24. Septembris 2013 /NR. 39 (790)
Intervija
Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība
23
Egils Levits intervijā Dinai Gailītei
Foto: Boriss Koļesņikovs

Neskatoties uz to, ka līdz Latvijas valsts dibināšanas simtgadei atlikuši vairs tikai pieci gadi un kopš neatkarības atjaunošanas aizritējušas jau vairāk nekā divas desmitgades, tieši pēdējā laikā gan tiesībnieku lokā, gan plašākā sabiedrībā neparasti daudz tiek diskutēts par Latvijas valsts mērķi, jēgu un būtību.

Īpašu asumu šīs diskusijas ieguva gan pirms, gan pēc 2012. gada 18. februāra referenduma, kura ierosinātāji piedāvāja Latvijā ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu, un ar jaunu spēku atsākās ikreiz, kad pēc tam parādījās līdzīga satura iniciatīvas, piemēram, par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem utt.

Tieši šajā kontekstā Latvijas tiesību telpā nostiprinājās jauns jēdziens – neaizskaramais Satversmes kodols. To 2012. gada septembrī pamatoja Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija (turpmāk arī – KTK) atzinumā “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”.1 Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības.

Arī “Jurista Vārds” rīkoja un rosināja gan klātienes, gan neklātienes diskusijas par valsts pamatvērtībām, neaizskaramo Satversmes kodolu un tā iespējamo atspoguļojumu Satversmes tekstā.2

Aizsāktās diskusijas par Latvijas valsts identitāti un Satversmes pamatvērtībām, tai skaitā arī par to atspoguļojumu preambulā u.c. saistītiem jautājumiem, turpinājās arī 2013. gadā. Tā februārī Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences ietvaros tiesību zinātnieki šiem jautājumam pievērsās gan valststiesību, gan tiesību teorijas un vēstures apakšnozaru sēdēs. Savukārt 22. martā Melngalvju namā uz Valsts prezidenta kancelejas rīkotu diskusiju par paplašinātas Satversmes preambulas nepieciešamību pulcējās Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēki, kā arī citi valststiesību un politikas zinātnes lietpratēji.3 Jūlijā paplašinātas preambulas jautājumam tika veltīta arī Bīriņos notiekošā ikgadējā konstitucionālās politikas semināra dalībnieku uzmanība.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
23 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
viela pārdomām
27. Septembris 2013 / 12:58
0
ATBILDĒT
Ļoti labs viedoklis. \"Labs\" nenozīmē, ka tas ir pareizs, bet tāpēc, ka liek aizdomāties par to, kas tad mēs tādi esam un kādu valsti - Latviju -gribam redzēt.

http://politika.lv/article/tris-vertibu-konflikti-sat ersmes-preambula
Baraks Osama
25. Septembris 2013 / 14:55
0
ATBILDĒT
Vēl kas. Jau pati preambula netieši demonstrē, ka sabiedrības vērtības laika gaitā mainās. To pierāda sociāli atbildīgas valsts principa pieminēšana - var jau būt, ka tādu var saskatīt mūsdienu Eiropas tiesiskuma standartā, bet noteikti ne 1922.gada Satversmē. Katrā ziņā viss, ko zinu par Satversmes vēsturi un mūsdienu atziņām par tās būtību, norāda uz to, ka Satversme bija iecerēta kā progresīvs, lakonisks, attīstīties spējīgs instruments bez preskriptīvisma elementiem, nevis konservatīvs, \"iesaldējošs\". Ja Satversmes sapulces muļķīgo iekšējo intrigu dēļ neizgāztos cilvēka tiesību nodaļas pieņemšana, tā būtu bijusi visuzskatāmākais piemineklis šai idejai. Arī profesors Dišlers (ja vien kaut ko nejaucu?), rakstot, ka viņš nevarot iedomāties tautas atteikšanos no neatkarības, nepasludināja, ka runā tautas vārdā vai ka katram gadījumam nebūtu kaut kur kaut kas jāpadara negrozāms.



Kas būtu jādara? Pavisam vienkārši. Vērtības, kas katram (vai vairākumam) ir svētas, jāsargā pašiem ikdienā un sadzīvē, nevis par katru cenu jāiespiež uz papīra, lai būtu ko turēt azotē un kaut kad aizbāzt muti oponentiem. Un, ja pienāks laiks, kad sabiedrības vairākums tām nepiekritīs - varbūt pārdomāt, ko nozīmē demokrātija un vai šajā gadījumā nebūs pienākusi tā reize, kad \"mirušie valda pār dzīvajiem\", lai kā KTK savā atzinumā par valsts pamatiem neizrādītu nepatiku pret šādu frāzi.
Kodolu dalīšanās
25. Septembris 2013 / 10:26
0
ATBILDĒT
Jurčikam ir taisnība par dažu komentētāju stilu. Tā nav argumentācija, tā ir histērija... Tie, kuri nepiekrīt izdomātai \"kodola koncepcijai\" - tie visi ir pret valsti, Latviju, Ameriku, Eiropu un sazin vēl pret ko... Jūtīgi tie komentētāji...



Viens komentārs (pieļauju, ka arī izvirzīts kā arguments) ir ļoti īpatnējs:

\"Ja vajag,tad ir jāuzraksta melns uz balta - rokas nost no Latvijas!\"



Protams, ka uzrakstīt var. Papīrs panes visu. Kas mainīsies? Latvijas nacionālā drošība no tā iegūs? Uzskatu, ka nacionālā drošība ar vārdiem vien neiegūs. Vajadzētu arī pastrādāt pie tā...



Vēl jau var preambulā visādas lietas sarakstīt. Sākt ar \"Kauju pie Knipskas\", bet no tā valstij labāk nekļūs.



Arī kristietības nozīmes ietveršana ir absolūti nevietā. Valsts ir šķirta no baznīcas - tas jau Satversmē ir pateikts.





Veiksmīgu dienu visiem!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 20
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties