5. Oktobris 2010 /NR. 40 (635)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesu sistēmas neefektivitātes cēloņi un to iespējamie risinājumi
5
LL.M. (Daremas universitāte)
Valdis Kronis
zvērinātu advokātu biroja "Kronis&Kronis" zvērināts advokāts, sertificēts maksātnespējas procesu administrators 

Viens no būtiskākajiem valsts sekmīgas ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem ir efektīva tiesu sistēma, kas spēj nodrošināt ātru personu savstarpējo strīdu atrisināšanu un civiltiesiskās aprites stabilitāti.

Ierēdņi jau gadiem ilgi meklē risinājumus, kā samazināt lietu izskatīšanas termiņus tiesās. Sevišķi aktuāla šī problēma ir Rīgas apgabaltiesā un Rīgas pilsētas tiesās, kurās līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai ir jāgaida ilgāk par gadu, bet tiesas sprieduma pārsūdzēšanas gadījumā – vēl vairāki gadi līdz galīgajam un nepārsūdzamajam tiesas spriedumam.1 Nav noslēpums, ka ievērojama daļa prasītāju beidz pastāvēt, nespējot sagaidīt viņu lietu izskatīšanas uzsākšanu.

Kaut arī Satversmes tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka valstij jānodrošina efektīvs civilprocess tiesā,2 minētais jautājums nav atrisināts līdz pat šim brīdim.

Rīgas tiesu nespēja saprātīgos termiņos izskatīt civillietas ir saistīta ne tikai ar lietu lielo skaitu, bet arī ar to, ka Tieslietu ministrijas ierēdņi bieži neizprot problēmu un nepiedāvā radošu risinājumu, tāpat tiesneši piemēro nepamatotas procesuālo tiesību normas. Pie vainas ir arī atsevišķu procesuālo normu nepilnības.

Jāatzīmē, ka tiesu sistēmas nevienmērīgās noslodzes un lietu izskatīšanas termiņu problēma netiek atspoguļota tiesu statistikas apkopojumos. Tiesu administrācijas statistikas apkopojumi neparāda lietu izskatīšanas ilguma problēmu Rīgas tiesās, jo statistika tiek apkopota pēc tādiem kritērijiem (visu Latvijas tiesu lietu kategorijām), kuri netieši slēpj minēto problēmu.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
eta
13. Oktobris 2010 / 00:51
0
ATBILDĒT
Lielisks raksts. Var piekrist lielākajai daļai priekšlikumu. Ņemot vērā, ka valstij nav naudas tiesnešu skaita palielināšanai, jāizmanto jebkura saprātīga ideja, kas ļautu paātrināt lietu izskatīšanu. Diemžēl, ir savairojies personu skaits, kurām sagādā prieku tiesāšanās...
dalībnieks
7. Oktobris 2010 / 09:41
0
ATBILDĒT
"Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka tiesu sistēmas darba uzlabošanu un lietu izskatīšanas termiņu problēmu var atrisināt ātri un efektīvi, bet risinājumi neprasa faktiski nekādus finanšu resursus".

Ja kopumā rakstu var vērtēt pozitīvi, dēļ tā, ka tiek vismaz piedāvāti problēmas risinājumi dažādos aspektos (domāju, ka ministrija un tiesneši vairākus no tiem jau ir apsprieduši), tad minētais apgalvojums rakstā gan ir galīgi garām. Tiesnešu nosūtīšana uz Rīgu, vai arī lietu ndošanai rajoniem viennozimīgi radīs papildus izdevumus (vienā gadījumā valstij, otrā- procesa dalībniekiem),pie tam ievērojamus, kas šajos ekonomiskajos apstakļus šķiet galigi nereāli. Domāju, ka tas arī nedotu risinājumu pēc būtības, jo tendence, ka Rīgas tiesas nevar tikt galā ar lietām jēdzīgos termiņos pastāv jau daudzus gadus un arī, acīmredzot,jaunas lietas, ņemot vērā lielāku ekonomisko aktivitāšu zonu, vairāk nāk klāt Rīgas tiesām. Līdz ar to pareizāks risinājums būtu tesnešu skaita palielināšana, kas, protams,arī prasītu papildus izdevumus, kā arī citu reāli vienkāršotu, alternatīvu tietu izskatīšanas veidu ieviešana, atkarībā no lietu kategorijas.

Piekrītu ierosinājumam, ka tiesām būtu jānosaka nevis tiesības, bet pienākums piemērot procesuālās sancijas par neattaisnotu neierašajos tiesā. Tomēr arī tas, protams, neatrisinātu problēmu, jo ir arī cilvēku kategorija, kurai samaksāt šādus sodu par neierašanos nav problēma.

Jautājums par lietas izskatīšans neatlikšanu, ja dalībnieks nav ieradies nezināmu iemeslu deļ, ir apšaubāms vai vismaz strīdīgs. Jāpiekrīt tam, ka atlikšana ir liela problēma, jo bieži tai pašā Rīgā lietas tiek atliktas uz ļoti lieliem laika periodiem. Taču no otras puses uzaicinājumu nesaņemšanai var būt dažādi iemesli un tā var nebūt arī ļaunprātīga izvairīšanās saņemt šo uzaicinājumu. Piemēram, cilvēks ir izbraucis no valsts, saslimis, atrodas kaut kur citur, kā dēļ viņam nav bijis iespējams nodrošināt šādu sūtījumu saņemšanu kādā laika periodā. Šajā aspektā personas pienākums būt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti tomēr nav absolūts un diezin vai būtu tulkojams tā, kā to rosina autors.

Me
5. Oktobris 2010 / 11:56
0
ATBILDĒT
Problēmu uzskaitījumu varētu vēl turpināt. Piemēram, laiks diskutēt par tiesu namu skaita pārskatīšanu un to konsolidāciju lielākos tiesu namos ar lielāku piekritības teritoriju.

Piekrītu autoram par nepieciešamību nepieļaut tīšu tiesvedības novilcināšanu. Tomēr nedomāju, ka tiesnesim būtu jākļūst par represīvu orgānu un jāsoda puses ar naudas sodu. Drīzāk tiesnesim būtu jādod lielāka rīcības brīvība izbeigt tiesvedību lietās, kurās ir vērojama pušu nevēlēšanās efektīvi izskatīt strīdu un traucē tiesas darbībai. Puses nevis tiesa ir ieinteresēta lietas izskatīšanā. Tiesa sniedz pakalpojumu, bet ja klients to nevēlas saņemt, tad tas tiesai nav jādara pa visām varītēm. Bet, ja negodprātīgi rīkojas atbildētājs, tad šeit varētu runāt par tiesībām skatīt lietu bez tā klātbūtnes vai naudas sodu.



Negribas piekrist arī par valsts nodevas palielināšanu. Tiesai ir jābūt pieejamai. Ja samazina tās pieejamību, tad jāpiedāvā ārpustiesas risināšanas iespējas. Pretējā gadījumā palielināsies tiesiskais nihilisms un strīdi tiks risināti nevis ar likuma palīdzību, bet vesterna paņēmieniem.

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties