Administratīvi procesuālā rīcībspēja: vai to var izmantot ļaunā nolūkā
Dipl.iur. Reinis Bērziņš, juriskonsults, – “Jurista Vārdam”
 Foto: no personiskā arhīva |
Šobrīd praksē vēl nav izskatīta neviena lieta, kur no privātpersonas ir tikusi prasīta civiltiesiska atbildība par savu administratīvo tiesībspēju izlietošanu. Sakarā ar to, ka jaunais un praksē vēl maz aprobētais Administratīvā procesa likums (APL) dod lielas tiesības privātpersonai ietekmēt administratīvā akta spēkā stāšanos, parādās daudzi jautājumi, uz kuriem atbildi sniegt nav tik vienkārši.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem: vai persona ir civiltiesiski atbildīga par tai piemītošās administratīvi procesuālās rīcībspējas izlietošanu ļaunā nolūkā1.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
