jau esošā likuma grozījumiem, tomēr atbilde uz šo jautājumu rakstā netiks sniegta. Raksta mērķis ir salīdzināt pašreiz spēkā esošo un jauno Maksātnespējas likumu un novērtēt, vai jaunais Maksātnespējas likums sniegs risinājumu šobrīd aktuālajām problēmām tiesiskās aizsardzības procesā. Jāpiebilst, ka rakstā salīdzinājums aprobežojas vien ar to tiesību normu pārskatu, kas attiecas uz juridisko personu tiesiskās aizsardzības procesu. Plānots juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesa atšķirības un īpatnības iztirzāt atsevišķi nākamajos rakstos. ...

Arta Snipe, Normunds Šlitke

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par jauno Maksātnespējas likumu un ne tikai

Jau kopš jūnija, kad Valsts prezidents otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdeva atpakaļ jaunpieņemto Maksātnespējas likumu,1 likumprojekts ir raisījis plašu polemiku sabiedrībā un presē. Tomēr diskusija galvenokārt risinājusies ap fiziskās personas maksātnespējas regulējumu, bet uzmanības centrā ir parādu dzēšanas termiņš, kurā parādnieks var atbrīvoties no atlikušajām saistībām.2 Pateicoties diskusijām, likumprojekts šajā sadaļā ir tapis tiesiski kvalitatīvs. No otras puses, gandrīz nederīgs ir kļuvis juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējums, tāpat kvalitāti zaudējis arī tiesiskās aizsardzības procesa regulējums. Pastāv pamatotas bažas, ka ar jauno likumu radītais regulējums likvidēs juridiskās personas maksātnespējas procesus kā tādus, līdz ar to nopietni kaitējot uzņēmējdarbības videi Latvijā. Šajā rakstā autori, praktizējoši maksātnespējas administratori, sniegs savu viedokli par galvenajām kļūdām juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, kā arī sniegs savu ieskatu, kā regulējumu varētu uzlabot. ...

14. Septembris 2010 /NR. 37 (632)

Juris Juriss

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Francija Francijā kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir paredzēta divos normatīvajos aktos: Francijas kriminālkodeksā (turpmāk tekstā – Francijas KK) un Muitas kodeksā.1 Francijas KK2 nav vienas universālas normas, kurā ir paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā tas ir regulēts mūsu valsts Krimināllikumā, bet gan ietver normu kopumu – speciālās normas, kas paredz atbildību par ...

Inese Druviete

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu loma šķīrējtiesas veselībā