Ievads

1787. gads tiesību zinātnē ir zīmīgs ar faktu, ka tad tika pieņemta pirmā rakstiskā konstitūcija – ASV konstitūcija, un līdz ar tās pieņemšanu pasaulē aizsākās strauja konstitucionālisma attīstība. ASV konstitūcijā ietvertie tiesību principi joprojām ir mūsdienu konstitucionālo tiesību pamats. Varas dalīšanas, federālisma, suverenitātes² u.c. tiesību principi mūsdienu konstitūcijās ir sastopami daudzās valstīs ar dažādu pārvaldes veidu un formu.³ Šīs tiesību recepsijas ietvaros ir pievērsts maz uzmanības minēto tiesību principu lomai partiju un frakciju darbības ierobežošanai un kontrolei, kā tas bija iecerēts ASV dibinātāju ieskatā.

Demokrātiskā iekārtā valsts vara tiek realizēta ar pārstāvju palīdzību, vēlēšanu ceļā nododot tautas pārstāvības institūtam noteiktu varas apjomu. Ir vispārzināms fakts, ka mūsdienās tautas pārstāvības institūts ir nesaraujami saistīts ar partijām.⁴ Tā tas ir arī Latvijā, Satversmes 5. pantā ir noteikts: "Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem."⁵ Savukārt Politisko partiju likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka Saeimas darbā piedalās tieši partijas.⁶ Ņemot vērā partiju ievērojamo ietekmi, ir aktuāls jautājums par to definēšanu konstitūcijās un kontroli.

Varas sadalīšanās un partiju veidošanās pirmsākumi

Partiju definēšana konstitūcijās ir strīda jautājums kopš ASV dibināšanas, kur tomēr tās netiek definētas. Ar ASV konstitūcijas pieņemšanu, kā tas ir noteikts tās Preambulā, – faktiski stājās spēkā ASV tautas izteikta griba nodrošināt kopējā labuma aizsardzību.⁷ Tāpēc divus mēnešus pēc ASV konstitūcijas pieņemšanas pirmo desmit labojumu autors Džeims Medisons pamatoti uzsvēra, ka vislielākā uzmanība būtu jāpievērš varas sašķelšanās (frakciju) nepieļaušanai,⁸ norādot, ka vislielākie draudi var rasties tad, ja partijas dominē pār likumdevējvaru.⁹

Dž. Medisons uzskatīja, ka varas sašķelšanos varētu novērst divos veidos – novēršot to cēloni vai kontrolējot sekas,¹⁰ jau pārdalīto varu. Taču Medisons atzīmēja, ka sašķelšanās cēloņi ir meklējami cilvēka dabā,¹¹ un norādīja, ka ASV dibinātāji paši ir secinājuši: varas sašķelšanās cēloņus nemaz nevar novērst, var vienīgi kontrolēt tās sekas.¹² Tas pierādījās arī praksē, jo, neskatoties uz ASV konstitūcijā iestrādātajiem tiesību principiem varas sašķelšanās ierobežošanai,¹³ jau ap 1800. gadu ASV top par pirmo valsti, kurā politiskās partijas ir organizētas nacionālā līmenī un pārnēsā izpildvaru no vienas partijas uz otru caur vēlēšanām.¹⁴

Pirmskara laikā Latvijā par varas sašķelšanās problēmām rakstīja arī profesors Kārlis Dišlers, norādot, ka "patiesībā gan tautas priekšstāvības konstruktīvā principa ideāls tiktu sasniegts tikai tad, ja parlamenta locekļi negrupētos frakcijās, bet sastādītu nedalītu solidāru darba sapulci: tomēr tā tas nekad nav bijis, un taisni moderno parlamentu locekļi arvien ciešāk nogrupējas noteiktās frakcijās un arvien vairāk jūtas kā atsevišķu sabiedrisku grupu (galvenā kārtā pēc aroda un īpašuma interesēm: zemkopji rūpnieki, tirgotāji, rūpniecisko uzņēmumu strādnieki utt.