Latvijas Republikas Civillikuma1 (turpmāk – Civillikums) 1. pantā ir ietverts labas ticības princips – tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Šis princips nozīmē to, ka katram savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāizpilda, ievērojot citu personu pamatotās intereses.2 Diemžēl praksē bieži ir sastopami gadījumi, ka labas ticības princips netiek ievērots un noteiktas personas ļaunprātīgi izmanto normatīvo aktu nepilnības, lai aizskartu citu personu pamatotas intereses. Viens no šādiem gadījumiem ir fiktīvu īres līgumu slēgšana starp parādnieku un ar viņu saistītām personām par ieķīlātā nekustamā īpašuma (dzīvokļa vai dzīvojamās mājas) īri.
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Bezmaksas informatīvais tālrunis 80006000
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
