Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Redaktora sleja

Sapnis par spēcīgu saimnieku: Ukrainas gadījums

25. Februāris 2014 /NR. 8 (810)

Gadiem ilgi Latvijā virmo runas par "stipras rokas" un "kārtīga saimnieka" nepieciešamību. Tiek piedāvāts gan tautas vēlēta prezidenta modelis (ar neizbēgami plašākām pilnvarām, nekā to šobrīd paredz Satversme, un pāreju no parlamentāras uz pusprezidentālu vai prezidentālu republiku), gan iespēja ievērojami paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras pašreizējās kārtības (Saeimas vēlēts prezidents) ietvaros. Nav grūti prognozēt, ...

žurnāls / Informācija

Jaunajā preambulas projektā valstsnācijas jēdzienu aizstāj tā satura izklāsts

11. Februāris 2014 /NR. 6 (808)

Pagājušajā nedēļā, 3. februārī, Saeimas deputāte, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētaja prof. Dr.iur. Ilma Čepāne valdību veidojošās koalīcijas padomes sēdē prezentēja jaunu Satversmes preambulas jeb ievaddaļas paplašināšanas projekta variantu. Koalīcijas partneri vienojās projektu apspriest frakcijās un pēc tam lemt par tālāko projekta virzību. Jaunajā projektā atšķirībā no iepriekšējā preambulas nosaukums aizvietots ar vārdu "Ievads", teksts ir apjoma ziņā ievērojami saīsināts un koncentrētāks, vienlaikus skaidrāk uzsvērts valsts nepārtrauktības (kontinuitātes) princips, minēta pretošanās abām okupācijām, kā arī paplašināti skaidrota latviešu valodas kā valsts valodas loma. ...

žurnāls / Notikums

Satversmes tiesas tiesneša amatā apstiprināts Gunārs Kusiņš

11. Februāris 2014 /NR. 6 (808)

Saeima ceturtdien, 6. februārī, Satversmes tiesas tiesneša amatā apstiprināja Gunāru Kusiņu. Par šo lēmuma projektu nobalsoja visi 93 deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās. Jau 27. janvārī vienbalsīgu atbalstu G. Kusiņa kandidēšanai uz Satversmes tiesas tiesneša amatu pauda Tieslietu padome, bet dienu pirms Saeimas balsojuma, 5. februārī, G. Kusiņš bija saņēmis tikpat nedalītu Saeimas Juridiskās komisijas atbalstu. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Administratīvais process – pirmie desmit

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Administratīvā procesa likuma un administratīvo tiesu darbības vērtējums svārstās plašā amplitūdā: no atzinuma, ka tas ir Latvijas tiesu sistēmas success story* (E. Levits) līdz apgalvojumam, ka "objektīvās izmeklēšanas princips nedarbojas kā tāds kopumā un administratīvās tiesas pēc būtības ir kļuvušas neefektīvas" (J. Jansons). Tomēr mūsdienu Latvijas – demokrātiskas un tiesiskas valsts – juristam būtu grūti iedomāties situāciju, ...

žurnāls / Intervija

Administratīvās rajona tiesas darbs ir organizēts optimāli

4. Februāris 2014 /NR. 5 (807)

Ilze Freimane par Administratīvās rajona tiesas tiesnesi kļuva 2005. gadā, bet 2006. gadā – par tiesas priekšsēdētāju. Šī pirmās instances tiesa ir lielākā administratīvā tiesa tiesnešu skaita ziņā. Turklāt tā ne vien procesuālā ziņā atrodas vistuvāk cilvēkam, kurš sāk strīdu ar valsts vai pašvaldības iestādi, bet arī burtiskā nozīmē ir visvieglāk sasniedzama visā Latvijas teritorijā, jo Administratīvās rajona tiesas nami atrodas ne vien Rīgā, bet arī Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Jelgavā. Savā ziņā šī tiesa ir "melnā" darba darītāja, jo saņem un izskata vislielāko administratīvo lietu skaitu, ļaujot nākamajām instancēm pēc tam koncentrēties uz tiesību problēmu padziļinātu izpēti. Sarunā ar "Jurista Vārdu" I. Freimane atklāj Administratīvās rajona tiesas darba organizācijas principus, pauž bažas par tiesas darbinieku zemajām algām un ar to saistīto kadru mainību kā vienu no tiesas darba pamatproblēmām, norāda uz to, kā policijas formāli veiktie pienākumi ietekmē administratīvo lietu izskatīšanas ātrumu, kā arī aicina nepārspīlēt ar tiesu nolēmumu anonimizāciju. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Satversmes tiesas priekšsēdētājs: "Tiesa ir spējusi noņemt lietu politisko slāni.."

28. Janvāris 2014 /NR. 4 (806)

2014. gada 6. februārī beigsies Gunāra Kūtra desmit gadu pilnvaru termiņš Satversmes tiesas tiesneša amatā. Šajā amatā Saeima viņu apstiprināja 2004. gada martā. Divus gadus vēlāk, 2006. gadā, viņš tika ievēlēts par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku, 2007. gada sākumā – par tiesas priekšsēdētāju. Konstitucionālās tiesas vadība viņam tika uzticēta kopumā trīs reizes pēc kārtas, pēdējo reizi – 2013. gada sākumā (Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesneši no sava vidus ievēlē uz trim gadiem). Tuvojoties G. Kūtra Satversmes tiesas tiesneša desmit gadu pilnvaru beigām, viņš likumsakarīgi nonācis Latvijas mediju uzmanības centrā – gan vērtējot amatā padarīto, gan apspriežot sabiedrībā labi pazīstamā jurista un administratora tālākās darbības plānus, tai skaitā iespējamo iesaistīšanos politikā. Kaut arī "Jurista Vārds" G. Kūtri iztaujāja galvenokārt par tiesas darbu un tā organizāciju, kā arī sarežģītākajām un diskutablākajām viņa pilnvaru laikā izskatītajām lietām, viņš dalījās pārdomās arī par Satversmes tiesas neatkarību, īpašībām, kas nepieciešamas Satversmes tiesas tiesnesim, bet jo īpaši tiesas priekšsēdētājam, Satversmes kodola teoriju un citiem jautājumiem. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Turpina “Tieslietu Ministrijas Vēstneša” pārizdošanu

14. Janvāris 2014 /NR. 2 (804)

VAS "Tiesu namu aģentūra" paziņojusi, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma atsāk žurnāla "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis" (TMV) pārizdošanu, tikai turpmāk to darīs nevis faksimila, bet digitālās drukas formā un pēc individuāla pasūtījuma. Interesenti šobrīd var pieteikties uz 1933. un 1934. gada TMV burtnīcu atkārtotu izdevumu. 1920.–1940. gadā iznākušā žurnāla "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis" pārizdošanu 2003. gadā iniciēja un atbalstīja Dr.iur., Dr.h.c. Dītrihs Andrejs Lēbers (Loeber). Līdz šim bija iznākuši 11 TMV faksimila sējumi, kuros tika pārpublicēti 1920.–1932. gada žurnāli. ...

žurnāls / Notikums

Konferencē analizē K. Dišlera personību un ietekmi Latvijas tiesībās

14. Janvāris 2014 /NR. 2 (804)

Šī gada pirmajā nedēļas nogalē, 4. janvārī, pārpildītajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Dišlera auditorijā aizritēja konference, kas tika veltīta profesora Kārļa Dišlera personībai un ieguldījumam Latvijas tiesību zinātnē. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Jauns juridisks žurnāls Latvijā – "Latvijas Notārs"

17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)

Novembra beigās nāca klajā un 6. decembrī tika svinīgi atvērts jauns tieslietu jautājumiem veltīts periodisks izdevums – "Latvijas Notārs". To izdod Latvijas Zvērinātu notāru padome, bet galvenais redaktors ir Latvijas Notariāta institūta direktors Dr.iur. Gatis Litvins. Jaunā izdevuma pirmo laidienu veido intervijas, analītiski raksti, materiāli no Latvijas notariāta atjaunošanas 20 gadu jubilejai veltītās konferences Saeimā, kā arī saturiska un vizuāla informācija par Latvijas notariāta vēsturi un mūsdienām, tai skaitā visu šā brīža zvērinātu notāru un Zvērinātu notāru padomes darbinieku fotogalerija. ...

Dina Gailīte, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Par cilvēktiesību aktualitātēm – ikgadējā tiesībsarga konferencē

17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)

Trīs pagājušās nedēļas dienas, no 10. līdz 12. decembrim, cilvēktiesību interesenti pulcējās uz ikgadējo Tiesībsarga biroja rīkoto konferenci. Pasākumu ievadīja Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona ziņojums "Cilvēktiesību un labas pārvaldības aktualitātes Latvijā 2013. gadā". Tālākā konferences norise tika organizēta sešās tematiskās sekcijās: Bilingvālā izglītība Latvijā un sabiedrības integrācija. Izvērtējums un priekšlikumi; Personas vārdu atveide un cilvēktiesības; Satversmes 111. pants – realitāte vai deklarācija; Pacientu cilvēktiesības psihoneiroloģiskajā slimnīcā; Individuālā preventīvā darba (uzvedības sociālās korekcijas) nozīme bērnu tiesību aizsardzībā; Efektīvs sociālais darbs ar ģimeni – problēmas un risinājumi. Kopumā diskusijās piedalījās vairāki desmiti dažādu nozaru ekspertu. Konference bija bez maksas un atvērta visiem interesentiem. ...

žurnāls / Redaktora sleja

"Jurista Vārds" – jau 800. reizi!

3. Decembris 2013 /NR. 49 (800)

Cienījamie "Jurista Vārda" lasītāji, jūsu rokās ir jau 800. "Jurista Vārds"! Domājot par šo jubilejas žurnālu, redakcija vēlējās dāvināt lasītājiem kaut ko ļoti īpašu. Ieskatoties pēdējā laika "Jurista Vārda" tematikā, ir skaidrs, ka, sekojot valsts un sabiedrības aktualitātēm, lielu uzsvaru esam likuši uz valststiesību jautājumiem. Lai nepalaistu garām citās tiesību nozarēs notiekošo, 800. "Jurista Vārds" ...

žurnāls / Redaktora sleja

Cieņa, pateicība un cerība

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

Tieslietu ministrijas 95 gadu svinīgajā pasākumā 19. novembrī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Latvijas tiesībniekiem izteica trīskāršu vēlējumu: just cieņu pret valsts (un līdz ar to tieslietu sistēmas) dibinātājiem, būt pateicīgiem tās atjaunotājiem, kā arī lolot cerību un rīkoties, lai nodrošinātu valsts un tieslietu sistēmas nākotni. Šajā vēlējumā noteikti ir vērts ieklausīties. Pirmkārt jau tādēļ, lai apzinātos pūliņus, ko juristi ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznācis Saeimas Juridiskā biroja dokumentu krājums

26. Novembris 2013 /NR. 48 (799)

Šī gada 2. augustā apritēja 20 gadi, kopš izveidots likumdevēja juridiskais padomnieks – Saeimas Juridiskais birojs. Atzīmējot jubileju, tā darbinieki paveikuši unikālu sava līdzšinējā darba "revīziju", sastādot biroja atzinumu, vēstuļu un citu dokumentu izlasi "Saeimas Juridiskā biroja dokumenti. 1993–2013". Saeimas Juridiskai birojs dibināts tikai mēnesi pēc vēsturiskā brīža, kas uzskatāms par Latvijas Republikas tiesību sistēmas atdzimšanas sākumu, – 1993. gada 6. jūlijā uz pirmo sēdi sanāca pēc 62 gadu pārtraukuma Latvijas pilsoņu kopuma ievēlētā Saeima un pirmajā sēdē pasludināja Satversmes darbības atjaunošanu pilnā apjomā. Tādējādi, kā tas uzsvērts grāmatā lasāmajā Dr.iur.h.c. Egila Levita apskatā "Par Saeimas Juridisko biroju", šīs institūcijas atzinumi sniedz priekšstatu par Latvijas tiesību sistēmas atjaunošanu, aktuālajām problēmām un attīstību 20 gadu garumā – līdz pat mūsdienām. Atzinumi aptver visas tiesību jomas – publiskās tiesības, privāttiesības, krimināltiesības, starptautiskās tiesības, taču visvairāk to ir par publisko tiesību, jo sevišķi konstitucionālo tiesību, jautājumiem, kam seko civiltiesību jautājumi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Valsts svētkus un personiskās uzvaras svinot

19. Novembris 2013 /NR. 47 (798)

Simbolisks paradokss: astronomiski tumšākais gada nogrieznis vienlaikus ir spilgtākais laiks Latvijas vēsturē. 1918. gada 18. novembris un 1919. gada 11. novembris – valsts dzimšanas brīdis un tās pretinieku (vienu no vairākiem) uzbrukuma salaušana – ir mirdzoši punkti pie novembra debesīm Latvijā. Tomēr šim jābūt ne vien svinēšanas laikam, bet arī brīdim, kad katrs no mums, kam Latvija ir kas vairāk par vienu no daudzām iespējamām dzīves ...

žurnāls / Intervija

Reformu mērķis ir stabila valdība ar spēcīgu vadītāju

12. Novembris 2013 /NR. 46 (797)

2013. gada 13. septembrī tika publiskots Valsts prezidenta izveidotās ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei (Dr.sc.pol. Daina Bāra, Dr.sc.pol. Valts Kalniņš, Dr.iur. Jānis Pleps un Dr.oec. Inga Vilka) atzinums par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām.1 Analīze tika veikta, lai rastu veidus, kā uzlabot Latvijā pastāvošo parlamentārās demokrātijas modeli, un stiprinātu valdības darbu, par piemēru izmantojot Eiropas valstīs dominējošo moderno parlamentārisma tipu – racionālo parlamentārismu. ...

žurnāls / Informācija

Pārtrauc Konstitucionālo tiesību komisijas darbu

5. Novembris 2013 /NR. 45 (796)

Pagājušajā pirmdienā, 28. oktobrī, tiekoties ar Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) priekšsēdētāju prof. Dr.iur.h.c. Egilu Levitu, Valsts prezidents Andris Bērziņš paziņoja, ka pieņēmis lēmumu no 1. novembra pārtraukt Konstitucionālo tiesību komisijas darbību. Kā norādīja A. Bērziņš, šis lēmums ir pieņemts, turpinot konceptuāli mainīt ekspertu piesaistes pieeju valstiski nozīmīgu jautājumu risināšanai. KTK locekļu un citu valststiesību lietpratēju vidū Valsts prezidenta lēmums raisījis dažādus viedokļus. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Iznākusi Administratīvā procesa likuma komentāru pirmā grāmata

29. Oktobris 2013 /NR. 44 (795)

Nākamgad, 2014. gada 1. februārī, apritēs desmit gadi kopš Administratīvā procesa likuma (APL) spēkā stāšanās, bet 2. februārī uz pirmo desmit gadu darbu atskatīsies administratīvās tiesas. Tikai dažus mēnešus pirms šiem zīmīgajiem datumiem, šī gada 24. oktobrī, risinājās administratīvo tiesību lietpratēju aprindās sen gaidīts notikums – tika svinīgi atvērts pirmais Administratīvā procesa likuma komentāru izdevums. Vairāk nekā 1000 lappušu biezā grāmata "Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa", ko veidojuši 22 autori, iznākusi VAS "Tiesu namu aģentūra" apgādā. Darba zinātniskā vadītāja un redaktore ir Augstākās tiesas senatore Dr.iur. Jautrīte Briede, bet juridiskās redaktores – Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta direktore Mg.iur. Veronika Krūmiņa un VAS "Tiesu namu aģentūra" Tiesiskās informācijas un izdevējdarbības daļas juriste Mg.iur. Signe Terihova. ...

žurnāls / Numura tēma

Preambulas ierosinājums raisa diskusiju

22. Oktobris 2013 /NR. 43 (794)

Žurnāla "Jurista Vārds" 2013. gada 24. septembra laidienā (Nr. 39 (790)) tika publicēts Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības tiesas tiesneša prof. Dr.iur.h.c. Egila Levita privāti izstrādāts priekšlikums Latvijas Republikas Satversmes preambulas paplašināšanai, izraisot ļoti plašu valststiesisku un politisku diskusiju, kas šoreiz izvērtusies arī krietni ārpus ierastajām tiesībnieku aprindām. Lai atainotu domu apmaiņas dažādos aspektus, šajā "Jurista Vārdā" redakcija par E. Levita priekšlikumu aicināja izteikties ne vien juristus, bet arī citu zinātņu nozaru pārstāvjus: radošo inteliģenci, mazākumtautību viedokļu līderus u.c. Jāatzīst, ka pierunāt "nejuristus" izteikt viedokli par šo "juridisko" jautājumu nenācās viegli – vairākas žurnāla uzrunātās sabiedriskās domas autoritātes izvēlējās savas domas nepaust. Tāpat "Jurista Vārds" rīkoja lasītāju aptauju, kurā centās noskaidrot gan attieksmi pret E. Levita ierosinājumu, gan aicināja iesūtīt alternatīvus Satversmes preambulas paplašināšanas priekšlikumus. Šis, 22. oktobra, "Jurista Vārds" apkopo aicināto lietpratēju un žurnāla lasītāju aptauju rezultātus un tādējādi tiek veltīts Latvijas valsts pamatu, identitātes un mērķu apspriešanai. Jācer, ka šis apkopojums kā diskusiju materiāls būs noderīgs arī konferencei "Latvijas valsts pamatu atspoguļojums izvērstā Satversmes preambulā – ideja un iespējamais saturs", ko rīko Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un kas 25. oktobrī notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā. ...

žurnāls / Intervija

Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība

24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)

Neskatoties uz to, ka līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei atlikuši vairs tikai pieci gadi un kopš neatkarības atjaunošanas aizritējušas jau vairāk nekā divas desmitgades, tieši pēdējā laikā gan tiesībnieku lokā, gan plašākā sabiedrībā neparasti daudz tiek diskutēts par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību. Īpašu asumu šīs diskusijas ieguva gan pirms, gan pēc 2012. gada 18. februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem utt. Tieši šajā kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012. gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk arī – KTK) atzinumā “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”.1 Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības. Arī “Jurista Vārds” rīkoja un rosināja gan klātienes, gan neklātienes diskusijas par valsts pamatvērtībām, neaizskaramo Satversmes kodolu un tā iespējamo atspoguļojumu Satversmes tekstā.2 Aizsāktās diskusijas par Latvijas valsts identitāti un Satversmes pamatvērtībām, tai skaitā arī par to atspoguļojumu preambulā u.c. saistītiem jautājumiem, turpinājās arī 2013. gadā. Tā februārī Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences ietvaros tiesību zinātnieki šiem jautājumam pievērsās gan valststiesību, gan tiesību teorijas un vēstures apakšnozaru sēdēs. Savukārt 22. martā Melngalvju namā uz Valsts prezidenta kancelejas rīkotu diskusiju par paplašinātas Satversmes preambulas nepieciešamību pulcējās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, kā arī citi valststiesību un politikas zinātnes lietpratēji.3 Jūlijā paplašinātas preambulas jautājumam tika veltīta arī Bīriņos notiekošā ikgadējā konstitucionālās politikas semināra dalībnieku uzmanība.4 Jau vasaras sākumā izskanēja ziņas par to, ka top pirmais teksta piedāvājums jaunai, paplašinātai Satversmes preambulai un to kā savu privātu iniciatīvu izstrādā Dr.iur.h.c. Egils Levits – atzīts Latvijas valststiesību lietpratējs un Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs. Savu viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un nepieciešamību tos padarīt redzamus ikvienam viņš jau iepriekš bija izklāstījis arī “Jurista Vārda” lasītājiem – īsi pēc KTK atzinuma publiskošanas.5 Jānorāda, ka līdz ar ziņām par topošo Satversmes preambulas teksta piedāvājumu parādījās arī kritiskas piezīmes par to – savu redzējumu par preambulas iespējamo saturu un optimālo izstrādes formu “Jurista Vārda” lasītājiem darīja zināmu arī Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.6 Šodien “Jurista Vārdam” kā lielākajam Latvijas juridiskajam izdevumam ir dota iespēja pirmajam no Latvijas medijiem publicēt E. Levita izstrādāto priekšlikumu Satversmes preambulas paplašināšanai. Autora projektu papildina arī plašs viņa paša komentārs. Kā ievadu šiem materiāliem piedāvājam sarunu ar E. Levitu par preambulas projekta nepieciešamību, saturu, pieņemšanas formu un citiem jautājumiem. Kā intervijā norāda E. Levits, viņš nodod savu priekšlikumu sabiedrības apspriešanai. “Jurista Vārda” redakcija aicina lasītājus iesūtīt arī savus priekšlikumus iespējamajai jaunajai Satversmes preambulai. Jau oktobrī iecerēts publicēt gan ekspertu viedokļus par Satversmes preambulas nepieciešamību un E. Levita izstrādātā priekšlikuma vērtējumu, gan mūsu lasītāju viedokļu apkopojumu. ...

žurnāls / Intervija

Pirmā latviešu jurista grāmata Oksfordā

17. Septembris 2013 /NR. 38 (789)

Šī gada sākumā prestižā starptautiskā izdevniecība "Oxford University Press" sērijā "Oxford Monographs in international Law" izdeva Mārtiņa Paparinska monogrāfiju "The International Minimum Standard and Fair and Equitable Treatment" (grāmatai ir 320 lappuses un iesējums cietos vākos).1 M. Paparinskis ir viens no Latvijas jaunās paaudzes spožākajiem tiesību zinātniekiem, kurš turklāt savu akadēmisko karjeru sācis un arī šobrīd veido ārvalstīs. Pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes viņš turpinājis izglītību Oksfordas Universitātē Lielbritānijā, kur ar izcilību ieguvis maģistra grādu un arī doktora (PhD) grādu. Pēc tam ir bijis pētnieks Ņujorkas Universitātē un pēdējos gadus Oksfordas Universitātē, šobrīd ir lektors Londonas Universitātes koledžā (University College London). Tā kā M. Paparinska monogrāfija ir viena no pirmajām Latvijas tiesībnieku grāmatām, kas iznākusi tik starptautiski pazīstamā izdevniecībā, kāda ir "Oxford University Press",2 turklāt šis izdevums jau paguvis raisīt pirmās atzītu lietpratēju atsauksmes un diskusijas, "Jurista Vārds" aicināja jauno zinātnieku uz nelielu sarunu. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Bīriņu domnīca – jau desmito gadu pēc kārtas

6. Augusts 2013 /NR. 32 (783)

Publisko tiesību institūta rīkotais konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs Bīriņos, kas kļuvis par tradicionālu ikvasaras domu apmaiņas vietu starp tiesību zinātniekiem un praktiķiem, politiķiem un citu nozaru lietpratējiem, šogad jūlija nogalē notika jau desmito reizi. Otrs iemesls, kas līdzās apaļajai gadskārtai piešķīra pasākumam zināmu svētku sajūtu, bija fakts, ka tieši jūlijā pirms 20 gadiem tika pilnībā atjaunota neatkarību atguvušās Latvijas Republikas tiesiskā iekārta: 1993. gada 6. jūlijā pulksten 12.00 pilnā apjomā atsāka darboties Satversme, uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā piektā Saeima un līdzās parlamentam pakāpeniski tika atjaunoti arī citi Satversmē paredzētie valsts orgāni – Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Par godu semināra desmitgadei tiesībpolitiskā domu apmaiņa Bīriņos šoreiz ritēja gandrīz veselas nedēļas garumā, savukārt Latvijas atjaunotās tiesiskās iekārtas jubileja bija atstājusi ietekmi uz vairāku tematu izvēli, kā arī bija iemesls Bīriņu seminārā iepriekš nepieredzētam notikumam – ballei. Tāpat kā līdz šim semināru rīkoja Publisko tiesību institūts (dibinātāji – Arvīds Dravnieks, Egils Levits, Lauris Liepa, Daiga Rezevska, Ineta Ziemele), bet galvenais dzinējspēks, bez šaubām, bija tā direktors Arvīds Dravnieks. Seminārā pulcējās galvenokārt Latvijas tiesībnieki – gan zinātnieki, gan praktiķi no visiem varas zariem un visdažādākajām institūcijām, kā arī privātās prakses. Piedalījās arī citi interesenti – politiķi, ekonomisti u.c. Pasākuma norisi atbalstīja Latvijas Komercbanku asociācija, Tieslietu ministrija, Tiesu administrācija, SIA “Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. ...

Dina Gailīte, Aloizs Lejendekers

žurnāls / Numura tēma

Mediācija nomierina jurista sirdsapziņu

25. Jūnijs 2013 /NR. 25 (776)

Aloizs Lejendekers (Aloys Leyendecker) ir pedagogs, psihologs un profesionāls konfliktsituāciju risinātājs un mediators Vācijā. Kā sava darba vadlīniju viņš definējis moto "kooperācija konfrontācijas vietā", bet viņa specializācija ir risināt konfliktus, kas radušies ģimenes uzņēmumos, institūcijās un biedrībās, kā arī ģimenes šķiršanās gadījumos. Ilggadējo darba pieredzi un iegūtās zināšanas A. Lejendekers nodod arī tālāk, kopš 2000. gada apmācot mediatorus, bet kopš 2006. gada vadot paša dibināto mācību iestādi AL-Institut, kas atrodas Pīsportā (Piesport), Zārlandes federālajā zemē, Vācijā. Institūta specializācija ir apmācība saimnieciskajā mediācijā (Wirtschaftsmediation). A. Lejendekers darbojas nozīmīgākajās Vācijas mediatoru apvienībās – Saimnieciskās un darba mediācijas federālajā apvienībā (Bundesverband Mediation in Wirtschafts- und Arbeitswelt) un Integrētās mediācijas biedrībā (Integrierte Mediation e.V.). Šīs vasaras sākumā A. Lejendekers vadīja mediācijas apmācību Latvijas mediatoriem un piekrita iepazīstināt ar savu pieredzi arī "Jurista Vārda" lasītājus. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Izdots darba likums trīs valodās

18. Jūnijs 2013 /NR. 24 (775)

Klajā nācis unikāls Darba likuma izdevums – latviešu, angļu un vācu valodā (likuma redakcija ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 11.07.2012.). ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Vispusīgs pētījums par krāpšanu

11. Jūnijs 2013 /NR. 23 (774)

Tiesu namu aģentūras apgādā tikko kā klajā nākusi apjomīga monogrāfija – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Mg.iur. Māra Lejas pētnieciskā darba vairāk nekā 600 lappušu biezais rezultāts – grāmata "Krāpšanas aktuālie jautājumi Latvijas un ārvalstu tiesībās". Ar šo tēmu saistīti M. Lejas raksti vairakkārt bijuši lasāmi arī "Jurista Vārda" lappusēs, tomēr grāmatā pieejamais vispusīgais un sistemātiskais izklāsts ļaus gūt vēl pilnīgāku priekšstatu par krāpšanu kā vienu no izplatītākajiem un komplicētākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem pret īpašumu. ...

žurnāls / Notikums

Kas jādara, lai Latvijā būtu vienota nācija: domas atšķiras

7. Maijs 2013 /NR. 18 (769)

"Nācija un valsts. Vai Latvijā ir iespējama vienota nācija?" – šādu pasākumu 29. aprīlī rīkoja Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs – Ilmārs Latkovskis) un tajā piedalījās gan zinātnieki, gan politiķi. Pasākumu ievadīja vairāki priekšlasījumi (Leo Dribins, Egils Levits, Irina Cvetkova, Andrejs Judins), bet turpināja diskusija (politiķi un žurnālisti). Semināra rīkotāji par savu mērķi bija izvirzījuši "precizēt ar nacionālo un valstisko identitāti saistītos jēdzienus, lai veicinātu konstruktīvu diskusiju turpmāk". Jo "saprašanās nav iespējama, ja ar vieniem un tiem pašiem vārdiem cilvēki domā pilnīgi atšķirīgas lietas", turklāt "nacionālās un etniskās identitātes jēdzienu lietojumā šobrīd vērojamais haoss apgrūtina konstruktīvu diskusiju, likumdošanu un nacionālās politikas izskaidrošanu." ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Satversmes komentāru otrais sējums – par tiesām un valsts kontroli

26. Februāris 2013 /NR. 8 (759)

Turpinot Latvijas Republikas Satversmes pirmo sistemātisko komentāru veidošanas darbu, VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgādā izdots otrais sējums, kurā komentētas šādas Satversmes nodaļas: VI nodaļa "Tiesa" un VII nodaļa "Valsts kontrole". Grāmatas atvēršanas svētki notika Satversmes pieņemšanas gadadienā – 15. februārī, svinīgais sarīkojums simboliski noritēja Augstākajā tiesā, jo lielākā daļa šī sējuma komentāru skar tiesu varu. ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Ar plenārsēdi atklāj mūsdienīgu konferenču zāli

12. Februāris 2013 /NR. 6 (757)

Pagājušajā nedēļā, 6. februārī, ar juridiskās zinātnes plenārsēdi "Tiesību interpretācija un tiesību jaunrade – kā rast pareizo līdzsvaru", kas notika Latvijas Universitātes 71. konferences ietvaros, tika atklāta jaunizveidotā Juridiskās fakultātes konferenču zāle. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Ceļvedis Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas praksē

22. Janvāris 2013 /NR. 3 (754)

8. janvārī Latvijas Universitātes Mazajā aulā tika svinīgi atvērts vairāk nekā 500 lappušu biezs materiālu krājums, kas iznācis UR galvenā valsts notāra prof. Dr.iur. Ringolda Baloža zinātniskajā redakcijā un ko izdevis apgāds "Zvaigzne ABC". Grāmatas nosaukums ir "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri", bet izdevējs to kodolīgi reklamē kā "Ceļvedi Uzņēmumu reģistra juridiskajos jautājumos". Grāmatu veido trīs daļas: UR amatpersonu atziņas ar komentāriem (vairums iepriekš publicēts "Jurista Vārdā") un UR Konsultatīvās padomes sēžu protokolu izvilkumi; iepriekš nepublicēti tiesību ekspertu raksti par jautājumiem saistībā ar UR darbības jomu; shēmas un tabulas, kurās uzskatāmi attēlots uzņēmumu un biedrību reģistrēšanas process, valsts notāru lēmumu pārsūdzēšanas kārtība u.c. procesi saistībā ar UR darbības sfēru. Krājumu ievada Valsts prezidenta Andra Bērziņa ievadvārdi, kā arī profesora Dr.habil.iur. Kalvja Torgāna un UR galvenā valsts notāra, profesora Dr.iur. Ringolda Baloža priekšvārdi. ...

žurnāls / Notikums

Dītriha Andreja Lēbera 90 gadu jubileju pieminot

15. Janvāris 2013 /NR. 2 (753)

Šī gada 4. janvārī vācbaltu juristam un politologam, LZA ārzemju loceklim Dr.iur., Dr.h.c. Dītriham Andrejam Lēberam (4.01.1923.–24.06.2004.) būtu apritējuši 90 gadi. Pieminot ievērojamo zinātnieku un sabiedrisko darbinieku, kuram savulaik bija arī ļoti būtiska loma Latvijas tiesību sistēmas un tiesiskās kultūras atgriešanā Rietumeiropas tradīcijās, tieši viņa dzimšanas dienā, 4. janvārī, Rīgā, Mencendorfa namā, notika piemiņas pasākums, ko rīkoja Latvijas Zinātņu akadēmija, Mencendorfa nams un Latvijas Juristu biedrība. Svinīgajā sarīkojumā tika noturēti trīs priekšlasījumi: LZA goda doktors Egils Levits dalījās atmiņās par D.A. Lēbera darbību jurisprudencē un politoloģijā, akadēmiķis Jānis Stradiņš stāstīja par LZA sadarbību ar D.A. Lēberu, savukārt akadēmiķis Kalvis Torgāns – par viņa ieguldījumu Latvijas tiesību zinātnes attīstībā pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. D.A. Lēbera piemiņas pasākumā jau trešo reizi tika pasniegta arī viņa vārdā nosauktā balva – to saņēma viņa kādreizējais zinātniskais līdzstrādnieks un darba simbolisks turpinātājs – Dr.iur.h.c. Egils Levits. Tāpat svinīgajā sarīkojumā interesenti varēja iepazīt Mencendorfa namu, kura pēdējais pirmskara īpašnieks bija Lēbera vectēvs – senas Rīgas tirgotāju ģimenes loceklis – Augusts Mencendorfs. 1695. gadā celtais un ar ar D.A. Lēbera finansiālu atbalstu 1992. gadā atjaunotais nams šobrīd ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle un atspoguļo rīdziniekiem kādreiz tipisku dzīvesveidu. Interesanti, ka tieši Lēbera priekšteči – Mencendorfu dzimta – savulaik guvusi panākumus arī ar Rīgas (Melnā) balzama tirgošanu gan Krievijas impērijā, gan aiz tās robežām. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule, Jānis Bordāns

žurnāls / Intervija

Ar izpratni, nevis pēc instrukcijas

8. Janvāris 2013 /NR. 1 (752)

Katrs aizvadīts gads aiz sevis atstāj dažādus īpaši zīmīgus, svarīgus notikumus, un nereti, vērtējot pēc laika, dažus no tiem mēdz uzskatīt par pagrieziena punktu, kas ietekmējis turpmāko lietu kārtību. Par tādu Latvijā noteikti var uzskatīt arī 2012. gada notikumus konstitucionālo tiesību jomā, kas lika pārskatīt līdzšinējos uzskatus par valsts pamatiem un meklēt atbildes, vai 90 gadus vecajai Satversmei ir kodols un kas tajā ietilpst. Uz šādām pārdomām visos valsts varas atzaros un sabiedrībā, piemēram, mudināja gan tā sauktais valsts valodas referendums, gan iecerētā tautas nobalsošana par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, gan arī kādas interešu grupas plāni par Latgales autonomiju un atšķelšanu no pārējās Latvijas. Arī tieslietu jomā pērn bijuši vairāki notikumi, kas ikdienas steigā, iespējams, paslīdējuši garām, taču pēc būtības ir fundamentāli un liecina par citādu skatījumu uz ierastām lietām. Piemēram, par nemitīgu normatīvo aktu izstrādi un grozīšanu, kas nereti atkal noved tikai pie jaunu izmaiņu nepieciešamības, par jauna veida tiesu darba organizācijas modeli vai arī par kriminālsoda politiku, kas nu ir izrevidēta un vērsta vēl uz citu mērķu sasniegšanu, ne tikai vainīgā sodīšanu. Gada nogalē, atskatoties uz šīm aktualitātēm, savu vērtējumu par tām un skatu jaunajā gadā "Jurista Vārdam" atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. ...

žurnāls / Notikums

Vai ir jāgroza Valsts prezidenta pilnvaras un ievēlēšanas kārtība

20. Novembris 2012 /NR. 47 (746)

Konference "Latvijas Valsts prezidenta institūcijas darbības izvērtēšana", kas notika 14. novembrī – dienā, kad pirms 90 gadiem pirmā Latvijas Republikas Saeima ievēlēja pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, kļuva par vienu no valstssvētku mēneša zinātniskajiem forumiem, kas raisīja vislielāko publikas pieplūdumu. Latvijas Universitātes Mazā aula bija pārpildīta, daudzi klausīties gribētāji bija spiesti stāvēt kājās, bet vēl citi nemaz netika iekšā zālē. Interesi par pasākumu, protams, noteica konferences pārdomātā programma, kurā bija apvienotas gan politoloģiskas, gan juridiskas un vēsturiskas tēmas, kuras risināja Latvijas un ārvalstu referenti. Tomēr neapšaubāmi lielāko ažiotāžu raisīja konferences atklāšanas sesija, kurā bija unikāla iespēja vienkopus redzēt četrus Latvijas Valsts prezidentus un noklausīties viņu uzrunas. ...

Dina Gailīte, Ilze Dubava

žurnāls / Notikums

Likumu kvalitāte kā tiesību sistēmas funkcionēšanas nosacījums

9. Oktobris 2012 /NR. 41 (740)

"Tiesības ir labā un taisnīgā māksla" (ius est ars boni et aequi) – šīs romiešu maksimas īstenošana praksē prasa nemitīgu pilnveidošanos. Arī Latvijas Universitātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Tiesību aktu kvalitāte un tās nozīme mūsdienu tiesiskajā telpā", kas notika Rīgā no 2012. gada 3. līdz 5. oktobrim, bija veltīta tēmai, kas vienmēr ir bijusi un vienmēr būs aktuāla jebkurā tiesību sistēmā. Augstas kvalitātes tiesību akti ir nepieciešami tiesiskās kārtības, drošības un stabilitātes nodrošināšanai demokrātiskā valstī. ...

Dina Gailīte, Egils Levits, Gatis Litvins

žurnāls / Intervija

Konstitucionālā identitāte atšķir valsti no valsts

2. Oktobris 2012 /NR. 40 (739)

Pirms divām nedēļām, 17. septembrī, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija (KTK) nāca klajā ar Viedokļa par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu gala secinājumiem. Savukārt atzinuma pilnais teksts Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā tika publiskots 28. septembrī (skat.: www.president.lv). KTK atzinuma centrālais jautājums – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts, KTK secinājusi, ka Satversmes kodols ir no Latvijas valsts dibināšanas apstākļiem un rakstura, Satversmes pieņemšanas gaitas un citiem faktoriem skaidri izsecināms. Tāpat KTK ierosinājusi Satversmes kodolu vārdiskot, paplašinot konstitūcijas preambulu. Gan par KTK secinājumiem, gan ierosinājumiem jau aizsākusies plaša diskusija, turklāt tā ievērojami pārsniegusi ierastās juridiskās vides robežas. Jāatgādina, ka jēdziens "Satversmes kodols" Latvijas sabiedrības dienaskārtībā nonāca 2011. gada nogalē kā pretsvars ierosinājumam rīkot tautas nobalsošanu par otru valsts valodu. Jautājums par valsts pamatiem aktuāls ir vēl joprojām – šobrīd kontekstā ar iniciatīvu automātiski piešķirt Latvijas Republikas pilsonību personām ar nepilsoņa statusu. Viens no pirmajiem, vēl pirms vairākiem gadiem, gluži kā prognozējot juridisko un politisko dienaskārtību, par Satversmes kodolu un Latviju kā nacionālu valsti juristu vidē sāka diskutēt Dr.iur.h.c. Egils Levits. Viņš ir arī KTK priekšsēdētājs kopš komisijas izveidošanas 2007. gadā. Sarunā ar "Jurista Vārdu" E. Levits dalās pārdomās gan par KTK atzinuma tapšanu un secinājumiem, gan nepieciešamajiem grozījumiem tautas nobalsošanas organizēšanas procesā, gan Satversmi kā iespējamu šķērsli Latvijas ieplūšanai federālā Eiropas valstī. ...

žurnāls / Notikums

Iezīmē Satversmes kodola aprises un aicina to vārdiskot preambulā

25. Septembris 2012 /NR. 39 (738)

Pagājušās nedēļas pirmdiena, 17. septembris, nāca ar juristu vidē ilgi gaidītu Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas (turpmāk – KTK) atzinuma publiskošanu. Šoreiz tiesību eksperti izteikušies par jautājumu, kas kopš nesena laika ir Latvijas sabiedrības, bet jo īpaši politiķu, mediju un juristu, diskusiju objekts, proti – kādi ir Latvijas valsts konstitucionālie pamati un vai eksistē neaizskarams Satversmes kodols. Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas Satversmē expressis verbis konstitūcijas kodols nav definēts un tas nav arī plaši diskutēts Latvijas valststiesību zinātnē, šāds kodols, protams, pastāv – pie šāda atzinuma 170 lappušu garajā viedoklī nonākuši KTK locekļi. Latvijas valsts dibināšanas laikā nevienam nebija šaubu par topošās valsts mērķiem – tas arī ir iemesls, kādēļ konstitucionālais kodols Satversmē nav tieši atspoguļots tekstā. Tomēr tas joprojām ir izsecināms gan no valsts dibināšanas apstākļu, gan tā laika dokumentu un Satversmes teksta kopsakara. Diemžēl 50 gadus ilgā padomju okupācija atstājusi iespaidu, kura dēļ šie jautājumi aktualizējušies 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas, un valsts pamati daudziem šobrīd nešķiet tikpat pašsaprotami kā Satversmes tēviem. Tādēļ KTK iesaka nākotnē domāt par grozījumiem Satversmes preambulā, lai konstitūcijas kodolu tajā varētu vārdiskot – tādējādi ne vien tiesību zinātniekiem, bet arī "katram skolēnam" būtu skaidrs, kādēļ dibināta, kādēļ un kādā formā pastāv Latvijas valsts. Tomēr ar grozījumiem Satversmē komisijas locekļi iesaka nesteigties, jo tiem būtu nepieciešama vispusīga diskusija un ne vien politiskās vides, bet plašas sabiedrības izpratne un atbalsts. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Civilprocesa komentāri vairāk nekā tūkstoš lappušu apjomā

11. Septembris 2012 /NR. 37 (736)

Septembra sākumā pie lasītājiem devusies Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) komentāru otrā daļa. Autori norāda, ka iecerējuši darbu turpināt un nākotnē sagatavot vēl arī trešo CPL komentāru sējumu. ...

žurnāls / Informācija

Vai Latvijai nepieciešams vienots valsts juridiskais eksāmens

5. Jūnijs 2012 /NR. 23 (722)

...

žurnāls / Notikums

Intelektuālais īpašums kā mūsdienu ekonomikas stūrakmens

22. Maijs 2012 /NR. 21 (720)

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir viens no mehānismiem, ar kura palīdzību Eiropa var censties atbalstīt savu uzņēmēju inovatīvo komercdarbību, jo "zinātņu ietilpīga" ekonomika ir vienīgais veids, kā Eiropas valstis var konkurēt globālajā tirgū. Šāda atziņa vairākkārt izskanēja konferencē "Intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldība", ko, atzīmējot Latvijas Patentu valdes 20 gadu darba jubileju, maija sākumā Rīgā kopīgi rīkoja Patentu valde, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intellectual Property Organization – WIPO) un Eiropas Patentu iestāde (European Patent Office – EPO). Uz pasākumu bija ieradies ne vien kupls skaits Latvijas intelektuālā īpašuma tiesību ekspertu, bet arī vairāku Eiropas valstu intelektuālā īpašuma aizsardzības iestāžu vadītāji. Goda viesu statusā, bez šaubām, bija Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektors Dr. Frānsiss Garijs (Francis Gurry) un Eiropas Patentu iestādes prezidents Benuā Batistelli (Benoît Battistelli). Savukārt "Jurista Vārdam" bija īpaša iespēja intervēt WIPO ģenerāldirektoru Dr. F. Gariju – sarunu par ACTA nolīguma likteni, iespējamām vai neiespējamām alternatīvām mūsdienu autortiesību aizsardzības mehānismam u. c. jautājumiem varēs lasīt jau kādā no tuvākajiem žurnāla numuriem. ...

Dina Gailīte, Latvijas Republikas prokuratūra

žurnāls / Informācija

Par noziedzības stāvokli valstī un prokuroru darbu

6. Marts 2012 /NR. 10 (709)

Pagājušā mēneša nogalē, 22. februārī, notika tradicionālā ikgadējā virsprokuroru sanāksme, kurā saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem ģenerālprokurors kā neatkarīgas tiesu varas institūcijas vadītājs atskaitījās par noziedzības stāvokli valstī, par prokuratūras izdarīto 2011. gadā, kā arī iezīmēja iestādes prioritātes šim gadam. ...

žurnāls / Notikums

"Jurista Vārda" abonenti laimē balvas

14. Februāris 2012 /NR. 7 (706)

Žurnāla "Jurista Vārds" abonentu izlozes veiksminieki - grāmatas "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa" laimīgie ieguvēji: • zvērināta advokāta Romualda Vonsoviča birojs; • Dāvids Ģīlis Rīgā; • Gvido Romeiko Rīgā; • Sabiedrība par atklātību "Delna"; • Linda Gersone Rīgā; • AS "Latvijas Balzams"; • Toms Cers Valmierā; • Gints Puriņš Jelgavas novada Svētē; • zvērinātas ...

Dina Gailīte, Ivars Bičkovičs

žurnāls / Diskusija

Reformām jābūt labi pārdomātām

31. Janvāris 2012 /NR. 5 (704)

Šī gada 10. janvāra sēdē Tieslietu padome, atsaucoties uz Saeimas Juridiskās komisijas aicinājumu, apsprieda Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",* vislielāko vērību veltot iecerētajiem grozījumiem, kas faktiski paredz tiesu sistēmas strukturālās reformas – Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas pakāpenisku likvidāciju, visu krimināllietu izskatīšanu pirmajā instancē nododot rajonu (pilsētu) tiesām, savukārt apelācijas instancē – apgabaltiesām. Šo reformu svarīgākais arguments ir ilgie lietu izskatīšanas termiņi un lietu atlikumi Krimināllietu tiesu palātā. Tieslietu padome tomēr neatbalstīja ierosinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas no tiesu sistēmas izslēgtu Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu, uzskatot, ka vispirms atbilstoši grozījumi būtu izdarāmi likumā "Par tiesu varu". Padome nolēma arī nākamajās sēdēs turpināt diskusiju un izvērtēt iespējamos modeļus saistībā ar Augstākās tiesas palātu kā apelācijas instances darbību. Tieslietu padomes apsvērumus, kas lika iebilst Tieslietu ministrijas iniciētajam projektam, sarunā ar "Jurista Vārdu" skaidro Augstākās tiesas un vienlaikus arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Civillikuma vēsture – tagad arī latviešu valodā

17. Janvāris 2012 /NR. 3 (702)

Tiesu namu aģentūras apgādā 2011. gada nogalē klajā nācis Filipa Švarca (Philipp Schwartz) pētījums par Civillikuma vēsturi: Filips Švarcs. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 343 lpp. Grāmata balstīta uz autora 2008. gadā Greifsvaldes universitātē ar izcilību aizstāvēto doktora disertāciju, kas līdz šim bija izdota tikai pētījuma oriģinālajā, t. i., vācu, valodā: 2008. gadā izdevniecībā Shaker Verlag Āhenē (Vācijā) iznāca grāmata Philipp Schwartz. Das Lettländische Zivilgesetzbuch vom 28. Januar 1937 und seine Entstehungsgeschichte. Zinātnieka mērķis ir bijis izpētīt Civillikuma izstrādāšanas motīvus un koncepcijas tā tapšanas gaitā, tādā veidā aizpildot "baltos plankumus" Latvijas civiltiesību vēsturē no 1918. līdz 1938. gadam. ...

Dina Gailīte, Gatis Litvins, Inga Reine

žurnāls / Intervija

Ekonomiskās krīzes ietekme uz cilvēktiesību izpratni

27. Decembris 2011 /NR. 52 (699)

Cilvēktiesību jautājumi ir bijuši nozīmīgi vienmēr – arī 21. gadsimtā, un nekas neliecina, ka cilvēktiesību aktualitāte prognozējamā laikā mazināsies. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir Eiropas un arī visas pasaules mēroga institūcija, kura dod būtisku ieguldījumu cilvēktiesību attīstībā un aizsardzībā. No Latvijas ar to visciešāk saistītas divas personas – Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese profesore Dr.iur. Ineta Ziemele un Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Inga Reine. Intervija ar I. Ziemeli lasāma 2011. gada 12. jūlija "Jurista Vārdā" (sk. Par līdzsvaru starp indivīda tiesībām un sabiedrības interesēm. Jurista Vārds, 12.07.2011., Nr. 28), savukārt šajā numurā lasītāji var iepazīties ar I. Reines viedokli par Eiropas Cilvēktiesību tiesas aktualitātēm un attīstības perspektīvām. I. Reines profesionalitāte izpelnījusies atzinību visā Eiropā, jo šobrīd viņa aktīvi līdzdarbojas, izstrādājot noteikumus Eiropas Savienības dalībai Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā. ...

žurnāls / Notikums

Cicerona balva arī juristiem

6. Decembris 2011 /NR. 49 (696)

Pagājušajā pirmdienā, 28. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā notika gadskārtējā Cicerona un Mērfija balvu pasniegšanas ceremonija. Šīs balvas dibinātas 1999. gadā, sadarbojoties Latvijas žurnālistiem un zinātniekiem. Balvas nav oficiālas, bet to ilggadējā tradīcija un izvēlētie laureāti nodrošinājuši tām zināmu "svaru" sabiedriskajā domā. Līdz ar E. Levitu un T. Jundzi šogad apbalvoto vidū bija arī mācītājs Juris Rubenis (par cilvēka garīgo vērtību skaidrojumu), bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolija Gorbunovs (par ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā) un mecenāti Boriss un Ināra Teterevi (par atbalstu kultūrai un izglītībai). Savukārt Mērfija tituls tika piešķirts Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem (par tautas dotās uzticības izniekošanu). ...

žurnāls / Domu mantojums

Pirmais Latvijas juristu žurnāls trimdā

29. Novembris 2011 /NR. 48 (695)

Jebkuras mūsdienu juridiskās kultūras nepieciešama un neatņemama sastāvdaļa ir juridiskā periodika. Tā ir vieta tiesībpolitiķu, tiesību zinātnieku un praktiskās jurisprudences darbinieku domu savstarpējai apmaiņai un izglītošanai, kas parasti ved uz vienotu mērķi – veicināt konkrētās tiesību sistēmas attīstību, tiesību vienveidīgu izpratni un piemērošanu utt. Skaitliski lielām nācijām, kuru sastāvā likumsakarīgi ir arī daudz juristu (tātad – autoru un lasītāju), juridisko izdevumu skaits nereti mērāms simtos un pat tūkstošos, turklāt tie parasti ir ļoti specializēti (akadēmiski vai praktiskas ievirzes, veltīti konkrētām un pat ļoti šaurām tiesību apakšnozarēm utt.). Cita situācija raksturīga mazākām valstīm, kur praktisku iemeslu dēļ (neliels autoru un lasītāju skaits, līdz ar to ierobežots rakstu un finansējuma apjoms) iznāk tikai daži, turklāt bieži vien – "plaša profila" – juridiski preses izdevumi ar mērķi vienlaikus uzrunāt dažādas juristu auditorijas daļas. Gandrīz vienmēr šādi izdevumi tiek arī finansiāli atbalstīti no "ārpuses", pretējā gadījumā to eksistence būtu stipri apgrūtināta. Tā, Latvijā pirms Otrā pasaules kara valsts finansēja "Tieslietu Ministrijas Vēstnesi", savukārt citus juridiskos žurnālus izdeva sabiedriskas organizācijas: Vasilija Sinaiska dibinātā sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība "Aequitas" – žurnālu "Jurists", Vācu juridiskā biedrība – žurnālu "Rigasche Zeitschrift für Rechtswissenschaft", bet Krievu juridiskā biedrība – žurnālu "Закон и суд". No šī skatupunkta raugoties, unikāla situācija veidojās pēc Otrā pasaules kara beigām un otrreizējās padomju okupācijas, kad ievērojama daļa Latvijas juristu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu un vēlāk emigrēja tālāk pa visu pasauli: neraugoties uz ļoti sarežģītajiem morālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem (zaudēta Latvijas neatkarība, personiskā līmenī – arī sociālais un materiālais statuss, neziņa un nedrošība par nākotni, nepieciešamība strādāt mazkvalificētu fizisku darbu līdzšinējās intelektuālās nodarbes vietā), kā arī pilnīgi bez jebkāda cita finansējuma kā vien pašu izdevēju un abonentu ieguldījumi, Latvijas juristi trimdā (to kopskaits bija aptuveni 300) izdeva divus žurnālus – "Tiesībnieks" (1947–1950) un "Latviešu Juristu Raksti" (1959–1973). Šis raksts būs veltīts pirmajam latviešu trimdas juridiskajam periodiskajam izdevumam – "Tiesībnieks". ...

Dina Gailīte, Gunārs Kusiņš

žurnāls / Numura tēma

Oficiālajā saziņā, arī Saeimas debatēs, jālieto latviešu literārā valoda

25. Oktobris 2011 /NR. 43 (690)

Sabiedrībā lielu uzmanību guva 11. Saeimas pirmā sēde, deputātu došanas ceremonija, kurā vairāki deputāti bija spiesti atkārtot zvērestu jeb svinīgo solījumu vairākas reizes, līdz izdevās to norunāt atbilstoši Satversmes tekstam, savukārt vēl daži deputāti zvērestu deva latgaliski. Juristu vidē attīstījās, kā tas bieži notiek, visai provokatīvas diskusijas gan par zvēresta došanu latgaliski, gan par to, cik lielas atkāpes no teksta pieļaujamas, ...

Dina Gailīte, Jānis Pleps

žurnāls / Notikums

Konstitucionālās vērtības krīzes laikā

4. Oktobris 2011 /NR. 40 (687)

Pagājušajā nedēļā, 29.–30. septembrī, Rīgā notika Satversmes tiesas un Venēcijas komisijas kopīgi organizēta konference "Konstitucionālās tiesas loma konstitucionālo vērtību aizsardzībā". Pasākums bija veltīts decembrī gaidāmajai Latvijas Republikas konstitucionālās tiesas dibināšanas 15. gadadienai un pulcināja vairāku valstu konstitucionālo tiesu tiesnešus, bijušos Satversmes tiesas tiesnešus, Latvijas vispārējās jurisdikcijas un administratīvo tiesu tiesnešus, parlamentāriešus, valsts pārvaldes un citu institūciju juristus. Konferences pamattēma – konstitucionālās vērtības un to aizsardzība – tika aplūkota no trim aspektiem: valsts varas atzaru sadarbība konstitucionālo vērtību stiprināšanā; konstitucionālo vērtību izpratne un aizsardzība krīzes periodā; dažādu valstu konstitucionālo tiesu pieredze konstitucionālo vērtību aizsardzībā. ...

žurnāls / Notikums

Jaunās Saeimas deputāti – juristi

27. Septembris 2011 /NR. 39 (686)

17. septembrī ievēlētās 11. Saeimas sastāvs šobrīd oficiāli vēl nav zināms, jo pagaidām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) publiskojusi vien provizoriskos rezultātus. Tie vēl var mainīties, jo daži deputātu kandidāti, kuri palikuši aiz "svītras", ir pieprasījuši balsu pārskaitīšanu atsevišķos vēlēšanu apgabalos (taču nevar vēl paredzēt, kā uz to reaģēs CVK). Tomēr "Jurista Vārds" nebija gatavs gaidīt līdz vēlēšanu oficiālo rezultātu paziņošanai, un jau šajā numurā esam apkopojuši informāciju, kas varētu īpaši interesēt mūsu lasītājus, proti, cik daudzi no potenciāli ievēlētajiem parlamentāriešiem ir juristi – gan tādi, kuriem ir praktiska pieredze savā profesijā, gan tie, kas tieslietas apguvuši tikai augstskolā. ...

žurnāls / Notikums

Kā realizēt likumdošanas procesa noslēdzošo posmu

20. Septembris 2011 /NR. 38 (685)

Tiesiskās un tehniskās problēmas, ar kurām sava darbā saskaras Eiropas valstu oficiālie izdevēji, kuru galvenā misija ir tiesību aktu izsludināšana, bija galvenie temati astotajā Eiropas oficiālo izdevēju tikšanās reizē. Sanāksme notika 15.–16. septembrī Rīgā, un to organizēja Latvijas Republikas oficiālais izdevējs – VSIA "Latvijas Vēstnesis" sadarbībā ar Tieslietu ministriju. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Konstitucionālo tiesību komisijas viedokļu krājums

5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)

Nupat kā klajā nācis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas līdz šim izstrādāto atzinumu krājums: Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008–2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. Pagājušajā piektdienā, 1. jūlijā, Rīgas pilī, Valsts prezidentam Valdim Zatleram tiekoties ar komisijas locekļiem, notika grāmatas oficiālā atvēršana. Savukārt plašākam juristu lokam izdevums tiks celts priekšā ikgadējā Bīriņu semināra ietvaros 28. jūlijā. Jau šobrīd krājumu iespējams iegādāties grāmatnīcās, bet visizdevīgāk – VSIA „Latvijas Vēstnesis“ Klientu centrā Rīgā, Bruņinieku ielā 53, kur tas maksā tikai Ls 3,14. Grāmatas piegādi iespējams pasūtīt arī pa pastu, rakstot uz e-pastu: gramatas@lv.lv . ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Vai taisnīgums ir iespējams vienmēr

17. Maijs 2011 /NR. 20 (667)

Taisnīgums, bez šaubām, ir viens no centrālajiem jurisprudences jēdzieniem, taču ne būt ne viegli izprotams un skaidrojams. Šis jēdziens plaši tiek lietots arī citās zinātņu nozarēs un dzīves sfērās, turklāt tā izpratne gan sakrīt, gan atšķiras no tiesību zinātnē un praksē kultivētajiem priekšstatiem par taisnīgumu. Tieši tādēļ par zināmā mērā neparastu var dēvēt Baltijas – Vācijas Augstskolu biroja (Baltisch-Deutsches Hochschulkontor) ieceri rīkot starpdisciplināru konferenci par taisnīguma izpratni filoloģijā, jurisprudencē un politoloģijā. Tajā piedalījās literatūrzinātnieks, Rūras Bohumas Universitātes (Ruhr-Universität Bochum) Filoloģijas fakultātes emeritētais profesors Dr.philol. Harro Millers-Mihaelss (Harro Müller-Michaels), Ķelnes Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Dr.iur. Karls Nikolauss Peifers (Karl-Nikolaus Peifer), kā arī Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes profesors Dr.phil. Juris Rozenvalds un LU Juridiskās fakultātes profesore Dr.iur. Sanita Osipova. Diskusiju vadīja Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD) informācijas centra Rīgā vadītājs Dr. Tils Dembeks (Till Dembeck). Pasākums notika LU Vēstures muzejā šā gada 9. maijā. ...

...

5

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

30. Aprīlis 2024

Nr 18/19 (1336/1337)

saturs abonēt

e-žurnāls