Rubriku katalogs: Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesas process: aktualitātes un nepieciešamās izmaiņas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Jau vairākus gadus tiek runāts par iespējamo šķīrējtiesu regulējuma modernizāciju un reformu. Diskusijas notiek par šķīrējtiesu darbības efektivitāti, taisnīgas tiesas spriešanu šķīrējtiesas procesā un personu tiesību aizsardzību. Bieži vien tās nemaz nevar nosaukt par diskusijām, jo katra no pusēm paliek pie sava viedokļa, nemaz nemēģinot viena otrā ieklausīties. Rakstā tiks atspoguļota normatīvo aktu virzība šķīrējtiesu darbības uzlabošanai, apskatītas aktuālās problēmas, sniegts skatījums uz šo problēmu risinājumiem un piedāvājumi normatīvo aktu grozījumiem. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās aizsardzības procesu problemātika

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Kopš 2008. gada 1. janvāra kā komersantu, tā arī fizisko personu maksātnespēju un uz maksātspējas atjaunošanu vērstās procedūras regulē Maksātnespējas likums.1 2009. gada 1. jūlijā tas papildināts ar VII1 nodaļu,2 kurā reglamentēts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Lai arī tiesiskais regulējums ir tapis tikai nesen, šobrīd Saeima lemj par jauna Maksātnespējas likuma pieņemšanu. Pēdējais, iespējams, saistāms ar to, ka, pēc likumdevēja domām, šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu problēmām, kas saistītas ar komersantu maksātnespēju. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parādnieka pamatoti iebildumi kā viens no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Maksātnespējas procesa mērķis, kas ir formulēts Maksātnespējas likuma 1. pantā, ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā. ...

Guna Paidere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē: Uzņēmumu reģistra pieredze

4

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi. Viens no līdzekļiem, kā sasniegt šo mērķi, ir iekļauts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. pantā, un tas ir sabiedrības pārstāvju līdzdalība valsts pārvaldē. Iestāde var izvēlēties dažādus veidus, kā savā darbībā iesaistīt sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus vai atsevišķas kompetentas personas, proti, iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus. Minētajā likumā uzsvērts arī tas, ka, nodrošinot sabiedrības līdzdalību savā darbībā, iestāde var izmantot arī citus normatīvajos aktos noteiktos sabiedrības iesaistīšanas veidus, kas nav minēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. pantā. Par sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu iestādes darbībā un iesaistīšanās veidu lemj iestādes vadītājs, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi. ...

Helmuts Jauja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nodrošinātais kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā

1

22. Jūnijs 2010 /NR. 25/26 (620/621)

Neraugoties uz Saeimā 17. jūnijā pieņemto jauno Maksātnespējas likumu (paredzams, ka tas stāsies spēkā 2010. gada 1. novembrī), joprojām turpinās spēkā esošā Maksātnespējas likuma aprobēšana praksē. Tas neizbēgami nozīmē procesu, kurā dažkārt caur atšķirīgiem viedokļiem un strīdiem par vienas vai otras normas interpretāciju mēs virzāmies uz vienveidīgu un prognozējamu normu piemērošanas praksi. ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atrunas jēdziens un atbilstība līguma objektam un mērķim

4

22. Jūnijs 2010 /NR. 25/26 (620/621)

Atrunu tiesiskais regulējums ir neatņemama starptautisko līgumtiesību daļa. Vismaz pēdējos 55 gadus atrunu tiesiskais regulējums pastāvīgi ir mainījies, un, kaut arī to galvenie noteikumi ir ietverti plaši atzītos un skaidros starptautisko līgumu noteikumos, mūsdienu tiesību jaunrade pieprasa pastāvīgu tiesību normu stāvokļa pārvērtēšanu de lege lata. Šajā rakstā2 analizēti daži no atrunu tiesiskā regulējuma būtiskākajiem elementiem kontekstā ar Latvijas praksi. Šā tiesiskā regulējuma analīze tiks izklāstīta četrās daļās. Pirmkārt, tiks sniegts relatīvi īss atrunu tiesiskā regulējuma attīstības pārskats, lai norādītu uz periodiski aktuālajām tēmām un jautājumiem tiesību jaunradē. Otrkārt, tiks aplūkots atrunas jēdziens, īpaši atrunu nošķiršana no interpretatīvām deklarācijām, un Latvijas prakse šajā jautājumā. Treškārt, tiks analizēta līguma objekta un mērķa nozīme tiesību veikt atrunas ierobežošanā, arī kontekstā ar Latvijas praksi. Ceturtkārt, tiks pētītas atrunas izdarīšanas sekas, īpaši iespēja neņemt vērā3 nepieļaujamas atrunas. Šis raksts pauž ideju, ka, par spīti prima facie ievērojamām atšķirībām pieejā noteiktiem atrunu tiesiskā regulējuma aspektiem, tās var mainīt, izmantojot turpmāko valstu praksi un radot jaunas lokāla rakstura paražu tiesību normas. ...

Agnese Beļska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Stingri noteiktās atbildības institūts krimināltiesībās

15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)

Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse, tās pierādīšanas smagums un ar to saistītās teorijas kā krimināltiesību piemērotāju, tā tiesību zinātnieku vidū ir bijis strīdus ābols jau kopš šā institūta rašanās. Saistībā ar subjektīvo pusi un vainu mūsdienās tiek minētas trīs teorijas – subjektīvā, objektīvā un subjektīvi objektīvā. Pēdējā no tām nošķirama pēc tā, vai atbildība par pārkāpumu piemērojama pēc objektīviem kritērijiem, kā tas lielākoties ir par civiltiesiskiem pārkāpumiem, vai tomēr analizējama personas psihiskā attieksme pirms pārkāpuma izdarīšanas, kā tas pieņemts krimināltiesībās. Tomēr jau kopš laika, kad krimināltiesībās sāka dominēt subjektīvā vainas teorija, ir radies un attīstījies arī tā dēvētais stingri noteiktās atbildības (strict liability) institūts, kas atsevišķos gadījumos arī krimināltiesību (tajā skaitā arī administratīvo tiesību) kontekstā ļauj nevērtēt personas psihisko attieksmi. Stingri noteiktās atbildības institūts nav atstājis vienaldzīgus arī mūsu likumprojektu izstrādātājus. To apliecina šā institūta pieminēšana Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijā saistībā ar vainas jēdzienu administratīvajās tiesībās.1 Pirms tālākas diskusijas par vainas izpratnes maiņu administratīvajās tiesībās un par to, kā tas var ietekmēt krimināltiesību teoriju, kā šā raksta mērķis tiek izvirzīta stingri noteiktās atbildības institūta izpratnes un attīstības izpēte angloamerikāņu krimināltiesību teorijā un praksē, kur meklējamas šā institūta saknes.2 ...

Annija Švemberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pašvaldību pirmpirkuma tiesības – zemesgrāmatā vai teritorijas plānojumā

1

15. Jūnijs 2010 /NR. 24 (619)

Par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, kuras noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 78. pantā,1 zina ne vien profesionāli juristi, bet ikviens, kurš saskāries ar nekustamā īpašuma pirkumu Latvijā. Pirmpirkuma tiesības kopumā ir visai daudzšķautņains tiesiskā regulējuma fenomens un jau iepriekš ir aplūkots žurnālā “Jurista Vārds”.2 Taču pašvaldību pirmpirkuma tiesību regulējums pašreiz ir kļuvis aktuāls saistībā ar Ministru kabineta pieņemto uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu3 (turpmāk – Pasākumu plāns), kurā attiecībā uz nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras vienkāršošanu tieši pašvaldību pirmpirkuma tiesības ir viena no centrālajām problēmām, tādēļ ir vērts par šo jautājumu rakstīt atkal. Šis raksts ir autores skatījums uz problēmu un arī aicinājums uz diskusiju par šo aktuālo problēmu, lai nonāktu pie veiksmīga risinājuma. ...

Laura Šileikiste

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai vīrieši cietumos tiek diskriminēti

11

8. Jūnijs 2010 /NR. 23 (618)

Ik pa laikam ekspertu vidē rodas jautājums: vai faktā, ka sievietēm noteikta atšķirīga brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība, nav saskatāma vīriešu diskriminācija pēc dzimuma pazīmes. Šī raksta mērķis ir analizēt situāciju un atbildēt uz šo jautājumu, pievēršot uzmanību brīvības atņemšanas soda izpildes kārtībai attiecībā uz vienu no notiesāto personu grupām – sievietēm, tām noteikto atšķirību analīzei un pamatojumam. Tiks skaidrots, kāpēc sievietēm ir jānosaka atšķirīga brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība attiecībā uz soda izciešanas režīmu, notiesāto saskarsmi ar ārpasauli. Lai sasniegtu šo mērķi, pētīti gan ārvalstu un Latvijas brīvības atņemšanas soda izpildi reglamentējošie normatīvie akti, gan starptautiskie normatīvie akti, gan tiesību zinātnieku uzskati par brīvības atņemšanas soda izpildi sievietēm. Tieslietu ministrijas speciālisti aicina sabiedrību uz domu apmaiņu par šo tematu un ar interesi gaidīs citu lietpratēju viedokli par rakstā apskatītajiem jautājumiem. ...

Ilona Bulgakova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prokurora uzraudzība pār izmeklēšanu pirmstiesas procesā

6

8. Jūnijs 2010 /NR. 23 (618)

Rakstā aplūkota prokurora uzraudzība pār izmeklēšanu pirmstiesas procesā, analizētas uzraudzības pār izmeklēšanu reglamentācijas atšķirības Prokuratūras likumā un Kriminālprocesa likumā (turpmāk tekstā – KPL).1 Izmantojot salīdzinoši tiesisko metodi, sniegts ieskats dažu citu Eiropas Savienības valstu prokurora uzraudzības būtisko jautājumu tiesiskajā regulējumā. Tāpat izstrādāti un piedāvāti priekšlikumi izmeklēšanas uzraudzības pilnveidei pirmstiesas procesā. Izmeklēšanā pirmstiesas procesā pastāv iekšēja un ārēja procesuālā kontrole.2 Iekšējo kontroli veic izmeklētāja tiešais priekšnieks vai amatpersona, kurai tādas pilnvaras tiek piešķirtas, balstoties uz KPL normām. Ārējo kontroli veic izmeklēšanas tiesnesis, kurš pilnvarots kontrolēt cilvēktiesību ierobežojumus, attiecīgas rajona tiesas priekšsēdētājs, kas piedalās izmeklēšanas kontroles realizācijā izmeklēšanas tiesneša lēmumu pārsūdzības gadījumos, kā arī uzraugošais prokurors, kuram ar likumu piešķirtas plašas pilnvaras uzraudzības īstenošanā, t.sk. pilnvaras sniegt norādījumus par kriminālprocesa veida un izmeklēšanas virziena izvēli (sk. 1. shēmu). No minēto procesuālās kontroles subjektu izpratnes par izmeklēšanas būtību un izmeklētāja darbību tajā, KPL normu izpratnes un interpretācijas, pareizas izpratnes par savu lomu kriminālprocesā un aktīvās pilnvaru realizācijas ir atkarīgs, cik efektīva ir kontrole pār izmeklēšanu pirmstiesas procesā.3 ...

Magda Papēde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un to tarifi

1

8. Jūnijs 2010 /NR. 23 (618)

Ministru kabinets 2010. gada 12. maijā ir atbalstījis likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (turpmāk – Likumprojekts).1 Likumprojekts attiecas uz kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību. Tas paredz mainīt šobrīd pastāvošo vispārējo licenču2 atlīdzības noteikšanas kārtību par darbu3 izmantošanu, šajā procesā aktīvāk iesaistot darbu izmantotājus. Bez tam plānots pastiprināt Kultūras ministrijas uzraudzību pār kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. ...

Kristaps Tomsons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eitanāzija v. tiesības uz dzīvību un tiesības uz privāto dzīvi

6

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Tiesības uz dzīvību un privāto dzīvi ir vienas no cilvēka pamattiesībām, kas neapšaubāmi piemīt ikvienam, un šo tiesību izmantošana ir katra cilvēka ziņā. Demokrātiskā sabiedrībā iepriekš minēto tiesību vispārīgais un pozitīvais raksturs netiek apšaubīts, taču vai šo tiesību realizēšana var būt neierobežota vienmēr un kāds ir šo tiesību vēriens? Satversmes 93. pants nosaka, ka tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Satversmes 96. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.1 Šīs ir divas konstitucionālās tiesību normas, kas nostiprinātas ne tikai Satversmē, bet arī starptautiskajos cilvēktiesību aktos. Šīs tiesības ir pozitivizējušās un uzskatāmas par jus cogens tiesību normām. Taču šīs ir arī tiesību normas, uz kurām atsaucas cilvēki ļoti smagas saslimšanas gadījumos, lai izbeigtu ilgstošas un neizturamas fiziskās ciešanas pašcieņu un godu saglabājošā veidā. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vai notārs savas prakses reklamēšanai var lietot domēnu "notariāts"

1

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Ētikas principu un normu ievērošana zvērinātu notāru darbībā nav katra zvērināta notāra personīga lieta. Rīkoties ētiski ir zvērināta notāra pienākums, ko nosaka normatīvie akti un zvērināta notāra statuss attiecībās ar sabiedrību. Ne mazāk svarīga nozīme ētikas principu un normu ievērošanā ir piešķirama arī judikatūrai, kas rada vienotību zvērinātu notāru darbībā. Tiešā šī iemesla dēļ īpaši aktuāls ir Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 13. maija spriedums lietā Nr. A425150071, kurā pirmo reizi tika apskatīti jautājumi saistībā ar zvērinātu notāru ētikas prasībām. Īpašu uzmanību, pēc autores domām, pelna šādi turpmāk norādītie jautājumi: (1) Zvērinātu notāru padomes tiesības ierosināt disciplinārlietu un lēmuma par zvērināta notāra rīcības nepareizības izskaidrošanu juridiskā kvalifikācija; (2) zvērināta notāra īpašs tiesiskais statuss un ētikas prasības; (3) zvērināta notāra pienākums darboties kolēģu interesēs; (4) ilgstoša pārkāpuma noilguma tecējums. ...

Zane Rasnača

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starplēmumu kontrole administratīvajā procesā

16

1. Jūnijs 2010 /NR. 22 (617)

Tikpat svarīgs kā administratīvā procesa rezultāts ir arī pats tā sasniegšanas process un šīs sasniegšanas gaitā pieņemtie lēmumi, kuri vērsti uz galīgā lēmuma pieņemšanu (procesuālie lēmumi un/vai starplēmumi). Arī šo pārvaldes līdzekļu kontrole ir nepieciešama privātpersonas aizsargāšanai jebkurā tiesiskā un demokrātiskā valstī. Turklāt starplēmumu kontroles analīze un pilnveidošana varētu būt arī viens no līdzekļiem administratīvo aktu kontroles efektivitātes palielināšanai un tās mērķu sasniegšanai kopumā. Tādējādi šī raksta mērķis ir izpētīt, vai un kādos gadījumos nepieciešams pieļaut (atsevišķu) starplēmumu apstrīdēšanu un/vai pārsūdzību un apzināt atsevišķas ārvalstu administratīvā procesa tiesību atziņas, kas varētu noderēt, pilnveidojot Latvijā pastāvošo normatīvo regulējumu. ...

Jurijs Fjodorovs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas ir policijas resoriskā pārbaude

1

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, tika mainīta kārtība vai vispār atceltas vairākas procesuālās procedūras. Viena no procedūrām, kura tika atcelta, ir iesniegumu vai informācijas pārbaude, lai konstatētu faktus krimināllietas ierosināšanai vai lēmuma pieņemšanai par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Atsakoties no šīs procedūras, likumdevējs paredzēja iesniegumā izklāstītās informācijas procesuālo pārbaudi tikai pēc kriminālprocesa uzsākšanas. (Kriminālprocesa likuma 370. panta otrā daļa: "Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm"). Neredzot citas iespējas, kā pārbaudīt informāciju, jo to ir iespējams izdarīt tikai ar papildu faktiem, pieprasot informāciju no citām iestādēm vai organizācijām, aptaujājot iesaistītās personas, un ar citām līdzīgām darbībām, kuras likumdevējs apzīmēja par procesuālajām darbībām, policijas darbiniekiem bija jāuzsāk kriminālprocesi. Bieži vien uzsāktie kriminālprocesi bija jāizbeidz, pamatojot ar to, ka "nav noticis noziedzīgs nodarījums" vai "nav noziedzīga nodarījuma sastāva". Tas nozīmē, ka policijas darbinieks veltīgi tērējis savu laiku. ...

Dagne Rušeniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc protestētiem vekseļiem

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 4. punkts nosaka, ka saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc protestētiem vekseļiem. Šāds atsevišķs sevišķās tiesāšanās kārtības veids ir izveidots ar mērķi atvieglot civiltiesisko strīdu izskatīšanu gadījumos, kad valsts pilnvarota persona – zvērināts notārs – ir piedalījies vekseļa protesta izdarīšanā. Sevišķās tiesāšanās kārtības mērķis ir panākt publisku ticamību pušu noslēgtam dokumentam – šajā gadījumā vekseļa devēja izdotam vekselim. Līdz ar to tiesai, pieņemot lēmumu, ir pienākums pārliecināties tikai par iesniegto dokumentu pamatotību un atbilstību formālajām prasībām. Rakstā tiks apskatīta saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, kas pieļaujama pēc protestētiem vienkāršajiem vekseļiem ar maksāšanas termiņu noteiktā dienā. Tiks arī aplūkotas praksē sastopamās problēmas, kas rodas, gan izrakstot vekseli, protestējot to, kā arī pēc tā vēršot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, un izteikti priekšlikumi to novēršanai. ...

Diāna Hamkova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Cieņas izpratne bioētikā

1

25. Maijs 2010 /NR. 21 (616)

Runājot par jēdzienu "cieņa", var izdalīt vismaz divus tās veidus (vai līmeņus) – vispārcilvēcisko cieņu un personīgo cieņu. Vispārcilvēciskās cieņas gadījumā mēs runājam par cilvēku kā augstāko bioloģisko būtni, šai aspektā cilvēks ir vērtība pati par sevi. Savukārt personīgā cieņa raksturojas ar šaurāku izpratni, proti, tas ir cilvēka pašnovērtējums, kas var tikt apdraudēts ar goda aizskaršanu un neslavas celšanu. Ņemot vērā to, ka personīgā cieņa Latvijas likumdevēja skatījumā nav pietiekami nozīmīga cilvēka pamattiesība (par to liecina fakts, ka, neraugoties uz juridiskajā literatūrā izteiktiem nopietniem pretargumentiem šādai rīcībai, no Krimināllikuma tika izslēgts 156.pants, kurā bija paredzēta atbildība par personas goda un cieņas aizskaršanu, tāpat dekriminalizēta goda un cieņas aizskaršana masu informācijas līdzeklī),1 šajā rakstā pievērsīšos vispārcilvēciskās cieņas izpratnei bioētikā, akcentējot tos jautājumus, ar kuriem tuvākajā nākotnē, iespējams, nāksies saskarties ikvienam no mums. ...

Jūlija Aleksejeva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mainīti kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņi

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Līdz ar Komerclikuma grozījumu spēkā stāšanos 2010. gada 1. maijā izmaiņas skārušas arī kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņu tiesisko regulējumu. Grozījumi paredz pagarināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA) padomes un valdes locekļu pilnvaru termiņu, nosakot, ka SIA padomi un valdes locekļus ievēl uz nenoteiktu laiku, ja statūtos nav noteikts citādi. Papildus tam grozījumi paredz pagarināt akciju sabiedrības (turpmāk tekstā – AS) padomes un valdes locekļu pilnvaru termiņu, nosakot, ka AS padomi un valdes locekļus ievēl uz pieciem gadiem, ja statūti neparedz īsāku termiņu. Attiecīgās normas Komerclikumā iekļautas, lai radītu tiesisko noteiktību attiecībā uz kapitālsabiedrību amatpersonu pilnvaru termiņiem, kā arī optimizētu administratīvos šķēršļus saistībā ar kapitālsabiedrību amatpersonu ievēlēšanu un reģistrāciju. ...

Jūlija Guļčenko

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iesniedzamajos dokumentos

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Līdz ar to līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai apmaksāto pamatkapitālu varēs apliecināt ne vien ar bankas izsniegtu Uzņēmumu reģistram adresētu izziņu, bet arī ar citu dokumentu. Vienlaikus komersanti tiks atbrīvoti no pienākuma iesniegt, piemēram, kapitālsabiedrības valdes locekļa paraksta paraugu. Tomēr tiesiskās stabilitātes nodrošināšanai tiek mainīta forma komercsabiedrības likvidatora un kapitālsabiedrības valdes locekļa rakstveida piekrišanai būt par attiecīgās komercsabiedrības likvidatoru vai valdes locekli. ...

Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Būtiskas izmaiņas Komerclikumā

2

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Šā gada 1. maijā spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikumā". Likumā ietvertas normas ar mērķi atvieglot komercdarbības uzsākšanu un veikšanu, gan samazinot komercdarbības uzsākšanai un veikšanai nepieciešamās izmaksas, gan atvieglojot atsevišķas procedūras. Vienlaikus likumā ir ietvertas normas, kas vērstas uz komercdarbības vides drošības veicināšanu un stiprināšanu. Pārmaiņas skārušas sabiedrību ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla apmēra, Uzņēmumu reģistram iesniedzamo dokumentu, valdes un padomes pilnvaru termiņa, likvidācijas veikšanai nepieciešamā laika un komersanta firmas regulējumu. Komerclikumā veiktas arī citas mazāk apjomīgas, bet ne mazāk nozīmīgas izmaiņas. Ņemot vērā Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta darbinieku dalību minēto Komerclikuma grozījumu izstrādē, piedāvājam "Jurista Vārda" lasītājiem vairākus komentārus par būtiskākajām izmaiņām līdzšinējā regulējumā (Sk. šajā žurnāla numurā arī Jūlijas Guļčenko un Jūlijas Aleksejevas publikācijas). Vienlaikus Tieslietu ministrija izsaka pateicību Pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībniekiem par radošām un konstruktīvām idejām grozījumu izstrādē. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darba likums: jaunas normas – jaunas problēmas

1

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

Vēlos paust savu viedokli par nesen pieņemtajiem grozījumiem Darba likumā un izteikties par normu interpretāciju. 2010. gada 4. martā Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Darba likumā", kas stājās spēkā 2010. gada 25. martā. Pirms šiem grozījumiem apjomīgākie grozījumi ir bijuši tikai 2006. gadā. Likumprojekta anotācijā kā viens no mērķiem ir atzīmēts, ka "vairākas normas, kas attiecas uz darba devēju un darbinieku pienākumiem un tiesībām, praksē nereti tiek nepareizi piemērotas. Līdz ar to ir nepieciešamība izteikt tās jaunā redakcijā vai papildināt, tādējādi nodrošinot vienveidīgu un pareizu normu piemērošanu". Tātad gan darba devēji, gan darbinieki līdz ar jauniem grozījumiem Darba likumā sagaidīja ievērojamu likuma sakārtošanu un precizēšanu. Diemžēl pēc jaunās likuma redakcijas piemērošanas ir atklājušās jaunas neprecizitātes un problēmas, kā arī nebūt nav novērstas iepriekšējās. ...

Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jaunāko Darba likuma grozījumu analīze

1

18. Maijs 2010 /NR. 20 (615)

2010. gada 25. martā stājās spēkā Darba likuma grozījumi, kuri skar 41 pantu jeb aptuveni vienu ceturto daļu no likuma.1 Kā minēts skaidrojumā,2 Darba likuma grozījumi veidoti četrus gadus, iesaistot galvenokārt Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un nozaru arodbiedrību ekspertus. Atsevišķu pantu grozījumi tika izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvu, piemēram, Nr. 2003/88/EK "Par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem", Nr. 2006/54/EK "Par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā versija)" un Nr. 2009/52/EK (ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi), standartus, kā arī ieviestu Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (piemēram, Darba likuma 117. panta pirmā daļa). Tomēr vairums Darba likuma pantu grozīti, lai panāktu darba tiesību noteiktību un viennozīmīgu piemērošanu praksē, veicinot elastdrošību3 darba tiesiskajās attiecībās un apkarojot nereģistrēto nodarbinātību. Rakstā analizēti Darba likuma grozījumi, grupējot grozītās normas tēmās. ...

Ieva Orupe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Piespiedu nomas līguma slēgšana

13

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Ar 2009. gada 15. aprīļa Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2008-36-011 par neatbilstošu Satversmei tika atzīts atlīdzības par piespiedu nomu apmēra ierobežojums 5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā2 gadījumos, kad uz zemes atrodas citai personai vai personām piederoša daudzdzīvokļu dzīvojamā māja. 2009. gada 22. oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".3 Ar tiem 54. panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, kas paredz, ka gadījumā, ja zemes gabala un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki savstarpēji nevar panākt vienošanos, zemes nomas maksa ir 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības,4 turklāt privatizētā objekta īpašniekam ir jākompensē zemes gabala īpašniekam arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājums par zemi.5 ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vaina komplicētos noziedzīgos nodarījumos

1

11. Maijs 2010 /NR. 19 (614)

Noziedzīgu nodarījumu sastāvi Krimināllikuma (turpmāk – arī KL) normās pēc to pazīmēm konstruēti visai atšķirīgi, neviendabīga ir arī personas psihiskā attieksme pret noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju skaitā iekļautajām pazīmēm. Personas psihiskajai attieksmei pret noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvajām pazīmēm ir noteicoša nozīme nodarījuma kvalifikācijā un tālāk arī soda noteikšanā nodarījumā vainīgajai personai. Tāpēc ne velti KL 8. panta otrajā daļā paredzēts – nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm. ...

Edgars Pastars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par būtiskām izmaiņām iestāžu amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (turpmāk tekstā – Atlīdzības likums), kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, Saeima 2010. gada 15. aprīlī pieņēma apjomīgus grozījumus, kas attiecas uz pašvaldību politiķu un darbinieku atlīdzību, kā arī precizē līdzšinējo regulējumu. Šā raksta mērķis ir turpināt sniegt ieskatu valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības jautājumos.1 Viens no Atlīdzības likuma mērķiem ir izlīdzināt mēnešalgu apmērus publiskajā sektorā, lai par līdzvērtīgu darbu tiktu saņemta līdzvērtīga mēnešalga. Tomēr šis mērķis nav sasniedzams tikai un vienīgi ar Atlīdzības likumu un tam pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Šobrīd šis mērķis sasniegts tādējādi, ka galvenokārt noteikti mēnešalgu maksimumi, tomēr, iekams nebūs līdzsvarota finanšu līdzekļu piešķiršana iestādēm, mazinot atšķirības "trekno" un "lieso" iestāžu starpā, par līdzvērtīgu darbu netiks maksātas līdzvērtīgas mēnešalgas. Tas nav Atlīdzības likumā regulējams jautājums un rakstā aplūkotajos grozījumos netiek risināts. ...

Sandis Karelis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par Uzņēmumu reģistra pievienošanu tiesu sistēmai

3

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

Gan plašsaziņas līdzekļos, gan citur periodiski pavīd viedoklis par Uzņēmumu reģistra reorganizāciju, pievienojot tiesu sistēmai. Manuprāt, Uzņēmumu reģistrs daudz sekmīgāk var veikt savas funkcijas, esot izpildvaras varas atzarā. Nav saskatāma nepieciešamība šo kārtību mainīt. Pirmkārt, ekonomiskais aspekts. Kā jau jebkurai reformai būs nepieciešami līdzekļi, piem., lai nodrošinātu simbolikas maiņu, personāla sagatavošanu utt. Tomēr ...

Ringolds Balodis, Annija Kārkliņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi

3

27. Aprīlis 2010 /NR. 17/18 (612/613)

"Mums ir tikai viena Latvija, un mēs visi esam atbildīgi par tās likteni." Ar šādu lozungu vien pirms dažiem mēnešiem atsevišķi Augstākās padomes deputāti, kas 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, aicināja rīkot jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas un veidot jaunu Satversmi. No esošās negrozīti, pēc viņu ieskata, jāatstāj tikai Satversmes pirmie četri panti. Viņi norāda, ka Latvijai vajadzīga konstitūcija, kas daudz labāk atbilstu moderno laiku prasībām un sekmētu valsts vispusīgu attīstību.1 Līdzīgās domās ir arī Biznesa augstskolas "Turība" docents Aksels Rēcs,2 kas uzskata, ka jauna konstitūcija Latvijas politiski nenopietnajām spēlītēm būtu nopietna barjera. Tā nodrošinātu nepieciešamo stabilitāti. Šiem viedokļiem nepiekrītot, raksta autori 4. maija noskaņās centīsies aplūkot pēdējos 20 gadus, lai raksta beigās atbildētu uz jautājumu: vai tiešām Latvijai ir vajadzīga jauna satversme? ...

Lauris Matisāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Speciālo izmeklēšanas darbību institūtu rašanās

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Nevar viennozīmīgi apgalvot, ka speciālo izmeklēšanas darbību institūts Latvijā ieviests ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk tekstā – KPL) spēkā stāšanos, jo tā rašanās pirmsākumi meklējami labu laiku pirms 2005. gada 1. oktobra, tādēļ autoram šķita interesanti sīkāk izpētīt KPL 11. nodaļas rašanās vēsturi. Tās izstrādes gaitā juristu vidū pastāvēja diametrāli pretēji viedokļi par šādas nodaļas nepieciešamību – vieni uzskatīja, ka tā ir nepieciešama, lai sekmīgāk cīnītos ar noziedzību, citi – ka analoģiskas darbības jau ir paredzētas Operatīvās darbības likuma normās, tāpēc to dublēšana nav lietderīga. Raksts tapis, balstoties uz publiski pieejamajiem dažādu autoru viedokļiem un Saeimas arhīva materiāliem. ...

Raitis Tiliks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vispārīgs ieskats amatpersonas civiltiesiskajā atbildībā

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 71. panta pirmā daļa un 90. pants vispārīgi regulē amatpersonas civiltiesisko atbildību. Šo tiesību normu piemērošanas jautājumi ir aktuāli gadījumos, kad amatpersona ar nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ ir radījusi mantiskus zaudējumus publiskai personai. Centieni pilnveidot valsts pārvaldi, paaugstinot tajā nodarbināto amatpersonu un darbinieku profesionalitāti,1 nozīmē arī atbildības kritēriju pārskatīšanu. Izšķiršanās noteiktās tiesiskās situācijās pret valsts pārvaldē nodarbināto piemērot civiltiesisko atbildību nav viegls solis. Informācijas iegūšana un apkopošana, tiesiski un faktiski svarīgu apstākļu noskaidrošana, zaudējumu aprēķināšana, vainas konstatēšana, risinājuma meklēšana un varbūtējs tiesvedības process šādas kategorijas lietās var būt sarežģīts un ilgstošs. Rakstā tiks aplūkoti daži amatpersonu civiltiesiskās atbildības aspekti. ...

Andrejs Judins

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti

3

20. Aprīlis 2010 /NR. 16 (611)

Efektīva sabiedrības un indivīda tiesību un interešu aizsardzība ir viena no valsts pamatfunkcijām. To īstenojot, valsts veido un attīsta kriminālo justīciju – to tiesību normu un valsts institūciju sistēmu, kuru virsuzdevums ir aizsargāt sabiedrību no noziedzīgiem tīkojumiem. Attīstoties kriminālā justīcija iegūst jaunus vaibstus – kritiski tiek analizētas un pārvērtētas vecās koncepcijas, tiek radīta jauna kriminālās justīcijas izpratne. Tomēr jaunas teorijas un pat pašas progresīvākās kriminālās justīcijas koncepcijas negarantē straujas izmaiņas krimināltiesību sistēmā un sabiedrības izpratnē par to, kādai jābūt reakcijai uz ļaunumu, ko rada noziedzīgs nodarījums. Rakstā1 ieskicēti mūsdienu kriminālās justīcijas vaibsti. ...

Violeta Zeppa-Priedīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes standarts

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Raksta mērķis ir sniegt ieskatu valsts amatpersonu kriminālprocesuālās imunitātes institūta īpatnībās dažādu ārvalstu tiesībās. Kriminālprocesuālā imunitāte aplūkota, izzinot jautājumu caur sabiedrībai nevēlamās parādības – korupcijas – prizmu, kā to īstenojusi arī viena no nozīmīgākajām pretkorupcijas organizācijām GRECO. ...

Maija Zālīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jāveido komerctiesas godīgas komercprakses un ekonomikas attīstībai

8

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Tā kā biznesa apritē laiks ir nauda, ekonomisko strīdu risināšanai jānodrošina saprātīgs laiks, pretējā gadījumā sistēma zaudē efektivitāti un jēgu. Kvalitatīva ekonomisko strīdu risināšana atbilstoši tiesiskā regulējuma mērķiem principā nav iedomājama, ja tiesnešiem, kas tos iztiesā, nav papildu speciālo zināšanu ekonomikā un padziļinātu zināšanu komerctiesībās. Risinājums šeit var būt tikai viens: jāveic reforma, uz vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu bāzes izveidojot atsevišķu patstāvīgu valsts komerctiesu sistēmu, kurai būtu pakļauta visa to strīdu un pieteikumu izskatīšana, kuri saistīti ar ekonomisko darbību un kuru dalībnieks ir komersants vai cita persona, kas veic saimniecisko darbību. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ar nodomu

7

13. Aprīlis 2010 /NR. 15 (610)

Ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta (turpmāk tekstā – AT Senāts) 2009. gada 20. novembra lēmumu Nr. SKK-593/09 tika noraidīts prokurora protests par apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts pirmās instances tiesas attaisnojošais spriedums lietā, kurā pirmstiesas procesā celta apsūdzība par Krimināllikuma (turpmāk tekstā – KL) 219. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu (izvairīšanās no deklarācijas iesniegšanas).1 ...

Irina Oļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par mākslas iespiedgrafiku kā tiesiskā regulējuma objektu

6. Aprīlis 2010 /NR. 14 (609)

Gadsimtiem ilgi jau zināms, ka māksla ir grezns un izdevīgs investīciju objekts. Oriģinālajām tēlotājmākslas iespiedgrafikām (fine art multiples) ir tikpat svarīga loma kā citām mākslas formām. Pat ņemot vērā risku un ievērojamas darījumu izmaksas, ieguldījumi mūsdienīgajās iespiedgrafikās ir ļoti pievilcīgi ne tikai materiālā aspekta dēļ. Praksē redzams, ka tirgū dominē dārgākās iespiedgrafikas.1 Tomēr nav nekādu pierādījumu, ka ar vienādiem nosacījumiem būtu izdevīgāk pirkt tikai dārgāku mākslas darbu.2 Tādējādi izsoļu namu atzinumi un kopējā statistika liecina, ka pieprasījums pēc jebkuras kategorijas iespiedgrafikām strauji palielinās. ...

Jānis Pleps

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parlaments pret tiesu, prezidents pret parlamentu

6. Aprīlis 2010 /NR. 14 (609)

Izšķiroties par aktīvu darbību sabiedrisko lietu kārtošanā un politikā, reti iespējams prognozēt, kā nākamās paaudzes atminēsies politiķa veikumu. Aleksandrs Grīns rakstījis: "Vai vēsture pieskaitīs [viņu] šī gadu simteņa lielajiem vīriem, mēs nezinām, jo viņai nereti ir par cilvēkiem cits spriedums, nekā to laikabiedriem."1 Bieži vien laiks nodod aizmirstībai darbus, kuriem laikabiedri veltījuši atzinīgus vārdus, ceļot valstsvīru pjedestālā. Tāpat arī gadās, ka kādu politiķi nākamās paaudzes atminas pavisam citu iemeslu dēļ, kas dažkārt nemaz nav bijuši saistīti ar viņa profesionālo darbību. Latvijas konstitucionālo tiesību vēsturē šāds liktenis daļēji piemeklējis Jāni Goldmani. ...

Aloizs Vaznis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversme garantē, bet kā ir praksē

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Latvijas Republikas Satversmes 96. pants garantē ikviena indivīda tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Satversmes 116. pantā noteikts, ka šīs tiesības var ierobežot tikai likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. ...

Kaspars Gailītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Contra legem jēdziens un tā vieta tiesību piemērošanas metožu sistēmā

3

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Tiesību tālākveidošana contra legem ir tiesību piemērošanas metode, ko lieto gadījumos, kad likumam ir jāatkāpjas taisnīguma priekšā vai kad vispār nav likumiska regulējuma konkrētā dzīves gadījuma izšķiršanai. Šā temata izpētes apjoma dēļ ir paredzēts publicēt trīs atsevišķus rakstus, lai pierādītu, ka arī tiesību tālākveidošana contra legem līdzās citām tiesību tālākveidošanas metodēm atsevišķos izņēmuma gadījumos ir pieļaujama. Lai to paveiktu, šajā rakstā tiks noskaidrots, ko tiesību zinātnē saprot ar tiesību tālākveidošanas metodi contra legem, un izpētīts, kur un ar kādiem paņēmieniem novelkama robeža starp tiesību normu interpretāciju un tiesību tālākveidošanu, kā arī tiks piedāvāts jauns tiesību tālākveidošanas metožu iedalījums. Nākamajos rakstos tiks rasts metodes contra legem normatīvais un zinātniski metodoloģiskais pamatojums un noskaidroti to lietošanas gadījumi Latvijas tiesu praksē, kā arī tiks mēģināts atrisināt pētījuma gaitā konstatētās metodes contra legem lietošanas radītās problēmas. ...

Marina Borkoveca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības tiesību sistēmas mijiedarbība ar dalībvalstu tiesību sistēmām

30. Marts 2010 /NR. 13 (608)

Šajā rakstā ieskicēti pamatprincipi Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) tiesību1 mijiedarbē ar dalībvalstu tiesībām. Šī mijiedarbība aplūkota gan no ES tiesību perspektīvas, gan arī pēc dalībvalstu augstāko tiesu pozīcijas šajā jautājumā. Turklāt īsumā tiek apskatītas arī izmaiņas un jauninājumi saistībā ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos.2 ...

Aksels Rēcs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prezidenta Zatlera jaunā interpretācija

4

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

2010. gada 28. janvārī laikrakstā "Diena"1 publicētajā komentārā autors rosināja jautājumu, vai Latvijā ir konstitucionālā krīze, jo Valsts prezidents Valdis Zatlers atbilstoši Satversmes pantos noteiktajam 2009. gadā aktīvi iesaistījās ikdienas politikā. Protams, par klasisku konstitucionālo krīzi varētu runāt, ja kaut kas Satversmes tekstā būtu neskaidrs vai arī starp valsts varas institūtiem pastāvētu konflikts par kāda valsts varas institūta rīcību. Līdz šim ne par pirmo, ne arī otro situāciju nevar runāt. Tomēr var konstatēt, ka salīdzinājumā ar citām parlamentārām republikām Eiropas Savienībā prezidenta V. Zatlera rīcībai analogus piemērus nevar atrast pat parlamentārās republikās ar tieši vēlētiem prezidentiem. Prezidenti gan ļoti bieži pauž savu politisko viedokli. Piemēram, Lietuvas Republikas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė) šā gada janvārī ierosināja un arī panāca Lietuvas ārlietu ministra nomaiņu. Savukārt Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons (Ólafur Ragnar Grímsson) nesen piekāpās tautas noraidošajai attieksmei pret parlamenta lēmumu atmaksāt ārzemniekiem bankrotējušās bankās ieguldītu naudu. Parlamentārās republikās prezidenta rīcību visbiežāk noteic viņa raksturs, kā arī politiskā kultūra valstī. Tomēr vēl svarīgākas ir konstitūcijā paredzētās prezidenta iespējas kļūt par aktīvu ikdienas politikas noteicēju. Un šīs iespējas Latvijā daudzos punktos atšķiras no citām parlamentārām valstīm. ...

Liene Cakare

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kādi nodokļi ir jāmaksā par kontrabandu

6

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Valsts ieņēmumu dienests 2008. gada 6. martā sastādīja un iesniedza Rīgas apgabaltiesā civilprasību par zaudējumu Ls 469 679,70 piedziņu solidāri no 41 personas. Prasītājs lūdz piedzīt zaudējumus par kontrabandas ceļā ievesto preci, kuru atbildētāji nebija realizējuši, bet šo preci Valsts ieņēmumu dienests iznīcināja kriminālprocesa ietvaros pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Minētā Valsts ieņēmumu dienesta prasība izriet no krimināllietas, kurā pie atbildības par kontrabandu sauca fiziskas personas, turklāt daļu no personām krimināllietā apsūdzībā par kontrabandu attaisnoja. Minētā prasība izriet no tā dēvētās Mangaļsalas gaļas kontrabandas lietas. ...

Māris Ruķers

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas datu aizsardzība Latvijā: 10 gadu pieredze

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Šodien, 2010. gada 23. martā, paliek desmit gadu kopš Fizisko personu datu aizsardzības likuma1 pieņemšanas. Šajā dienā pirms desmit gadiem 7. Saeimas deputātu balsojums par likuma projekta pieņemšanu trešajā lasījumā bija pārliecinošs: "par" – 87, "pret" un "atturas" nav,2 bet no 2000. gada 6. aprīļa likuma prasības jau stājās spēkā. Nedaudz vēlāk – 2001. gada 2. janvārī – darbu sāka jauna un ar šo likumu īpaši izveidota personas datu aizsardzības uzraudzības iestāde: Datu valsts inspekcija. Droši vien var uzdot jautājumu: vai valstī desmit gadu laikā ir izdarīts viss, lai personas dati tiešām būtu aizsargāti? Atsevišķi notikumi pēdējā laikā liecina par pretējo. Šajā rakstā īsumā ieskicēti galvenie personas datu aizsardzības institūta attīstības posmi Latvijā, aktualizētas problēmas, kā arī tiks sniegts skatījums uz turpmākām šīs administratīvo tiesību apakšnozares attīstības perspektīvām Eiropā. ...

Zane Pētersone

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pierādījumu nodrošināšana

3

23. Marts 2010 /NR. 12 (607)

Pierādījumu nodrošināšana pieder pie pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir piemērojami līdz lietas izskatīšanai pēc būtības. Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu primārā funkcija ir status quo nostiprināšana, t. i., tāda stāvokļa iesaldēšana, kāds pastāv pašlaik vai pastāvējis noteiktā momentā agrāk. Taču bez status quo nostiprināšanas pagaidu līdzekļiem var būt arī citas lomas. Pierādījumu nodrošināšanai piemīt tiesas procesa pilnvērtīgas realizācijas nodrošināšanas funkcija: pierādījumu nodrošināšana garantē, ka lietas dalībnieka pierādīšanas pienākums nebūs apdraudēts pierādījumu zušanas vai izmainīšanās dēļ. ...

Liene Rikova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību bezstrīdus piespiedu izpilde – kreditora cerība

32

16. Marts 2010 /NR. 11 (606)

Pašlaik ekonomiskās krīzes un personu maksātnespējas palielināšanās apstākļos, kas neapšaubāmi palielina tiesvedību skaitu un pārslogo tiesas, jautājums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi ir jo īpaši aktuāls. Jāatzīst, ka pienācīgas saistību izpildes jautājums arī tā dēvētajos treknajos gados nezaudēja aktualitāti, taču pašlaik parādnieku saistību nepildīšana var izraisīt pat kreditora bankrotu, jo tieši tagad ir katastrofāls apgrozāmo līdzekļu trūkums. Tomēr ne vienmēr parādnieks savas saistības nepilda ļaunprātīgi, kaut arī tas neatbrīvo parādnieku no pacta sunt servanda principa ievērošanas un izpildes. Rakstā tiks aplūkots, kādas ir kreditora Civilprocesa likumā nostiprinātās iespējas atgūt aizdotos līdzekļus, izanalizējot civilprocesuālo saistību bezstrīdus piespiedu izpildes veidu, to priekšrocības un trūkumus. ...

Sandis Bērtaitis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kompetences dalījums starp notāriem un dzimtsarakstu nodaļām

3

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" slejās pēdējā laikā aktīvi tiek debatēts par tiesu atbrīvošanu no "tehnisku" lietu izskatīšanas, proti, tiek apsvērta iespēja no vispārējās jurisdikcijas tiesu kompetences izņemt laulību bezstrīdus šķiršanas lietas, kā arī lietas par saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.1 Šāds tiesu noslodzes samazināšanas risinājums ir ietverts arī Ministru kabineta apstiprinātajās tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs 2009.–2015. gadam.2 Šajā sakarā autora uzmanību piesaistīja Tieslietu ministrijas izstrādātie likumprojekti attiecībā uz grozījumiem Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, kas paredz izņemt laulības bezstrīdus šķiršanas funkciju no vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetences un nodot to zvērinātiem notāriem un dzimtsarakstu nodaļām. Diemžēl likumprojektu anotācijā nav ietverta motivācija, kādēļ šī funkcija vienlaikus tiek nodota diviem institūtiem, līdz ar to nav skaidri zināms likumprojektu autoru rīcības mērķis. Autora ieskatā, pirms nodot vienas funkcijas (laulības bezstrīdus šķiršanas) izpildi diviem institūtiem, šis jautājums būtu rūpīgi jāizvērtē kontekstā ar zvērinātu notāru un dzimtsarakstu nodaļu juridisko statusu un piederību konkrētam valsts varas atzaram. ...

Irēna Kucina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Nolēmumu izpilde bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietās

2

9. Marts 2010 /NR. 10 (605)

Turpinot analizēt būtiskus trūkumus regulējumā, kas ir saistīts ar bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem,1 autore šajā rakstā vēlas pievērsties jautājumam par nolēmumu izpildi. Šobrīd kā starptautiskajā līmenī, tā arī Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES) ir divi tiesiski instrumenti, kas risina jautājumus par bērnu pārrobežu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem – Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk tekstā – Hāgas konvencija)2 un Padomes 2003. gada 27. novembra Regula Nr. 2201/2003 (EK) Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 (EK) atcelšanu (turpmāk tekstā – Briseles IIbis Regula).3 Taču nedz Hāgas konvencija, nedz arī Briseles IIbis Regula neparedz regulējumu tam, kā izpildīt nolēmumus par bērnu atpakaļatdošanu uz citu valsti. Rakstā autore apskatīs vairāku valstu nacionālo regulējumu izpildes jautājumos un norādīs, ka valstu nacionālā regulējuma nepilnības vai pat atšķirības norāda, ka izpildes jautājumiem jābūt regulētiem Hāgas konvencijas un Briseles IIbis Regulas līmenī. ...

Māris Brizgo

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Senāts piemēro un interpretē Eiropas Savienības tiesības

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

2004. gada 1. maijā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā – ES), stājās spēkā pārejas noteikumi kapitāla aprites brīvībai (Pievienošanās akta1 VIII pielikuma 3. pants), kas paredzēja Latvijai tiesības septiņus gadus paturēt spēkā normatīvo tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības un mežu zemes iegūšanu īpašumā. Jau kopš tā laika sabiedrībā izveidojās nepareizs priekšstats, ka Latvija var turpināt piemērot savus likumus tāpat, kā tas tika darīts līdz iestāšanās brīdim ES. Tomēr tā īsti nebija, un Latvijas apņemšanās, kas bija izklāstīta Pievienošanās akta VIII pielikumā, noteica pavisam kaut ko atšķirīgu. ...

Simona Innus-Pāvelskopa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Adopcijas sociāli tiesiskā nozīme

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību.1 Bērns šādā situācijā ir jānodrošina ar citu aprūpi un viens no šādas aprūpes veidiem ir adopcija. Adopcijas uzdevums ir radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi.2 Raksta mērķis ir izpētīt adopcijas sociāli tiesisko nozīmi, iedziļināties adopcijas institūta rašanās vēsturē, apskatīt esošo adopcijas tiesisko regulējumu Latvijā un sabiedrības viedokli par adopciju, kā arī saskatīt trūkumus un problēmas, kas saistītas ar bērnu adopciju. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesai jāizvērtē visas maksātnespējas procesa pazīmes

12

2. Marts 2010 /NR. 9 (604)

Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās norāda uz tendenci, ka tiesa, lemjot par maksātnespējas procesa pasludināšanu, izvērtē tikai maksātnespējas procesa pieteikumā norādītās maksātnespējas procesa pazīmes esamību vai neesamību. Attiecīgi pēc konstatētā vai nu jātaisa spriedums par maksātnespējas procesa pasludināšanu, vai arī spriedums par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu saskaņā Civilprocesa likuma1 363.7 pantu. Rakstā tiks noskaidrots, vai šāda tiesu prakse atbilst tiesību normām un maksātnespējas procesa mērķim. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (IV)

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

Laikmetīga demokrātiska valsts ir organizēta tā, lai veicinātu pilsoņu līdzdalību valsts varas īstenošanā un lai tādējādi nodrošinātu atbildīgāku kā valsts varas īstenotāju, tā arī valsts pilsoņu kopuma rīcību. Informācijas atklātība ir viens no līdzekļiem, kā to panākt. Tā kā brīva informācijas aprite ir cilvēka un tā apkārtējās vides izziņas pamatā, tad zināšanas par līdzdalības iespējām un tās nepieciešamību valsts varas īstenošanā ir tas, bez kā līdzdalība vai nu nav iespējama, vai arī nav pietiekami efektīva. Sevišķi nozīmīga loma minētās izziņas vairošanā ir publiskas informācijas pieejamībai, jo tas ir pamatinformācijas avots par valsts varas īstenošanu konkrētajā valstī.1 Ievērojot arvien pieaugošo valstu virzību uz demokrātismu, pieaug arī informācijas atklātības nozīme attiecīgo valstu tiesiskajās sistēmās. ...

Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kārtējie jaunumi Kriminālprocesa likumā

2

23. Februāris 2010 /NR. 8 (603)

Rakstā apskatīti Kriminālprocesa likuma grozījumi, kuri Saeimā pieņemti 2010. gada 14. janvārī, "Latvijas Vēstnesī" izsludināti 2010. gada 3. februārī ("Latvijas Vēstnesis" Nr. 19(4210)) un stājušies spēkā 2010. gada 4. februārī. Grozījumu straume Kriminālprocesa likumā (KPL) nerimst – tā varētu raksturot šī gada sākumu. 2010. gada janvāra sākumā tika pieņemti kārtējie, nu jau vienpadsmitie, grozījumi KPL, kuri izsludināti 2010. gada 3. februārī un spēkā stājās jau 4. februārī. Raksturojot tos skaitliski, var norādīt, ka grozīti 36 panti, 24 no tiem t. s. vietējā kriminālprocesā (KPL A un B daļas), 12 – normās, kurās reglamentēta starptautiskā sadarbība kriminālprocesa ietvaros (KPL C daļa). Šajā rakstā pievērsīsimies tuvākam KPL A un B daļas normu grozījumu komentāram grozījumu izdarīšanas secībā, lielāku uzmanību veltot būtiskākajiem grozījumiem, kā arī tiem, kuru izstrāde, mūsuprāt, nav bijusi pietiekami rūpīga vai kuri nav iederīgi kopējā KPL jau tā nesakārtotajā sistēmā. ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"