Rubriku katalogs: Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna atdošanas radīts kaitējuma risks un bērna iebildumi pret atgriešanos

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencijā par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk tekstā – Hāgas konvencija) ir noteikti četri bērnu neatgriešanās pamati: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē, piekrišana bērna nolaupīšanai, risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. Iepriekšējā "Jurista Vārdā" (Kalnmeiere D. Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna pārrobežu nolaupīšanai. Jurista Vārds, 09.02.2010, Nr. 6) tika analizēti pirmie divi izņēmumi. Turpinot uzsāktās tēmas analīzi, šajā rakstā tiks apskatīti atlikušie divi izņēmumi: risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Zemesgrāmatu loma tiesu sistēmā un attīstības perspektīvas

16. Februāris 2010 /NR. 7 (602)

Lai izvērtētu turpmāko zemesgrāmatu attīstību, saskaņā ar Ministru prezidenta 2009. gada 14. augusta rezolūciju tika izdots tieslietu ministra Mareka Segliņa 2009. gada 27. augusta rīkojums "Par darba grupas izveidošanu ziņojuma par zemesgrāmatu lomu tiesu iekārtā izstrādāšanu". Darba grupas sastāvā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Valsts zemes dienesta, kā arī zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. Vienlaikus, lai nodrošinātu objektīvu un vispusīgu visu apstākļu izvērtēšanu, tika pieaicināti arī Valsts kancelejas un Komercbanku asociācijas pārstāvji. ...

Eva Šablovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Judikatūras atziņu iztulkošanas problēmas

4

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Diskusijas juridiskajā literatūrā par judikatūras izpratni un tās nozīmi Latvijas tiesību sistēmā turpinās. Šī tiesību palīgavota ieviešana Latvijas juristu praksē ir nenoliedzami apsveicams solis, jo tādējādi ne tikai tiek nodrošināts vienlīdzības princips un tiesiskais taisnīgums, bet arī neatsverami tiek atvieglots juristu darbs un nodrošināta nepārtrauktība tiesību attīstībā. Rakstā netiks turpināta diskusija par judikatūru kā tiesu nolēmumu kopumu vispārējā līmenī, bet gan sperts solis tālāk un uzmanība tiks pievērsta šī palīgavota pamatelementam – judikatūras atziņai. Autore vēlas norādīt uz judikatūras atziņu iztulkošanas problēmām, kas Latvijā vēl ir maz pētīts jautājums. Šī tēma ir aktuāla, jo darbs ar tiesnešu tiesībām pamatā ir anglosakšu tiesību loka iezīme, bet tiesību piemērotājam no kontinentālās Eiropas tiesību saimes valstīm parasti pietrūkst zināšanu šajā jomā. Raksta sākumā aplūkots prejudīciju jēdziens un raksturs, lai ieskicētu tās iztulkošanas problēmas un pretrunas, kas tiesību piemērotāju sagaida jau attiecībā uz judikatūras atziņu noteikšanu. Raksta otrajā daļā, lai norādītu uz konkrētām judikatūras atziņu iztulkošanas problēmām, par pamatu ņemtas romāņu ģermāņu tiesību saimes juristiem pazīstamās tiesību normu iztulkošanas metodes un tās attiecinātas uz judikatūras atziņām. Autore vēlas radīt augsni tālākajai juridiskai domu apmaiņai par judikatūras atziņu piemērošanas praktisko pusi, lai veicinātu judikatūras kā palīgavota nostiprināšanos Latvijas tiesību sistēmā. ...

Dace Kalnmeiere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna pārrobežu nolaupīšanai

5

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Sabiedrībā plašu rezonansi un emocionālas diskusijas izraisījuši vairāki gadījumi, kad bērna māte bez bērna tēva ziņas no ārvalsts, kurā ģimene iepriekš dzīvojusi, kopā ar bērnu atbraukusi uz Latviju. Šādus gadījumus jeb bērnu pārrobežu nolaupīšanu regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (turpmāk – Hāgas konvencija). Lai arī Hāgas konvencijas mērķis ir panākt nolaupīto bērnu tūlītēju atgriešanos viņu pastāvīgās dzīvesvietas valstī,1 tā paredz arī vairākas situācijas, kad tiesa var pieņemt lēmumu par bērna neatgriešanos.2 Gandrīz vienmēr bērna nolaupītājs cenšas pierādīt, ka pastāv kāds no izņēmumiem, lai bērnam nebūtu jāatgriežas, taču, izpētot Latvijas tiesu spriedumus šādās lietās, diemžēl ir redzams, ka ne vienmēr tiesām ir pareiza izpratne par neatgriešanās pamatu piemērošanu. Hāgas konvencijā ir noteikti četri bērnu neatgriešanās pamati: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē, piekrišana bērna nolaupīšanai, risks, ka bērna atdošana radīs viņam kaitējumu, un bērna iebildumi pret atgriešanos. Šajā rakstā apskatīti divi no tiem: bērna iedzīvošanās jaunajā vidē un piekrišana bērna nolaupīšanai. ...

Edgars Pastars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējums

6

9. Februāris 2010 /NR. 6 (601)

Šā raksta mērķis ir sniegt īsu un vispārīgu ieskatu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumā, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, kā arī veicināt diskusiju par aktuāliem šā regulējuma jautājumiem un to iespējamo pilnveidošanu. Īpaši tiks akcentēta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk arī – Atlīdzības likums) un citu likumu (īpaši Darba likuma un Valsts civildienesta likuma) normu savstarpējā piemērošana, attiecināmība uz pašpārvaldēm un atsevišķām "neatkarīgajām iestādēm", saturiskie jauninājumi un pārejas periodam noteikto normu īpatnības. Šo jautājumu apskatīšana literatūrā un publicistikā ir svarīga arī tādēļ, ka likuma vienveidīga interpretācija tiesās būs apgrūtināta, proti, likuma piemērošanas jautājumi vienlaikus ir pakļauti divu tiesu jurisdikcijai – gan civilprocesuālā kārtībā kā darba tiesiskais strīds, gan arī Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā kā publiski tiesisks jautājums par dienestā esošu amatpersonu. ...

Guna Paidere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kas mainīsies nosaukumu salīdzināšanas normatīvajā regulējumā

2. Februāris 2010 /NR. 5 (600)

Uzņēmumu reģistrs ir valsts pārvaldes iestāde, kas nodrošina normatīvajos aktos noteikto subjektu un ziņu par tiem reģistrāciju, taču tā kompetencē nav iejaukties privāttiesiskajās attiecībās. Uzņēmumu reģistrs ir kompetents vērtēt nosaukumu sakritību, taču nosaukumu līdzības vērtēšana ir pašu subjektu kompetencē. Ja nosaukumu līdzība traucē attiecīgajam subjektam savu mērķu sasniegšanā, tam ir tiesības vērsties tiesā un lūgt izbeigt nosaukuma prettiesisku izmantošanu. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Franšīzes priekšrocības ekonomiskās krīzes laikā

26. Janvāris 2010 /NR. 4 (599)

Ar franšīzes palīdzību komercdarbības vidē tiek izplatīti zinātniski tehniskā progresa sasniegumi, mārketinga un tirgus darbības organizācijas jaunākie paņēmieni. Runājot par franšīzes attīstību Latvijā, jāteic, ka praksē tiek uzskatīts: tieši mazajās valstīs (tādās kā Latvija) franšīzes komercdarbības modelim ir liels potenciāls.1 Tas ir īpaši aktuāli tādēļ, ka franšīzes līguma loma starptautiskajā komercdarbībā ar katru gadu tikai pieaug,2 par ko liecina valstu vēlme savstarpēji sadarboties dažādu komerciāla rakstura tīklu izplatīšanā pasaulē ("Pica Jazz", "Domino’s Pizza", "Ford", "Cash Generator" u. c.) un Latvijā (frizētavu tīkls "Maija", veikalu tīkls "Elvi", "Stendera ziepju fabrika" u. c.), kā arī citi objektīvi iemesli, kas saistīti ar franšīzes priekšrocībām salīdzinājumā ar citiem komercdarījumu veidiem. ...

Aldona Kipāne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzība sabiedrības drošības kontekstā

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Tagad, kad pasaulē sarūk attālumi, izzūd robežas, nostiprinās valstu savstarpējā saikne un atkarība dažādās dzīves jomās, ikvienam pasaules iedzīvotājam ikdienā nākas izjust globalizācijas ietekmi. Kas ir globalizācija? Globāls (franču val. – global, globe) – vispārējs, tāds, kas attiecas uz visu pasauli un kas aptver visu zemeslodi.1 Gandrīz katram ir kādas noteiktas asociācijas un izskaidrojums šim jēdzienam – vieni to uzskata par pozitīvu, attīstību veicinošu procesu, savukārt citi ir noskaņoti samērā kritiski, globalizācijā saskatot daudzu problēmu cēloni. Jāsecina, ka sava taisnība ir abām pusēm, jo mūsdienu politiskā un ekonomiskā situācija ir parādījusi, ka dažādos pasaules reģionos dažādām valstīm un iedzīvotāju grupām globalizācija var nozīmēt kaut ko gluži atšķirīgu: vieniem tā veicina ekonomisko labklājību, savukārt citas valstis un reģioni turpina slīgt vēl lielākā nabadzībā.2 ...

Kristaps Tomsons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eitanāzijas institūta izpratne, nošķiršana un iedalījums

2

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Eitanāzijas jautājums ir aktuāls daudzās pasaules valstīs. Pēdējo desmit gadu laikā vairākām valstīm ir izdevies pieņemt likumus, kas legalizē eitanāziju, kā arī iedzīvināt tos praksē. Vairākās Eiropas valstīs – Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Šveicē – un divos Amerikas Savienoto Valstu štatos – Oregonā un Vašingtonā – šobrīd juridiski ir iespējams kāds no eitanāzijas veidiem. Tā rezultātā pasaulē un arī Latvijā ir krietni pieaugušas prasības pēc šī jautājuma tiesiskā regulējuma, kas dotu iespējas cilvēkiem atvieglot nomiršanu, nevis veicinātu mākslīgu cilvēka dzīves pagarināšanu. Līdz ar to rodas jautājums, vai cilvēkiem vajadzētu tikt piespiestiem palikt dzīviem un vai valsts var liegt cilvēkam izmantot viņam no dzimšanas piemītošās tiesības un brīvības. Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāaplūko eitanāzijas institūta izpratne, nošķiršana no citiem dzīvības atņemšanas veidiem un iedalījums. ...

Andrejs Dovguško

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā

9

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Civilprocesa likuma 406.1 panta pirmā daļa paredz, ka saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā pieļaujama maksājuma saistībās, kuras pamatotas ar dokumentu un kurām ir iestājies izpildes termiņš, kā arī maksājuma saistībās par tādas atlīdzības samaksu, kas nolīgta līgumā par preces piegādi, preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ja šīs saistības ir pamatotas ar dokumentu un tām nav noteikts izpildes termiņš. Savukārt minētā likuma ...

Dace Blese

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Terorisms un tā kvalifikācija starptautisko tiesību aspektā

1

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

Rakstā tiks vērsta uzmanība uz asimetrisko draudu radītajām izmaiņām starptautisko tiesību attīstībā, bet īpaši tiks akcentēta to ietekme uz terorisma kvalifikāciju. Juristu diskusijas un pilnīgi pretējie viedokļi parāda, cik ļoti sarežģīts ir šis jautājums. ...

Gunārs Kūtris

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista īpašais pienākums pret valsti

7

19. Janvāris 2010 /NR. 3 (598)

[1] Satversmes tiesā pašlaik izskatīšanā ir samērā daudz lietu, kas tieši ir saistītas ar konkrēto situāciju valstī – finansiālajām grūtībām (valstisko satricinājumu). Tāpēc pastāv dažādi ētiski un tiesiski priekšraksti, kas noteic, kāpēc man nav tiesību komentēt šīs lietas. Tomēr arī tiesneši ir sabiedrības sastāvdaļa un es esmu šīs valsts pilsonis, kuram rūp tās liktenis. 1985. gadā Milānā apstiprinātie tiesu neatkarības pamatprincipi citastarp ...

Anna Prozumenta

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildību mīkstinošie apstākļi

1

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Runājot par soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, kas noteikti Krimināllikuma 46. pantā, viennozīmīgi aktuālākais ir jautājums par atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Par šo krimināltiesību institūtu juridiskajā literatūrā ir plaši diskutēts, un arī tiesu prakse šajā jautājumā ir ļoti daudzveidīga. ...

Jānis Kubilis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Līgumsoda samērīguma un taisnīguma izvērtēšanas kritēriji

2

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Augstākās tiesas Senāta tiesu prakse attiecībā uz līgumsodu nav bijusi viennozīmīga, kas norāda uz šī tiesību institūta piemērošanas problemātiku. Dažos gadījumos tiesa secina, ka līgumsoda apmērs ir pārmērīgs un tiesas pilnvaras to samazināt nav ierobežotas, neskatoties uz to, ka nav tādas normas, kas to tieši pilnvaro uz šādu rīcību. Civillikuma pēdējie grozījumi jau šādu normu paredz.1 Tomēr daudzos teorijā aprakstītos gadījumos tiek apmierināti prasījumi, kuros ietverti līgumsodi, kas varētu būt vērtējami kā pārmērīgi. Problēma varētu būt saskatāma ne tikai tajā, ka tiesas nereti neizvērtē līgumsoda apmēru, bet arī apstāklī, ka nekur īsti nav noteikti kritēriji, pēc kuriem būtu vērtējams līgumsoda samērīgums. ...

Guna Paidere, Baiba Lielkalne

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu papildu likvidācijas kārtība

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Pagājušā gada nogalē spēkā stājās likums "Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā"1 (turpmāk – grozījumi), ar kuru tiek papildināta kārtība komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību (turpmāk – nepārreģistrētie subjekti) likvidācijai. Grozījumu būtība paredz nepārreģistrēto subjektu dalībniekiem (akcionāriem) un kreditoriem jauna veida tiesības – tiesības iecelt likvidatoru –, tādējādi paredzot iespēju uzsākt nepārreģistrētā subjekta likvidāciju gan pēc katra atsevišķa dalībnieka (akcionāra), gan pēc kreditora ierosinājuma. Grozījumi arī noteic, ka tie nepārreģistrētie subjekti, par kuriem interesi nebūs izrādījusi neviena to likvidācijā ieinteresētā persona, tiks izslēgti no uzņēmumu reģistra bez likvidācijas. ...

Mareks Geistarts

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Antikonstitucionāla goda un cieņas aizsardzības dekriminalizācija

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Par goda un cieņas dekriminalizāciju Latvijas tiesiskajā telpā ir notikušas plašas diskusijas, un vairāki autori ir uzsvēruši nepieciešamību saglabāt Krimināllikuma normas par goda un cieņas aizsardzību.1 Tomēr 2009. gada 9. decembrī tika izsludināti Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem izslēdza Krimināllikuma 156. un 158. pantu par goda aizskaršanu.2 Šī raksta* mērķis ir iepazīstināt ar Rumānijas Konstitucionālās tiesas spriedumu, ar kuru goda un cieņas aizsardzības dekriminalizācija tika atzīta par antikonstitucionālu. Konstitucionālās tiesas sprieduma izklāsts ir pieejams Pasaules preses brīvības komitejas sagatavotajā ziņojumā.3 ...

Sandra Lielbārde

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Roterdamas noteikumi – jauns tiesiskais režīms kravu pārvadājumiem pa jūru

12. Janvāris 2010 /NR. 2 (597)

Pagājušā gada 23. septembrī Roterdamā svinīgā pasākumā tika parakstīta ANO Konvencija par līgumiem starptautiskajos pārvadājumos daļēji vai pilnībā pa jūru (Roterdamas noteikumi),1 kas paredz nozīmīgas izmaiņas esošajā starptautisko jūras pārvadājumu regulējumā. Lai gan konvencijai vēl jāstājas spēkā, tomēr tās pieņemšanas un parakstīšanas fakts vien ir nozīmīgs solis starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskā regulējuma harmonizēšanā un unifikācijā. Tādējādi šajā rakstā gan vispārīgi raksturots esošo starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskais režīms, gan arī analizēta jaunā konvencija, kas Roterdamas noteikumus padara par mūsdienu komercdarbībai atbilstošu un modernu konvenciju salīdzinājumā ar līdzšinējiem starptautisko kravu pārvadājumu pa jūru tiesiskajiem režīmiem. ...

Nataļja Čudihina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija fiziskās personas datu aizsardzības jomā

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (III)

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Lai uzskatītu, ka valsts nodrošina informācijas atklātības kodolu, nepietiek vien ar starptautisko cilvēktiesību dokumentu, kur minēta informācijas atklātība, ratifikāciju. Informācijas atklātība kā ar cilvēka piedzimšanu radusies brīvība un arī kā starptautiski atzīta cilvēka pamatbrīvība uzliek valstij vairākus pienākumus. Var identificēt vismaz četrus pamatpienākumus. Pirmkārt, valstij jārada priekšnosacījumi informācijas atklātības īstenošanai tās tiesiskajā sistēmā. Otrkārt, valstij jārada informācijas atklātības ierobežojumu sistēma. Treškārt, valstij jāizveido efektīva informācijas atklātības aizsardzības sistēma. Visbeidzot, valstij jādefinē nosacījumi tās dalībai brīvā informācijas apritē. ...

Ilga Krampuža

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kaimiņš kā trešā persona būvniecības procesā

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

2006. gada 22. jūnijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments taisīja spriedumu lietā Nr. SKA-255. Var uzskatīt, ka ar šo spriedumu Latvijas tiesvedībā atgriezās jēdziens “kaimiņu tiesības”. Šis jēdziens saistāms ar tiesībām uz īpašuma aizsardzību un tiesībām dzīvot kvalitatīvā vidē. Īpaši diskutabls jautājums ir kaimiņa subjektīvās tiesības uz savu tiesisko interešu aizskārumu. Tādējādi rakstā aplūkota jēdziena “kaimiņš” izcelsme un skaidrojumi, piemērojums būvniecības tiesiskajās attiecībās juridiskā nozīmē. Raksturotas kaimiņa tiesības iesaistīties būvniecības procesā pieņemto lēmumu apstrīdēšanā, sniedzot ieskatu kaimiņa kā trešās personas tiesību aizsardzības problēmās. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasības nodrošinājuma pamats un nepieciešamie grozījumi Civilprocesa likumā

15

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 137. panta pirmo daļu prasības nodrošinājuma pamats ir tiesas sprieduma izpildes apgrūtinājums vai izpildes neiespējamība. Vispārējs noteikums ir, ka, izlemjot jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa pamatojas uz prasītāja motivētā pieteikumā norādītajiem argumentiem un iesniegtajiem pierādījumiem, ja tādi ir iesniegti. CPL neparedz lēmuma prasības nodrošinājuma izlemšanas brīdī atbildētājam tiesības celt iebildumus pret prasītāja pieteikumu par prasības nodrošināšanu un iesniegt savus pierādījumus, līdz ar to pilnīgi pamatoti ir atzīt, ka šajā procesa stadijā nevar runāt par pušu līdztiesību. Tieši tāpēc ir vitāli svarīgi panākt taisnīgu un vienveidīgu praksi prasības nodrošinājuma piemērošanas gadījumos. ...

Sanita Osipova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vadonisma atdzimšana Latvijā

8

5. Janvāris 2010 /NR. 1 (596)

Arvien vairāk ekonomiski smagajā laikā Latvijā tiek runāts par vadonismu. Par vadoni runā kā par iespēju, lai Latvijā novērstu krīzi un likvidētu nejēdzības. Tāpēc rakstā tiks apskatīta vadonisma tēma, ar to saistītās idejas un vadonisma sekas. ...

Elīna Umbraško

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konvencijas "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" noteikumu tulkojums

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada Konvencija “Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem” (turpmāk tekstā – Konvencija) atšķirībā no valstu normatīvajiem aktiem, kuri tiek veidoti kopsakarā ar jau pastāvošo normatīvo bāzi, tika veidota valstu pārstāvju un starptautisko institūciju savstarpēji panāktas vienošanās ceļā.1 Tā kā katrai valstij ir sava izpratne par preču pirkumu un pārdevumu, jau Konvencijas tapšanas laikā tika uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai neskaidrību gadījumā tiesas nepiemērotu nacionālās tiesības.2 Tāpēc, lai izvairītos no pretrunīgas Konvencijas noteikumu iztulkošanas, kas ir neizbēgama, ja Konvencijas noteikumi tiek tulkoti no nacionālo tiesību skatupunkta, Konvencijā ietverti noteikumi gan par tās noteikumu iztulkošanu, gan Konvencijas normu robu aizpildīšanu, tādējādi izslēdzot nacionāli atšķirīgu interpretāciju un citu juridisko metožu izmantošanu. Tomēr praksē Konvencijas normas, kur ietverti noteikumi par tās iztulkošanu un robu aizpildīšanu, dažkārt tiek ignorētas. Tāpēc, popularizējot Konvencijas piemērošanu Latvijā, īpaša uzmanība jāpievērš Konvencijas 7. panta noteikumiem. ...

Līga Fjodorova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Starptautiska preču pirkuma līguma forma

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Lai veicinātu 1980. gada Vīnes konvencijas “Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem” (turpmāk tekstā – Konvencija) piemērošanu Latvijā, ir jāprecizē likums1 un jāatsauc atļauja pusēm pašām izvēlēties gribas izteikuma formu atbilstoši Konvencijas noteikumiem. Kaut arī nopietni pētījumi par Konvencijas piemērošanu Latvijas tiesās nav veikti, jāatzīst, ka praksē to piemēro nelabprāt, priekšroku dodot Civillikumam. To gan nevar teikt par šķīrējtiesu praksi, taču arī tad vēl jādiskutē par Konvencijas piemērošanas kritērijiem un to, kādas tiesiskās sekas ir Latvijas izdarītajai atrunai. ...

Inga Kačevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Konvencijas "Par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" piemērošana

4

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

1980. gada ANO Vīnes Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem (turpmāk tekstā – Konvencija) stājās spēkā 1998. gada 1. janvārī, un tā ir ļoti populāra pasaulē – tai ir pievienojušās 73 valstis.1 Šobrīd tiešsaistē ir izveidotas datubāzes, kurās ir apkopoti Konvencijas komentāri un tiesu prakse,2 lai veicinātu tās preambulā nostiprināto mērķi – starptautisko tirdzniecības tiesību unifikāciju. Lai gan Latvija minētajai Konvencijai ir pievienojusies jau 1997. gadā,3 tomēr tiesas to piemēro reti un parasti – neprecīzi. ...

Viola Supe

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārstāvniecības jēdziens, vēsturiskā attīstība un aktuālās problēmas

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

Pēdējā laikā Latvijā ir aizsāktas diskusijas par nepieciešamību izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu normatīvajā regulējumā. Kā galvenā problēma, kuras dēļ šie grozījumi nepieciešami, tiek minēta vēlētāju neuzticēšanās parlamentam, kas pēdējā gada laikā, kā var spriest no socioloģisko aptauju datiem, svārstās 14 līdz 19 procentu robežās, un tas tiek vērtēts kā zemākais rādītājs pēdējos gados.1 Vērojama arī strauja vēlētāju aktivitātes samazināšanās parlamenta vēlēšanās (sk. tabulu).2 ...

Anita Kovaļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni

22. Decembris 2009 /NR. 51/52 (594/595)

To, ka tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni ir cilvēktiesības, apliecināja to iekļaušana ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā 1948. gadā. Satversmē šādas tiesības nav minētas expressis verbis. Līdz ar to aktuāls ir jautājums par to, vai Satversme aizsargā šīs tiesības un kāds ir to saturs. Šī raksta mērķis nav visaptveroši analizēt tiesību uz atbilstošu dzīves līmeni saturu, bet gan pievērsties atsevišķiem to aspektiem. Rakstā autore analizē, vai Satversme aizsargā šīs tiesības un kāds ir minimālais ienākumu līmenis, kas cilvēkam būtu jāgarantē atbilstoši šīm tiesībām. Tāpat tiks aplūkots arī jautājums par to, vai šīs tiesības ierobežo valsti attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļu noteikšanu. ...

Māris Leja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Saistību tiesību relatīvā spēka princips darījumos ar nekustamo īpašumu

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Turpinot "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos izklāstīto viedokli par nekustamā īpašuma dubultas atsavināšanas civiltiesiskajiem un krimināltiesiskajiem aspektiem,1 šajā rakstā problēma tiks apskatīta kontekstā ar saistību tiesību relatīvā spēka principu. ...

Velga Gailīte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par saistību piespiedu izpildes apstrīdēšanas kārtību

8

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Pašreizējos procesus Latvijā sabiedrība dēvē par dižķibeli. Tomēr, lai kā to nosauktu, krīze paliek krīze un diemžēl tā diktē savus noteikumus arī tiesu darbā. Diezgan strauji spēkā pieņemas saistību piedziņu piespiedu izpildīšana bezstrīdus vai brīdinājuma kārtībā. ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Krīze un juridiskā izglītība Latvijā

32

15. Decembris 2009 /NR. 50 (593)

Dižķibeles jeb krīzes ietekme ir nenoliedzama visās mūsu dzīves jomās, visos virzienos un izpausmēs. Ir jāatzīst acīmredzamais – valstī naudas nav vai vismaz nav tik daudz, lai pietiku visam. Ir jāatzīst, ka šajā nozīmīgajā brīdī jābūt solidāriem. Tomēr visas dzīves jomas nav vienādas. Ir tādas, kurām var atņemt, tās brīdi pacietīsies un dzīvos tālāk – sliktākajā gadījumā – bez progresa, stāvot uz vietas. Taču ir jomas, kur finansējuma samazinājums var būt izšķirošs un kurās finansējuma samazinājums ne tikai liedz progresu, bet izraisa regresu. Šajās jomās kaut neliela apstādināšana vai regress nozīmē ilgstošu, krīzes ilgumu daudzkārt pārsniedzošu negatīvu iespaidu. Tas var izpausties gan kā palielināta finanšu ieguldījuma nepieciešamība, gan kā neatgriezenisks zudums, kura pārvarēšanai būs nepieciešami daudzi gadi. Pirmais, ar ko tas asociējas, ir veselība – mēs saprotam, ka, slimību neārstējot, stāvoklis tikai pasliktināsies. Tikpat svarīga ir izglītība un zinātne. Lietas, kas ir attīstības pamatā, lietas, kuras neizveido ne vienā dienā, ne mēnesī, ne gadā, lietas, kur vajadzīgi gadu desmiti. Tāpēc pret tām nevar attiekties pavirši – likvidēsim, samazināsim un, kad varēsim, – atjaunosim. Jo varbūt atjaunot vairs nebūs iespējams, vismaz ne tik ātri, cik tas būtu nepieciešams. Raksts veltīts krīzes ietekmei uz juridisko izglītību. Tajā tiks pievērsta uzmanība vairākiem aspektiem, lielākoties tiem, ko šī krīzes radījusi, nedaudz arī tiem, ko krīze ļāvusi apzināt vai likusi uztvert saasināti. ...

Kristīne Jarinovska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība (II)

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Daudzas indivīda tiesības ir grūti vai pat neiespējami īstenot valstī, kas neatzīst informācijas atklātību. Tā, piemēram, vārda brīvība zaudētu savu vērtību tāpēc, ka uzskati un viedokļi būtu pamatoti ar nepilnīgu, subjektīvu un gandrīz visos gadījumos kļūdainu informāciju par faktiem. Arī tiesības piedalīties savas valsts lietu kārtošanā būtu apdraudētas. Tā kā sabiedrībai nebūtu pieejama informācija par faktiem, nebūtu iespējams uzraudzīt un kontrolēt valsts rīcību. Turklāt valsts varas īstenotājs sliektos noslēpt vai arī īstenībai neatbilstoši attēlot konkrēto situāciju. Pat tiesības uz taisnīgu tiesu būtu neiespējami īstenot, jo sabiedrībai nebūtu informācijas par tiesisko sistēmu, tādēļ persona nevarētu izmantot savas tiesības un pienācīgi pildīt savus pienākumus. Nereti, risinot civiltiesiskus strīdus (lai tā būtu ģimenes, mantojuma, lietu vai saistību tiesību joma), personai var būt svarīgi zināt valsts varas īstenotāja rīcībā esošo informāciju, piemēram, valsts varas īstenotāju līdzšinējo administratīvo praksi jautājuma risināšanā. ...

Iveta Kažoka

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jauni tiešās demokrātijas instrumenti

3

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Kopš 2007. gada Latvijā ir notikušas trīs tautas nobalsošanas. Pasaules kontekstā tas ir ievērojams skaits, kas ļauj Latviju ierindot starp tām valstīm, kur tiek plaši izmantoti tiešās demokrātijas instrumenti (referendumi, tautas iniciatīvas, amatpersonu atsaukšana no amata). Paralēli vietējiem procesiem visā pasaulē ir vērojama tendence pilsoņiem aizvien biežāk pieņemt lēmumus tieši un patstāvīgi, nevis paļauties uz vēlēšanās ievēlētajiem deputātiem.1 Var pat runāt par īpašu līdzdalības demokrātijas uzplaukumu, kura rezultātā gandrīz visas valstis saviem pilsoņiem nacionālā vai reģionālā līmenī piedāvā kaut vai vienu tiešās demokrātijas instrumentu.2 Referendumi un iedzīvotāju likumdošanas iniciatīvas palēnām kļūst par obligātu demokrātisko valstu elementu. ...

Inese Nikuļceva

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vēlētāju likumdošanas iniciatīva Latvijā

8. Decembris 2009 /NR. 49 (592)

Daudzi no Latvijas pilsoņiem ir piedalījušies parakstu vākšanā par kādu likumprojektu, kā arī tautas nobalsošanās pēc tam, kad Saeima to noraidījusi. 2008. gadā bija divas šādas parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas – par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Parakstu vākšana parasti ir bijusi veiksmīga, proti, tika savākts nepieciešamais parakstu skaits, tomēr veiksmīgu tautas nobalsošanu par vēlētāju iesniegtu likumprojektu Latvija vēl nav piedzīvojusi – nevienā gadījumā nav bijis nepieciešamā kvoruma. Šī raksta mērķis ir salīdzināt Latvijas un citu valstu likumus par vēlētāju likumdošanas iniciatīvu un izteikt priekšlikumus par vēlētāju likumdošanas iniciatīvas regulējuma iespējamiem uzlabojumiem Latvijā. ...

Baiba Rudevska, Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu darba samaksas jēdziena kontekstā

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

Darba likuma (turpmāk – DL) normas skar gandrīz ikvienu ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, kura darba tiesisko attiecību pamatā ir ar darba devēju noslēgts darba līgums (sk. DL 3. pantu). Tādēļ jautājumi, kas saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, kā arī DL normu iztulkošanu un piemērošanu, ir jo īpaši aktuāli pašlaik. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties (II)

2

1. Decembris 2009 /NR. 48 (591)

[1] Šajā sadaļā iecerēts pakavēties pie tiem grozījumiem Krimināllikumā, kas izdarīti 2009. gadā, jo kārtējo reizi apstiprinās I. Nikuļcevas trāpīgi teiktais likuma grozījumu sakarībā, ka "Latvijas tiesību zinātne "netiek līdzi likumdevējam"."1 Lai arī Krimināltiesību Vispārīgās daļas skaidrojums2 izdots 2008. gada nogalē un Sevišķās daļas apskats3 – 2009. gada sākumā, daudzi jauninājumi, turklāt daži ļoti būtiski, atkal ...

Edgars Džeriņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Trūkumi sodīšanā par transportlīdzekļu vadīšanu narkotisko vielu ietekmē

7

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Attiecībā uz medicīniskās pārbaudes veikšanas kārtību transportlīdzekļu vadītājiem sabiedrībai tiek piedāvāta maldinoša judikatūra. Tiesību aktu datubāzē NAIS atsaucē pie 11.01.2005. Ministru kabineta (turpmāk tekstā – MK) noteikumiem Nr. 15 "Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpojamajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" (turpmāk tekstā – Noteikumi Nr. 15) ir minēts tikai viens spriedums – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada 15. maija spriedums lietā Nr. SKA-181/2008 (turpmāk tekstā – P. Jaundžeikara lieta). Taču šis spriedums ir nepareizs kaut vai viena būtiska iemesla dēļ – netika vērtēta likumā noteiktā atšķirība starp konkrētas vielas lietošanas faktu (Noteikumu Nr. 15 27.7. punkts, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 46. pantā) un atrašanos vielas iespaidā (Noteikumu Nr. 15 27.4. punkts, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.15 panta piektajā daļā). ...

Viktorija Jarkina, Anete Unbedahte

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Daži aspekti par partnerattiecībām Latvijā un ārvalstīs

1

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Raksts tapis, lai veicinātu sabiedrības diskusiju par partnerattiecībām. Jāpiezīmē, ka 26. un 27. novembrī Rīgā notiks starptautiska konference "Nereģistrētas partnerattiecības Eiropas Savienībā", kurā Kembridžas universitātes lektors Jens Martins Šerpe lasīs referātu "Kopdzīve un likums: Eiropas perspektīvas", Varvikas universitātes lektore Rebeka Džeina Proberta – referātu "Šķēršļi, kas saistīti ar tiesību normu praktisko piemērošanu jautājumos par kopdzīvi ārpus laulības", Latvijas Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta pārstāves Vita Sliede un Evita Drobiševska referēs par mantiska rakstura strīdiem pēc ārpus laulības savienības iziršanas Latvijā un ārvalstīs, savukārt zvērināti advokāti Agris Bitāns un Viktorija Jarkina – par reģistrētām partnerattiecībām un laulību, kā arī nereģistrēto partnerattiecību institūtu un tā iespējamo attīstību Latvijā. ...

Sergejs Rudāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komerciālā pirkuma tiesiskais regulējums

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Šajā rakstā autors analizē komerciālā pirkuma tiesisko regulējumu Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) jaunajā D daļā, kas būs spēkā ar 2010. gada 1. janvāri. ...

Līga Fjodorova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Ekspedīcijas līgums Komerclikumā

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) D daļas noteikumi, kas citu komercdarījumu vidū regulēs arī ekspedīcijas līgumu. Tādējādi raksta mērķis ir sniegt ieskatu par ekspedīcijas līguma būtību, atsevišķas KCL tiesību normas salīdzināt ar citu valstu nacionālajās tiesībās noteikto un ar starptautiski akceptēto kravu ekspedīcijas kārtību, kas apkopota dažādu organizāciju izstrādātos noteikumos. ...

Andra Rektiņa-Hitrova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Komersanta aizturējuma tiesības

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Iepriekšējā gada nogalē – 2008. gada 18. decembrī – Saeima pieņēma apjomīgus grozījumus Komerclikumā (KCL), kuri stāsies spēkā ar 2010. gada 1. janvāri. Grozījumi galvenokārt saistīti ar jaunās D daļas ieviešanu KCL, kura būs piemērojama komersantu ikdienā slēdzamajiem darījumiem – komercdarījumiem. Saistībā ar minēto Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šogad jau ir organizējusi tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci par jauno komercdarījumu tiesisko regulējumu. Autore šajā konferencē referēja par komersanta aizturējuma tiesībām, un šajā rakstā ievietotas referātā izteiktās tēzes. Rakstā nav sniegts izsmeļošs komersanta aizturējuma tiesību satura izklāsts, bet apskatīti galvenie komersanta aizturējuma tiesību elementi. Savukārt Līga Fjodorova un Sergejs Rudāns šajā "Jurista Vārda" numurā plašāk analizē KCL jaunās daļas regulējumu attiecībā uz ekspedīcijas līgumu un komerciālo pirkumu. ...

Kristīne Drēviņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Centrālo banku neatkarība: pašmērķis vai instruments

2

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku neatkarību garantē EK Dibināšana līguma (turpmāk tekstā – EK Līgums) 108. pants un Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtu un Eiropas Centrālās bankas statūtu (turpmāk tekstā – ECBS Statūti) 7. pants neatkarīgi no tā, vai attiecīgā valsts jau ir pievienojusies vienotās valūtas telpai vai tikai gatavojas to darīt. Ne retāk kā reizi divos gados gan Eiropas Savienības Komisija (turpmāk tekstā – Komisija), gan Eiropas Centrālā banka (turpmāk tekstā – ECB) sagatavo konverģences ziņojumu, kur izvērtē, kuras dalībvalstis atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai varētu ieviest vienotu valūtu. Šajos konverģences ziņojumos tiek vērtēta ne tikai atbilstība tā sauktajiem Māstrihtas jeb ekonomiskās konverģences kritērijiem, bet arī atbilstība tiesiskās konverģences kritērijiem. Īpaši rūpīgi tiek vērtēta nacionālo centrālo banku neatkarība. Kāds ir tā iemesls? ECB savā ziņojumā nepārprotami norāda, ka "Līguma prasība attiecībā uz centrālās bankas neatkarību atspoguļo vispārējo viedokli, ka galveno mērķi – cenu stabilitāti – vislabāk nodrošinās pilnīgi neatkarīga institūcija ar precīzi formulētām pilnvarām".1 ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins, Mārtiņš Lazdovskis, Ringolds Balodis, Edvīns Balševics, Māris Baltiņš

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika

3

24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)

Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un tiesību sistēmu, kā arī tiesību politiku Latvijā. Protams, tieslietu institucionālā sistēma, kuras finansējums atrodas Tieslietu ministrijas pārziņā, ir tikai viens no krīzes ietekmes laukiem (konferences temats ir daudz plašāks), taču krīzes sekas "skaitliskā izteiksmē" šeit ir vislabāk redzamas, jo informācija ir apkopota, pieejama un pārskatāma. Tādēļ "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem finanšu informāciju par plānoto tieslietu sistēmas budžetu 2010. gadā, darbinieku skaitu un algām, ko papildina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska un citu sistēmas amatpersonu komentāri par budžeta situāciju un iestāžu spēju funkcionēt. ...

Irina Oļevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Bēgļa statusa piešķiršanas problemātika

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

2009. gada 15. jūnijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma jaunu Patvēruma likumu, kurš stājās spēkā 14. jūlijā (turpmāk – Jaunais likums) un aizstāja 2002. gada 7. marta Patvēruma likumu (turpmāk – Vecais likums). Jaunajā likumā ir iestrādātas vairākas Eiropas Savienības 2004. gada 29. aprīļa Padomes Direktīvas Nr. 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (turpmāk – Direktīva 2004/83/EK) normas. Gan Vecais, gan Jaunais likums nosaka, ka patvēruma meklētājs Latvijas Republikā var pretendēt uz bēgļa statusu, bet gadījumā, ja viņam nevar piešķirt bēgļa statusu – uz alternatīvo statusu (Vecā likuma 23. un 25. pants; Jaunā likuma 20. un 23. pants). Rakstā aplūkoti tikai tie jautājumi, kas saistīti ar bēgļa statusa piešķiršanu. Alternatīvā statusa piešķiršana netiks izvērtēta. ...

Valentija Liholaja

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties

1

17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)

2009. gada 1. aprīlī pagāja desmit gadi, kopš stājās spēkā mūsu valsts Krimināllikums1 (turpmāk arī – KL), kas ir nopietns pamats, lai šādas jubilejas, tiesa gan, juridiskajā sabiedrībā publiski nepieminētas, reizē izvērtētu likuma darbību, tajā ietvertā tiesiskā regulējuma efektivitāti – faktisko realizējamību, iedarbīgumu, rezultativitāti,2 arī krimināltiesību normu jaunrades procesu Krimināllikuma darbības laikā. Tieši tiesību normu jaunrades procesa vispārīgs raksturojums un tā atsevišķas nianses arī būs galvenais pārdomu priekšmets šīs publikācijas pirmajā sadaļā. Otra publikācijas sadaļa iecerēta pārskatam par grozījumiem, kas izdarīti Krimināllikumā 2009. gadā, jo KL papildināts ar vairākām jaunām normām, savukārt izdarītie grozījumi dažu KL pantu dispozīcijā būtiski maina to saturu. ...

Andris Rimša

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (III)

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu sevišķo izmantošanu Pretstatā publiskās lietas sabiedriskajai izmantošanai sevišķā izmantošana nozīmē ekskluzīvu vai privileģētu sabiedriskajai izmantošanai (tika aplūkotas iepriekš) vai tikai sevišķajai izmantošanai paredzētas publiskas lietas izmantošanu, tādēļ daļā gadījumu publiskās lietas sevišķā izmantošana var norisināties līdztekus un neatbilst tās tiešajam piešķīruma mērķim ...

Uldis Cakars

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Advokatūras "Zelta zirgs" jeb Antiņa simtgade un "tēva vara"

25

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Raksts ir autora pārdomas par notikumiem Latvijas advokatūrā un turpina advokatūras iekšienē un publiskajā telpā iesākto diskusiju par advokatūras attīstības scenārijiem. Autors tikai grib sastatīt Raiņa redzējumu par sabiedrību pirms simt gadiem ar savu mūslaiku pasaku par mūsdienīgām Latvijas problēmām, to skaitā advokatūras problēmām. ...

Martins Osis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Īpašs protests civilprocesā

1

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 60. nodaļa ("Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem") noteic kārtību, kādā iespējama jauna lietu izskatīšana pie noteiktiem apstākļiem, ja par spēkā stājušos nolēmumu iesniegts protests. Protesta iesniegšanai CPL izvirza zināmus priekšnoteikumus un noteiktu amatpersonu iesaistīšanos. Turklāt nodaļas normas ir īpatnējs regulējums, kas atkāpjas no ierastās tiesvedības procedūras civilprocesā, tādēļ ne vien no teorētiskā, bet arī no praktiskā skatupunkta ir vērtīgi detalizētāk paraudzīties uz CPL 60. nodaļu. Līdz ar to šā raksta nolūks ir izvērtēt protesta institūta vietu un nozīmi civilprocesā, tā leģitīmā mērķa un izmantošanas aspektu būtību, vienlaikus aplūkojot protesta jēdzienu, tā iesniegšanas tiesiskos pamatus un to elementus, kā arī amatpersonas, kas tiesīgas iesniegt protestu. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Plaģiāts, kas noved pie darba zaudēšanas

21

10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)

"Ak, kāds nu tur liels ļaunums, ja mazliet "pašpikošu" no cita autora" – šāda nostāja diemžēl ir plaši izplatīta bakalaura un maģistra darbu rakstītāju vidū. Gandrīz visi zina, ka uzdot cita autora rakstītu tekstu par savējo nedrīkst. Tāpat vairums zina, ka bakalaura vai maģistra darbus neraksta, neiepazīstot un neizmantojot agrāk jau uzrakstītas publikācijas, tikai jādod atsauces uz izmantoto avotu. "Tad vai nu liela starpība: ir vai nav tās atsauces? Honorāru taču par maģistra darbu neprasīšu" – turpina spriedelēt literārie zagļi. Starpība tomēr ir liela un būtiska. Studējošais bieži vien jūt, ka viņa projektā ir izklāstītas jau atklātas patiesības un samērā trūcīgi ir ar jaunām atziņām, vispārinājumiem, priekšlikumiem. Šādā situācijā visai vilinoši liekas paņemt kādus jau gatavus vispārinājumus vai labi formulētus ierosinājumus un iekļaut darbā kā savējos. Tikai naivais teiks, ka tas nav negodīgi. No godīguma viedokļa vien jau tas ir pietiekami bīstami. Tikpat bīstami tas ir no profesionālās kvalifikācijas viedokļa: rakstītājs uzdodas par gudrāku nekā viņš īstenībā ir. Piedevām viņš sevi apliecina kā vieglas dzīves tīkotāju, varbūt karjeristu, varbūt mazvērtības kompleksu mocītu utt. Bet tas nav tik nesavtīgi un nevainīgi. Tas ir Autortiesību likuma pārkāpums! No ilggadējās docētāja prakses vēl tagad prātā ap divdesmit gadu vecs gadījums, kad plaģiātā tika atmaskots diplomdarba autors, kas iesniedza darbu par autortiesību aizsardzību, cītīgi savāca daudz argumentu par to, ka pārkāpt autora tiesības ir prettiesiski, tikai pats ignorēja rakstīto, ka jānorāda citētie autori. Un mērķis, kā noskaidrojās, bija iegūt labu amatu autortiesību aģentūrā, kas tolaik pastāvēja. ...

Ernests Saulītis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Publisko personu rīcībspējas un tiesībspējas civilprocesuālie aspekti

1

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

Saeima 2002. gada 6. jūnijā pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likumu,1 kas stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Likums Latvijas tiesību sistēmā un tā spēkā stāšanās noslēdza būtisku posmu Latvijas publiskās pārvaldes organizācijā. Likumā ietverto regulējumu izpratne ietekmēja arī vispārējās jurisdikcijas tiesu praksi, jo likuma 1. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā ietvertais publisko personu iedalījums sākotnējā un atvasinātajās publisko ...

Baiba Rudevska

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos

3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)

2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms (tātad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā sniegšanas beigām un no ierobežojumu noteikšanas dienas līdz to atcelšanas dienai), bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. ...

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās no 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"