Ar interesi izlasīju "Jurista Vārdā" Dagnes Rušenieces rakstu "Pārmaiņas bezstrīdus laulības šķiršanu lietu izskatīšanā" (Nr. 32, 10.08.2010). Raksta autores domas par sagaidāmajām problēmām saistībā ar grozījumiem likumos¹ ir visnotaļ vērtīgas, un atliek tikai piekrist viņas viedoklim, ka gaidītais uzlabojums, kas pēc savas būtības ir laba un atbalstāma ideja, var atkal pārvērsties par vienu no problēmām. D. Rušeniece, izklāstot par gaidāmajām izmaiņām saistībā ar bezstrīdus laulību šķiršanas procesiem, vērš uzmanību uz tām priekšrocībām, kādas iegūs personas, kuras šķirt laulību dosies pie zvērināta notāra un notariālā akta veidā noformēs laulāto vienošanos par tiem no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošajiem jautājumiem, kuriem jābūt noregulētiem, lai varētu runāt par bezstrīdus laulības šķiršanas procesu. Cita starpā D. Rušeniece norāda, ka šādas notariālā akta kārtībā apliecinātas vienošanās sniegs pusēm atvieglotas iespējas pieprasīt noteikto pienākumu izpildi, ja tie labprātīgi vairs netiktu pildīti. Autore atsaucas uz iespēju šādus prasījumus realizēt bezstrīdus kārtībā, piemērojot Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 4. punktu,² piemēram, piedzīt uzturlīdzekļus, ja tāda nepieciešamība rastos. Tieši šī autores norāde arī mudināja mani uzrakstīt šo rakstu, lai lasītāju vērtēšanai sniegtu reālas situācijas izklāstu par tām "priekšrocībām", kādas šāds notariālais akts sagādājis konkrētajai personai, kuru tālāk rakstā norādīšu kā O.B.