Civillikuma noteikumi par darījuma iztulkošanu ir piemērojami visa veida līgumiem un vienpusējiem darījumiem, nevis tikai tiem, kas ir regulēti Saistību tiesību daļā. Šie darījumu iztulkošanas noteikumi attiecas ne tikai uz citās Civillikuma daļās minētajiem darījumiem, piemēram, Ģimenes tiesībās- laulības līgums, Mantojuma tiesībās- testaments un Lietu tiesībās- ķīlas līgums, bet arī uz publisko tiesību līgumiem (administratīvais līgums, skat. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 79. un turpmākie panti) un darījumiem par civilprocesuāliem jautājumiem, piemēram, vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesas izskatīšanā.
IV. Tiesisku darījumu iztulkošana
LL.M. Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu biroja “Liepa, Skopiņa / BORENIUS” jurists
 Foto: no personiskā arhīva |
1505. Ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi izrādītais nodoms.
1. Piemērošanas joma. Civillikuma noteikumi par darījuma iztulkošanu ir piemērojami visa veida līgumiem un vienpusējiem darījumiem, nevis tikai tiem, kas ir regulēti Saistību tiesību daļā. Šie darījumu iztulkošanas noteikumi attiecas ne tikai uz citās Civillikuma daļās minētajiem darījumiem, piemēram, Ģimenes tiesībās– laulības līgums, Mantojuma tiesībās– testaments un Lietu tiesībās– ķīlas līgums, bet arī uz publisko tiesību līgumiem (administratīvais līgums, skat. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 79. un turpmākie panti) un darījumiem par civilprocesuāliem jautājumiem, piemēram, vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesas izskatīšanā. Kaut gan Civillikums runā tikai par darījuma iztulkošanu, noskaidrojot arī tādu tiesisku darbību saturu, kas neatbilst darījuma pazīmēm, piemēram, atgādinājums parādniekam, ir jāvadās no apskatāmajām Civillikuma normām.12. Griba un gribas izteikums. No Civillikuma 1504. un 1505. panta nepārprotami izriet, ka likumdevējs dod priekšroku gribas izteikuma teorijai. Saskaņā ar šo teoriju līgums tiek interpretēts no tās puses viedokļa, kura ir saņēmusi oferti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
