Divu blakus esošu zemesgabalu īpašnieku starpā radās strīds, kur viens īpašnieks iesniedza tiesā prasību par braucamā ceļa servitūta nodibināšanu uz otra īpašnieka zemesgabala, tādējādi apgrūtinot otra īpašnieka nekustamo īpašumu. Paralēli tam prasītājs vērsās pie zvērināta tiesu izpildītāja ar iesniegumu fiksēt faktu – faktiski pastāv vai nepastāv ceļš otra īpašnieka zemesgabalā. Zvērināts tiesu izpildītājs minēto aktu par fakta fiksēšanu sastādīja, un prasītājs to iesniedza tiesā kā pierādījumu civillietā par servitūta nodibināšanu.¹

Turpretim otrs zemesgabala īpašnieks uzskatīja, ka minētais akts ir sastādīts, būtiski pārkāpjot zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošos normatīvos aktus, kas radījis kaitējumu atbildētāja tiesībām un leģitīmajām interesēm; kā arī pārkāpjot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtus, profesionālās ētikas normas un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas noteikumus. Atbildētājs savu viedokli pamatoja ar diviem argumentiem. Pirmkārt, zvērināts tiesu izpildītājs, atrodoties atbildētāja nekustamajā īpašumā un faktiski sastādot aktu minētajā īpašumā, atbildētāju kā īpašnieku nemaz neinformēja, nepieaicināja un neprasīja viņa piekrišanu. Otrkārt, sastādītais akts arī saturiski ir nepamatots, neskaidrs, pretrunīgs un patiesībai neatbilstošs, t.i., neatbilst un nepamatojas uz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas noteikumiem.²

Vienlaikus Latvijas normatīvais regulējums personai neparedz tiesības vērsties tiesā, lai atzītu par spēkā neesošiem zvērināta tiesu izpildītāja sastādīto aktu par fakta fiksēšanu un aktā fiksēto faktu ārpus izpildu lietām, ja minētais akts aizskar personas tiesības un leģitīmās intereses. Arī visas Latvijas Republikas tiesu instances noraidīja personas blakus sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja prettiesiski sastādīto aktu un tajā fiksēto prettiesisko faktu, noraidot arī personas argumentēto risinājumu – Civilprocesa likuma 632.