Nja. Manuprāt Senāta lēmums, lai arī pareizs pēc būtības, t.i. nepieļaut latgaliešu izloksnes izmantošanu paralēli latviešu literārajai valodai oficiālajā lietvedībā, tomēr secinājumos neredz mežu aiz malkas kaudzes.



Visi secinājumi par literāro valodu un tās nošķiršanu no no dialekta/izloksnes ir pilnīgi pareizi. Bet... Motīvu daļā uzrakstīt, ka \"... citas izloksnes [...] Administratīvā procesa likuma 110.panta otrās daļas izpratnē ir svešvalodas un latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā.\" ir absurds.



Senāta faktiski visu pareizi argumentēja, bet secinājumos aizgāja līdz absurdam, pierādot to, ko neviens no viņiem neprasa. Principā uzstādījums taču bija tikai analizēt, vai privātpersona ir tiesīga iesniegt sūdzību, kas rakstīta latgaliešu valodā, t.i. latviešu valodas vēsturiskajā formā, un secināt, ka tas nav pieļaujams. Tā vietā Senāts iet kā teikt \"līdz galam\" un pierāda ka šī nemaz nav vēsturiska forma, bet svešvaloda.



Varbūt ja es iesniegšu pieteikumu, kurš rakstīts latviešu valodā, bet gotiskajā rakstībā (piedodiet, bet nezinu, kurā gadā tā tika nomainīta uz patreizējo) ievērojot visus \"tsch\" \"ee\" Senāts atzīs to par svešvalodu? Loģika taču identiska būtu .... bet veselais saprāts?



No šī secinājuma loģiski izdarīt tālākos secinājumus, ka ja reiz svešvaloda, tad arī cita tauta, t.i. Latgalieši.



Ja es paņemšu šo te Senāta spriedumu un došos uz PMLP pārvaldi ar lūgumu saņemt pasē tautības ierakstu latgalietis, domājams ka rezultāts būs nulle. Un gribētos redzēt, kā Senāts atrunāsies, kad viņiem vajadzēs šo jautājumu skatīt no otras puses, t.i. privātpersonās tiesības, tikt atzītam pēc tautības par Latgalieti, un valsts pienākums cittautiešus Latgaļus atzīt par minoritāti.

Tās, protams, ir pilnīgas blēņas, jo tādi vai citādi burti nevar būt "valodas elementi", bet atsevišķu vienas valodas vārdu esamība noteiktā tekstā nepadara to par šai valodai piederīgu (skat., piem., A. Burgess, "A Clockwork Orange").

Tad, no šāda viedokļa raugoties, jājautā, kāda atšķirība ir starp manis nupat citēto izkropļoto "latviešu" valodu un latgaliešu valodu? No literārā valodas standarta taču abas versijas atšķiŗas apmēram vienādi! Kāpēc tādā gadījumā "Krevvalodigi cilvekas esnegtas prassibi petejkums" ir pieņemams atplestām rokām, bet "Lotgolīša īsneigtais praseibys pīteikums" noraidāms? Ne viens, ne otrs nav literārā valodā, un literārās valodas nesējs spēj saprast tos apmēram vienādi. Kādēļ kļūdai dot priekšroku pār dialektālu īpatnību? Kā jau teicu, šeit veidojas neloģiska diskriminējoša situācija, kad labā latgaliešu izloksnē rakstīts Latgales latvieša iesniegums tiek atmests, bet kaut kāds Purvciema "gopņiks" var uz nebēdu kropļot mūsu valodu, un viņa iesniegumu iztapīgi izskatīs. Tas taču ir absurds.

Vienīgā analoģija, kuŗu es te saskatu, it tā, ka 19.gs. otrajā pusē Francijas skolās, ja kādu skolēnu pieķēra starpbrīdī runājam izloksnē, tad viņam uzmauca cepuri ar "ēzeļa ausīm" un lika par sodu tūkstoš reizes uzrakstīt teikumu: "Es vairāk nekad nerunāšu izloksnē" ; savukārt, ja viņš tikai rakstīja diktātu ar gramatikas kļūdām, tad tika cauri ar sliktu atzīmi. Toreiz Francijas valdība pilnīgi atklāti un godīgi atzina, ka tās mērķis ir iznīcināt dialektus un izloksnes un iedibināt visā valstī vienādu runas veidu. Latvijā tas laikam tomēr tā nav, jo, saskaņā ar Valsts valodas likuma 3.p.4.d. "Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību".