28. Decembris 2010 /NR. 52 (647)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vispārīgā jēdziena "saprātīgā laikā" ietekme uz bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu
5

Latvijas iedzīvotāju vidū pēdējos gados aktualizējies jautājums par bezdarbnieku pabalstu pārmaksu – no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk tekstā – VSAA) daudz personu saņēma paziņojumus par konstatēto bezdarbnieka pabalstu pārmaksu ar tiem sekojošiem lēmumiem, kuriem bija administratīvā akta pazīmes.1 Liela daļa no šiem cilvēkiem piekrita atmaksai un arī veica to. Taču daļa pauda neizpratni par šo pabalstu atmaksāšanas tiesisko pamatu un vērsās administratīvajā tiesā pārsūdzēšanas kārtībā. Rakstā analizēta bezdarbnieka pabalsta pārmaksas konstatēšanas un pārmaksas apstākļu juridiskā daba.

Bezdarbnieku pabalstu pārmaksas konstatēšana

Laikā no 2006. gada līdz 2009. gadam VSAA nodaļas, veicot inventarizācijas bezdarbnieku pabalsta saņēmēju datubāzē un salīdzinot to ar Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētajiem darba ņēmējiem, konstatēja, ka personas bezdarba pabalsta saņemšanas laikā vienlaikus reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā darba ņēmēji. Turpmāk aplūkosim datubāzu esamības un tajā esošās informācijas iekļaušanas tiesiskos apstākļus. VSAA reģistrē un uzskaita sociāli apdrošinātās personas un sociālās apdrošināšanas iemaksas, veido un sistemātiski atjauno datubāzi. Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk tekstā – NVA) reģistrē bezdarbniekus, savukārt Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā – VID) uztur informāciju par darbiniekiem (nodarbinātajiem). VSAA Jēkabpils reģionālās nodaļas galvenā inspektore Silvija Kļaviņa norāda: "Agrāk mums nebija vienotas datubāzes, kas sniegtu iespēju pārbaudīt nelikumīgi saņemtos pakalpojumus, taču tagad mums ir informācija par iepriekšējiem gadiem. Dati glabājas vienotā datubāzē, kurā elektroniski nonāk ziņas no Valsts ieņēmumu dienesta par darba periodiem, no Nodarbinātības valsts aģentūras par cilvēkiem, kuri ir bezdarbnieki, un no VSAA par pakalpojumu piešķiršanu. VSAA pienākums ir veikt šo datu analīzi. Ja pakalpojuma (šajā gadījumā bezdarbnieka pabalsta) saņemšanas laiks ir vienlaikus ar darba periodu, klientam tiek nosūtīts paziņojums apstākļu noskaidrošanai, lai viņš būtu informēts par konstatēto pārmaksu un lai uzklausītu viņa skaidrojumu par to. Iemesli, kāpēc pabalstā izmaksāts vairāk, var būt dažādi, piemēram, darba devējs VID norādījis nepareizu darbā pieņemšanas, atbrīvošanas datumu, klients par pagaidu darbu nav paziņojis NVA, un tā izveidojusies situācija, ka vienlaikus saņemta darba alga un bezdarbnieka pabalsts. Tikai pēc tikšanās ar klientu vai, klienta neierašanās gadījumā – līdz norādītajam datumam, VSAA pieņem lēmumu par bezdarbnieka pabalsta pārmaksas atgūšanu. Parāda summas, kas nepārsniedz 15,75 latus, noraksta, klientam par to neziņojot. VSAA Jēkabpils reģionālās nodaļas Aizkraukles Klientu apkalpošanas centram mēnesī nosūta ap 130 paziņojumu."2

Latvijā vairākus gadus pastāvēja sistēma, kurai nebija kopīgas datubāzes bezdarbnieka pabalstu administrēšanai (konstatēšanai un kontrolēšanai). Līdz ar to secināms, ka valsts pārvaldes iestāžu nepilnvērtīgās sistēmas dēļ radās situācija, ka persona saņēma bezdarbnieka pabalstu, reģistrējoties NVA un vienlaikus VID kā darba ņēmējs.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
taisnīgā
29. Decembris 2010 / 15:05
0
ATBILDĒT
Ja ir noteikts, ka, sākot strādāt, ir jāziņo NVA, tad cilvēkam šis pienākums ir jāizpilda, nevis acīmredzot bieži vien apzināti neziņo, lai strādājot varētu saņemt gan algu, gan bezdarbnieka pabalstu. Tā rezultātā nepietiks tiem, kam tiešām ir tiesības saņemt šo pabalstu. Kāpēc tad iepriekš samazināja pabalsta saņemšanas laiku? Gan jau tādēļ, ka trūka naudas. Bet te daži iedomājas, ka var prettiesiski iedzīvoties. Ja nepienākas, tad ir jāatmaksā.
nepiekrītu
29. Decembris 2010 / 10:02
0
ATBILDĒT
Salīdzinājumam - valsts prasījumam par izmaksātajiem uzturlīdzekļiem nav noilguma. Noilguma nav arī citos gadījumos (piem., Civillikumā 1256.p).

Protams, praktiski visās tiesiskajās attiecībās paredzēts īsāks vai garāks noilgums, taču jautājums nav par salīdzinājumu, bet par būtību. Proti, vai tad tas ir labi, ka slepkavībai (jebkuram noziegumam) ir noilgums? Varbūt kādreiz tam bija pamats, jo valsts nevarēja tērēt resursus senu pārkāpumu izmeklēšanai un novēršanai.

Noilguma institūts nav domāts, lai kāds varētu izvairīties no atbildības un tikt piedots, bet tāpēc, ka lai valsts varētu to "norakstīt zaudējumos"

IMHO
Armands
28. Decembris 2010 / 12:52
0
ATBILDĒT
Faktiski jebkurā tiesību nozarē ir noilgums (civiltiesībās ir vispārējais 10 gadu noilgums; komerctiesībās parastais noilguma termiņš ir pieci gadi; krimināltiesības atkarībā no noziedzīgā nodarījuma smaguma mainās arī noilguma termiņš; administratīvajā procesā arī ir dažādi noilguma termiņi).

Konkrētās lietas sakarā varu norādīt, ka privātpersonas prasījumam pret valsti ir noteikts noilguma termiņš, pie tam salīdzinoši īss. Piemēram, pārmaksātais PVN ir jāatprasa trīs gadu laikā; pēc minētā termiņa notecēšanas tiesības atprasīt PVN pārmaksu tiek zaudētas. Kādēļ, lai privātpersonai attiecībā pret valsti būtu noteikts prasības noilguma termiņš, bet valstij pret privātpersonu nebūtu prasības noilguma?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties