Kadie likumi vai noteikumi regule zemes gabals zem daudzdzivokļumajam ?

Atsaucoties aicnājumam uz diskusiju daži komentāri:

1. Raksts un Satversmes tiesas spriedums runā par divām dažādām problēmām.

2. Nevar piekrist pirmo komentētāju viedoklim, ka piespiedu noma ir servitūts. Drīzāk tai ir visas reālnastas pazīmes. Primāri šai tiesībai ir liettiesiska daba. Rodoties pienākumam, rodas arī saistība to pildīt.

3. Vāja argumentācija attiecībā uz dzīvokļu īpašnieku pasivitātes radītajām sekām. Pastāv tāds zvērs, kā kopsapulce. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumi (tai skaitā tiesiskās attiecības ar piesaistītā zemes gabala īpašnieku) ir kopsapulces ekskluzīvajā kompetencē.

4. Nepārliecina autores redzējums, ka Apsaimniekotājs bez pilnvarojuma ir tiesīgs slēgt piespiedu nomas līgumu.

5. Kļūdains ir autores apgalvojums, ka likuma Par dzīvokļa īpašuma 12.panta pirmā un piektā daļa attiecināma uz Apsaimniekotāju, ja tas nav vienlaicīgi arī dzīvokļa īpašnieks.

6. CL 2325.pantu varētu piemērot tiesiskajās attiecībās starp Apsaimniekotāju un tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav pievienojušies Pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumam, nav iestājušies Dzīksā vai nav slēguši individuālu līgumu, nevis uz visiem dzīvokļu īpašniekiem.

7. Rakstā nav sakarīgas argumentācijas, kāpēc būtu jārada atšķirīgs tiesisks regulējums dzīvojamās mājās ar mazu dzīvokļu skaitu un daudziem dzīvokļiem. Kāpēc ir attiecība četri un vairāk. Kāpēc ne 10 un vairāk... u.tt. Vēlreiz jāatkārto, ka pastāv kopsapulce, kas var uzstāties visu dzīvokļu īpašnieku vārdā neatkarīgi no to skaita.

8. Nav saprotams, kāpēc autore piesauc likumu \"Par dzīvojamo telpu īri\". Šis likums nav piemērojams tiesiskajās atiecībās kas rodas starp dzīvokļu īpasniekiem uz piesaistītā zemes gabala īpašnieku.

9. Kļūdains ir autores redzējums, ka piespiedu nomas līgums uzskatāms par noslēgtu klusējot. Likums ajā gadījumā konkrēti prasa rakstisku formu. Ja rakstiskas vienošanās nav, tad saistība, kuras primārais avots ir lietu tiesība (reālnasta) iestājas uz likuma pamata.

10. Analizējot PVN aktualitāti, nav korekti atsaukties uz diskriminācijas aizliegumu, ņemot vērā situāciju, ka dzīvokļa īpašnieks var būt arī juridiska persona, kas patreizējā situācijā ir masveida parādība. Juridiskas personas iespējas atsaukties uz pamattiesībām maigi izsakoties ir visai diskutablas.